Amanda Sleže EBD aktivitāti veica no 2009. gada septembra līdz 2010. gada septembrim kādā mazā, bet ļoti internacionālā Beļģijas pilsētiņā – Ģenkā.

Lai arī mani galvenie pienākumi bija darboties TV projektā vietējā jaunatnes centrā, kur vietējiem jauniešiem mācījām gan filmēt, gan rediģēt, gan producēt īsfilmas, gada laikā projekti nāca klāt un iespējas izvērsties jaunatnes centra darbībā arī. Līdz ar to uzņēmos pienākumus arī jaunāko grupu aktivitāšu vadībā, lielāku projektu veidošanā (tai skaitā īslaicīga EBD projekta izstrādāšanā, brīvprātīgo uzņemšanā vasaras laikam un viņu atbalstīšanā, esot pie mums vasaras darba laikā). Visiespaidīgākais projekts, kas palicis atmiņā, ir Vikingu laivas būvēšana, kuru veicām paši ar jauniešiem gada garumā, lai vasarā varētu doties divu nedēļu garā izbraucienā.

Ir grūti pateikt konkrētas lietas EBD, kas ir palīdzējušas karjeras veidošanā vēlāk. Pirmkārt, gada laikā ieguvu patstāvību, jo biju tikko vidusskolu pabeigusi meitene, kas aizlaidusies uz ārzemēm. Noteikti tas, ka jaunatnes centrs deva iespēju apmeklēt valodu kursus un gada laikā iemācījos vietējo valodu, ir pieminēšanas vērts, jo pēc brīvprātīgā darba nolēmu palikt Nīderlandē. Par cik mans brīvprātīgais darbs bija cieši saistīts ar manu turpmāko profesiju, ilgu laiku izmantoju savus veidotos flaierus un īsfilmas kā portfolio. Pieredze būt svešā valstī un iespēja atklāt savas intereses un savu būtību, kā arī jaunatnes centra sniegtā iespēja izvērsties dažādās sfērās, par kurām pirms tam biju tikai sapņojusi, ir neaizstājama un ne tikai palīdz iemācīties ko jaunu, bet arī izmaina tevi kā personību.

Spilgtākās atmiņas

Iespējas izmēģināt dažādas neiedomājamas lietas visvairāk palikušas atmiņā tieši saistībā ar pašu brīvprātīgo darbu. Bet EBD jau nav tikai nostrādātās stundas, tas ir viss gads, 24 stundas diennaktī. Gada laikā apmeklēju gan musulmaņu bēres, gan kāzas, gan kolēģes meitiņas piedzimšanas svinības. Iepazinos ar kultūru, kas pirms tam man bija pavisam sveša (šeit jāpiebilst, ka mans darbs bija lielākoties saistīts ar Marokas, Turcijas un Alžīrijas iebraukušo ģimeņu atvasēm), un ieguvu daudz draugu no visas pasaules.

Pēc brīvprātīgā darba paliku turpat 20 km attālumā, tikai Nīderlandē, sāku studēt. Pabeidzu mācības mediju un komunikācijas jomā un šobrīd strādāju pie Dutch Design Awards publiskajām attiecībām un projektu izstrādes, kā arī iemēģinu roku sava uzņēmuma vadībā turpat Nīderlandē.

Arī citiem jauniešiem iesaku, jo..

Pirmkārt,  tā ir iespēja iepazīt citas kultūras, iemācīties daudz jauna un iegūt draugus un paziņas no visas pasaules, bet galvenokārt tā ir iespēja iepazīt sevi, atklāt savus talantus un saprast, vai esi tur, kur vēlies būt un kur tas tieši ir. Galvenais, lai pašam būtu vēlme darīt un tad jau jebkurš brīvprātīgais darbs būs ieguvums gan sev, gan organizācijai, kurā strādāsi. Vajag tikai uzdrošināties!