Eiropas Solidaritātes korpuss

Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektiem ir noteiktas šādas prioritātes:

• dažādība un iekļaušana,
• vides ilgtspējība,
• digitālā transformācija,
• dalība demokrātiskajā dzīvē.

Projektu pieteikumi, kuri ir mērķtiecīgi saistīti ar programmas prioritātēm, tiek novērtēti ar augstāku punktu skaitu. Vairāk informācijas par prioritātēm pieejams programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” vadlīnijās.

Programmas prioritātes projektos ir iespējams aktualizēt divējādi:

• kā projektu galvenās tēmas, ar ko saturiski būs saistītas projekta galvenās aktivitātes un izstrādātie rezultāti,
• kā projekta īstenošanas pieeja neatkarīgi no projektam izvēlētās tēmas. Piemēram, projekta vadībā un aktivitātēs izmantojot dažādus digitālos rīkus un integrējot virtuālas aktivitātes; projekta aktivitātēs mērķtiecīgi iesaistot dalībniekus ar ierobežotām iespējām; aktivitāšu dalībniekiem izvēloties dabai saudzīgākus pārvietošanās līdzekļus u.tml.

• transnacionālais raksturs, jo īpaši attiecībā uz mācību mobilitāti un sadarbību;
• spēja papildināt citas vietējās, reģionālās, valstu, ES un starptautiskās programmas un politikas virzienus;
• Eiropas dimensija attiecībā uz minēto solidaritātes aktivitāšu tematiem, mērķiem, pieejām, gaidītajiem rezultātiem un citiem aspektiem;
• pieeja, kas vērsta uz to, lai iesaistītu dažādas izcelsmes jauniešus;
• ieguldījums ES pārredzamības un atzīšanas instrumentu efektīvā izmantošanā.

Reģistrēties programmas Eiropas Jaunatnes portālā var no 17 gadu vecuma, taču aktivitātes pirmajā dienā dalībniekam jābūt vismaz 18 gadus vecam un ne vecākam par 30 gadiem. Ar humāno palīdzību saistīto solidaritātes aktivitāšu dalībniekiem maksimālais vecuma ierobežojums aktivitātes sākumā ir 35 gadi.

Zaļā ceļošana ir projektu dalībnieku ceļošanas un pārvietošanās veids nokļūšanai uz projekta galvenajām aktivitātēm, izmantojot tādus transporta līdzekļus, kas rada mazāk emisiju un kas tādējādi ir videi draudzīgāki pārvietošanās veidi. Piemēram, autobuss, vilciens, koplietots automobilis.

Ja projektā ir paredzēts izmantot videi draudzīgus pārvietošanās veidus dalībnieku ceļošanai uz projekta galvenajām aktivitātēm, projekta pieteikumā ceļa izmaksu budžeta pozīcijā ir jāatzīmē, ka tiks izmantota zaļā ceļošana. Zaļās ceļošanas gadījumā ir iespējams saņemt lielāku vienības likmi ceļa izdevumu segšanai, kā arī pieprasīt līdz pat 6 ceļa dienām (standarta ceļošanas likmes gadījumā ir 2 ceļa dienas).

Dalībnieki ar ierobežotām iespējām ir personas, kuru dalību projekta aktivitātēs kavē dažādi šķēršļi, ar ko dalībnieki saskaras savā ikdienas dzīvē. Piemēram, tie var būt ekonomiski, sociāli, kultūras, ģeogrāfiski vai ar dalībnieku veselību saistīti šķēršļi, migranti un bēgļi, personas ar speciālām vajadzībām, kā arī dalībnieki, kas saskaras ar izglītības grūtībām. Dalībnieku ar ierobežotām iespējām līdzvērtīgai iesaistīšanai projekta aktivitātēs iespējams saņemt papildu finansējumu (iekļaušanas atbalsts), kas jāpieprasa, iesniedzot projekta pieteikumu.

Vairāk informācijas par dalībniekiem ar ierobežotām iespējām pieejama programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” vadlīnijās.

Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” projekti galvenokārt tiek īstenoti, izmantojot neformālās izglītības metodes un pieejas, un tas nozīmē, ka projektu saturs ir balstīts uz projekta dalībnieku vajadzībām un interesēm. Neformālās izglītības pieeja sniedz iespēju dalībniekiem paskatīties uz sevi no cita skatu punkta, apzināties un labāk saprast savas un citu vērtības, apzināties savu lomu sabiedrībā, iepazīt citādo, kā arī spēt risināt sev un sabiedrībai aktuālas problēmas. Neformālā izglītība tiek balstīta uz četriem pamatprincipiem:

• mācīties būt (learning to be),
• mācīties būt kopā ar citiem (learning to be together),
• mācīties darot (learning by doing),
• mācīties mācīties (learning to learn).

Neformālās izglītības mācīšanās ir plānots, elastīgs, dalībnieku vajadzībām pielāgots process, un tā laikā svarīgi ir ievērot līdzsvaru starp dalībnieku individuālo mācīšanos un mācīšanos grupā; neformālajā izglītībā nav formāla novērtējuma un nav vienas pareizas atbildes.

Youthpass ir EK izstrādāts rīks un sertifikāts, lai atbalstītu projekta dalībnieku mācīšanās procesu, sākot no mācīšanās mērķu definēšanas līdz regulārai un mērķtiecīgai mācīšanās ieguvumu izvērtēšanai un atzīšanai. Youthpass apliecina personu dalību projektā, veicinot iegūto kompetenču (zināšanu, prasmju un attieksmju) apzināšanos un atzīšanu. Youthpass ir obligāti izmantojams rīks visos programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektu veidos, un jebkuram dalībniekam, kas piedalījies projekta aktivitātēs, ir tiesības projekta noslēgumā to saņemt un aizpildīt. Youthpass sertifikātus tiešsaistē ģenerē un dalībniekiem izsniedz projekta koordinējošā organizācija.

Vairāk informācijas par Youthpass pieejama JSPA tīmekļvietnes sadaļā Youthpass.

Rezultāts ir projekta iznākums, kas tiek radīts projekta laikā, un tā veids ir atkarīgs no projekta mērķa, tēmas un īstenotajām aktivitātēm. Rezultāti pēc to veida var būt:

• taustāmi (piemēram, pētījums, metožu rokasgrāmata, videofilma par projekta tematu, konference un citi nozīmīgi pasākumi, rekomendāciju apkopojums, podkāsts, jaunu digitālo rīku izstrāde u.tml.),
• netaustāmi (piemēram, dalībnieku projekta laikā gūtās kompetences un pieredze).

Svarīgi, lai projekta laikā radītos rezultātus dalībnieki mērķtiecīgi izplatītu tālāk konkrētai mērķa grupai savā vietējā kopienā vai plašākām sabiedrības grupām (piemēram, vienaudžiem savā vai citās organizācijās, dažāda līmeņa jaunatnes politikas plānotājiem, lēmumpieņēmējiem, citām jaunatnes jomas organizācijām, izglītības iestādēm, jauniešu centriem u.tml.), lai informētu par projektu, projekta laikā aktualizēto tēmu un paveikto, kā arī, lai sniegtu informāciju par programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” sniegtajām iespējām.

Pirms projekta pieteikuma iesniegšanas ir svarīgi savā komandā pārrunāt, kādu rezultātu projekta laikā vēlaties sasniegt, izstrādājot konkrētu plānu tā izplatīšanai. Vairāk par redzamības nodrošināšanu un rezultātu izplatīšanu projektos iespējams iepazīties JSPA izstrādātajā brošūrā “Redzamības nodrošināšana projektos. Rezultātu izplatīšana un izmantošana”.

Neformāla jauniešu grupa ir vismaz četru jauniešu (13–30 gadi) apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, t.i., tā savu darbību nav reģistrējusi LR Uzņēmumu reģistrā, un projekta pieteikuma iesniegšanu uzņemas viens no grupas pilngadīgajiem dalībniekiem. Ja neformālās jauniešu grupas sastāvā ir tikai nepilngadīgi jaunieši, grupai jāpiesaista pilngadīgs pārstāvis (piemēram, grupas līderis, atbalsta persona, pedagogs, jaunatnes darbinieks u.tml.), kas varētu uzņemties projekta pieteikuma iesniegšanu neformālas jauniešu grupas vārdā.

Ja projekta pieteikumu plānojat iesniegt decentralizēti (t.i. kādā no programmas valstu aģentūrām, piemēram, JSPA), visām projekta dalīborganizācijām ir nepieciešams iegūt OID jeb organizāciju identifikācijas kodu.

PIC kodu (jeb dalībnieku identifikācijas kodu) nepieciešams izmantot tādos  projektu pieteikumos, kurus plānojat iesniegti centralizēti Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrā, kas atrodas Briselē (EACEA).

Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” vadlīnijās nav noteikti ierobežojumi, kas limitētu, cik daudz un kāda veida projektu pieteikumus organizācija drīkst vienlaicīgi iesniegt. Pirms projektu iesniegšanas gan aicinām izvērtēt organizācijas administratīvo un projektā iesaistīto personu kapacitāti īstenot iecerētos projektus, ja tie tiktu apstiprināti. Ievērojot proporcionalitātes principu, JSPA var pieņemt lēmumu neapstiprināt visus organizācijas iesniegtos projektu pieteikumus, kas kvalificējas finansējuma saņemšanai.

Projekta pieteikumu iespējams aizpildīt jebkurā oficiālajā ES programmas valstu valodā, taču, ja projekta pieteikums tiks iesniegts JSPA, aicinām to aizpildīt angļu vai latviešu valodā.

Visi projektu veidi pēc kvalitātes kritērijiem tiek vērtēti 100 punktu skalā, taču katram projektu veidam ir atšķirīgi kvalitātes kritēriju nosacījumi, ar kuriem var iepazīties programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” vadlīnijās, kā arī ekspertu vadlīnijās.

Lai projekta pieteikums varētu pretendēt uz pieejamo finansējumu, tam kopvērtējumā jābūt novērtētam ar vismaz 60 punktiem, taču ar nosacījumu, ka visos kritēriju blokos tiek saņemta vismaz puse no konkrētajam kritērijam noteiktā maksimālā punktu skaita. Jāņem vērā, ka katrā projektu konkursā katram projektu veidam ir ierobežots pieejamais finansējums, līdz ar to lielākas iespējas tikt apstiprinātiem ir kvalitatīvi sagatavotiem un detalizēti aprakstītiem projektu pieteikumiem.

Ja projekta pieteikums netiek apstiprināts, aicinām sazināties ar JSPA atbildīgo projektu ekspertu, lai individuālas konsultācijas laikā pārrunātu projekta pieteikuma izvērtējumu. Ņemot vērā ieteikumus, projekta pieteikumu ir iespējams uzlabot un iesniegt atkārtoti kādā no turpmākajiem projektu konkursiem.

Pēc projekta apstiprināšanas iesniedzējorganizācijai būs nepieciešams projektam piesaistīt kontu komercbankā vai atsevišķu kontu Valsts kasē, uz kuru pēc dotācijas līguma stāšanās spēkā JSPA pārskaitīs priekšfinansējuma maksājumu līdz 80% apmērā no apstiprinātā projekta finansējuma (atsevišķos gadījumos priekšfinansējums var būt mazāks vai sadalīts vairākos maksājumu posmos). Pārējo summas daļu uz projekta īstenošanas periodu iesniedzējorganizācijai būs jāpārskaita no sev pieejamiem finanšu resursiem. Atlikuma maksājumu JSPA pārskaitīs pēc projekta gala atskaites izskatīšanas un apstiprināšanas. Ņemiet vērā, ka visiem projekta maksājumiem jābūt veiktiem no projektam piesaistītā konta komercbankā vai Valsts kasē.

JSPA obligāti jāinformē par tādām būtiskām izmaiņām, kas skar projekta īstenošanas gaitu un saturu, piemēram, aktivitāšu datuma un norises vietas izmaiņas, izmaiņas aktivitāšu formātā (ja klātienes aktivitātes paredzēts īstenot virtuālā formātā), projekta īstenošanas perioda pagarināšana, projekta kontaktinformācijas izmaiņas (piemēram, organizācijas juridiskās adreses maiņa, kontaktpersonas aizstāšana vai jaunas kontaktpersonas pievienošana, likumiskā pārstāvja maiņa u.tml.), kā arī citas būtiskas izmaiņas projektā, kas var ietekmēt projekta mērķa sasniegšanu (piemēram, būtiskas aktivitāšu programmas saturiskas izmaiņas).

Par plānotajām izmaiņām atbildīgais JSPA projektu eksperts jāinformē savlaicīgi (vismaz 2-4 nedēļas pirms plānotajām izmaiņām), sūtot informāciju e-pasta vēstules veidā. Lielākā daļa izmaiņu tiek saskaņotas elektroniskas sarakstes ietvaros, taču atsevišķu izmaiņu gadījumā būs nepieciešams sagatavot oficiālu iesniegumu un abpusēji ar JSPA parakstīt vienošanos par grozījumiem.

Šobrīd Latvijā vai Eiropā nav regulējuma, kas aizliegtu lietot Mākslīgā intelekta (MI) rīkus projektu pieteikumu izstrādē. MI noteikti ir labs informācija izziņas, strukturēšanas, radoši ideju ģenerēšanas, vizuālā noformējuma rīks, tādēļ tas var būt noderīgs projekta pieteikuma izstrādes procesā. Tomēr JSPA vērš uzmanību, ka, izmantojot MI rīkus:

• kritiski jāizvērtē iegūtā informācija, projekta pieteikumā izmantojot tikai savai idejai un projektu īstenotāju kapacitātei atbilstošo informāciju;
• jāņem vērā, ka MI spēj sniegt diezgan vispārīgu informāciju, brīžam pārlieki ambiciozus plānus, bet projekta pieteikumā būtiski sniegt detalizētu, uz projekta iesniedzēja vajadzībām balstītu informāciju;
• jāatceras, ka MI spēs sniegt informāciju  uz konkrēti uzdotajiem jautājumiem, nevis izveidot vienotu, saturisku projekta pieteikumu, kas ir viens no pārdomāta, kvalitatīva projekta nosacījumiem;
• pastāv risks, ka līdzīgi rīkosies citi projektu iesniedzēji un izvērtēšanas procesā var tikt konstatēts plaģiātisma vai vairākkārtējās iesniegšanas risks.