Biežāk uzdotie jautājumi

Cienījamie sadarbības partneri!
Šeit ir apkopotas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par šādām projekta “PROTI un DARI!” īstenošanas tēmām:

  • 1.Vai vieni un tie paši mentori var strādāt visu projekta laiku? Cik mērķa grupas jauniešiem viņi var būt mentori vienlaicīgi?

    Mērķa grupas jauniešu mentori savus darba pienākumus var pildīt visu projekta īstenošanas laiku. Saskaņā ar “Līgumu par sadarbību Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā” projekta “PROTI un DARI!” Nr. 8.3.3.0/15/I/001 īstenošanā” (turpmāk - Sadarbības līgums) 1. pielikuma 3.2.10. apakšpunktu mērķa grupas jaunieša mentora pārziņā vienlaikus ir ne vairāk kā 6 mērķa grupas jaunieši, un pamatojoties uz “Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodika darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3.specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā” ietvaros” (turpmāk – Vienas vienības metodika) 2. pielikuma 2.2. apakšpunktā noteikto - mērķa grupas jaunieša mentora atbalsts ir ne mazāk kā 20 stundas mēnesī vienam mērķa grupas jaunietim.

    Jāņem vērā, ka saskaņā ar Sadarbības līguma 1. pielikuma 4.6.2. apakšpunktu pašvaldībai ir jānodrošina, ka jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (turpmāk – aģentūra) organizētās mācības sekmīgi pabeigušais mērķa grupas jaunieša mentors vismaz 4 mēnešus projekta īstenošanas laikā veic pienākumus, kas noteikti “Metodoloģiskās vadlīnijas darbam ar mērķa grupas jauniešiem projektā “PROTI un DARI!” (turpmāk - Metodoloģiskās vadlīnijas) vai sniedz atbalstu vismaz vienam mērķa grupas jaunietim viņa individuālās pasākumu programmas īstenošanā.

     

    2. Kāds var būt projekta vadītāja un mentora atalgojums par katru mērķa grupas jaunieti? Kura amatu saime būtu piemērojama?

    Atbilstoši Vienas vienības metodikai iesakām piemērot šādas saimes un līmeņus (vēršam uzmanību, ka šīs ir vēlamās saimes un līmeņi, bet katra pašvaldība var piemērot citas saimes un līmeņus atbilstoši faktiskajai situācijai):


    Programmas vadītājam:
    1) saskaņā ar MK noteikumu 30.11.2010. Nr. 1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1075) 1. pielikuma II. sadaļu „Amatu saimju raksturojums” „Sociālais darbs” ietilpst 39.amatu saimē;
    2) saskaņā ar MK noteikumu Nr. 1075 1. pielikuma II. sadaļu „Amatu saimju raksturojums” un Vienas vienība metodikas 1.pielikuma 8.punktam programmas vadītāja pienākumi ir atbilstoši 39. amatu saimes IV. līmenim;
    3) saskaņā ar MK noteikumu Nr. 66 3. pielikumu bruto atalgojuma likme mēnesī ir 1174.00 euro (neieskaitot darba devēja nodokļus), t.i. 1450.95 euro (ieskaitot darba devēja nodokļus); gada likme ir 1450,95 euro x 12 mēneši=17411,14 euro;
    4) vienas stundas likme tiek aprēķināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1303/2013 68. panta 2. daļu, kas nosaka, ka, „lai noteiktu personāla izmaksas par darbības īstenošanu, piemērojamo stundas likmi var aprēķināt, izdalot pēdējās reģistrētās gada bruto darbaspēka izmaksas ar 1720 stundām”: 17411,14 euro/1720 stundas = 10,12 euro/stundā (ieskaitot likumdošanā noteiktos darba devēja un darba ņēmēja nodokļus).

    Mērķa grupas jauniešu mentoram:
    1) saskaņā ar MK noteikumu Nr. 1075 1. pielikuma II sadaļu „Amatu saimju raksturojums”, „Sociālais darbs” ietilpst 39. amatu saimē;
    2) saskaņā ar MK noteikumu Nr. 1075 1. pielikuma II sadaļu „Amatu saimju raksturojums” un Vienas vienības metodikas 2. pielikuma 6. punktam mentora pienākumi ir atbilstoši 39. amatu saimes III.A līmenim;
    3) saskaņā ar MK noteikumu Nr. 66 3.pielikumu bruto atalgojuma likme mēnesī ir 874,00 euro (neieskaitot darba devēja nodokļus), t.i. 1080,18 euro (ieskaitot darba devēja nodokļus); gada likme ir 1080,18 euro x 12 mēneši= 12962,16 euro;
    4) vienas stundas likme tiek aprēķināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1303/2013 68.panta 2.daļu, kas nosaka, ka, „lai noteiktu personāla izmaksas par darbības īstenošanu, piemērojamo stundas likmi var aprēķināt, izdalot pēdējās reģistrētās gada bruto darbaspēka izmaksas ar 1720 stundām”: 12962,16 euro/1720 stundas = 7,54 euro/stundā (ieskaitot likumdošanā noteiktos darba devēja un darba ņēmēja nodokļus).

    3. Vai var attiecināt no projekta programmu vadītāju un/vai mentoru atvaļinājuma naudu?
    Jā, mērķa grupas jaunieša mentora un programmas vadītāja ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma samaksa ir attiecināma proporcionāli nostrādātajam laikam projektā.

    Saskaņā ar Vienas vienības metodikas 2. pielikuma 2.2. apakšpunktu: “8.3.3. SAM projekta īstenošanā iesaistīto mērķa grupas jauniešu mentoru darba samaksa ietver darba devēja nodokļus un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet neietver pabalstus un kompensācijas, no kurām neaprēķina ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī prēmijas, materiālo stimulēšanu un naudas balvas.


    Arī Finanšu ministrijas 27.02.2019. “Nr.2.1. Vadlīnijas attiecināmo un neattiecināmo izmaksu noteikšanai 2014.- 2020.gada plānošanas periodā” 15.8. punktā noteikts, ka:“Projektā var paredzēt līdzekļus atvaļinājuma samaksai proporcionāli nostrādātajam laikam konkrētajā projektā”.


    4. Kas notiek ar projektu laikā, kad programmas vadītājs un/vai mentors ir atvaļinājumā?

    Sadarbības partnerim ir jānodrošina mērķa grupas jaunietim atbalsta sniegšana saskaņā ar mērķa grupas jaunieša individuālo pasākumu programmu vismaz 48 stundas mēnesī. Programmas vadītāja vai mērķa grupas jaunieša mentora atvaļinājuma laikā ir jānodrošina to aizvietošana vai savlaicīgi jāsaplāno konkrētā mērķa grupas jaunieša atbalsta pasākumi, lai programmas vadītāja vai mērķa grupas jaunieša mentora atvaļinājumi neietekmētu atbalsta pasākumu nodrošināšanu mērķa grupas jaunietim un minimālā atbalsta stundu skaita (t.i. 48 st. mēnesī) sasniegšanu.

    Sadarbības partnera pienākumi saskaņā ar Sadarbības līguma 1. pielikuma:
    - 3.2.6. apakšpunktu - iesaistīt projekta īstenošanā programmu vadītājus un mērķa grupas jauniešu mentorus;
    - 3.2.11. apakšpunktu - nodrošināt programmas vadītāja vai mērķa grupas jaunieša mentora aizvietošanu, ja iepriekš deleģētais programmas vadītājs vai mērķa grupas jaunieša mentors pārtrauc dalību projekta īstenošanā vai ir iestājušies citi objektīvi apstākļi programmas vadītāja vai mērķa grupas jaunieša mentora nomaiņai.

    Saskaņā ar Sadarbības līguma 1. pielikuma 4.8. punktu, pašvaldība, iesniedzot aģentūrai pieprasījumu ar pamatotu skaidrojumu un saņemot aģentūras apstiprinājumu, var palielināt Sadarbības līgumā noteikto projektā iesaistāmo programmu vadītāju un mērķa grupas jauniešu mentoru skaitu.

    Norādām, ka saskaņā ar Ministru kabineta 07.07.2015. noteikumu Nr.385 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.385) 2.4. un 2.9.apakšpunktu pirms darba ar mērķa grupas jauniešiem uzsākšanas programmas vadītājam un mērķa grupas jauniešu mentoram ir jāapgūst aģentūras organizēto mācību programmu.

    Iespēju robežās, vēlams programmas vadītāja vai mērķa grupas jaunieša mentora atvaļinājuma laikus plānot, ņemot vērā mērķa grupas jauniešu individuālo pasākumu programmās paredzēto atbalsta pasākumu plānotos laikus.

    5. Vai pašvaldībai būs jāatmaksā saņemtais finansējums, ja programmas vadītājs un/vai mentors aiziet dekrētā?

    Nebūs jāatmaksā.

    Programmas vadītājs vai mērķa grupas jaunieša mentors pēc grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājuma turpinās pildīt savus darba pienākumus projektā un nodrošinās Sadarbības līguma 1. pielikuma 4.6.1. un 4.6.2. apakšpunktā noteiktās prasības.

    Pamatojoties uz Sadarbības līguma 1. pielikuma 4.6.1. apakšpunktu pašvaldībai ir jānodrošina, ka aģentūras organizētās mācības sekmīgi pabeigušais programmas vadītājs vismaz 12 mēnešus projekta īstenošanas laikā veic programmas vadītāja Projekts “PROTI un DARI!” Nr.8.3.3.0./15/I/001 pienākumus, kas noteikti Metodoloģiskajās vadlīnijās vai pārrauga darbu vismaz ar 1 mērķa grupas jaunieti un nodrošina
    viņa iesaisti projektā. Sadarbības līguma 1. pielikuma 4.6.2. apakšpunkts nosaka, ka aģentūras organizētās mācības sekmīgi pabeigušais mērķa grupas jaunieša mentors vismaz 4 mēnešus projekta īstenošanas laikā veic pienākumus, kas noteikti Metodoloģiskajās vadlīnijās vai sniedz atbalstu vismaz 1 mērķa grupas jaunietim viņa individuālās pasākumu programmas īstenošanā.


    Pamatojoties uz Sadarbības līguma 1. pielikuma 3.2.11. apakšpunktu, Sadarbības partnera pienākums nodrošināt programmas vadītāja vai mērķa grupas jaunieša mentora aizvietošanu, ja iepriekš deleģētais programmas vadītājs vai mērķa grupas jaunieša mentors pārtrauc dalību projekta īstenošanā vai ir iestājušies citi objektīvi apstākļi programmas vadītāja vai mērķa grupas jaunieša mentora nomaiņai.

    6. Vai programmas vadītājs vienlaicīgi var būt arī stratēģiskais partneris?

    Var, bet jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai izvairītos no interešu konflikta iestāšanās.

    Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 385 2.9. apakšpunktu, programmas vadītājs ir persona, kurai ir augstākā izglītība, kura projekta ietvaros ir apguvusi aģentūras organizēto mācību programmu un kura pārrauga darbu ar mērķa grupas jauniešiem konkrētajā pašvaldībā un nodrošina viņu iesaisti projektā.

    Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 385 2.10. apakšpunktu, stratēģiskie partneri ir valsts un pašvaldības institūcijas, biedrības, nodibinājumi, jauniešu centri, sociālie partneri un uzņēmēji, kurus projekta īstenošanā ir iesaistījusi pašvaldība, lai kopīgi apzinātu un motivētu mērķa grupas jauniešus vai sadarbotos mērķa grupas jauniešu atbalsta pasākumu īstenošanā projekta ietvaros, sadalot partneru lomas, atbildību un funkcijas, kā arī plānojot veicamās darbības un tām atbilstošo attiecināmo izmaksu apmēru projekta ietvaros.

    Saskaņā ar Sadarbības līguma 1. pielikuma 3.2.28. apakšpunktu, sadarbības partnera pienākums ir veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no interešu konflikta iestāšanās.

    7. Kas nosaka maksimālo programmu vadītāju un mentoru skaitu, kuri jāiesaista projekta īstenošanā?

    Saskaņā ar Metodoloģisko vadlīniju 5.4. un 6.3. apakšsadaļu ir noteikts, ka programmas vadītāja pārziņā vienlaikus ir ne vairāk kā 12 mērķa grupas jaunieši un to mentori, mērķa grupas jaunieša mentora pārziņā vienlaikus ir ne vairāk kā 6 mērķa grupas jaunieši. Pamatojoties uz šo nosacījumu un pašvaldības iesniegtajam “Plānotā finansējuma izlietojuma par mērķa grupas jauniešu iesaisti un dalību individuālajās pasākumu programmās plāns” (Sadarbības līguma 2.pielikums) Sadarbības līguma 2.punktā tiks norādīts programmas vadītāju un mērķa grupas jauniešu mentoru skaits.

    Pašvaldība, iesniedzot aģentūrai pieprasījumu ar pamatotu skaidrojumu un saņemot aģentūras apstiprinājumu, var palielināt Sadarbības līguma 2.punktā norādīto projektā iesaistāmo programmu vadītāju un mērķa grupas jauniešu mentoru skaitu. Aģentūrai, izvērtējot skaidrojumā norādītos apstākļus, ir tiesības, norādot iemeslu, arī noraidīt pašvaldības pieprasījumu par programmu vadītāju vai mērķa grupas jauniešu mentoru skaita palielināšanu, par to rakstiski informējot pašvaldību.

  • 1. Vai grupu pasākumos var iesaistīt gan NEET jauniešus, gan jauniešus, kas strādā, mācās? Piemēram, organizēt pašapziņas paaugstināšanas pasākumu, piesaistot speciālistu, kurā piedalās gan NEET jaunieši, gan citi jaunieši.

    Jā, grupu pasākumos var iesaistīt arī citas personas.

    Vēršam uzmanību, ka no projekta finansējuma ir attiecināmas izmaksas tikai par projekta mērķa grupas jauniešu dalību, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 385 23.2. apakšpunktu un 25.1.2. punktu un Vienas vienības metodikas 2. pielikumā noteiktajām atbalsta pasākumu izmaksām, kā arī ievērojot proporcionalitātes principu.

    2. Cik ilgi līdz jaunieša iesaistei projektā viņam ir jāatbilst NEET jaunieša statusam?

    Nav noteikts laika periods, kurā jaunietim ir jāatbilst NEET jaunieša statusam pirms iesaistes projektā.

    Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 385 3. punktu projektā var iesaistīt jauniešus vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki. Pirms jaunieša iesaistes projektā ir jāpārbauda jaunieša atbilstība projekta mērķa grupai pašvaldības rīcībā esošajos resursos. Nepieciešamības gadījumā pašvaldība var nosūtīt aģentūrai uz elektroniskā pasta adresi info@jaunatne.gov.lv veidlapu “Jauniešu atbilstības pārbaude projekta “PROTI un DARI!” mērķa grupas kritērijiem” (Sadarbības līguma 13. pielikums) informācijas par jaunieti pārbaudei, un atbilstības gadījumā mērķa
    grupas jaunietis ir iesaistāms projektā.

    3. Vai ir iespējams projektā iesaistīt arī jauniešus, kas šobrīd jau ilgstoši nemācās, bet joprojām atrodas izglītības sistēmā, jo nav sasnieguši 18 gadu vecumu?

    Jaunieši, kuri ir reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā, nav projekta mērķa grupa.

    4. Kāds ir maksimālais laiks mērķa grupas jaunieša iesaistīšanai projektā?

    Saskaņā ar Vienas vienības metodiku, mērķa grupas jaunieša kopējais individuālās pasākumu programmas ilgums nedrīkst pārsniegt 9 mēnešus.

    5. Vai projektā var iesaistīt jauniešus, kas ir reģistrēti NVA kā bezdarbnieki?

    Attiecībā uz projekta mērķu grupu 10.07.2019. tika veikti grozījumi MK noteikumos Nr.385, nosakot, ka “Atbalsta mērķa grupa ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu”.


    Projektā var iesaistīt tikai tos jauniešus, kuri ir reģistrēti NVA kā bezdarbnieki un kuriem ir ierobežota iespēja piedalīties NVA organizētos aktīvajos nodarbinātības pasākumos un par kuriem NVA ir informējusi JSPA. Tikai šajā sarakstā minētos jauniešus ir tiesības iesaistīt projektā “PROTI un DARI!”.


    NVA līdz katra kalendārā mēneša 20.datumam informēs JSPA par šiem jauniešiem, nosūtot sarakstu un pēc saraksta saņemšanas, JSPA nosūtīs katrai pašvaldībai informāciju par konkrētajiem jauniešiem.

  • 1. Vai programmas vadītājs var sūtīt uz aģentūru ieskanētus pārskatus un nepieciešamos dokumentus ar savu elektronisko parakstu (kā fiziskā persona)?

    Nē, dokumentus ar drošu elektronisko parakstu ir tiesīga parakstīt tikai pašvaldības amatpersona.

    Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 385 14. un 20. punktu, aģentūras sadarbības partneri ir pilsētas vai novada pašvaldības vai šādu pašvaldību apvienības, ar kurām aģentūra noslēdz Sadarbības līgumu par projekta īstenošanu. Saskaņā ar Sadarbības līgumu, pilsētas vai novada pašvaldības pārstāv domes priekšsēdētājs vai cita amatpersona uz nolikuma, pilnvaras vai lēmuma pamata, līdz ar to Sadarbības līgumā noteiktā dokumentācija, t.sk. pārskati ar drošu elektronisko parakstu, ir jāparaksta attiecīgajai amatpersonai.


    2. Kādos periodos ir jāiesniedz pārskati?

    Pārskatu iesniegšanas kārtība aprakstīta Sadarbības līguma 1. pielikuma 5. sadaļā. Atbilstoši Sadarbības līguma 1. pielikuma 5.5. apakšpunktam, pašvaldība iesniedz aģentūrai veidlapu “Maksājuma pieprasījums par projektā iesaistītajiem mērķa grupas jauniešiem un īstenotajām mērķa grupas jauniešu individuālajām pasākumu programmām” (turpmāk – pārskats vai maksājuma pieprasījums), tam pievienojamos dokumentus un
    veidlapas par katru kalendāro mēnesi līdz nākamā mēneša 10. datumam. Pirmo reizi pārskats, tam pievienotos dokumentus un veidlapas pašvaldībai ir jāiesniedz aģentūrā par to pārskata periodu, par kuru tiek faktiski pieprasīts finansējums.

    3. Cik ātri aģentūra apstiprinās projekta pārskatus, cik ātri apgūtais finansējums atgriezīsies projekta kontā?

    Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 385 30. un 34. punktu, aģentūra 25 darbdienu laikā (ja nav nepieciešami precizējumi vai papildu dokumentācija no pašvaldības) izvērtē un apstiprina pārskatu. Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 385 31. un 35. punktu, pēc pārskata apstiprināšanas aģentūra piecu darbdienu laikā veic pašvaldībai maksājumu.

  • 1) Kur aģentūras mājas lapā var redzēt Sadarbības līgumu un tā pielikumus?

    Aģentūras tīmekļa vietnē Projekta "“PROTI un DARI!”  sadaļā "sadarbības līgums" ir pieejama Sadarbības līguma redakcija un tā pielikumi.

    2) Vai pašvaldība pirmo projekta īstenošanas gadu var izlaist un projektā iesaistīties otrajā gadā?

    Jā!
    Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 385 15. punktu pašvaldības projekta īstenošanā var iesaistīties visā projekta īstenošanas laikā, ja pašvaldība atbilst MK noteikumu Nr.385 17. punktā norādītajām prasībām. Saskaņā ar Sadarbības līguma 3. punktu projektā atbalstāmo darbību īstenošanas laiks ir no Sadarbības līguma parakstīšanas dienas līdz 2020. gada 31. oktobrim

    3)Vai ir paredzētas sankcijas pašvaldībai, ja piešķirtā kvota netiek izpildīta? Kad un kā pašvaldība var pieprasīt grozījumus par piešķirto kvotu?

    Pašvaldībai nav paredzētas soda sankcijas par kvotas neizpildi. Pašvaldības un aģentūras noslēgtajā Sadarbības līguma 1. punktā tiks noteikta projekta iznākuma rādītāja kvota ar pieejamo finansējumu un sasniedzamais rezultāta rādītājs. Pašvaldība, slēdzot Sadarbības līgumu, iesniegs aģentūrai veidlapu “Plānotā finansējuma izlietojuma par mērķa grupas jauniešu iesaisti un dalību individuālajās pasākumu programmās plāns” (Sadarbības līguma 2. pielikums), kurā paredzēs projekta ietvaros faktisko plānoto finansējumu un iesaistāmo mērķa grupas jauniešu skaitu. Pašvaldība līdz projekta katra īstenošanas gada 1. februārim, 1. maijam, 1. augustam, 1. novembrim būs jāiesniedz aģentūrai veidlapu
    “Plānotā finansējuma izlietojuma par mērķa grupas jauniešu iesaisti un dalību individuālajās pasākumu programmās plāns” ar aktualizētu informāciju. Aģentūrai ir tiesības palielināt/samazināt Sadarbības līgumā noteiktos rādītājus un nepieciešamo finansējumu. Aģentūra sagatavos vienošanos par grozījumiem Sadarbības līgumā.

    4)Kas nosaka maksimālo programmu vadītāju un mentoru skaitu, kuri jāiesaista projekta īstenošanā?

    Saskaņā ar Metodoloģisko vadlīniju 5.4. un 6.3. apakšsadaļu ir noteikts, ka programmas vadītāja pārziņā vienlaikus ir ne vairāk kā 12 mērķa grupas jaunieši un to mentori, mērķa grupas jaunieša mentora pārziņā vienlaikus ir ne vairāk kā 6 mērķa grupas jaunieši. Pamatojoties uz šo nosacījumu un pašvaldības iesniegtajam “Plānotā finansējuma izlietojuma par mērķa grupas jauniešu iesaisti un dalību individuālajās pasākumu programmās plāns” (Sadarbības līguma 2.pielikums) Sadarbības līguma 2.punktā tiks norādīts programmas vadītāju un mērķa grupas jauniešu mentoru skaits.
    Pašvaldība, iesniedzot aģentūrai pieprasījumu ar pamatotu skaidrojumu un saņemot aģentūras apstiprinājumu, var palielināt Sadarbības līguma 2.punktā norādīto projektā iesaistāmo programmu vadītāju un mērķa grupas jauniešu mentoru skaitu. Aģentūrai, izvērtējot skaidrojumā norādītos apstākļus, ir tiesības, norādot iemeslu, arī noraidīt pašvaldības pieprasījumu par programmu vadītāju vai mērķa grupas jauniešu mentoru skaita palielināšanu, par to rakstiski informējot pašvaldību.

  • 1.) Kā sadarbības partneris var izmantot projekta finansējumu?

    Saskaņā ar MK noteikumu Nr.385 23. apakšpunktu:

    23. Atbalsta ietvaros sadarbības partnerim ir atbalstāmas šādas darbības:
    23.1. mērķa grupas jauniešu iesaiste projektā:
    23.1.1. mērķa grupas jaunieša uzrunāšana un konsultēšana:
    23.1.1.1. mērķa grupas jaunieša sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā un individuālās pasākumu programmas īstenošanā;
    23.1.1.2. informācijas sniegšana mērķa grupas jaunietim par dalību projektā;
    23.1.1.3. jaunieša atbilstības pārbaude projekta mērķa grupai, t.sk., izmantojot sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas;
    23.1.2. mērķa grupas jaunieša profilēšanu un konsultēšanu:
    23.1.2.1. individuāla mērķa grupas jaunieša profilēšana atbilstoši finansējuma saņēmēja izstrādātajām Metodoloģiskajām vadlīnijām;
    23.1.2.2. mērķa grupas jaunieša profilēšanas rezultātu analīze un konsultēšana;
    23.1.3. mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas izstrāde vai karjeras konsultācija:
    23.1.3.1. individuālās pasākumu programmas izstrāde, ņemot vērā profilēšanas rezultātus;
    23.1.3.2. vienošanās sagatavošana par mērķa grupas jaunieša dalību individuālās pasākumu programmas īstenošanā projekta ietvaros un abpusēja tās parakstīšana;
    23.1.4. mērķa grupas jaunieša karjeras konsultācijas virzībai uz Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenoto Jauniešu garantijas projektu pasākumu, ja jaunietis pēc profilēšanas un konsultācijām ar programmas vadītāju ir gatavs nekavējoties tajos iesaistīties;
    23.2. atbalsta pasākumu sniegšana mērķa grupas jauniešiem saskaņā ar mērķa grupas jauniešu individuālajām pasākumu programmām. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.385 25.1. apakšpunktu:

    Atbalsta mērķa ietvaros plāno šādas tiešās attiecināmās izmaksas šādās izmaksu pozīcijās:

    25.1. sadarbības partnerim:
    25.1.1. izmaksas, kas nepieciešamas šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas jauniešu iesaistei projektā, izmantojot vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodiku;
    25.1.2. izmaksas, kas mēnesī nepieciešamas šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minēto atbalsta pasākuma sniegšanai mērķa grupas jauniešiem saskaņā ar mērķa grupas jauniešu individuālajām pasākumu programmām, izmantojot vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodiku.

    Saskaņā ar Vienas vienības metodikas 1. pielikuma 4. un 6. punktu finansējums ir attiecināms par mērķa grupas jaunieša iesaisti projektā (uzrunāšana, profilēšana un konsultēšana, individuālās pasākumu programmas izstrāde vai karjeras konsultācija).

    Saskaņā ar Vienas vienības metodikas 2. pielikuma 2. punktu, finansējums ir attiecināms par atbalsta pasākumu sniegšanu katram mērķa grupas jaunietim saskaņā ar mērķa grupas jaunieša individuālo pasākumu programmu, sniedzot atbalstu ne mazāk kā 48 stundas mēnesī, no tām ne mazāk kā 20 stundas mērķa grupas jaunieša mentora individuālo atbalstu, ne mazāk kā 4 stundas programmas vadītāja individuālo atbalstu un ne mazāk kā 24 stundas mērķa grupas jaunieša atbalsta pasākumus.

    Pamatojoties uz Vienas vienības metodikas 2. pielikuma 2. punktā noteikto - projekta vienas vienības izmaksu standarta likmes par viena mērķa grupas jaunieša dalību individuālajā pasākumu programmā mēnesī aprēķinā ir iekļaujamas zemāk norādītās izmaksas par šādiem apjomiem:

    2.1.izmaksas, kas saistītas ar atbalsta pasākumu (neformālā un ikdienas mācīšanās, speciālistu konsultācijas (psihologs, karjeras konsultants u.c., izņemot ārstniecības personālu), dalība pasākumos (nometnes, semināri, sporta aktivitātes, kultūras pasākumi), brīvprātīgais darbs, iesaiste nevalstisko organizāciju un jauniešu centru aktivitātēs, pasākumos un projektos, profesijas specifikas iepazīšana, tai skaitā vizītes uzņēmumos, lai izvēlētos iegūt profesionālo kvalifikāciju vai apgūt arodu pie amata meistara, iesaiste vietējās sabiedriskajās aktivitātēs, specifiski pasākumi mērķa grupas jauniešiem ar invaliditāti (ar surdotulka, asistenta palīdzību, specializēto transportu) u.c. atbalsta pasākumi, kas iekļauti jaunieša individuālajā pasākuma programmā – ne mazāk kā 24 stundas mēnesī:
    2.1.1. mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas nodrošināšanai nepieciešamo telpu nomas vai uzturēšanas izmaksas;
    2.1.2. mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas nodrošināšanai nepieciešamo materiālu un aprīkojuma (mazvērtīgā inventāra – priekšmetu vērtībā līdz 213 euro par vienību, ja to kalpošanas laiks ir mazāks par gadu) iegādes un nomas izmaksas;
    2.1.3. iekšzemes transporta izmaksas (tai skaitā transporta nomas, degvielas, sabiedriskā transporta, speciālā transporta nomas izmaksas) mērķa grupas jaunieša nogādāšanai uz un no pasākuma norises vietu;
    2.1.4. mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas nodrošināšanai nepieciešamo speciālistu atlīdzības (tai skaitā surdotulki, sporta nodarbību vadītāji, asistenti jauniešiem ar īpašām vajadzībām) un uzņēmuma līguma izmaksas, izņemot mentoru un programmas vadītāju atlīdzības izmaksas (neietverot pabalstus un kompensācijas, no kurām neaprēķina ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī prēmijas, materiālo stimulēšanu un naudas balvas);
    2.2.izmaksas par mentora atbalstu – ne mazāk kā 20 stundas mēnesī vienam mērķa grupas jaunietim. Mērķa grupas jauniešu mentoru darba samaksa ietver darba devēja nodokļus un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet neietver pabalstus un kompensācijas, no kurām neaprēķina ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī prēmijas, materiālo stimulēšanu un naudas balvas;
    2.3.izmaksas par programmas vadītāja atbalstu – ne mazāk kā 4 stundas mēnesī vienam mērķa grupas jaunietim. Programmas vadītāju darba samaksa ietver darba devēja nodokļus un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet neietver pabalstus un kompensācijas, no kurām neaprēķina ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī prēmijas, materiālo stimulēšanu un naudas balvas.

    Papildus norādām, ka MK noteikumu Nr. 385 23.1. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai norādītās izmaksas pašvaldībai ir attiecināmas pēc Sadarbības līguma noslēgšanas.

    2.)Kādā veidā pašvaldībām jānodrošina dubultā finansējuma neesamību?

    1. Pašvaldībām jānodrošina darbību nodalīšanu un izdevumu izsekojamību, pārliecinoties, ka vienas un tās pašas darbības un to rezultāti nav apmaksāti no saviem pamatdarbības vai citiem pašvaldībai pieejamiem Eiropas Savienības, valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem;
    2. Projekta ietvaros veiktie izdevumi vienas vienības izmaksu ietvaros ir attiecināmi, ja tie netiek finansēti no citiem Eiropas Savienības finansējuma avotiem. Piemēram, jaunietis tiek nosūtīts dalībai atbalsta pasākumā cita Eiropas Savienības projekta ietvaros (piemēram, psiholoģiskā atbalsta grupas nodarbības), un no projekta finansējuma nekas netiek maksāts. Ir atbalstāms jaunieti iesaistīt šādā atbalsta pasākumā, bet šīs grupas
    nodarbības stundas nevar uzrādīt projekta dokumentācijā starp 48 sniegtā atbalsta stundām. Izņēmums – dalība dažādos informatīvajos un citos publiskajos pasākumos. Ja pilsētas vai novada pašvaldības veido pašvaldību apvienību, tad saskaņā ar Metodoloģiskajām vadlīnijām viens no
    apvienību veidošanas un sadarbības pamatprincipiem ir kārtības, kas nodrošina, ka sniegtie pakalpojumi netiek finansēti dubultā, izstrāde.

    3.)Vai ir attiecināmas izmaksas un kā rīkoties, ja mācību kursu termiņš ir garāks par paredzēto individuālās pasākumu programmas garumu?

    Saskaņā ar Sadarbības līguma:
    - 3. punktu, projektā atbalstāmo darbību īstenošanas laiks ir no Sadarbības līguma parakstīšanas dienas līdz 2020. gada 31. oktobrim;
    - 5. punktu, sadarbības partnera veiktās izmaksas ir attiecināmas, ja tās veiktas atbilstoši atbalsta mērķim un Sadarbības līguma nosacījumiem un Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, kā arī izmaksas veiktas, ievērojot drošas finanšu vadības principu, t.i., ievērojot saimnieciskuma principu, lietderības principu un efektivitātes principu Regulas Nr.966/2012 30. panta izpratnē. Uz izmaksu
    attiecināšanu var pretendēt izdevumi par precēm un pakalpojumiem, kuri piegādāti vai īstenoti līdz Sadarbības līguma īstenošanas laika beigām un par kuriem pašvaldība veic maksājumus ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc projektā atbalstāmo darbību īstenošanas laika beigu datuma.
    Pamatojoties uz Metodoloģisko vadlīniju 8.9. apakšsadaļā minēto, ja jaunietis ir iesaistīts semināros, kursos u.tml. un attiecīgā aktivitāte turpinās pēc sākotnēji plānotās individuālās pasākumu programmas pabeigšanas termiņa beigām, tad nepieciešams pagarināt sākotnēji plānoto individuālo pasākumu programmu.

    4.) Kādā veidā var apmaksāt speciālistu un citu pakalpojuma sniedzēju darbu?

    Pašvaldībai speciālistu piesaistei un apmaksai ir vairākas iespējas:

    1) pašvaldības iestāžu darbiniekiem uz piemaksas pamata vai tml., saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma regulējumu;
    2) pašvaldība slēdz līgumu ar speciālistu vai speciālists izraksta pašvaldībai rēķinu par mērķa grupas jaunietim sniegto atbalsta pasākumu.
    Vēršam uzmanību, ka:
    - speciālista pakalpojuma vai cita atbalsta pasākuma nepieciešamībai jāizriet no mērķa grupas jaunieša
    profilēšanas rezultātiem un izstrādātās individuālās pasākumu programmas;
    - pašvaldībai jāievēro Publisko iepirkumu likuma prasības.

    5.) Vai par padziļināto profilēšanu tiks maksāts atsevišķi?

    Nē, par mērķa grupas jaunieša padziļināto profilēšanu netiks veikts atsevišķs maksājums, jo padziļinātā profilēšana, saskaņā ar Vienas vienības metodiku, ir vienas vienības izmaksas standarta likmes par viena mērķa grupas jaunieša iesaisti 8.3.3.SAM projektā komponente.

    Saskaņa ar MK noteikumu Nr. 385 23.1., 25.1.1. apakšpunktu un Vienas vienības metodiku, pašvaldība saņems vienu maksājumu 91,08 euro apmērā.

    6.) Kā tiks konstatēts, ka finansējums ir izlietots atbilstoši un pašvaldība varēs saņemt finansējumu?

    Aģentūra attiecina izmaksas, ja:

    1. jaunietis atbilst projekta mērķa grupas nosacījumiem;
    2. ir apstiprināti MK noteikumu Nr. 385 29. un 33. punktā norādītie atbalstāmo darbību un sasniegto rezultātu pamatojošie dokumenti par mērķa grupas jauniešu iesaisti projektā un par īstenotajām mērķa grupas jauniešu individuālajām pasākumu programmām.

    Vēršam uzmanību, ka Vienas vienības metodikas piemērošanas nosacījumi paredz, ka aģentūrai nav jāpieprasa sadarbības partneriem izmaksu pamatojošie dokumenti (piemēram, rēķini). Pašvaldībai ir jāiesniedz tikai reālo darbību un/vai rezultātu pamatojošie dokumenti saskaņā ar MK noteikumos Nr.385 un Sadarbības līgumā noteikto.

    7.) Vai no projekta finansējuma var segt komandējuma izdevumus programmas vadītājam un mentoriem?

    Saskaņā ar Sadarbības līguma 1. pielikuma 3.2.7. apakšpunktu, pašvaldībai ir jānodrošina programmu vadītājiem un mērķa grupas jauniešu mentoriem komandējuma izdevumu apmaksu, kas nepieciešami programmu vadītāju un mērķa grupas jauniešu mentoru dalībai aģentūras organizētajās mācībās, pieredzes apmaiņas pasākumos, projekta īstenošanas un sasniegto rezultātu izvērtēšanas un labās prakses pārņemšanas pasākumos un supervīzijās atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

    8.) Vai darba stundas, ko mentors pavada, nogādājot jaunieti uz atbalsta pasākumu un gaidot, kamēr mērķa grupas jaunietis pabeidz dalību pasākumā tiek ieskaitītas mentora darba stundās? Vai tās ir apmaksājamas no projekta līdzekļiem?

    Saskaņā ar MK noteikumu Nr.385 2.4. apakšpunktu mērķa grupas jaunieša mentors sniedz atbalstu mērķa grupas jaunietim individuālās pasākumu programmas īstenošanā. Atbalsta sniegšana sevī ietver praktisku un informatīvu u.c. veida atbalstu, to starp, mērķa grupas jaunieša emocionāla atbalstīšana, drošības sajūtas nodrošināšana, iedrošināšana, klātesot pasākumu aktivitātēs. Tāpat mērķa grupas jaunieša pavadīšana uz mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas pasākumiem ir uzskatāms par mentora individuālu atbalstu.

    9.) Vai ieejas biļetes izstādēs, koncertos būs attiecināmas arī mentoram?

    Ja mērķa grupas jaunieša dalība izstādēs, koncertos u.tml. pasākumos ir pamatota un iekļauta mērķa grupas jaunieša individuālajā pasākumu programmā, tad mentora izdevumi, lai pasākumos nodrošinātu mērķa grupas jaunietim individuālā atbalsta sniegšanu, ir attiecināmi saskaņā ar Vienas vienības metodikas 2. pielikuma 2.2. apakšpunktu.

    10.) Ja jaunieti nosūta uz atbalsta pasākumiem pašvaldībā, kas nav sadarbības partneris šajā projektā, vai tas tiek apmaksāts no projekta līdzekļiem?

    Jā, mērķa grupas jaunieša individuālo pasākumu programmā plānotā atbalsta pasākuma norise citā pašvaldībā ir apmaksājama no projekta finansējuma, ievērojot Vienas vienības metodikā noteikto un saskaņā ar Publiskā iepirkuma likuma regulējumu.

    Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 385 17.2. apakšpunktu pašvaldība lēmumā par dalību projektā apņemas nodrošināt atbalstāmo darbību īstenošanu savā administratīvajā teritorijā. Tomēr tas neizslēdz iespēju pašvaldībai projekta ietvaros piešķirtā finansējuma ietvaros nodrošināt mērķa grupas jaunieša dalību atbalsta pasākumos, kas tiek organizēti citās pašvaldībās, t.sk., pašvaldībās, kuras ar aģentūru nav noslēgušas Sadarbības līgumu.

    11.) Ja kāda atbalsta pasākuma nodrošināšanai nepietiek finansējuma konkrētajā mēnesī, bet summējot pa vairākiem mēnešiem tas būtu iespējams
    (piemēram, kursi, kas notiks viena mēneša ietvaros maksā vairāk par 368,28 euro), vai drīkst šim nolūkam izmantot samaksu arī par nākamo mēnesi?

    Jā!

    12.) Vai nodokļi ir iekļauti vienas  vienības izmaksās?

    Jā, vienas vienības izmaksās ir iekļauti arī nodokļi un nodevas, tā ir fiksēta un nemainīga summa.

    13.) Vai projektā iesaistītie jaunieši var saņemt atlīdzību par dalību projekta pasākumos?

    Nē!

    Mērķa grupas jaunietis, kas piedalās projektā, finansiālu atlīdzību nedrīkst saņemt.

    14.) Kādas izmaksas ir attiecināmas, ja jaunietis ir uzsācis īstenot savu individuālo pasākumu programmu, bet pēc kāda laika pazūd?

    Saskaņā ar Vienas vienības metodikas 21. punktu:
    21. Gadījumos, kad mērķa grupas jaunietis:
    21.1. ir pārtraucis dalību 8.3.3.SAM projektā pirms viņa individuālās pasākumu programmas beigām, tad pašvaldībai vai to apvienībai tiek attiecinātas izmaksas par jaunieša dalību individuālās pasākumu programmas izpildē tajos mēnešos, kuros tas atbalstu saņēmis vismaz 48 stundu apmērā, izņemot 21.2. punktā minētajos gadījumos;
    21.2. attaisnojoša iemesla dēļ nav varējis piedalīties individuālās pasākumu programmas izpildē pilnā apmērā (48 stundas), pašvaldībai tiek proporcionāli attiecinātas izmaksas par mērķa grupas jaunietim sniegto atbalstu atbilstoši faktiskajam sniegtā atbalsta stundu skaitam. Par attaisnojošiem iemesliem ir uzskatāmi:
    21.2.1mērķa grupas jaunieša darba nespēja (piemēram, ja jaunietis ir saslimis vai kopj slimu bērnu),
    21.2.2. mērķa grupas jaunieša laulātā vai pirmās pakāpes radinieka (tēvs, māte, bērni, brāļi vai māsas) nāves gadījumi;
    21.2.3. mērķa grupas jaunieša apcietināšana;
    21.2.4. ja mērķa grupas jaunietis šajā laikā, kad viņam jāierodas uz individuālajā atbalsta programmā paredzētajiem atbalsta pasākumiem, ir bijis izsaukts uz tiesībaizsardzības iestādēm;
    21.2.5. ja mērķa grupas jaunietis piedalās tādos atbalsta pasākumos, kas ir saistīti ar mērķa grupas jaunieša profilēšanas rezultātiem un viņa vajadzībām, un, kas netiek finansēti no 8.3.3.SAM projekta līdzekļiem (piemēram, iziet Minesotas programmu, narkomānu rehabilitāciju, sociālo rehabilitāciju atkarīgām personām vai tml.)
    21.2.6. ja mērķa grupas jaunietis ir iesaistījies izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara, VIAA īstenotajā Jauniešu garantijas projektā pasākumā vai NVA īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos vai nodarbinātībā, kā arī NVO vai jauniešu centru darbībā;
    21.2.7. citos ārkārtas gadījumos.
    Lai pašvaldībai attiecinātu izmaksas par mērķa grupas jaunieti, kuram atbalsts sniegts mazāk nekā 48 stundu apmērā mēnesī, jāiesniedz kavējumu attaisnojošie dokumenti (piemēram, ārsta izziņa, izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes vai tml.). Pēc attaisnotā kavējuma mērķa grupas jaunietis nekavējoties atsāk dalību
    8.3.3.SAM projektā, ja iespējams.

    15.) Vai projekta ietvaros var algot grāmatvedi vai citu administratīvo personālu?

    Nē.

    MK noteikumu Nr.385 25. punktā un Vienas vienības metodikā grāmatveža un cita administratīvā personāla atalgojums nav norādīts kā projekta attiecināmās izmaksas. Vienas vienības metodikas 2. pielikuma 2. punktā noteikts: “ … projekta vienas vienības izmaksu standarta likmes par viena mērķa grupas jaunieša dalību individuālajā pasākumu programmā mēnesī aprēķinā iekļauj zemāk norādītās
    izmaksas par šādiem apjomiem:
    2.1. izmaksas, kas saistītas ar atbalsta pasākumu (neformālā un ikdienas mācīšanās, speciālistu konsultācijas (psihologs, karjeras konsultants u.c., izņemot ārstniecības personālu), dalība pasākumos (nometnes, semināri, sporta aktivitātes, kultūras pasākumi), brīvprātīgais darbs, iesaiste nevalstisko organizāciju un jauniešu centru aktivitātēs, pasākumos un projektos, profesijas specifikas iepazīšana, tai skaitā vizītes uzņēmumos, lai izvēlētos iegūt profesionālo kvalifikāciju vai apgūt arodu pie amata meistara, iesaiste vietējās sabiedriskajās aktivitātēs, specifiski pasākumi mērķa
    grupas jauniešiem ar invaliditāti (ar surdotulka, asistenta palīdzību, specializēto transportu) u.c. atbalsta pasākumi, kas iekļauti jaunieša individuālajā pasākuma programmā – ne mazāk kā 24 stundas mēnesī:
    2.1.1. mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas nodrošināšanai nepieciešamo telpu nomas vai uzturēšanas izmaksas;
    2.1.2. mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas nodrošināšanai nepieciešamo materiālu un aprīkojuma (mazvērtīgā inventāra – priekšmetu vērtībā līdz 213 euro par vienību, ja to kalpošanas laiks ir mazāks par gadu) iegādes un nomas izmaksas;
    2.1.3. iekšzemes transporta izmaksas (tai skaitā transporta nomas, degvielas, sabiedriskā transporta, speciālā transporta nomas izmaksas) mērķa grupas jaunieša nogādāšanai uz un no pasākuma norises vietu;
    2.1.4. mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas nodrošināšanai nepieciešamo speciālistu atlīdzības (tai skaitā surdotulki, sporta nodarbību vadītāji, asistenti jauniešiem ar īpašām vajadzībām) un uzņēmuma līguma izmaksas, izņemot mentoru un programmas vadītāju atlīdzības izmaksas (neietverot pabalstus un kompensācijas, no kurām neaprēķina ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī prēmijas, materiālo stimulēšanu un naudas balvas);
    2.2. izmaksas par mentora atbalstu – ne mazāk kā 20 stundas mēnesī vienam mērķa grupas jaunietim;
    2.3. izmaksas par programmas vadītāja atbalstu – ne mazāk kā 4 stundas mēnesī vienam mērķa grupas jaunietim”.

  • 1.) Kā rīkoties, ja individuālajā
    pasākumu programmā jāveic
    grozījumi?

    Grozījumu veikšana individuālajā pasākumu programmā ir atkarīga no grozījumu satura un rakstura.
    Saskaņā ar Sadarbības līguma 1. pielikuma 8. sadaļu pašvaldībai ne mazāk kā 1 (vienu) darba dienu pirms grozīto
    individuālo pasākumu programmu īstenošanas uzsākšanas ir jāiesniedz aģentūrā saskaņošanai mērķa grupas jaunieša
    individuālās pasākumu programmas grozījumi šādos gadījumos:
    1. ja tiek mainīts sākotnēji noteiktais mērķa grupas jaunieša individuālo pasākumu programmas ilgums;
    2. ja tiek veiktas izmaiņas attiecībā uz sākotnēji plānoto sniegtā atbalsta saturu, proti, ja ir nepieciešamība mainīt
    plānotās atbalsta aktivitātes tās aizvietojot ar citām.

    Pašvaldībai ir jāiesniedz aģentūrā veidlapa “Izziņa par veiktajiem individuālās pasākumu programmas
    grozījumiem” (Sadarbības līguma 14.pielikums) un veidlapa “Mērķa grupas jaunieša individuālā pasākumu
    programma” (Sadarbības līguma 7.pielikums) ar aktualizētu informāciju.

    Ja aģentūra apstiprina pašvaldības ierosinātos mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas grozījumus,
    tie stājas spēkā ar attiecīgo grozījumu priekšlikuma saņemšanas dienu aģentūrā, izņemot gadījumus, kad aģentūra
    noteikusi citu mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas grozījumu spēkā stāšanās termiņu, par ko
    paziņo pašvaldībai.
    Citas izmaiņas individuālo pasākumu programmā programmas vadītājam ir tiesības veikt savas kompetences ietvaros
    pirms tam nesaskaņojot ar aģentūru. Grozītās individuālo pasākumu programmas iesniedzot kopā ar kārtējo pārskatu.
    Kārtējam “Maksājuma pieprasījums par projektā iesaistītajiem mērķa grupas jauniešiem un īstenotajām mērķa grupas
    jauniešu individuālajām pasākumu programmām” jāpievieno veidlapa “Mērķa grupas jaunieša individuālā pasākumu
    programma” (Sadarbības līguma 7. pielikums) ar aktualizētu informāciju.

    2.)Situācija – jaunietim ir sagatavota
    individuālo pasākumu
    programma. Tad, kad tajā ir jāsāk
    piedalīties, pēkšņi jaunietis atsakās piedalīties tajā. Cik lielu
    finansējumu pašvaldība saņem
    šajā situācijā?

    Lielā mērā šādas situācijas izveidošanās var būt saistīta ar mērķa grupas vecumposma un sociālā profila iezīmēm.
    Šādos apstākļos pirmkārt nepieciešama programmas vadītāja un mērķa grupas jaunieša mentora rīcība jaunieša
    sākotnējās motivācijas un iedrošināšanas veicināšanā, nestigmatizējot jaunieti. Darbā ar sociālās atstumtības riskampakļautajiem jauniešiem - šaubas, nepārliecinātība, iespējams, pat bailes ir praksē bieži sastopamas. Ja šāda situācija
    rodas, aicinām sazināties ar aģentūru un konsultēties par optimālāko risinājumu katrā konkrētajā gadījumā.
    Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 385 31. punktu, aģentūra pēc mērķa grupas jaunieša atbilstības pārbaudes mērķa grupas
    kritērijiem un pārskata apstiprināšanas veic pašvaldībai maksājumu par mērķa grupas jaunieša iesaisti projektā.
    Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 385 32. punktu aģentūra vienlaikus veic arī avansa maksājumu iesaistītā mērķa
    grupas jaunieša individuālo pasākumu programmas īstenošanai 80 procentu apmērā no kopējām plānotajām izmaksām
    par attiecīgā mērķa grupas jaunieša dalību individuālajā pasākumu programmā. No minētā piemēra izriet, ka saskaņā
    ar Vienas vienības metodiku, pašvaldība saņems maksājumu par mērķa grupas jaunieša iesaisti projektā, kā arī avansa
    maksājumu 80 procentu apmērā no kopējām plānotajām izmaksām par mērķa grupas jaunieša dalību individuālajā
    pasākumu programmā.
    Tā kā mērķa grupas jaunietis atsakās no dalības projektā, tad saskaņā ar MK noteikumu Nr.385 36. punktu pašvaldībai
    ir jāatmaksā neizlietotais avansa maksājums par mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas
    īstenošanu, pamatojoties uz aģentūras izrakstītu rēķinu.
    Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Sadarbības līguma vispārējo noteikumu 7.2. punktā minēto pašvaldībai mērķa grupas
    jaunieša individuālo pasākumu programmas īstenošana ir jāuzsāk ne vēlāk kā 4 (četru) mēnešu laikā pēc Līguma 7.
    pielikuma izstrādes. Ja individuālo pasākumu programmas īstenošana netiek uzsākta šajā punktā minētajā termiņā,
    tad aģentūrai ir tiesības izrakstīt pašvaldībai rēķinu par Sadarbības līguma 1. pielikuma 7.1.1. apakšpunktā norādītā
    maksājuma un 7.1.2. apakšpunktā norādītā avansa maksājuma atmaksu. Pašvaldības pienākums 20 (divdesmit) darba
    dienu laikā veikt Sadarbības līguma 1. pielikuma 7.1.1. un 7.1.2. apakšpunktā norādīto maksājumu atmaksu.

    3.) Vai var sūtīt uz aģentūru
    saskaņošanai profilēšanas
    veidlapas un individuālo
    pasākumu programmu, pirms
    dokumentus iesniedz oficiāli?

    Programmas vadītājam ir tiesības konsultēties ar aģentūru par projekta īstenošanas jautājumiem, tostarp profilēšanas
    veidlapu aizpildīšanu un individuālās pasākumu programmas izstrādi.

    4.)Vai drīkst saīsināt mērķa grupas
    jaunieša individuālo pasākumu
    programmu?

    Jā, mērķa grupas jaunieša sākotnēji noteikto individuālo pasākumu programmu ir pieļaujams saīsināt.

    Atbilstoši Metodoloģiskajās vadlīnijās 8.9. sadaļā noteiktajam, mērķa grupas jaunieša individuālo pasākumu
    programmu ir iespējams saīsināt gadījumos, ja:
    - jaunietim ir mainījusies dzīves situācija un individuālie atbalsta pasākumi vairs nav aktuāli (piemēram,
    piedzimis bērns);
    - jaunietis sasniedz individuālajā pasākumu programmā ietvertos mērķus ātrāk nekā sākotnēji plānots

    5.)Cik bieži var veikt grozījumus
    individuālajās pasākumu
    programmās?

    Sākotnējo individuālo pasākumu programmu koriģēšana un grozījumu veikšana ir uzskatāma par normālu sociālā
    atbalsta sniegšanas procesa komponenti. Projekta ietvaros grozījumu skaits individuālo pasākumu programmā
    nav reglamentēts.
    Grozījumus mērķa grupas jaunieša individuālo pasākumu programmā ir jāveic saskaņā ar Sadarbības līgumā noteikto
    kārtību. Grozījumu veikšana individuālajā pasākumu programmā ir atkarīga no grozījumu satura un rakstura:
    Saskaņā ar Sadarbības līguma 1. pielikuma 8. sadaļu pašvaldībai ne mazāk kā 1 (vienu) darba dienu pirms grozīto
    individuālo pasākumu programmu īstenošanas uzsākšanas ir jāiesniedz aģentūrā saskaņošanai mērķa grupas jaunieša
    individuālās pasākumu programmas grozījumi šādos gadījumos:
    - ja tiek mainīts sākotnēji noteiktais mērķa grupas jaunieša individuālo pasākumu programmas ilgums;
    - ja tiek veiktas izmaiņas attiecībā uz sākotnēji plānoto sniegtā atbalsta saturu, proti, ja ir nepieciešamība
    mainīt plānotās atbalsta aktivitātes tās aizvietojot ar citām.

    Pašvaldībai ir jāiesniedz aģentūrā veidlapa “Izziņa par veiktajiem individuālās pasākumu programmas
    grozījumiem” (Sadarbības līguma 14.pielikums) un veidlapa “Mērķa grupas jaunieša individuālā pasākumu
    programma” (Sadarbības līguma 7.pielikums) ar aktualizētu informāciju.

    Ja aģentūra apstiprina pašvaldības ierosinātos mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas grozījumus,
    tie stājas spēkā ar attiecīgo grozījumu priekšlikuma saņemšanas dienu aģentūrā, izņemot gadījumus, kad aģentūra
    noteikusi citu mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas grozījumu spēkā stāšanās termiņu, par ko
    paziņo pašvaldībai.
    Citas izmaiņas individuālo pasākumu programmā programmas vadītājam ir tiesības veikt savas kompetences ietvaros
    pirms tam nesaskaņojot ar aģentūru. Grozītās individuālo pasākumu programmas iesniedzot kopā ar kārtējo pārskatu.
    Kārtējam “Maksājuma pieprasījums par projektā iesaistītajiem mērķa grupas jauniešiem un īstenotajām mērķa grupas
    jauniešu individuālajām pasākumu programmām” jāpievieno veidlapa “Mērķa grupas jaunieša individuālā pasākumu
    programma” (Sadarbības līguma 7.pielikums) ar aktualizētu informāciju.
    Vienlaikus norādām, ka mērķa grupas jaunieša individuālo pasākumu programmas ilgums nevar pārsniegt 9 mēnešu
    ilgu laika periodu.

    6.)Vai drīkst projekta ietvaros
    jaunietis doties uz mācībām,
    nometni uz Igauniju vai Lietuvu?

    Nē, projekta ietvaros mērķa grupas jaunieša atbalsta pasākumus nedrīkst plānot ārpus Latvijas Republikas.

    Atbilstoši MK noteikumu Nr. 385 7. punktā noteiktajam, projekta īstenošanai jānotiek Latvijas Republikas teritorijā.
    Taču tas neizslēdz iespēju, ka mērķa grupas jaunietis projekta īstenošanas laikā piedalās arī citos pasākumos, kas ir
    nozīmīgi viņa resocializācijai un tiek apmaksāti no citiem finansējuma avotiem, t.i. ārpus projekta līdzekļiem.

    7.)Ja mērķa grupas jaunieši
    nepabeidz individuālo pasākumu
    programmu, vai tas skaitās, ka
    pašvaldība ir izpildījusi kvotu?

    Ja mērķa grupas jaunietis tika iesaistīts projektā, tomēr nepabeidz īstenot savu individuālo pasākumu
    programmu, tas tiks ieskaitīts projekta iznākuma rādītājos.

    Atbilstoši MK noteikumu Nr. 385 5.1. punktam, par projekta iznākuma rādītājiem tiek uzskatīts NEET jauniešu skaits,
    kas saņēmuši atbalstu Eiropas Sociālā fonda finansējuma ietvaros.
    Savukārt atbilstoši MK noteikumu Nr. 385 5.2. punktam, par projekta rezultāta rādītājiem tiek uzskatīts NEET jauniešu
    skaits, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu Eiropas Sociālā fonda atbalsta ietvaros.

    8.)Vai projekta pasākumu veikšanai
    ir nepieciešama speciāla telpa
    (jauniešu profilēšanai utt.)?

    Atbalsta pasākumu nodrošināšanā mērķa grupas jauniešiem jāvadās gan no pašvaldības iespējām, gan arī mērķa grupas
    jaunieša profila. Programmas vadītājam un mērķa grupas jaunieša mentoram ir jāizvērtē kādā veidā un kur vislabāk
    sniegt atbalstu mērķa grupas jaunietim. Katrs gadījums ir individuāls. Programmu vadītāju mācībās tiek uz piemēru
    bāzes diskutētas priekšrocības un trūkumi dažādām atbalsta sniegšanas vietām.

    9.) Vai jaunieša iesaiste brīvprātīgajā
    darbā ir uzskatāma par projekta
    rezultāta rādītāja sasniegšanu?

    Mērķa grupas jaunieša iesaiste brīvprātīgajā darbā nav uzskatāma par projekta rezultāta rādītāja sasniegšanu
    un sekmīgi izpildītu individuālo pasākumu programmu saskaņā ar MK noteikumu Nr. 385 2.3. punktu,
    izņemot, ja brīvprātīgais darbs tiek veikts nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbības ietvaros.

    Atbilstoši MK noteikumu Nr. 385 2.3. apakšpunktā noteiktajam, individuālā pasākumu programma ir sekmīgi izpildīta,
    ja tās noslēgumā mērķa grupas jaunietis ir iesaistījies izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara, Valsts
    izglītības attīstības aģentūras īstenotajā Jauniešu garantijas projektu pasākumā vai Nodarbinātības valsts aģentūras
    īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos vai nodarbinātībā, kā arī
    nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.
    Sīkāk par verifikācijas kritērijiem skatīt Metodoloģiskajās vadlīnijās 8.8. apakšnodaļā.

    10.) Kā izpaužas rezultāts "Jaunieša
    iesaiste NVO"? Kas to
    dokumentāli apliecina?

    Saskaņā ar MK noteikumu Nr.385 2.1. apakšpunktu, mērķa grupas jaunieša iesaiste NVO aktivitātēs ir mērķa grupas
    jaunieša atbalsta pasākums un pamatojoties uz MK noteikumu Nr.385 2.3. apakšpunktu ir uzskatāma par sekmīgas
    individuālās pasākumu programmas izpildes rādītāju. Projekta rezultāta rādītāja sasniegšanu apliecina mērķa grupas
    jaunieša:
    - kļūšana par NVO biedru;
    - kļūšana par NVO brīvprātīgo;
    - dalība NVO organizētajos pasākumu un aktivitāšu organizēšanā;
    - dalība NVO īstenoto projektu realizēšanā.
    Pašvaldībai ir jāiesniedz aģentūrā šādi rezultāta rādītāja sasniegšanas apliecinošie dokumenti:
    - mērķa grupas jaunieša iesniegums;
    - NVO apliecinājums par mērķa grupas jaunieša iesaisti;
    - brīvprātīgā darba līgums;
    - u.c. dokumentāri apliecinājumi.
    Sīkāk par verifikācijas kritērijiem skatīt Metodoloģiskajās vadlīnijās 8.8. apakšnodaļā.

    11.) Kā izpaužas rezultāts "Jaunieša
    iesaiste Jauniešu centru darbībā"?
    Vai to var veikt kā brīvprātīgo
    darbu? Kas to dokumentāli
    apliecina?

    Saskaņā ar MK noteikumu Nr.385 2.1. apakšpunktu, mērķa grupas jaunieša iesaiste jauniešu centru aktivitātēs ir mērķa
    grupas jaunieša atbalsta pasākums un pamatojoties uz MK noteikumu Nr.385 2.3. apakšpunktu ir uzskatāma par
    sekmīgas individuālās pasākumu programmas izpildes rādītāju. Projekta rezultāta rādītāja sasniegšanu apliecina mērķa
    grupas jaunieša iesaiste bērnu un jauniešu centra darbībā, piedaloties aktivitāšu, pasākumu un projektu īstenošanā.
    Pašvaldībai ir jāiesniedz aģentūrā šādi rezultāta rādītāja sasniegšanas apliecinošie dokumenti:
    - jauniešu centra vadītāja vai darbinieka izziņa/apliecinājums par jaunieša dalību;
    - brīvprātīgā darba līgums;
    - u.c. dokumentāri apliecinājumi.
    Sīkāk par verifikācijas kritērijiem skatīt Metodoloģiskajās vadlīnijās 8.8. apakšnodaļā.

    12.) Vai mērķa grupas jauniešu
    individuālo pasākumu
    programmu ir jāsagatavo ar
    precīziem aktivitāšu datumiem?

    Nē, bet tas ir vēlams, ja ir iespējams.

    Mērķa grupas jaunieša individuālā pasākumu programma ir jāizstrādā saskaņā ar Sadarbības līguma 7. pielikuma
    veidlapu.

    Mērķa grupas jaunieša individuālajā pasākumu programmā ir jānorāda tās sākuma un beigu datums, plānotās
    aktivitātes, atbalsta pasākumi, indikatīvais stundu apmērs sadalījumā pa atbalsta veidiem, lai kopumā mērķa grupas
    jaunietim tiktu sniegts atbalsts vismaz 48 stundu apmērā mēnesī, saskaņā ar Vienas vienības metodikas 2. pielikuma
    2. punktu.

    13.) Kā apliecināt rezultātu –
    iesaistīšanos neformālās izglītības
    procesā? Kādas ir prasības
    neformālā izglītības
    programmām? Vai tām jābūt
    licencētām?

    Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 385 2.1. apakšpunktu, mērķa grupas jaunieša neformālā mācīšanās ir mērķa grupas
    jaunieša atbalsta pasākums un iekļaujams individuālajā pasākumu programmā. Neformālās izglītības programmas var
    būt ar dažādām licencēm un institucionālo piederību, tomēr, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 385 2.3. apakšpunktu,
    mērķa grupas jaunieša neformālā mācīšanās nav uzskatāma par sekmīgas individuālās pasākumu programmas izpildes
    rādītāju, līdz ar to pašvaldībai nav jāiesniedz aģentūrā apliecinoši dokumenti.
    Sīkāk par verifikācijas kritērijiem skatīt Metodoloģiskajās vadlīnijās 8.8. apakšnodaļā.

    14.)Kādam speciālistam jāveic
    jaunieša pēcuzraudzība?

    Aģentūra iesaka šo pienākumu uzticēt programmas vadītājam.

    Saskaņā ar Sadarbības līguma 1. pielikuma 5.9. punktu, pašvaldība iesniedz aģentūrai veidlapu “Pārskats par mērķa
    grupas jauniešu dalību projektā un pēcuzraudzību” (Sadarbības līguma 12.pielikums) par iepriekšējo kalendāro gadu
    attiecīgi līdz 2017.gada 15.janvārim, 2018.gada 15.janvārim, 2019.gada 15.janvārim, 2020.gada 15.janvārim,
    2021.gada 15.janvārim. Pēdējo pārskatu iesniedz aģentūrai līdz 2021.gada 15.maijam.

    15.) Vai jaunieti projektā var iesaistīt
    atkārtoti un kas jāņem vērā šādā
    gadījumā?

    Saskaņā ar MK noteikumi Nr.385 37. punktu, ja mērķa grupas jaunietis ir pabeidzis vai pārtraucis dalību projektā, viņu
    var iesaistīt projektā atkārtoti tas pats vai cits sadarbības partneris, nepārsniedzot individuālajā pasākumu programmā
    noteikto kopējo ilgumu.

    Saņemot iesniegumu no jaunieša, pašvaldībai:

    1) Profilējot jaunieti un izstrādājot IPP, ir jāpievērš uzmanība atkārtotās iesaistes iemesliem un iepriekšējās
    dalības pārtraukšanai;
    2) Jāpieprasa informācija/iesaistes dokumenti no JSPA

  • 1.) Kādi dokumenti un kā ir jāuzglabā pašvaldībā?

    Jebkuri ar projekta īstenošanu saistītie dokumenti ir jāuzglabā atbilstoši pašvaldībā apstiprinātajai lietu nomenklatūrai. Projekta dokumentācijas kārtošanai un uzglabāšanai ir jāizveido projekta lietas (dokumentu mapes), kuras pašvaldības kopējā lietu nomenklatūrā ir vēlams izdalīt kā atsevišķas sadaļas ar noteiktu glabāšanas termiņu.
    Ar projekta īstenošanu saistītos dokumentus, kas pierāda konkrēto projekta darbību īstenošanu, oriģinālus vai to atvasinājumu (ar juridisku spēku) ir jāuzglabā vismaz līdz 2028. gada 31. decembrim atbilstoši Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām. Pēc aģentūras noslēguma maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas Sadarbības iestādē, aģentūra paziņos pašvaldībai par dokumentu glabāšanas termiņu.
    Projekta lietās uzglabā visu ar projekta izdevumu un projekta aktivitāšu īstenošanu saistīto pamatojošo dokumentu oriģinālus. Ja nav iespējams uzglabāt dokumentu oriģinālus, normatīvajos aktos par dokumentu saglabāšanu noteiktajā kārtībā uzglabā apstiprinātas dokumentu kopijas, ar norādi par dokumenta oriģināla atrašanās vietu.

    2.) Kādā apmērā pašvaldība no aģentūras varēs saņemt informatīvos materiālus par projektu (informēšanas par projektu nolūkā)?

    Aģentūra nodrošinās pašvaldību ar informatīvo plakātu ar informāciju par projekta īstenošanu, kas pašvaldībai jāizvieto pie pašvaldības ēkas u.tml. sabiedrībai redzamā vietā. Pašvaldībai ir iespēja iegūt informatīvā plakāta paraugu aģentūras tīmekļa vietnē www.jaunatne.gov.lv sadaļā “Jauniešu garantija Projekts “PROTI un DARI!”” un pavairot to nepieciešamajā daudzumā, lai izvietotu informatīvos plakātus arī pie stratēģiskajiem partneriem. Aģentūra savā tīmekļa vietnē ik pēc 3 mēnešiem aktualizē informāciju par projektu un pašvaldība regulāri saņems
    aktuālāko informāciju par projektā notiekošajām aktualitātēm.

    3.) Kādi ir pašvaldību pienākumi attiecībā uz projekta publicitāti?


    Starp Aģentūru un Jūsu pašvaldību/iestādi noslēgtajā Sadarbības līguma 1.pielikumā par projekta “PROTI un DARI!” īstenošanu 3.2.21.2. apakšpunktā noteikts, ka Sadarbības partnerim ir pienākums: “Savā tīmekļa vietnē, ja tāda ir, Projekta īstenošanas laikā publicēt īsu ar atbalsta apjomu samērīgu aprakstu par Projektu, tā Atbalsta mērķiem un rezultātiem, uzsverot atbalstu, kas saņemts no ESF un nodrošināt arī informācijas
    aktualizēšanu ne retāk kā reizi trijos mēnešos. Sadarbības partneris informāciju par Projektu var ievietot arī Projekta īstenošanā iesaistīto Stratēģisko partneru tīmekļa vietnēs. Projektam noslēdzoties, Sadarbības partnerim nav pienākums turpināt aktualizēt informāciju tīmekļa vietnē”.

    4.) Kas jāņem vērā veidojot publicitāti?

    Veidojot publicitāti, jāņem vērā Sadarbības līguma 1.pielikuma 3.2.21.1. apakšpunktā noteiktais: “Attiecībā uz ikvienu ar Projektu saistīto komunikācijas pasākumu (piemēram, konferenci, izstādi, semināru) nodrošināt, lai personas, kuras piedalās šajā pasākumā, būtu informētas par ESF sniegto finansējumu Projekta īstenošanai. Lai to nodrošinātu, Sadarbības partneris izvieto vizuālo elementu ansambli uz izdales materiāliem,
    pasākuma darba kārtībām, konferenču vai semināru dokumentācijas, dalībnieku reģistrācijas lapām un citiem materiāliem. Vienlaikus vizuālo elementu ansambli izvieto ikvienā ar Projektu saistītā dokumentā, kas attiecināms uz Projekta īstenošanu un paredzēts tā dalībniekiem vai sabiedrībai, tai skaitā tīmekļa vietnēs, bukletos, grāmatās, pasākumu prezentācijās, paziņojumos, tostarp dalības sertifikātos u.c. dokumentos. Vizuālo elementu ansamblis ir pieejams tīmekļa vietnes www.jaunatne.gov.lv sadaļā “Jauniešu garantija Projekts “PROTI un DARI!””, to izvietot un
    pielietot saskaņā ar Finanšu ministrijas izstrādātajām publicitātes vadlīnijām (Finanšu ministrijas 30.12.2016. vadlīnijas Nr.2.4. “Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda publicitātes vadlīnijām Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējiem”, pieejamas www.esfondi.lv).

  • 1.) Kādas ir pašvaldības kā sadarbības partnera likumiskās iespējas stratēģisko partneru piesaistei un savstarpējās vienošanās tiesisko attiecību
    nodibināšanas noformēšanai?

    Lai piesaistītu stratēģiskos partnerus, pašvaldība var slēgt:
    - sadarbības līgumus ar valsts un pašvaldību iestādēm Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā;
    - deleģējuma līgumus ar valsts un pašvaldību iestādēm, ar nevalstiskajām organizācijām, jaunatnes organizācijām, privātā sektora organizācijām, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā un likumā ”Par pašvaldībām” noteikto, ņemot vērā pašvaldību kompetencē noteiktās autonomās funkcijas un no tām izrietošus pārvaldes uzdevumus, kurus var deleģēt privātpersonai vai jebkurai citai publiskai personai, kā arī ievērojot Jaunatnes likumā noteikto pašvaldības kompetenci jaunatnes politikas īstenošanā.
    Pirms deleģēšanas līguma noslēgšanas pašvaldības domei ir jāpieņem attiecīgs lēmums par no pašvaldības autonomām funkcijām izrietošu pārvaldes uzdevumu deleģēšanu attiecīgajai publiskai personai vai privātpersonai, lēmumā pamatojot deleģēšanas pieļaujamību un reglamentējot deleģēšanas noteikumus. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42. pantu, lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, jāvērtē tās pieredze, reputācija, resursi, personāla kvalifikācija un citi kritēriji. Tas nozīmē, ka jānodrošina atklāta un objektīva procedūra pilnvarotās personas izvēlei. Slēdzot līgumu, svarīgi noteikt, kas ir līguma priekšmets. Ja līguma priekšmets ir pārvaldes uzdevums, publiskais iepirkums nav jāveic, un var slēgt deleģēšanas līgumu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajai kārtībai. Taču, ja līguma priekšmets ir pakalpojuma sniegšana, kas nepieciešama pārvaldes uzdevuma izpildei, jāveic iepirkums atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, un jāslēdz pakalpojuma līgums. Svarīgs nosacījums, ka deleģēšanas līgumu gadījumā stratēģiskajiem partneriem ir jāievēro visi projekta ierobežojumi attiecībā uz publisko iepirkumu veikšanu, t.i., projekta ietvaros stratēģiskais partneris var piemērot publisko iepirkumu tikai V1 un V2 likmes komponentes elementiem, ievērojot, ka uz iepirkuma līguma pamata nevar tikt sniegts pakalpojums, kas pilnībā aptver V1 likmi vai V2 likmes komponenti, bet var aptvert visu V1 likmes vai V2 likmes komponentei paredzēto summu.

    Pašvaldības projekta ietvaros var slēgt bezatlīdzības līgumus ar nevalstiskajām organizācijām, jaunatnes organizācijām, privātā sektora organizācijām, saimnieciskās darbības veicējiem u.tml., ja potenciālais stratēģiskais partneris piekrīt sniegt ieguldījumu bez atlīdzības (t.i., ja līgumi neietver piegādātāju finansiālās intereses, kas var izpausties ne tikai kā pasūtītāja tieši maksājumi).

    Pašvaldības ir tiesīgas nepiemērot Publisko iepirkumu likuma regulējumu, ja tās slēdz publisku pakalpojumu iepirkuma līgumu ar nevalstiskajām organizācijām, jaunatnes organizācijām, privātā sektora organizācijām, saimnieciskās darbības veicējiem u.tml. par atsevišķām darbībām, paredzamajai līgumcenai nesasniedzot 4000 euro un vienlaikus nepieļaujot nepamatotu iepirkuma sadalīšanu.


    2.) Kāds stratēģisko partneru skaits ir jāpiesaista katrai pašvaldībai? Vai ir kāds maksimālais skaits?

    Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 385 stratēģiskie partneri ir valsts vai pašvaldības institūcijas, biedrības, nodibinājumi, jauniešu centri, sociālie partneri un uzņēmēji, kurus projekta īstenošanā ir iesaistījusi pašvaldība vai pašvaldību apvienība, lai sadarbotos mērķa grupas jauniešu apzināšanā, motivēšanā vai mērķa grupas jauniešu atbalsta pasākumu īstenošanā projekta ietvaros, sadalot partneru lomas, atbildību un funkcijas, kā arī plānojot veicamās darbības un tām atbilstošo attiecināmo izmaksu apmēru projekta ietvaros.
    Stratēģisko partneru iesaiste projektā un to loma atbalsta pasākumu īstenošanā projekta ietvaros ir saistīta ar starpinstitucionālās atbalsta sistēmas un stratēģisko partnerību veidošanas veicināšanu pašvaldībās, kā arī lai nodrošinātu kompleksu un sistēmisku mērķa grupas jauniešu individuālo pasākumu programmu īstenošanu un sniegtu atbalstu efektīva darba ar jaunatni pašvaldībās nodrošināšanā.
    Atbilstoši MK noteikumu Nr. 385 16. punktam, pašvaldībai projekta īstenošanā ir jāiesaista vismaz viens stratēģiskais partneris. Stratēģisko partneru maksimālais skaits nav reglamentēts.

  • 1.) Cik stundu kurss ir jānoklausās, lai mentors atbilstu Bērnu tiesību aizsardzības likuma prasībām?

    Vēlamies norādīt, ka mērķa grupas jaunieša mentora un programmas vadītāja atbilstība Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ un 72.pantā norādītajām prasībām ir attiecināma tikai uz tiem mērķa grupas jaunieša mentoriem un programmu vadītājiem, kuri projekta ietvaros sniegs atbalstu mērķa grupas jauniešiem, kas jaunāki par 18 gadiem.

    Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantam pirmās daļas 20. punktam:
    (1) Speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir nepieciešamas:
    20) jebkurai citai personai, ja ar tās pieņemtu pārvaldes lēmumu (it īpaši administratīvo aktu), faktisko rīcību vai cita
    veida darba vai dienesta pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses.

    Vienlaikus Ministru kabineta 01.04.2014. noteikumu Nr. 173 “Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas
    bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu” 2.3. apakšpunkts nosaka, ka speciālās zināšanas
    speciālisti apgūst vienā no šādiem veidiem:
    1. piedaloties darba devēja organizētajās apmācībās, ja speciālists atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1
    panta pirmās daļas 20. punktam ir cita persona, ar kuras pieņemtu pārvaldes lēmumu, faktisko rīcību vai cita
    veida darba vai dienesta pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses.
    2. Savukārt 6. punkts nosaka, ka speciālists, kas speciālās zināšanas apguvis atbilstoši šo noteikumu 2.3.
    apakšpunktam, periodiski ik pēc pieciem gadiem pilnveido zināšanas, piedaloties darba devēja organizētajās
    apmācībās. Darba devēja organizēto apmācību apjoms nav mazāks par astoņām akadēmiskajām stundām
    (klātienes nodarbības).


    Konsultējoties ar Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekciju aģentūra noskaidroja, ka projektā pirmreizējai apmācībai
    jābūt - ne mazāk kā 8 akadēmiskās stundas.

  • MK noteikumu Nr.385 2.3.punktā noteikts: “Individuālā pasākumu programma ir sekmīgi izpildīta, ja tās noslēgumā
    mērķa grupas jaunietis ir iesaistījies izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara, Valsts izglītības attīstības
    aģentūras īstenotajā Jauniešu garantijas projekta pasākumā vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos aktīvajos
    nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos vai nodarbinātībā, kā arī nevalstisko organizāciju
    vai jauniešu centru darbībā”.

    Noslēgumā ir jānovērtē individuālās pasākumu programmas sasniegtie rezultāti. Individuālā pasākumu programma

    ir sekmīgi izpildīta, ja tās noslēgumā mērķa grupas jaunietis:

    • ir iesaistījies izglītībā;
    • ir iesaistījies Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros;
    • ir iesaistījies aroda apguvē pie amata meistara;
    • ir iesaistījies Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos;
    • ir iesaistījies nevalstisko organizāciju darbībā;
    • ir iesaistījies jauniešu centru darbībā;
    • ir iesaistījies nodarbinātības pasākumos/ sācis strādāt algotu darbu.

     

    Iesaistes rādītājsKritērijs; opcijasVerifikācija/ kā to apliecina?Verifikācija/ kā to apliecina?
    Iesaistījies
    izglītībā
    > Iesaistījies formālās izglītības ieguvē
    (visas pakāpes un veidi)

    - Formālā izglītība – (atbilstoši izglītības
    likumam) sistēma, kas ietver
    pamatizglītības, vidējās izglītības un
    augstākās izglītības pakāpes, kuru
    programmu apguvi apliecina valsts atzīts
    izglītības vai profesionālās kvalifikācijas
    dokuments, kā arī izglītības un
    profesionālās kvalifikācijas dokuments;
    - Profesionālās kvalifikācijas ieguve ietver
    programmas, kurās iespējams iegūt
    profesionālo kvalifikāciju. Tās ir
    arodizglītības un profesionālās vidējās
    izglītības programmas pēc vidējās
    izglītības vai no 18 gadu vecuma un
    profesionālās tālākizglītības programmas.
    Šīs programmas var apgūt valsts,
    pašvaldības un privātajās profesionālās
    izglītības iestādēs kā arī pieaugušo
    izglītības iestādēs. Programmu garums ir
    vairāk kā 160 stundas, pēc kuru sekmīgas
    beigšanas kārto kvalifikācijas eksāmenu.
    Iesniegums izglītības
    iestādē
    Reģistrēts kādā izglītības
    iestādē;
    Iekļauts izglītības
    reģistrā (VIIS);
    U.c. dokumentāri
    apliecinājumi.
    Pašvaldības
    pienākums ir iesniegt
    attiecīgo
    apliecinājuma
    dokumentu kopijas
    JSPA pārbauda VIIS
    (ja tas iespējams)
    Iesaistījies Valsts
    izglītības
    attīstības
    aģentūras
    īstenotajos
    Jauniešu
    garantijas projekta
    pasākumos
    Iesaistījies profesionālās izglītības
    programmu apguvē.
     Iesniegums izglītības
    iestādē;
     Reģistrēts kādā izglītības
    iestādē;
     Iekļauts izglītības
    reģistrā (VIIS);
     U.c. dokumentāri
    apliecinājumi.
    Pašvaldības pienākums
    ir iesniegt attiecīgo
    apliecinājuma
    dokumentu kopijas;
     JSPA pārbauda VIIS (ja
    tas iespējams);
     JSPA veic pārbaudi,
    pamatojoties uz noslēgto
    līgumu ar VIAA.
    Iesaistījies aroda
    apguvē pie amata
    meistara
     Ieguvis mācekļa statusu;
     Uzsācis aroda apguvi pie amata
    meistara, kas reģistrēts Latvijas
    amatniecības kameras reģistrā;
    Iesniegums par
    iestāšanos šādās mācību
    iestādēs:

     amatniecības (zeļļu)
    skolās;
     amatniecības
    vidusskolās;
     amatniecības meistaru
    skolās;
     amatniecības
    augstskolās;
     amatniecības centros.
     U.c. dokumentāri
    apliecinājumi
    Pašvaldības pienākums
    ir iesniegt attiecīgo
    apliecinājuma
    dokumentu kopijas;
     JSPA pārbauda VIIS (ja
    tas iespējams);
     JSPA veic pārbaudi,
    sazinoties ar
    Amatniecības kameru (ja
    tas iespējams)
    Iesaistījies
    Nodarbinātības
    valsts aģentūras
    īstenotajos
    Jauniešu
    garantijas projekta
    pasākumos
     Pieteicies/ Reģistrēts pasākumam;
     Uzsācis apmeklēt pasākumu

    Aktuāls līdz 31.12.2018.
    Reģistrēts NVA kā
    bezdarbnieks;
     Reģistrēts vismaz
    vienam NVA Jauniešu
    garantijas pasākumam
     U.c. dokumentāri
    apliecinājumi
    Pašvaldības pienākums
    ir iesniegt attiecīgo
    apliecinājuma
    dokumentu kopijas
    (piemērām, lēmums par
    bezdarbnieka statusa
    iegūšanu, informācija
    no SOPA);
     JSPA veic pārbaudi,
    pamatojoties uz
    noslēgto vienošanos ar
    NVA.
    Iesaistījies
    Nodarbinātības
    valsts aģentūras
    īstenotajos
    aktīvajos
    nodarbinātības vai
    preventīvajos
    bezdarba
    samazināšanas
    pasākumos
     Pieteicies/Reģistrēts pasākumam;
     Uzsācis apmeklēt pasākumu.
     Reģistrēts NVA kā
    bezdarbnieks
     Reģistrēts vismaz
    vienam NVA
    īstenotajam aktīvajam
    nodarbinātības vai
    preventīvajam bezdarba
    samazināšanas
    pasākumam;
     U.c. dokumentāri
    apliecinājumi.
    Pašvaldības pienākums
    ir iesniegt attiecīgo
    apliecinājuma
    dokumentu kopijas
    (piemērām, lēmums par
    bezdarbnieka statusa
    iegūšanu, informācija
    no SOPA);
     JSPA veic pārbaudi,
    pamatojoties uz
    noslēgto vienošanos ar
    NVA.
    Iesaistījies
    nodarbinātībā
    Jaunietis ir noslēdzis darba
    attiecību līgumu/ kļuvis par darba
    ņēmēju;
     Jaunietis ir ieguvis saimnieciskās
    darbības veicēja personas statusu;
     Jaunietis ir kļuvis par uzņēmuma
    īpašnieku (tostarp zemnieku un
    zvejnieku saimniecības
    īpašnieks);
     Jaunietis ir reģistrējies kā
    mikrouzņēmuma nodokļa
    maksātājs.
    Noslēgts darba attiecību
    līgums;
     Reģistrējies VID, kā
    saimnieciskās darbības
    veicējs;
     Reģistrējies Uzņēmumu
    reģistrā, ka uzņēmuma
    (tostarp zemnieku un
    zvejnieku saimniecības,
    mikrouzņēmuma)
    īpašnieks;
     U.c. dokumentāri
    apliecinājumi
    Pašvaldības pienākums
    ir iesniegt attiecīgo
    apliecinājuma
    dokumentu kopijas;
     JSPA veic pārbaudi,
    pamatojoties uz noslēgto
    vienošanos ar VDI;
     JSPA veic pārbaudi
    LURSOFT;
    Iesaistījies
    nevalstisko
    organizāciju
    darbībā
    Jaunietis ir kļuvis par biedru kādā
    NVO;
     Jaunietis ir kļuvis par brīvprātīgo
    kādā NVO;
     Dalība NVO organizētajos
    pasākumos un aktivitātēs kā
    organizatoram;
     Dalība NVO īstenoto projektu
    realizēšanā.
     Iesniegums;
     Apliecinājums ;
     Noslēgts brīvprātīgā
    darba līgums;
     U.c. dokumentāri
    apliecinājumi
    Pašvaldības pienākums
    ir iesniegt attiecīgo
    apliecinājuma
    dokumentu kopijas;
    Iesaistījies
    jauniešu centru
    darbībā
    Jaunietis iesaistījies bērnu un
    jauniešu centra darbībā,
    piedaloties aktivitāšu, pasākumu
    un projektu īstenošanā.
     Jauniešu centra vadītāja
    vai darbinieka
    izziņa/apliecinājums par
    jaunieša dalību;
     Noslēgts brīvprātīgā
    darba līgums;
     U.c. dokumentāri
    apliecinājumi.
     Pašvaldības pienākums
    ir iesniegt attiecīgo
    apliecinājuma
    dokumentu kopijas.

     

     

  • 1.) Kā rīkoties, ja saistībā ar koronavīrusa izraisītās saslimšanas "Covid-19" pandēmiju, jaunietim nav iespējams piedalīties individuālās pasākumu
    programmas izpildē pilnā apmērā? Vai izmaksas par pārējām stundām tiks attiecinātas?

    Attiecībā uz iesākto IPP īstenošanu ir attiecināms sadarbības līguma 1.pielikuma "Līguma vispārējie noteikumi"
    7.3.2.7.apakšpunkts:
    7.3. Gadījumos, kad Mērķa grupas jaunietis:
    7.3.2. attaisnojoša iemesla dēļ nav varējis piedalīties individuālās pasākumu programmas izpildē pilnā apmērā, t.i.
    48 (četrdesmit astoņas) stundas, Sadarbības partnerim tiek proporcionāli attiecinātas izmaksas par Mērķa grupas
    jaunietim sniegto atbalstu atbilstoši faktiskajam sniegtā atbalsta stundu skaitam. Lai Sadarbības partnerim
    attiecinātu izmaksas proporcionāli faktiskajam sniegtā atbalsta stundu skaitam par Mērķa grupas jaunieti, kuram
    atbalsts sniegts mazāk nekā 48 (četrdesmit astoņas) stundas mēnesī, jāiesniedz kavējumu attaisnojošie dokumenti.
    Par attaisnojošiem iemesliem ir uzskatāmi:
    7.3.2.7. citi ārkārtas gadījumi.

    Tātad situācijā, ja jaunietim mēnesī nav iespējams sniegt atbalstu 48 stundu apmērā, JSPA attiecinās
    izdevumus par faktiski sniegtā atbalsta stundām.

    Papildus vēršam uzmanību:
    • atbildīgi jāizvērtē, vai katram konkrētajam jaunietim nav lietderīgāk uz laiku apturēt IPP. Šajā gadījumā
    jāiesniedz Izziņa par veiktajiem individuālās pasākumu programmas grozījumiem (sadarbības līguma
    14.pielikums) un IPP grozījumi;
    • kopā ar maksājuma pieprasījumu, iespēju robežās, ir jāiesniedz attaisnojošs dokuments, kurš pamato kāpēc
    nav apmeklēts konkrētais atbalsta pasākums (piemēram, ārsta izziņa; paziņojums par kursu atcelšanu; avio
    biļete, kurā ir redzams, ka jaunietis ir bijis koronavīrusa skartajā valstī utt). IPP progresa izvērtējumā
    (sadarbības līguma 10.pielikums) sadaļā "Mērķa grupas jaunieša prombūtne pārskata periodā un tās
    iemesli" obligāti jābūt detalizētam aprakstam;
    • Programmu vadītāju un Mērķa grupas jauniešu mentoru faktiski sniegtajam atbalstam jāatbilst
    apstiprinātajā IPP norādītajam.

    2.) Kādi dokumenti jāiesniedz, kā tie noformējami, ja saistībā ar Covid-19 tiek atceltas IPP paredzētās aktivitātes un nav iespējams nodrošināt IPP realizāciju tuvākajā laikā?

    Ja tiek apturēta mērķa grupas jaunieša IPP uz nenoteiktu laiku (t.i., nav zināms, kad IPP īstenošana tiks atsākta):


    1. Jāiesniedz aizpildīta veidlapa "Izziņa par veiktajiem individuālās pasākumu programmas grozījumiem"
    (sadarbības līguma 14.pielikums) (turpmāk – Izziņa).
    Izziņā jānorāda informācija, ka IPP tiek apturēta uz nenoteiktu laiku sakarā ar ārkārtas situāciju (COVID – 19).
    Izziņā lūdzam apliecināt, ka pirms tiks atsākta IPP īstenošana, JSPA tiks iesniegta grozītā IPP.
    Izziņu var iesniegt atsevišķi un var iesniegt ar kārtējo Maksājuma pieprasījumu. Precizēta IPP nav jāiesniedz.
    2. Ne mazāk kā 1 (vienu) darba dienu pirms IPP īstenošanas atsākšanas jāiesniedz Izziņa (aprakstot IPP atsākšanas
    datumu un visas izmaiņas) un precizētā IPP.
    Ja tiek apturēta mērķa grupas jaunieša IPP uz noteiktu laiku (t.i., ir zināms, kad IPP īstenošana tiks atsākta):
    Ne mazāk kā 1 (vienu) darba dienu pirms IPP īstenošanas apturēšanas jāiesniedz Izziņa (aprakstot IPP atsākšanas
    datumu un visas izmaiņas) un precizētā IPP.
    Izziņā jānorāda informācija, ka IPP tiek apturēta uz noteiktu laiku sakarā ar ārkārtas situāciju (COVID – 19).

    3.) Kādi nosacījumi jāņem vērā, lai tiktu piemērots un attiecināms dalītais maksājums pandēmijas laikā?

    Lūdzu skatīt sagatavoto informatīvo dokumentu par dalīto maksājumu.

Dalīties
Eiropas Solidaritātes korpuss“Erasmus+: Jaunatne darbībā”EurodeskJaunatnes politikas valsts programma“PROTI un DARI!”eTwinning
Translate »