Programma “Erasmus+”

Programma “Erasmus+” (2021-2027) sniedz iespēju jauniešiem vecumā no 13 līdz 30 gadiem, jaunatnes darbiniekiem un citām personām, kas iesaistītas darbā ar jaunatni, iegūt jaunas kompetences un pieredzi, veicināt sociālo iekļaušanu, līdzdalību, radošumu un inovatīvas pieejas organizāciju un politikas līmenī jaunatnes jomā.

  • Programmas "Erasmus+" galvenais mērķis ir atbalstīt personu izglītību, profesionālo un personīgo attīstību izglītībā, apmācībā, jaunatnē un sportā Eiropā un ārpus tās, tādējādi veicinot ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un sociālo vienprātību, un stiprināt Eiropas identitāti.

    Programmu "Erasmus+" Latvijā administrē Valsts izglītības attīstības aģentūra (formālās izglītības sadaļa) un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (jaunatnes sadaļa). Vienlaicīgi Eiropas Komisija izsludina pieteikšanos centralizētos projektu konkursos  un  "Erasmus+" Sporta projektu konkursos. 

    Programmas "Erasmus+" (2021-2027) jaunatnes jomas mērķis ir veicināt mobilitāti neformālās izglītības jomā un aktīvu jauniešu un jaunatnes darbinieku līdzdalību, kā arī veicināt sadarbību, sociālo iekļaušanu, radošumu un inovatīvas pieejas organizāciju un politikas līmenī jaunatnes jomā. 

    Programmas "Erasmus+" prioritātes:

  • Programmas “Erasmus+” īstenošanai 2021.-2027. gadā pieejamais finansējums ir 26 miljardi eiro, no kuriem 10.3% ir paredzēts jaunatnes jomai. 

    2021. gadā Latvijā programmā “Erasmus+” jaunatnes jomā  ir paredzēti 2 projektu konkursi. Informācija par kopējo projektu konkursiem paredzēto finansējumu tiks papildināta.

  • Programmā “Erasmus+”  jaunatnes jomā var piedalīties:

    • jaunieši vecumā no 13 līdz 30 gadiem;
    • jaunatnes darbinieki un citas darbā ar jaunatni iesaistītās personas.

    Detalizēta informācija par iespējām pieejama katra projekta veida aprakstā.

    Programmā projektus var iesniegt:

    • nevalstiskas organizācijas;
    • pašvaldības;
    • valsts vai pašvaldības iestādes; 
    • neformālās jauniešu grupas (atsevišķos projektu veidos);
    • uzņēmumi (atsevišķos projektu veidos).

    Detalizēta informācija par iesniedzējiem pieejama katra projekta veida aprakstā.

  • Programmā “Erasmus+” jaunatnes jomā ir iespēja iesniegt pieteikumus divās pamatdarbībās šādos turpmāk minētajos projektu veidos un aktivitātēs:

    "Erasmus+" 1. pamatdarbība “Personu mobilitāte” (KA1):

    "Erasmus+" 2. pamatdarbība "Partnerības sadarbībai" (KA2):

    SVARĪGI! Organizācijas, kas darbu ar jaunatni plāno stratēģiski un ilgtermiņā, var pieteikties "Erasmus+" akreditācijai jaunatnes jomā, tādējādi saņemot finansējumu ikgadējo aktivitāšu organizēšanai ar atvieglotiem nosacījumiem. 

  • Nākamie soļi:

    • iepazīsties ar projekta kvalitātes un finanšu nosacījumiem programmas “Erasmus+” vadlīnijās;
    • konsultējies ar JSPA projektu koordinatoru;
    • sagatavo projekta pieteikumu un iesniedz to tiešsaistē;
    • saņem finansējumu un īsteno projektu.

    Izmanto JSPA piedāvātos atbalsta pasākumus:

  • Kādas ir prioritātes programmas “Erasmus+” projektiem?

    Programmas “Erasmus+” projektiem ir noteiktas šādas prioritātes:

    • dažādība un iekļaušana,
    • vides ilgtspējība,
    • digitālā transformācija,
    • dalība demokrātiskajā dzīvē.

    Projektu pieteikumi, kuri ir mērķtiecīgi saistīti ar programmas prioritātēm, tiek novērtēti ar augstāku punktu skaitu. Vairāk informācijas par prioritātēm pieejama programmas “Erasmus+” vadlīnijās.

     

    Kādā veidā projektos iespējams ieviest programmas “Erasmus+” noteiktās prioritātes?

    Programmas prioritātes projektos ir iespējams aktualizēt divējādi:

    • kā projektu galvenās tēmas, ar ko saturiski būs saistītas projekta galvenās aktivitātes un izstrādātie rezultāti,
    • kā projekta īstenošanas pieeja neatkarīgi no projektam izvēlētās tēmas. Piemēram, projekta vadībā un aktivitātēs izmantojot dažādus digitālos rīkus un integrējot virtuālas aktivitātes; projekta aktivitātēs mērķtiecīgi iesaistot dalībniekus ar ierobežotām iespējām; aktivitāšu dalībniekiem izvēloties dabai saudzīgākus pārvietošanās līdzekļus u.tml.

     

    Kas projektos ir “zaļā ceļošana”?

    Zaļā ceļošana ir projektu dalībnieku ceļošanas un pārvietošanās veids nokļūšanai uz projekta galvenajām aktivitātēm, izmantojot tādus transporta līdzekļus, kas rada mazāk emisiju un kas tādējādi ir videi draudzīgāki pārvietošanās veidi. Piemēram, autobuss, vilciens, koplietots automobilis.

    Ja projektā ir paredzēts izmantot videi draudzīgus pārvietošanās veidus dalībnieku ceļošanai uz projekta galvenajām aktivitātēm, projekta pieteikumā ceļa izmaksu budžeta pozīcijā ir jāatzīmē, ka tiks izmantota zaļā ceļošana. Zaļās ceļošanas gadījumā ir iespējams saņemt lielāku vienības likmi ceļa izdevumu segšanai, kā arī pieprasīt līdz pat 6 ceļa dienām (standarta ceļošanas likmes gadījumā ir 2 ceļa dienas).

     

    Kādas personas var uzskatīt par dalībniekiem ar ierobežotām iespējām?

    Dalībnieki ar ierobežotām iespējām ir personas, kuru dalību projekta aktivitātēs kavē dažādi šķēršļi, ar ko dalībnieki saskaras savā ikdienas dzīvē. Piemēram, tie var būt ekonomiski, sociāli, kultūras, ģeogrāfiski vai ar dalībnieku veselību saistīti šķēršļi, migranti un bēgļi, personas ar speciālām vajadzībām, kā arī dalībnieki, kas saskaras ar izglītības grūtībām. Dalībnieku ar ierobežotām iespējām līdzvērtīgai iesaistīšanai projekta aktivitātēs iespējams saņemt papildu finansējumu (iekļaušanas atbalsts), kas jāpieprasa, iesniedzot projekta pieteikumu.

    Vairāk informācijas par dalībniekiem ar ierobežotām iespējām pieejama programmas “Erasmus+” vadlīnijās.

     

    Kas ir neformālā izglītība?

    Programmas “Erasmus+” projekti galvenokārt tiek īstenoti, izmantojot neformālās izglītības metodes un pieejas, un tas nozīmē, ka projektu saturs ir balstīts uz projekta dalībnieku vajadzībām un interesēm. Neformālās izglītības pieeja sniedz iespēju dalībniekiem paskatīties uz sevi no cita skatu punkta, apzināties un labāk saprast savas un citu vērtības, apzināties savu lomu sabiedrībā, iepazīt citādo, kā arī spēt risināt sev un sabiedrībai aktuālas problēmas. Neformālā izglītība tiek balstīta uz četriem pamatprincipiem:

    1) mācīties būt (learning to be),

    2) mācīties būt kopā ar citiem (learning to be together),

    3) mācīties darot (learning by doing),

    4) mācīties mācīties (learning to learn).

    Neformālās izglītības mācīšanās ir plānots, elastīgs, dalībnieku vajadzībām pielāgots process, un tā laikā svarīgi ir ievērot līdzsvaru starp dalībnieku individuālo mācīšanos un mācīšanos grupā; neformālajā izglītībā nav formāla novērtējuma un nav vienas pareizas atbildes.

     

    Kas ir Youthpass?

    Youthpass ir EK izstrādāts rīks un sertifikāts, lai atbalstītu projekta dalībnieku mācīšanās procesu, sākot no mācīšanās mērķu definēšanas līdz regulārai un mērķtiecīgai mācīšanās ieguvumu izvērtēšanai un atzīšanai. Youthpass apliecina personu dalību projektā, veicinot iegūto kompetenču (zināšanu, prasmju un attieksmju) apzināšanos un atzīšanu. Youthpass ir obligāti izmantojams rīks visos programmas “Erasmus+” projektu veidos, un jebkuram dalībniekam, kas piedalījies projekta aktivitātēs, ir tiesības projekta noslēgumā to saņemt un aizpildīt. Youthpass sertifikātus tiešsaistē ģenerē un dalībniekiem izsniedz projekta koordinējošā organizācija.

    Vairāk informācijas par Youthpass pieejama JSPA mājaslapas sadaļā “Youthpass”.

     

    Kas ir projekta rezultāts un rezultātu izplatīšana? Kāda tam ir nozīme?

    Rezultāts ir projekta iznākums, kas tiek radīts projekta laikā, un tā veids ir atkarīgs no projekta mērķa, tēmas un īstenotajām aktivitātēm. Rezultāti pēc to veida var būt:

    • taustāmi (piemēram, pētījums, metožu rokasgrāmata, videofilma par projekta tematu, konference un citi nozīmīgi pasākumi, rekomendāciju apkopojums, podkāsts, jaunu digitālo rīku izstrāde u.tml.),
    • netaustāmi (piemēram, dalībnieku projekta laikā gūtās kompetences un pieredze).

    Svarīgi, lai projekta laikā radītos rezultātus dalībnieki mērķtiecīgi izplatītu tālāk konkrētai mērķa grupai savā vietējā kopienā vai plašākām sabiedrības grupām (piemēram, vienaudžiem savā vai citās organizācijās, dažāda līmeņa jaunatnes politikas plānotājiem, lēmumpieņēmējiem, citām jaunatnes jomas organizācijām, izglītības iestādēm, jauniešu centriem u.tml.), lai informētu par projektu, projekta laikā aktualizēto tēmu un paveikto, kā arī, lai sniegtu informāciju par programmas “Erasmus+” sniegtajām iespējām.

    Pirms projekta pieteikuma iesniegšanas ir svarīgi savā komandā pārrunāt, kādu rezultātu projekta laikā vēlaties sasniegt, izstrādājot konkrētu plānu tā izplatīšanai (t.sk. visās partnervalstīs). Vairāk par redzamības nodrošināšanu un rezultātu izplatīšanu projektos iespējams iepazīties JSPA izstrādātajā brošūrā “Redzamības nodrošināšana projektos. Rezultātu izplatīšana un izmantošana”.

     

    Kuru valstu dalīborganizācijas var piedalīties projektos?

    Projektu dalībvalstis tiek iedalītas 2 kategorijās – ES Programmas valstis (ES dalībvalstis, kā arī Ziemeļmaķedonija, Serbija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Turcija) un ES Kaimiņvalstis (iedalītas 14. reģionos). Visos projektu veidos var iesaistīt ES Programmas valstis, savukārt nosacījumi par to, kuru reģionu ES Kaimiņvalstis var tikt iesaistītas projektu īstenošanā, katram projektu veidam ir atšķirīgi.

    Vairāk informācijas par valstu iedalījumu un iesaistīšanas nosacījumiem katrā projektu veidā ir pieejama programmas “Erasmus+” vadlīnijās.

     

    Kādas organizācijas var piedalīties projektos?

    Katram projektu veidam ir atšķirīgi nosacījumi par to, kādas dalīborganizācijas var iesaistīties projektu īstenošanā:

    • pamatdarbības projektos (Jauniešu apmaiņa, Jaunatnes darbinieku mobilitāte un Jaunatnes līdzdalības projekti) – nevalstiskas organizācijas (biedrības, nodibinājumi), valsts/pašvaldības iestādes (skolas, jauniešu centri u.tml.) un pašvaldības, kā arī neformālas jauniešu grupas,
    • pamatdarbības projektos ( Maza mēroga partnerības un Sadarbības partnerības) – nevalstiskas organizācijas (biedrības, nodibinājumi), valsts/pašvaldības iestādes (skolas, jauniešu centri u.tml.) un pašvaldības, kā arī privātuzņēmumi (SIA, sociālie uzņēmumi u.tml.).

     

    Kas ir neformāla jauniešu grupa?

    Neformāla jauniešu grupa ir vismaz četru jauniešu (13–30 gadi) apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, t.i., tā savu darbību nav reģistrējusi LR Uzņēmumu reģistrā, un projekta pieteikuma iesniegšanu uzņemas viens no grupas pilngadīgajiem dalībniekiem. Ja neformālās jauniešu grupas sastāvā ir tikai nepilngadīgi jaunieši, grupai jāpiesaista pilngadīgs pārstāvis (piemēram, grupas līderis, atbalsta persona, pedagogs, jaunatnes darbinieks u.tml.), kas varētu uzņemties projekta pieteikuma iesniegšanu neformālas jauniešu grupas vārdā.

    Neformālas jauniešu grupas iesniedzējorganizācijas vai partnerorganizācijas statusā var piedalīties tikai 1. pamatdarbības projektos (Jauniešu apmaiņa, Jaunatnes darbinieku mobilitāte un Jaunatnes līdzdalības projekti).

    SVARĪGI! Neskatoties uz to, ka neformālas jauniešu grupas drīkst iesniegt 1. pamatdarbības projektu pieteikumus, šim mērķim aicinām jau sākotnēji piesaistīt juridisku personu (nevalstisko organizāciju, valsts/pašvaldības iestādi vai pašvaldību), ņemot vērā nosacījumu, ka Latvijas gadījumā tikai juridiskas personas var atvērt kontu Valsts kasē, kas būs nepieciešams dotācijas līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai ar JSPA.

     

     

    Kādas organizācijas programmas projektos tiek uzskatītas par jaunpienācēju organizācijām (angļu valodā – newcomer organisation), mazāk pieredzējušām organizācijām (angļu valodā – less experienced organisation) un pirmreizēju projekta pieteikuma iesniedzēju (angļu valodā – first time applicant)?

    • Par jaunpienācēju organizāciju tiek uzskatīta tāda projekta dalīborganizācija, kurai nav iepriekšējas pieredzes izvēlētā programmas “Erasmus+” projekta veida īstenošanā kā projekta koordinējošajai organizācijai (jeb projekta pieteikuma iesniedzējorganizācijai) vai partnerorganizācijai (t.sk. programmas “Erasmus+” 2014.–2020. gada periodā),
    • par mazāk pieredzējušu organizāciju tiek uzskatīta tāda projekta dalīborganizācija, kura izvēlētā programmas “Erasmus+” projekta veida īstenošanā pēdējo septiņu gadu laikā ir piedalījusies ne vairāk kā divas reizes kā projekta koordinējošā organizācija (jeb projekta pieteikuma iesniedzējorganizācija) vai partnerorganizācija (t.sk. programmas “Erasmus+” 2014.–2020. gada periodā),
    • par pirmreizēju projekta pieteikuma iesniedzēju tiek uzskatīta tāda iesniedzējorganizācija, kurai pēdējo septiņu gadu laikā nav ticis apstiprināts neviens izvēlētā programmas “Erasmus+” projekta veids (t.sk. programmas “Erasmus+” 2014.–2020. gada periodā).

    Projektu pieteikumi, kuros ir iesaistītas šādas organizācijas, tiek novērtēti ar augstāku punktu skaitu, tādējādi veicinot jaunu organizāciju iesaistīšanos programmas “Erasmus+” projektu iespējās. Vairāk informācijas par katra projektu veida nosacījumiem saistībā ar šādu organizāciju iesaistīšanu projektu partnerībā pieejama programmas “Erasmus+” vadlīnijās.

     

    Vai, sagatavojot projekta pieteikumu iesniegšanai, nepieciešams iegūt PIC kodu?

    Ja projekta pieteikumu plānojat iesniegt decentralizēti (t.i. kādā no programmas “Erasmus+” valstu aģentūrām, piemēram, JSPA), visām projekta dalīborganizācijām ir nepieciešams iegūt OID jeb organizāciju identifikācijas kodu.

    PIC kodu (jeb dalībnieku identifikācijas kodu) nepieciešams izmantot tādos  projektu pieteikumos, kurus plānojat iesniegti centralizēti Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrā, kas atrodas Briselē (EACEA).

     

    Vai organizācija drīkst iesniegt 1. pamatdarbības projekta pieteikumu, ja tā šobrīd  īsteno 2. pamatdarbības projektu?

    Jā, drīkst. Programmas “Erasmus+” vadlīnijās nav noteikti ierobežojumi, kas limitētu, cik daudz un kāda veida projektus organizācija drīkst vienlaicīgi iesniegt un īstenot. Pirms projektu iesniegšanas gan aicinām izvērtēt organizācijas administratīvo un projektā iesaistīto personu kapacitāti īstenot vairākus projektus vienlaicīgi, lai tādējādi neciestu apstiprināto projektu kvalitāte.

    Vienīgais izņēmums ir akreditāciju jaunatnes jomā gadījumā – ja organizācija ir saņēmusi akreditāciju jaunatnes jomā, tā vairs nevar startēt 1. pamatdarbības projektu standarta konkursos kā iesniedzējorganizācija, taču var piedalīties kā partnerorganizācija citās valstīs iesniegtos 1. pamatdarbības projektos. Akreditētās organizācijas drīkst piedalīties 2. pamatdarbības projektos gan kā iesniedzējorganizācija, gan kā partnerorganizācija.

     

    Cik projektu pieteikumus organizācija drīkst iesniegt vienā  projektu konkursā?

    Programmas “Erasmus+” vadlīnijās nav noteikti ierobežojumi, kas limitētu, cik daudz un kāda veida projektu pieteikumus organizācija drīkst vienlaicīgi iesniegt. Pirms projektu iesniegšanas gan aicinām izvērtēt organizācijas administratīvo un projektā iesaistīto personu kapacitāti īstenot iecerētos projektus, ja tie tiktu apstiprināti. Ievērojot proporcionalitātes principu, JSPA var pieņemt lēmumu neapstiprināt visus organizācijas iesniegtos projektu pieteikumus, kas kvalificējas finansējuma saņemšanai.

     

    Kādā valodā jāaizpilda projekta pieteikums?

    Projekta pieteikumu iespējams aizpildīt jebkurā oficiālajā ES Programmas valstu valodā, taču, ja projekta pieteikums tiks iesniegts JSPA, aicinām to aizpildīt angļu vai latviešu valodā.

     

    Cik punkti ir jāsaņem, lai varētu iegūt finansējumu projekta īstenošanai?

    Visi projektu veidi pēc kvalitātes kritērijiem tiek vērtēti 100 punktu skalā, taču katram projektu veidam ir atšķirīgi kvalitātes kritēriju nosacījumi, ar kuriem var iepazīties programmas “Erasmus+” vadlīnijās, kā arī ekspertu vadlīnijās.

    Lai projekta pieteikums varētu pretendēt uz pieejamo finansējumu, tam kopvērtējumā jābūt novērtētam ar vismaz 60 punktiem (akreditācijām jaunatnes jomā minimālais slieksnis ir 70 punkti), taču ar nosacījumu, ka visos kritēriju blokos tiek saņemta vismaz puse no konkrētajam kritērijam noteiktā maksimālā punktu skaita. Jāņem vērā, ka katrā projektu konkursā katram projektu veidam ir ierobežots pieejamais finansējums, līdz ar to lielākas iespējas tikt apstiprinātiem ir kvalitatīvi sagatavotiem un detalizēti aprakstītiem projektu pieteikumiem.

     

    Ko darīt, ja mans projekta pieteikums netiek apstiprināts?

    Ja projekta pieteikums netiek apstiprināts, aicinām sazināties ar JSPA atbildīgo projektu koordinatoru, lai individuālas konsultācijas laikā pārrunātu projekta pieteikuma izvērtējumu. Ņemot vērā ieteikumus, projekta pieteikumu ir iespējams uzlabot un iesniegt atkārtoti kādā no turpmākajiem projektu konkursiem.

     

     

    Kā tiek izmaksāts projektam piešķirtais finansējums?

    Pēc projekta apstiprināšanas iesniedzējorganizācijai būs nepieciešams projektam piesaistīt atsevišķu kontu Valsts kasē, uz kuru pēc dotācijas līguma stāšanās spēkā JSPA pārskaitīs priekšfinansējuma maksājumu līdz 80% apmērā no apstiprinātā projekta finansējuma (atsevišķos gadījumos priekšfinansējums var būt mazāks vai sadalīts vairākos maksājumu posmos). Pārējo summas daļu uz projekta īstenošanas periodu iesniedzējorganizācijai būs jāpārskaita no sev pieejamiem finanšu resursiem. Atlikuma maksājumu JSPA pārskaitīs pēc projekta gala atskaites izskatīšanas un apstiprināšanas. Ņemiet vērā, ka visiem projekta maksājumiem jābūt veiktiem no projektam piesaistītā konta Valsts kasē.

     

    Par kādām izmaiņām projektā jāinformē JSPA?

    JSPA obligāti jāinformē par tādām būtiskām izmaiņām, kas skar projekta īstenošanas gaitu un saturu, piemēram, aktivitāšu datuma un norises vietas izmaiņas, izmaiņas aktivitāšu formātā (ja klātienes aktivitātes paredzēts īstenot virtuālā formātā), projekta īstenošanas perioda pagarināšana, projekta kontaktinformācijas izmaiņas (piemēram, organizācijas juridiskās adreses maiņa, kontaktpersonas aizstāšana vai jaunas kontaktpersonas pievienošana, likumiskā pārstāvja maiņa u.tml.), kā arī citas būtiskas izmaiņas projektā, kas var ietekmēt projekta mērķa sasniegšanu (piemēram, būtiskas aktivitāšu programmas saturiskas izmaiņas).

     

    Kādā veidā ar JSPA jāsaskaņo izmaiņas projektā?

    Par plānotajām izmaiņām atbildīgais JSPA projektu  koordinators jāinformē savlaicīgi (vismaz 2–4 nedēļas pirms plānotajām izmaiņām), sūtot informāciju e-pasta vēstules veidā. Lielākā daļa izmaiņu tiek saskaņotas elektroniskas sarakstes ietvaros, taču atsevišķu izmaiņu gadījumā būs nepieciešams sagatavot oficiālu iesniegumu un abpusēji ar JSPA parakstīt vienošanos par grozījumiem.

Cita būtiska informācija

Pasākumi

skatīt vairāk
Pasākuma datums
25.06.2021
Norises vieta
tiešsaistē
Pieteikuma laiks
reģistrācija līdz 18.04.2021
Pasākuma datums
27.09.2021
Norises vieta
Sigulda
Pieteikuma laiks
reģistrācija līdz 16.09.2021
Pasākuma datums
28.09.2021
Norises vieta
Berlīne, Vācija
Pieteikuma laiks
pieteikšanās tiešsaistē līdz 16.05.2021
Pasākuma datums
29.09.2021
Norises vieta
Sigulda
Pieteikuma laiks
reģistrācija līdz 26.09.2021
Pasākuma datums
01.10.2021
Norises vieta
tiešsaistē
Pieteikuma laiks
iepriekšēja reģistrācija
Pasākuma datums
04.10.2021
Norises vieta
Portugāle
Pieteikuma laiks
reģistrācija līdz 05.07.2021
Dalīties
Eiropas Solidaritātes korpuss“Erasmus+: Jaunatne darbībā”EurodeskJaunatnes politikas valsts programma“PROTI un DARI!”eTwinning
Translate »