Pamest garlaicību un ļauties brīvprātīgam piedzīvojumam | Pieredzes stāsts

Nika Mirzašvili ir brīvprātīgais no Gruzijas, kurš pašlaik darbojas Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā, programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” projekta ietvaros. Šeit viņš pavadīs vairākus mēnešus un jau guvis priekšstatu par Latviju, Alūksni, alūksniešiem, kuri, salīdzinot ar gruzīniem, esot pavisam mierīgi un nosvērti, kā arī par savu brīvprātīgā darba lauku jauniešu centra ietvarā.

Nika aizraujas ar fotografēšanu, tas ir viņa mīļākais vaļasprieks.

Nav sapratuši izvēli

Nika ir 25 gadus vecs. Jaunietis studējis jurisprudenci un Gruzijā strādājis par juristu pašvaldībā.  “Man bija ļoti stabils darbs, taču šķita, ka kaut kā pietrūkst. Darbs bija pat garlaicīgs gan manā izvēlētajā darba vietā, gan kopumā. Jutu, ka ir iestājusies rutīna. Vēlējos kādu jaunu dzīves pieredzi. Uzzināju par brīvprātīgā darba iespējām, ko, kā zināms, ikviens var izmantot līdz 30 gadu vecumam, un nolēmu to izmantot,” stāsta Nika.

Lai arī viņš pats bijis gatavs lielajām pārmaiņām, draugi un ģimenes locekļi nesaprata viņa izvēli. “Viņi man jautāja – vai es tiešām pametīšu savu stabilo darbu, lai dotos nezināmā virzienā? Vai es esot traks? Bet es jau biju pieņēmis lēmumu  – mainīt savu dzīvi,” teic Nika. Viņam bijusi iespēja izvēlēties starp vairākiem projektu piedāvājumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, bet tieši projekts Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā ieinteresējis Niku visvairāk. Arī Alūksne šķitusi ļoti skaista pilsēta. Atbraucot uz šejieni viņu pārsteidzis miers, daba, lielais ezers un svaigais gaiss.

Gūt jaunu pieredzi un zināšanas

Nika pienākumi brīvprātīgajā darbā ir daudzveidīgi. Viņš palīdz bērniem un jauniešiem viņu aktivitātēs, palīdz Bērnu un jauniešu centra kolēģiem, kā arī drīzumā vadīs šaha un angļu valodas nodarbības, kurās varēs pieteikties ikviens interesents.

Brīvprātīgais Nika Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā

Taujāts, vai jau iejuties un kas atšķirīgs, kopīgs abām tautām viņa izpratnē, Nika stāsta, ka Alūksnē jūtas labi, bet latviešu un gruzīnu raksturu atšķirības esot milzīgas. “Alūksnē cilvēki ir mierīgi, pat klusi, bet gruzīni ir pilnīgs pretstats. Viņi ir skaļi runātāji, ļoti atvērti,” stāsta Nika. Viņš iesaka ikvienam, kuram ir šāda iespēja, iesaka izmēģināt programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektus, jo tā ir iespēja gūt jaunu pieredzi un zināšanas. “Iesaku nebaidīties no nezināmā un uzdrīkstēties riskēt. Arī es atstāju ļoti stabilu darbu, dzīvi, taču uzskatu, ka šī pieredze man nāks tikai par labu,” teic Nika.

Pašlaik arī Gruziju skar situācija pasaulē – Ukrainā un Krievijā. “Tiesa, patreizējā situācijā daudzi vīrieši bēg no Krievijas un tur izsludinātās mobilizācijas. Gruzija ir viena no valstīm uz kuru šie cilvēki dodas. Kaut arī daudzi no viņiem neatbalsta Krievijas politiku, bēgļu vidū ir arī Putina politikas piekritēji, līdz ar to situācija valstī var kļūt nestabila un rada bažas,” domā Nika, taču ir pārliecināts, ka situācija nekļūs nekontrolējama.

Brīvprātīgais no Gruzijas uzskata, ka viņa valsts ir droša. “Mana dzimtene ir skaista, viesmīlīga, tūristu iecienīta zeme, un uz to noteikti ir vērts aizbraukt,” aicina Nika Mirzašvili.

Brīvprātīgais Nika dalās ar gruzīnu nacionālā ēdiena “khinkali” (ხინკალი) recepti:

Sastāvdaļas

Pildījumam:

• 500 g – liellopa maltā gaļa,
• 500 g – cūkgaļas maltā gaļa,
• 1 sauja – svaigs koriandrs,
• pēc garšas – malti sarkanie pipari,
• pēc garšas – malts kumins,
• pēc garšas – sāls,
• 1 gab – sīpols,
• 1/2 – 1 glāze ūdens.

Mīklai:

• Kviešu milti,
• ūdens,
• sāls.

Gatavo pildījumu. Nomizo un sakapā sīpolu. Pievieno pārējās sastāvdaļas un samaisa viendabīgā masā. Pildījumam jāiznāk mīkstam, mīkstākam kā pelmeņu pildījumam un to nedrīkst ievīstīt cieši, jo vārot iztek ļoti garda suliņa. Šī iemesla dēļ hinkaļus ēd ar rokām, sākot no sāna, jo, ēdot ar nazi un dakšiņu, iztek viss labums. Ēdot var uzbērt melnos piparus, ja par maz asuma.

Gatavo mīklu. Sajauc miltus ar ūdeni, pēc garšas pievienojot sāli. Mīklai jābūt tādai, lai to varētu rullēt (biezai). Izrullē mīklu, ar apakštasīti izspiež aplīšus, kuru centrā liek pildījumu, tad no visām pusēm mīklu saņem kopā, divas reizes sagriež un iespiež. Sanāk tāds kā saišķītis ar astīti vidū. Met verdošā sālsūdenī un izņem, kad hinkaļi uzpeld.

Stāsta autore: Diāna Lozko, “Alūksnes un Malienas Ziņas”