Atbalsts jauniešiem Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai

Par projekta iesniedzējiem un projekta iesniegšanu

1. Vai projektu var iesniegt pašvaldība, kas administratīvo teritoriju reformas rezultātā tiks pievienota citai pašvaldībai?

Atbilde: Jā, projekta iesniedzējs ir tāda pašvaldība, kāda tā ir šobrīd atbilstoši valstī noteiktajiem normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 2. punktu “Ar šā likuma spēkā stāšanos republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šajā likumā noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā.[...]”.

2. Cik projektus var iesniegt pašvaldības iestāde?

Atbilde: Projekta iesniedzējs ir pašvaldība vai tās iestāde. No vienas pašvaldības un tās iestādēm kopā var iesniegt ne vairāk kā trīs projektu iesniegumus. Ja novada pašvaldība (vai tās iestāde) iesniedz vairākus projekta iesniegumus, katram projektam jābūt citā novada administratīvā teritorijā. Ja valsts / pilsētas pašvaldība (vai tās iestāde) iesniedz vairākus projekta iesniegumus, katram projektam jābūt citā pilsētas administratīvās teritorijas daļā.

3. Ja pašvaldība vai tās iestāde iesniedz trīs projekta iesniegums, cik finansējumu kopā var saņemt viens projekta iesniedzējs?

Atbilde: Vienam projekta iesniegumam maksimāli pieejamais finansējums ir 10000,00 EUR. Ja iesniedz trīs projektu iesniegumus, viens projekta iesniedzējs par trīs dažādos projektu iesniegumos paredzēto aktivitāšu īstenošanu var saņemt līdz 30000,00 EUR.

4. Vai biedrībai nepieciešams pašvaldības pilnvarojums?

Atbilde: Nē, biedrības ir atsevišķa juridiska persona un dalībai projektā nav nepieciešams pašvaldības pilnvarojums. Pašvaldības un nevalstiskās organizācijas projekta ietvaros var sadarboties projekta mērķa sasniegšanai. Biedrībai īstenojot projekta aktivitātes pašvaldības administratīvā teritorijā, nepieciešams ievērot pašvaldības saistošos noteikumos, tai skaitā, atbilstoši pašvaldību saistošajiem noteikumiem un valstī noteiktajiem normatīvajiem aktiem par Covid-19 izplatības mazināšanai paredzētiem epidemioloģiskajiem noteikumiem.

Par projekta aktivitāšu plānošanu, individuālo atbalstu, dalībnieku skaitu u.c.

5. Vai individuālajā atbalstā ir iekļaujams arī jauniešu asistents?

Atbilde: Atbilde ir atkarīga no tā, kāda ir šī jaunieša asistenta loma un funkcijas – ja tas ir speciālists, kas palīdz jauniešiem ar speciālām vajadzībām visa projekta laikā – tad tās būs atlīdzības izmaksas pie projekta administratīvajām izmaksām (20% apmērā no projekta kopējām izmaksām). Ja tas ir speciālists - asistents, kas palīdz vienas konkrētas aktivitātes ietvaros jaunietim, tad tas atbilst individuālajam atbalstam. Šī konkursa ietvaros individuālais atbalsts ir plānots konsultāciju formā, ko nodrošinās mentors, psihologs, koučs vai cits speciālists ar mērķi mazināt Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi un veicināt emocionālo labklājību jauniešiem, kuriem šāds atbalsts ir īpaši nepieciešams.

6. Vai individuālais atbalsts jauniešiem un grupu aktivitātes var notikt paralēli? Jo vasara ir ideālais laiks grupu aktivitātēm!

Atbilde: Jā, šīs aktivitātes var notikt paralēli.

7. Ja biedrības biedri darbu ar jauniešiem veic brīvprātīgi, bez apmaksas, vai tas tiks uzskaitīts kā bonuss?

Atbilde: Brīvprātīgais darbs ir atbalstāma darbība pati par sevi. Atklātā projektu konkursa kontekstā svarīgi ir tieši sasniegt jauniešus un veicināt viņu socializāciju, līdzdalību, palīdzot pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas. Ja biedrības biedru brīvprātīga darbība spēj uzlabot šo uzdevumu un ļauj veiksmīgāk sasniegt projekta mērķi, tad tas ir atbalstāmi.

8. Jaunieši anketās ir norādījuši, ka jūtas depresīvi, nomākti, ir ļoti izslāpuši pēc kopīgām aktivitātēm, bet nav norādījuši, ka individuālais atbalsts būtu nepieciešams. Vai var iesniegt projektu bez individuālā darba paredzēšanas? Ko rakstīt projekta iesnieguma attiecīgajā sadaļā, ja individuālais atbalsts nav paredzēts?

Atbilde: Jaunieši, iespējams to nav norādījuši, jo netika uzdots tieši tāds jautājums. Jums ir iespēja vēlreiz pārliecināties un izvērtēt, vai ir nepieciešams individuālais atbalsts jauniešiem. Ja, izvērtējot visus apstākļus, Jūs saprotat, ka šāds atbalsts nav nepieciešams, tad projekta ietvaros to var neparedzēt. Norādītajā projekta iesnieguma sadaļā norādiet, lūdzu, informāciju, ka “Individuāls atbalsts jauniešiem projekta ietvaros nav paredzēts”.

9. Cik jauniešus vajadzētu iesaistīt projektā?

Atbilde: Atklātā projektu konkursa nolikumā nebūs noteikts sasniedzamais jauniešu skaits – tas ir atkarīgs no Jūsu konkrētā projekta mērķa, uzdevumiem, Jūsu projekta īstenošanas ģeogrāfiskās vietas un Jūsu veiktās priekšizpētes. Jums jāsaprot, kādas tieši ir jauniešu vajadzības un problēmas, kas radušās Covid-19 pandēmijas dēļ un cik jauniešiem Jūs vēlaties ar projekta starpniecību palīdzēt. Tas arī noteiks, cik daudz jauniešu būs Jūsu projektā.

10. Ja aktivitātē piedalās jaunieši, kas ir ārpus tās teritorijas, kur veikta izpēte, cik procentuāli ir pieļaujamais īpatsvars? Piemēram, ja iesaistās jaunieši no Rīgas, bet izpēte veikta vietējā pagastā, skolā?

Atbilde: Projekta aktivitātē tīri teorētiski var piedalīties jaunieši no citas pašvaldības – svarīgi noteikt, kāda ir šo jauniešu loma. Vai viņi palīdz aktivizēt šos jauniešus, kuri ir no pagasta? Vai viņi var veiksmīgāk uzrunāt jauniešus no pagasta? Svarīgi, ka ir noteikta viena galvenā mērķa grupa, kura atrodas noteiktā teritoriālajā vienībā, kurā Jūs strādāsiet. Skaits, cik jaunieši no citas pašvaldības var piedalīties norādītajā aktivitātē, nav noteikts. Svarīga ir aktivitātes mācīšanas aspekta dinamika, lai jaunieši, kuri ir piesaistīti aktivitātei no citas pašvaldības, palīdz īstenot aktivitāti tiešajai mērķa grupai, savstarpēji socializējoties un mācoties viens no otra.

11. Vai var piedalīties jaunieši, kuri ir vienlaikus citu Eiropas Solidaritātes korpusa (ESK) projektu dalībnieki? Piemēram, darba projekta dalībnieki.

Atbilde: Ja jaunieši var pilnvērtīgi piedalīties projekta aktivitātēs un viņiem nav apgrūtinoši piedalīties vairākos projektos, tad, jā, viņi var piedalīties šajā projektā. Svarīgi ir noteikt Jūsu projekta jauniešu vajadzības un problēmas, kuras Jūs vēlaties risināt ar projekta palīdzību. Projekts ir instruments, kas palīdz mazināt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas jauniešiem. Svarīgi nodalīt Jūsu grāmatvedības sistēmā šī projekta finansējumu no citu projektu finansējuma un novērt dubultā finansējuma riskus – nedrīkst apmaksāt vienas un tās pašas izmaksas no diviem dažādiem projektiem.

12. Cik aktivitātes jāparedz projektā? Cik aktivitātes satur kvalitatīvs projekts - vismaz divas vai jābūt visām nolikumā minētajām aktivitātēm?

Atbilde: Konkursa nolikums neparedz minimālo vai maksimālo projekta aktivitāšu skaitu. Projektā nav obligāti jāparedz visas nolikumā minētās atbalstāmās aktivitātes. Projekta aktivitātes jāveido tādā veidā, lai tās vislabāk atbilstu jauniešu vajadzībām un identificēto problēmjautājumu risināšanai. Plānojot aktivitātes, jāņem vērā arī konkursa nolikumā noteiktos projektā sasniedzamos rezultatīvos rādītājus:

80% jauniešu paaugstinātas kompetences, balstoties jauniešu vēlmēs un vajadzībās;
80% jauniešu veicināta piederības sajūta un pašapziņa;
40% jauniešu mazināti psihoemocionālās veselības riski;
80% jauniešu sekmēta kvalitatīva brīvā laika pavadīšana ārpusskolas aktivitātēs;
40% jauniešu veicināta sagatavotība turpmākajām mācībām un darba tirgum.

13. Vai pētnieciskās aktivitātes projektā vairāk domātas attiecībā uz priekšizpēti? Vai tomēr kaut kas jāpēta arī paša projekta laikā?

Atbilde: Pētnieciskās aktivitātes ir, piemēram, aptauja par jauniešu vēlmēm un vajadzībām, iegūto datu analīze par Covid-19 pandēmijas ietekmi un seku apzināšanu un risinājumiem. Projekta laikā (neskaitot priekšizpēti) nav obligāti jāparedz pētnieciskās aktivitātes. Pētnieciskās aktivitātes projekta laikā projektā var iekļaut, ja projektā paredzētas arī citas nolikumā paredzētās aktivitātes.

14. Vai drīkst izmantot/ atsaukties uz kādas citas biedrības vai organizācijas šajā gadā veiktu pētījumu par jauniešu psihoemocionālo stāvokli un Covid-19 ietekmi uz jauniešiem kopumā? Un klāt pievienojot/ aprakstot arī iesniedzējorganizācijas jauniešu aptaujas datus?

Atbilde: Jā, Jūs drīkstat izmantot pētījumus un informācijas avotus par Covid-19 ietekmi uz jauniešiem, taču svarīgi saprast, kas tieši no šī pētījuma ir attiecināms uz Jūsu konkrēto situāciju – jauniešiem, ar kuriem Jūs strādāsiet, pašvaldību, reģionu, kurā notiks Jūsu projekts.

15. Seminārā minēts, ka pasākums (nometne), kuru izplāno pieaugušie, nav atbalstāma. Vai projekta aktivitātes jādomā/jāpiedāvā pašiem jauniešiem?

Atbilde: Projekta iesniegumu plāno pašvaldības vai biedrības pārstāvji – projekta vadītāji (pieaugušie). Projekta aktivitātēm ir jābūt vērstām uz jauniešu aktivizēšanu, mazinot Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas. Projekta ietvaros, īstenojot aktivitātes, ir stingri ieteicams pielietot neformālās izglītības metodes – “Mācīties būt”, “Mācīties darot”, “Mācīties mācīties” un “Mācīties būt kopā ar cietiem”. Ņemot vērā šos neformālās izglītības principus, svarīgi ieplānoto aktivitāšu ietvaros ļaut jauniešiem pašiem mācīties, iegūt jaunas prasmes, attieksmes, izpratnes. Nometne, kas ir daļa no plašāka jauniešu mācīšanās procesa projekta ietvaros, ir iespējama. Svarīgi, ka aktivitātes tiek plānotas, pamatojoties uz aptaujāto jauniešu vajadzībām konkursa mērķa sasniegšanai.

Par projekta rezultātu novērtēšanu, projekta rezultātiem un ietekmi

16. Cik objektīvi var izvērtēt ietekmi? Vai projekta īstenotājs pats var novērtēt sasniegtos rezultātus? Vai būs jāiesniedz rezultātu novērtējuma anketas utml.?

Atbilde: Attiecība starp jauniešu skaitu un projekta aktivitāšu kvalitāti būs objektīvais ietekmes rādītājs – jaunieši paši izvērtē to, ko ir iemācījušies un norāda Jūsu izstrādā aptaujas anketā. Jūs to apkoposiet un noteiksiet atbilstošo ietekmes līmeni. Pats projekta īstenotājs nevar izdomāt vai norādīt faktisko ietekmi uz projekta dalībniekiem. Projekta rezultātu novērtējuma anketām (digitāli vai papīra formātā) vai digitāliem rīkiem jābūt pieejamiem pārbaudei pie projekta rezultātu izvērtēšanas.

17. Vai projekta rezultātā ir jābūt obligāti izstrādātam rīkam?

Atbilde: Projekta rezultātā nav jābūt obligāti izstrādātam rīkam. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijs: "Projekta rezultāti nodrošina projekta ilgtspēju un projekta ietvaros paredzēts izveidot ilgtspējīgu risinājumu, pieeju un sistēmu darba ar jaunatni jomā Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai un nodrošināta to ilgtspēja" ietver ne tikai rīkus, bet arī pieejas, sistēmas darbam ar jaunatni. Projekta rezultātu ilgtspēju var nodrošināt, izstrādājot arī citus paņēmienus, kas veicina turpmāku projekta ietvaros risināto problēmjautājumu risinājumu pielietošanu.

Par līguma grozījumiem, aktivitāšu datuma un formāta maiņu

18. Vai projekta budžeta tāmes pozīcijas varēs mainīt projekta laikā? Vai projekta ietvaros budžeta pozīcijas savā starpā var tikt mainītas, nemainot kopējo budžetu? Ja paredz klātienes pasākumus, bet tos nevar veikt ierobežojumu dēļ, vai šādā gadījumā drīkst mainīt izmaksu pozīcijas no, piemēram, telpu nomas uz Zoom, Kahoot utt. abonementu?

Atbilde: Projekta īstenošanas gaitā, ja mainās apstākļi un ir pamatojums aktivitāšu īstenošanas izmaiņām, var veikt līguma grozījumus, paredzot izmaiņas projekta budžeta tāmes pozīcijās. Projekta budžeta pozīcijas var mainīt, nemainot kopējo projektam piešķirtā finansējuma apmēru. Projekta līgumā būs noteikta kārtībā, kādā ir veicamas projekta budžeta tāmes izmaiņas. Visas izmaiņas projektā vienmēr saskaņot ar JSPA atbildīgajiem projektu koordinatoriem elektroniskā pasta saziņā.

19. Cik detalizēti projekta iesniegumā jānorāda un jāapraksta aktivitātes? Vai jānorāda precīzs plānotās aktivitātes darbības datums? Vai pēc projekta apstiprināšanas drīkst mainīt aktivitāšu datumus?

Atbilde: Aktivitāšu aprakstā jānorāda: nepieciešamība projekta mērķa sasniegšanai, tematika, metodes, dalībnieki, plānotie publicitātes un rezultātu izplatīšanas pasākumi u.c. informācija, kas specifiski attiecīgajā projektā ir būtiska. Ja precīzs aktivitātes datums nav zināms vai to nav iespējams vēl izplānot, tad var norādīt aptuvenu datumu. Pēc projekta apstiprināšanas izmaiņas aktivitāšu datumos var mainīt un šīs izmaiņas jāsaskaņo, nosūtot informāciju e-pastā: janis.drigins@jaunatne.gov.lv un ilze.vonda@jaunatne.gov.lv.

20. Vai projekta iesniegumā jāparedz A, B, C variants, ja ierobežojumi turpinās vai ja tie kļūst mazāki? Piemēram, paredzēt, ka tikšanās ar speciālistu, mentoru, iedvesmas avotu notiek klātienē individuāli, grupā vai Zoom atkarībā no situācijas.

Atbilde: Jā, projekta iesniegumā varat paredzēt variantus. JSPA ieteikums būtu, ka norāda “klātienē” vai “tiešsaistē” un pamato katru no situācijām sīkāk – kā notiks aktivitāte, ja tā varēs notikt klātienē un kā tiks organizēta aktivitāte, ja tā notiks tiešsaistē.

21. Aptaujātie jaunieši visvairāk vēlas tikties ar vienaudžiem klātienes aktivitātēs. Kā rīkoties, ja projektā ieplānosim aktivitātes klātienē, bet tās ierobežojumu dēļ nevarēsim īstenot?

Atbilde: Gadījumā, ja projekta ietvaros nevarēs īstenot kādu aktivitāti saskaņā ar ieplānoto, varēs mainīt projekta īstenošanas formu un pielāgot aktivitāti konkrētajai situācijai valstī. Svarīgi būs sasniegt projekta mērķi un izvirzītos projekta rezultatīvos rādītājus.

Par projekta izmaksām, mazvērtīgo inventāru, projekta budžeta tāmi

22. Vai var paredzēt atalgojumu atbalsta personai, mentoram?

Atbilde: Jā, projektā piesaistīto speciālistu izmaksas var paredzēt projekta budžeta tāmes 1. pozīcijā, norādot pamatojumu atalgojuma likmes atbilstībai vidējām atalgojuma likmēm Latvijā.

23. Vai projekta vadītājs var būt projektā piesaistīts speciālists un paredzēt šīm pozīcijām izmaksas?

Atbilde: Jā, taču šīs izmaksas ir jānodala. Jāņem vērā, ka projekta vadītāja, jurista, grāmatveža atalgojuma izdevumi kopā nevar pārsniegt 20% no projekta kopējām izmaksām. Ja projekta vadītājs darba pienākumus apvieno ar cita speciālista uzdevumiem projekta ietvaros, tad jānorāda atbilstošs pamatojums atalgojuma likmes atbilstībai vidējām atalgojuma likmēm Latvijā par katru speciālistu atsevišķi un tāmē tie ir jāizdala atsevišķi.

24. Vai pasniedzējiem, kuri projekta ietvaros sniegtu lekcijas vai mācības, ir jābūt kādas saimnieciskās darbības veicējam vai tas var būt vienkārši zinošs, aktīvs cilvēks? Vai vecāks jaunietis var vadīt aktivitātes jaunākiem jauniešiem par atalgojumu?

Atbilde: Jā, var algot personu, kura nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs, bet ar šo cilvēku obligāti ir jāslēdz uzņēmuma līgums, kurā jānorāda, ka pasūtītājs samaksās visus ar līguma izpildi saistītos nodokļus par šo personu. Pēc tam, kad persona būs novadījusi mācības, tad Jums ir abpusēji jāparaksta pakalpojuma nodošanas-pieņemšanas akts. Vecāks jaunietis var vadīt projekta aktivitātes, ja ir vecumā darba tiesisko attiecību noslēgšanai.

25. Vai projekta aktivitāšu īstenošanai var iegādāties mazvērtīgo inventāru?

Atbilde: Jā, inventāru projekta aktivitāšu īstenošanai var paredzēt projekta budžeta tāmē. Mazvērtīgais inventārs ir:

- inventārs, kuru kalpošanas laiks ir mazāks par vienu gadu, neatkarīgi no to vērtības;

- inventārs, kuru vērtība ir līdz 500,00 EUR (ieskaitot) par vienību, neatkarīgi no tā kalpošanas ilguma.

26. Velosipēds ir mazvērtīgais inventārs vai pamatlīdzeklis?

Atbilde: Ja velosipēda vērtība ir līdz 500,00 EUR, tad tas ir mazvērtīgais inventārs. Aicinām piesaistīt projekta iesnieguma sagatavošanas, projekta īstenošanas un projekta noslēguma pārskata posmos atbilstošas kvalifikācijas grāmatvedi, kurš/a palīdzēs ar izmaksu pamatojošo dokumentu noformēšanu, uzskaiti, reģistrēšanu un projekta maksājumu veikšanu no projekta konta Valsts kasē.

27. Jaunieši ir izteikuši vajadzību ierīkot svaru zāli pagastā. Ja pērk inventāru līdz 500,00 EUR, vai projektā var paredzēt sporta inventāru svaru zāles ierīkošanai? Vai inventāra iegādei var novirzīt visu projekta finansējumu?

Atbilde: Atklātā projektu konkursa mērķis ir ieguldīt jauniešos – sniegt viņiem zināšanas, prasmes, attieksmes. Mācīt jauniešiem personīgās kompetences un aktivizēt jauniešus, lai viņi varētu pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas. Atklātais projektu konkurss nav par inventāra iegādi un infrastruktūras iekārtošanu. Projektā var iegādāties mazvērtīgo inventāru līdz 500,00 EUR, ja tas ir tieši saistīts ar projekta aktivitātēm un projekta mērķi. Svaru zāles ierīkošana nav šī atklātā projektu konkursa mērķis. Projektā paredzētie izdevumi tiks vērtēti pēc to samērīguma un ieguldījuma konkursa mērķu un projekta rezultātu sasniegšanai.

28. Vai publicitātes (sabiedriskās attiecības) speciālista izmaksas ir jāliek pie administrācijas izmaksām (10. sadaļa budžetā vai pie 1. sadaļas)?

Atbilde: Jā, sabiedrisko attiecību speciālisti ir projekta administrācijas daļa, kurš/a strādās projekta ietvaros visu projekta laiku un palīdzēs ar publicitātes aktivitātēm. Šīs personas izmaksas ir norādāmas 10. pozīcijā un iekļautas 20% limitā no projekta kopējām pieprasītajām izmaksām.

29. Digitāliem rīkiem (Corel, Zoom) ir licences uz gadu. Kā aprēķināt attiecināmās izmaksas? Ja aktivitāte notiek piemēram, 7 dienas, vai ir jāizrēķina N / 365 dienas x 7 dienas? Licenci diemžēl nevar nopirkt uz dažām dienām.

Atbilde: Projektā var paredzēt izmaksas, kas nepieciešamas projekta aktivitāšu īstenošanai. Jums ir jāizvērtē, vai nav iespējams izmantot alternatīvus bezmaksas rīkus vai rīkus, kuros iespējams iegādāties licences uz īsāku laiku. Ja tas nav iespējams, tad Jums būs jāveic uz aktivitātēm attiecināmo izmaksu aprēķins. Projekta noslēguma pārskatam būs jāpievieno pilnā rēķina kopija un akts, kurā ir noteikts dienu skaits un aktivitātes, kuru ietvaros izmantojāt konkrētās programmas. Ja tās ir vairākas programmas, tad būs jāpievieno rēķini un akti par katru no programmām.

30. Vai var paredzēt transporta izmaksas individuālai dalībnieka atvešanai, ja nav citu iespēju kā nokļūt uz pasākuma norises vietu (piemēram, jauniešiem ar invaliditāti, no vietām, kur grūti nokļūt ar sabiedrisko transportu utml.)?

Atbilde: Jā, var paredzēt transporta izmaksas dalībnieku nokļūšanai uz projekta aktivitātes vietu. Svarīgi izvērtēt transporta izmantošanas lietderību – iespējams, ka var viena brauca ietvaros aizvest gan jauniešus, gan nepieciešamās mantas aktivitātes īstenošanai.

Vispārīgi jautājumi

31. Kas ir e-adrese?

Atbilde: Informācija par e-adresi pieejama: https://mana.latvija.lv/e-adrese/.

Obligāts e-adreses lietojums (noteikts Oficiālās elektroniskās adreses likumā) ir noteikts:

visām valsts un pašvaldību iestādēm, plānošanas reģioniem, valsts augstskolām un zinātniskiem institūtiem, publiskiem nodibinājumiem, prokuratūrai un privātpersonām, kam deleģēts valsts pārvaldes uzdevums;
juridiskām privātpersonām (komersanti un citi tiesību subjekti, kas reģistrēti Uzņēmumu reģistrā, – biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības, politiskās partijas, reliģiskās organizācijas u.c.) – e-adresi var izmantot brīvprātīgi, bet no 2023. gada 1. janvāra e-adreses lietošana būs obligāta.

32. Kādas ir iespējas uzzināt vai no pašvaldības vēl kāds vēlas piedalīties projektā?

Atbilde: Lielākajā daļā pašvaldību ir jaunatnes lietu speciālists. Ja Jūs vēlaties, lai Jūsu projekts būtu vienīgais attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā, tad aicinām sazināties ar pašvaldību vai tās jaunatnes lietu speciālistu. Pašvaldībām vajadzētu būt ieinteresētām sasniegt jauniešus pēc iespējas dažādās tās administratīvās teritorijas vienībās. Kontakti: http://www.jaunatneslietas.lv/route-overview.