Jaunatnes darbinieku mobilitātes projekti

Projekta mērķis ir veicināt  jaunatnes darbinieku profesionālo pilnveidi starptautiskā vidē, tādejādi sekmējot projektā  iesaistīto organizāciju kapacitāti un pilnveidojot darbu ar jaunatni. 

  • Projekta ietvaros tiek īstenotas neformālās izglītības aktivitātes valsts vai starptautiskā līmenī, kas jaunatnes darbiniekiem sniedz iespēju:

    • uzlabot kompetences;
    • dalīties pieredzē un labajā praksē;
    • atrast jaunus partnerus un veidot starptautisku sadarbību;
    • veikt kāda procesa vai prakses padziļinātu izpēti.

    Aktivitāšu plānošanā un īstenošanā aicinām pievērst uzmanību  programmas “Erasmus+” vadlīnijās noteiktajām prioritātēm:

    • Atbilstoši projekta iecerei un iespējām projektā ieteicams izmantot digitālos medijus un tehnoloģijas kā atbalstu dažādos projekta posmos (piemēram, lai sagatavotos galvenajām aktivitātēm, izplatītu projekta rezultātus u.tml.);
    • Izstrādājot un īstenojot projektu, svarīgi ieviest videi draudzīgas pieejas;
    • Projektā ieteicams veicināt tādas vērtības kā iekļaušana un dažādība, projekta norisē iesaistot dalībniekus ar ierobežotām iespējām un/vai projekta tēmu mērķtiecīgi saistot ar šo tēmu (piemēram, pilnveidojot jaunatnes darbinieku kompetences, kas nepieciešamas to ikdienas darbā ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām).
  • Projekta ilgums 3-24 mēneši
    Dalīborganizāciju profils Bezpeļņas organizācijas; asociācijas; nevalstiskās organizācijas; valsts/pašvaldību iestādes; pašvaldības; sociālie uzņēmumi; peļņas organizācijas, kas darbojas korporatīvās sociālās atbildības jomā; neformālās jauniešu grupas
    Dalīborganizāciju skaits Vismaz 2 organizācijas no dažādām valstīm
    Aktivitāšu norises vietaJebkurā no projektā iesaistītām valstīm.

    Sagatavošanās vizīte: valstī, kur notiks profesionālās pilnveides aktivitāte
    Aktivitātes ilgums Profesionālās pilnveides aktivitātes: 2-60 dienas (neskaitot dienas ceļā)
    Dalībnieku vecums Bez vecuma ierobežojuma
    Dalībnieku skaits Profesionālās pilnveides aktivitātes: 1-50 dalībnieki (ieskaitot mācību vadītājus un veicinātājus (fasilitatorus)).

    Sagatavošanās vizīte: 1 dalībnieks no katras dalīborganizācijas, taču bez ierobežojuma mācību vadītājiem un veicinātājiem (fasilitatoriem), kas piedalīsies galvenajā aktivitātē.

  • Projekts ir paredzēts personām, kas ir profesionāli saistītas ar jaunatnes jomu – jaunatnes darbiniekiem, jaunatnes lietu speciālistiem, mentoriem, atbalsta personām, jauniešu līderiem, sociālajiem darbiniekiem, skolotājiem un citām darbā ar jaunatni iesaistītajām personām.

  • Projektu veido šādi posmi:

    • Projekta plānošana un izstrāde;
    • Sagatavošanās posms;
    • Projekta galveno aktivitāšu īstenošana;
    • Projekta turpinājuma pasākumi.

    Atbilstoši iecerei projektā iespējams īstenot dažāda veida profesionālās pilnveides aktivitātes:

    • Studiju vizītes un izpētes vizītes – aktivitātes mērķis ir sniegt iespēju jaunatnes darbinieku grupai īsā laika posmā iepazīties ar jaunatnes darbu kādā citā valstī. Studiju vizītei tiek izvēlēta noteikta tēma, tās laikā tiek organizētas tikšanās ar dažādām organizācijām, iepazīšanās ar to īstenotājiem projektiem un praksēm u.c. aktivitātes, kas palīdz izprast izvēlēto tēmu.
    • Kontaktu veidošanas semināri – aktivitātes mērķis ir sniegt iespēju dalībniekiem atrast jaunus partnerus starptautisku sadarbību veidošanai jaunatnes jomā, kā arī projektu ideju attīstīšanai. Tā ir iespēja stiprināt esošos sadarbības tīklus.
    • Mācību kursi – aktivitātes mērķis ir uzlabot dalībnieku kompetences (zināšanas, prasmes un attieksmes), apgūstot jaunas metodes vai pieejas, ko izmantot savā darbā ar jauniešiem, piemēram, darbā ar specifisku mērķa grupu.
    • Semināri un darba grupas – aktivitātes mērķis ir veicināt diskusijas un labās prakses apmaiņu starp iesaistītajiem dalībniekiem par izvēlēto tēmu, kas saistīta ar jaunatnes darbu.

    Minētās aktivitātes projektā var īstenot kombinētā veidā.

    Pēc nepieciešamības un atbilstoši iecerei  projektā papildus var paredzēt arī šādas aktivitātes:

    • Sistēmu izstrādes un rezultātu izplatīšanas aktivitātes – aktivitātes mērķis ir veicināt dalīšanos ar projekta laikā izstrādātajiem rīkiem un gūto pieredzi.
    • Sagatavošanās vizītes – aktivitātes mērķis ir nodrošināt uzņemošās organizācijas valsts apmeklējumu pirms profesionālās pilnveides aktivitātēm, lai veicinātu organizāciju sadarbību un  pēc iespējas kvalitatīvu aktivitāšu norisi.
  • Projekta finansējumu veido dažādas budžeta pozīcijas noteiktu izmaksu segšanai. Finansējuma aprēķins ir atkarīgs no budžeta pozīcijas veida:

    - atsevišķām budžeta pozīcijām finansējums ir balstīts Eiropas Komisijas noteiktās vienību likmēs, kas projekta pieteikumā tiek automātiski aprēķināts, balstoties uz ievadītās informācijas (piemēram, ceļa izmaksas, organizatoriskais atbalsts, individuālais atbalsts, iekļaušanas atbalsts, sagatavošanās vizītes atbalsts),

    - atsevišķām budžeta pozīcijām pieprasāmais finansējums balstās faktisko summu aprēķinā, kas projekta pieteikumā ir jāpamato (piemēram, ārkārtas izmaksas, iekļaušanas atbalsts, sistēmu izstrādes un rezultātu izplatīšanas aktivitāšu izmaksas).

    Projekta finansējums paredzēts ar projekta īstenošanu saistīto izmaksu segšanai. Pēc dotācijas līguma stāšanās spēkā uz projektam atvērto kontu Valsts kasē tiek pārskaitīts priekšfinansējuma maksājums līdz 80% apmērā no projektam apstiprinātā finansējuma (atsevišķos gadījumos tas var būt mazāks). Atlikusī finansējuma daļa tiks pārskaitīta pēc projekta beigām un gala atskaites apstiprināšanas.

    Plašāka informācija par projekta finansējuma nosacījumiem pieejama programmas vadlīnijās.

  • Nākamie soļi:

    • iepazīsties ar projekta kvalitātes un finanšu nosacījumiem programmas “Erasmus+” vadlīnijās;
    • konsultējies ar JSPA projektu koordinatoru, kurš ir atbildīgs par Jaunatnes darbinieku mobilitātes projektiem;
    • sagatavo projekta pieteikumu un iesniedz to tiešsaistē;
    • saņem finansējumu un īsteno projektu.

    Izmanto JSPA piedāvātos atbalsta pasākumus:

  • Vai projektā var tikt iesaistīta partnerorganizācija no Japānas?

    Nē, nevar. Jaunatnes darbinieku mobilitātes projektos var iesaistīt dalīborganizācijas no ES Programmas valstīm, kā arī no ES Kaimiņvalstu 1.–4. reģiona, taču Japāna ir 13. reģiona ES Kaimiņvalsts. Informācija par valstīm, kas var tikt iesaistītas projektā, pieejama programmas “Erasmus+” vadlīnijās.

     

    Kad jāuzsāk projekta īstenošana?

    Projekta sākuma datums ir atkarīgs no tā, kurā projektu konkursā tika iesniegts projekta pieteikums. Piemēram, ja projekta pieteikums iesniegts 1. projektu konkursā, tā uzsākšana jāparedz laika posmā 01.08.2021.–31.12.2021.; ja tas iesniegts 2. projektu konkursā, projekts jāuzsāk laika posmā 01.01.2022.–31.05.2022.

     

    Kāds ir projekta īstenošanas termiņš?

    Projektu var īstenot 3–24 mēnešu laikā. Projekta pieteikuma iesniedzējam jāizvēlas projekta ilgums pieteikuma iesniegšanas posmā, pamatojoties uz projekta mērķiem, plānotajām aktivitātēm un sasniedzamajiem rezultātiem.

     

     

    Kādas ir atšķirības starp šiem aktivitāšu veidiem – mācību kursi, semināri un darba grupas?

    Mācību kursi ir paredzēti, lai uzlabot projekta dalībnieku profesionālās un personīgas kompetences (zināšanas, prasmes un attieksmes), apgūstot jaunas metodes vai pieejas, ko tālāk izmantot savā ikdienas darbā ar konkrētas mērķa grupas jauniešiem. Savukārt semināru un darba grupu mērķis ir veicināt diskusijas un labās prakses apmaiņu starp iesaistītajiem dalībniekiem par noteiktu tēmu, kas saistīta ar darbu ar jaunatni.

     

    Kas ir sistēmu izstrādes un rezultātu izplatīšanas aktivitātes?

    Jaunatnes darbinieku mobilitātes projektos tās ir paredzētas kā  papildu aktivitātes, kas sniedz iespēju darbā ar jaunatni aktīvām un pieredzējušām organizācijām dalīties ar savu pieredzi un jauninājumiem (inovācijām), piemēram, dalīties ar savu līdzšinējo praksi, pielietotajām metodēm un rīkiem, lai veicinātu arī citu organizāciju jaunatnes darbinieku profesionālo attīstību un stiprinātu to kapacitāti.

    Piemēram,  organizācijai ir kādas iestrādnes,  metodes vai  rīki, ar ko viņi vēlētos dalīties, taču tās nav izstrādātas tādā līmenī, lai to varētu piedāvāt arī citām organizācijām, un sistēmu izstrādes un rezultātu izplatīšanas aktivitātes sniedz iespēju šo ieceri īstenot. Tas var būt kāds buklets vai video par darbu ar jauniešiem, kurā organizācija dalās ar savu pieredzi un pielietotajām darba metodēm; tā var būt arī  kāda spēle vai digitāls rīks. Iespējamie varianti ir dažādi. Taču jāņem vērā, ka projekta pieteikumā ir skaidri jāpamato kādēļ vēlaties īstenot šo papildu aktivitāti, kā tiks iztērēts finansējums, ko pieprasāt, un kāds no tā būs ieguvums darbā ar jaunatni.

     

    No kādas budžeta pozīcijas jāsedz ar sistēmu izstrādes un rezultātu izplatīšanas aktivitātēm saistītās izmaksas?

    Projekta pieteikumā finansējums faktisko izmaksu veidā jāpieprasa attiecīgajā budžeta pozīcijā (sistēmu izstrādes un rezultātu izplatīšanas aktivitātes), sniedzot detalizētu skaidrojumu un pamatojumu papildu finansējuma nepieciešamībai konkrētu mērķu un rezultātu sasniegšanai.  Šīm aktivitātēm var piešķirt ne vairāk kā 10% no kopējām projekta izmaksām, un tiek attiecināti 80% no pieprasītajām izmaksām.

     

    Kādas personas var uzskatīt par jaunatnes darbiniekiem?

    Tās ir personas, kas ikdienā veic darbu ar jaunatni, iesaistot jauniešus darba ar jaunatni īstenošanā un izvērtēšanā, nodrošina jauniešiem aktivitātes un brīvā laika pavadīšanas iespējas vietējā līmenī, līdzdarbojas starptautisku pasākumu un projektu īstenošanā, konsultē jauniešus par viņiem aktuālajām tēmām un nodrošina informācijas pieejamību un apriti par jaunatnes politikas jautājumiem. Piemēram, tie ir jauniešu centru darbinieki, jaunatnes darbinieki, jaunatnes lietu speciālisti, pedagogi, kas veicina jauniešu iesaistīšanu ārpusskolas un neformālās izglītības aktivitātēs, sociālie darbinieki u.tml.

     

    Kā izpaužas digitālais darbs ar jaunatni?

    Digitālais darbs ar jaunatni nozīmē proaktīvi izmantot digitālos plašsaziņas līdzekļus un tehnoloģijas darbā ar jaunatni. Digitālie plašsaziņas līdzekļi un tehnoloģijas var tikt izmantoti gan kā rīks, gan kā aktivitāte, gan kā saturs darbā ar jaunatni. Digitālais darbs ar jaunatni nav metode – to var iekļaut jebkurā darba ar jaunatni formā, un tā mērķi neatšķiras no darba ar jaunatni vispārīgajiem mērķiem. Digitālais darbs ar jaunatni var tikt īstenots gan klātienes, gan virtuālās aktivitātēs. Digitālā darba ar jaunatni pamatā saglabājas tie paši ētikas principi un vērtības, kas ir noteikti vispārzināmajā darbā ar jaunatni.

     

    Kādas izmaksas var segt no organizatoriskā atbalsta?

    No šīs budžeta pozīcijas var segt tādas izmaksas, kas ir tieši saistītas ar jaunatnes darbinieku mobilitātes aktivitātes  īstenošanu (piemēram, telpu un tehniskā aprīkojuma noma, vietējā transporta izmaksas utt).

    Tās tiek aprēķinātas, pamatojoties uz programmas “Erasmus+” vadlīnijās noteikto vienības likmi 100 euro/dalībniekam (neskaitot pavadošās personas, mācību vadītājus un fasilitatorus).

     

    Kādas izmaksas var segt no individuālā atbalsta?

    No šīs budžeta pozīcijas var segt tādas izmaksas, kas paredzētas ar jaunatnes darbinieku mobilitātes aktivitātes dalībnieku uzturēšanās izdevumiem (nakšņošana un ēdināšana).

    Tās tiek aprēķinātas, pamatojoties uz programmas “Erasmus+” vadlīnijās noteikto vienības likmi, kas atkarīga no valsts, kurā notiek mobilitātes aktivitāte. Piemēram, Latvijā tie ir 59 euro/dienā/dalībniekam (ieskaitot arī pavadošās personas, mācību vadītājus un fasilitatorus). Individuālais atbalsts pienākas arī par ceļa dienām – standarta ceļošanas gadījumā tās ir ne vairāk kā 2 ceļa dienas, zaļās ceļošanas gadījumā var būt līdz pat 6 ceļa dienām.

     

     

    Kas ir iekļaušanas izmaksas?

    No šīs budžeta pozīcijas var segt tādas izmaksas, kas saistītas ar jaunatnes darbinieku mobilitātes aktivitātes dalībnieku ar ierobežotām iespējām iesaistīšanu un papildu atbalsta nodrošināšanu atkarībā no šo dalībnieku profila un vajadzībām (piemēram, pavadošās personas atalgojuma segšanai, zīmju valodas tulka iesaistīšanai, pielāgotā transporta nodrošināšanai dalībnieku ar speciālām vajadzībām transportēšanai uz/no aktivitāšu norises vietas u.tml.).

    Tās var tikt pieprasītas divējādi – pamatojoties uz programmas “Erasmus+” vadlīnijās noteikto vienības likmi 100 euro/dalībniekam (neskaitot pavadošās personas, mācību vadītājus un fasilitatorus) vai pieprasot kā faktiskās izmaksas (ieskaitot pavadošās personas, mācību vadītājus un fasilitatorus). Faktisko izmaksu gadījumā to nepieciešamība projekta pieteikumā ir jāpamato, norādot konkrētu summu, kas tiek pieprasīta.

     

    Kas ir ceļa izmaksas?

    Ceļa izmaksas ir paredzētas, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar jaunatnes darbinieku mobilitātes aktivitātes dalībnieku nokļūšanu uz aktivitātes norises vietu un atpakaļ savā mītnes vietā (ieskaitot arī pavadošās personas, mācību vadītājus un fasilitatorus).

    Tās tiek aprēķinātas, izmantojot EK izstrādāto attālumu kalkulatoru un pamatojoties uz programmas “Erasmus+” vadlīnijās noteiktajām ceļošanas distanču vienības likmēm.

     

    Kā noteikt pareizas distances, izmantojot EK attālumu kalkulatoru?

    EK attālumu kalkulatorā nepieciešams norādīt 2 parametrus – dalībnieku mītnes vietas nosaukumu (piemēram, Jelgava) un jaunatnes darbinieku mobilitātes aktivitātes norises vietas nosaukumu (piemēram, Lisabona). Kalkulatorā tiek aprēķināta taisnvirziena distance starp šīm abām vietām, kam jāpiemēro programmas “Erasmus+” vadlīnijās noteiktā vienības likme.

    Piemēram, šajā gadījumā attālums Jelgava–Lisabona ir 3117,09 km, kas atbilst attāluma kategorijai 3000–3999 km (standarta ceļošanas vienības likme 530 euro, zaļās ceļošanas vienības likme 610 euro). Aprēķinātā vienības likme paredzēta dalībnieku ceļa izdevumu segšanai abos virzienos.

     

    Kas ir ceļojošā aktivitāte (angļu valodā – itinerant activity)?

    Tās ir 2 vai vairākas jaunatnes darbinieku mobilitātes aktivitātes, kas secīgi viena pēc otras notiek atšķirīgās valstīs. Piemēram, pirmās 5 mobilitātes aktivitātes dienas notiek Berlīnē, savukārt nākamās 7 mobilitātes aktivitātes dienas ieplānotas Madridē. Ceļojošo aktivitāšu gadījumā ir svarīgi ievērot nosacījumu, ka nacionālās grupas, kas piedalās visās savstarpēji saistītajās, secīgajās mobilitātes aktivitātēs, ceļo vienā un tajā pašā dienā.

    Lai aprēķinātu ceļa izmaksas katram ceļojošās aktivitātes dalībniekam, nepieciešams veikt šādus distanču aprēķinus, izmantojot EK attālumu kalkulatoru (piemērs):

    • vispirms Latvijas grupas dalībnieki ceļo no Cēsīm uz Berlīni, kas veido attālumu 925,32 km,
    • pēc tam Latvijas grupas dalībnieki ceļo no Berlīnes uz Madridi, kas veido attālumu 1870,89 km,
    • visbeidzot abi aprēķinātie attālumi jāsasummē (925,32 km + 1870,89 km = 2796,21 km), kas veidos gala ceļošanas likmi vienam grupas dalībniekam. Šajā gadījumā kopsumma 2796,21 km atbilst attāluma kategorijai 2000–2999 km, kur standarta ceļošanas vienības likme ir 360,00 euro vai zaļajai ceļošanai 410,00 euro.

     

    Kas ir sagatavošanās vizīte?

    Sagatavošanās vizīte ir papildu mobilitātes aktivitāte, kas var tikt īstenota pirms gaidāmās jaunatnes darbinieku mobilitātes aktivitātes. Abām aktivitātēm jānotiek vienā un tajā pašā valstī. Sagatavošanās vizītes mērķis ir sniegt iespēju dalīborganizāciju pārstāvjiem satikties, lai savstarpēji iepazītos, kopīgi pārrunātu ar projekta īstenošanu saistītus praktiskos, saturiskos un ar dalībnieku atlasi un sagatavošanu saistītus jautājumus.

    Lai projektā veicinātu vides ilgtspējību un digitālo transformāciju, aicinām rūpīgi izvērtēt nepieciešamību organizēt sagatavošanās vizīti klātienes formātā, pēc iespējas dalīborganizāciju sadarbības aktivitātes sagatavošanās posmā ieplānojot virtuāli, tādējādi taupot finanšu resursus un saudzējot vidi.

     

    No kādas budžeta pozīcijas jāsedz ar sagatavošanās vizīti saistītās izmaksas?

    Ar klātienes formāta vizīti saistītās izmaksas ir sedzamas no sagatavošanās vizītes atbalsta budžeta pozīcijas, kas jāpieprasa un jāpamato projekta pieteikumā. Tās tiek aprēķinātas, pamatojoties uz programmas “Erasmus+” vadlīnijās noteikto vienības likmi 575 euro/dalībniekam (ierobežojumi  – izmaksas drīkst pieprasīt par 1 dalībnieku no katras dalīborganizācijas; izmaksas nevar pieprasīt par dalībniekiem no uzņemošās valsts). No šīm izmaksām jāsedz  gan ceļošanas, gan uzturēšanās izdevumi.

    Ja sagatavošanās vizīte ieplānota virtuālā formātā, papildu izmaksas nevar tikt pieprasītas, un šādas izmaksas ir sedzamas no organizatoriskā atbalsta budžeta pozīcijas.

     

    Kas ir ārkārtas izmaksas?

    Ārkārtas izmaksas ir paredzētas, lai segtu šādus papildu izdevumus –  finanšu garantija, vīzas un ar vīzu iegūšanu saistītās izmaksas, uzturēšanās atļaujas, vakcinācijas, medicīniskās izziņas, dārgas dalībnieku ceļa izmaksas. Tās ir faktiskās izmaksas, kas jāieplāno,  jāpieprasa un jāpamato projekta pieteikumā, norādot konkrētu summu, kas tiek pieprasīta.

     

    Vai Covid-19 testa izmaksas var tikt iekļautas projekta attiecināmajās izmaksās?

    Jā, šīs izmaksas var tikt attiecinātas no ārkārtas izmaksu budžeta pozīcijas, kas faktisko izmaksu veidā jāieplāno, jāpieprasa un jāpamato projekta pieteikumā, norādot konkrētu summu, kas tiek pieprasīta.

Cita būtiska informācija

Dalīties
Eiropas Solidaritātes korpuss“Erasmus+: Jaunatne darbībā”EurodeskJaunatnes politikas valsts programma“PROTI un DARI!”eTwinning
Translate »