Kļūt par turku draugu visiem!

No 2019. gada augusta līdz 2020.gada jūlijam, Balvu novadā tika īstenots biedrības “Kalmārs” brīvprātīgā darba projekts „Give to get!”. Tā mērķis bija palielināt izpratni par solidaritāti Balvu un Viļakas pašvaldībās, veidojot starpkultūru mijiedarbību un veicinot stereotipu mazināšanu sabiedrībā. Tika īstenotas brīvprātīgo tikšanās un pašiniciatīvas aktivitātes ar jauniešiem, apgūta un mācīta valoda, kā arī organizēti kultūras vakari, lai veicinātu izpratni par citu valstu tradīcijām.

Brīvprātīgais no Turcijas uzticējis stāstu par projekta laiku Latvijā.

Esmu Aličans no Turcijas, un no februāra līdz jūlijam, piedalījos biedrības “Kalmārs” brīvprātīgā darba projektā „Give to get!” Balvu novadā.

Nāku no lielas valsts un mana pilsēta ir ceturtā lielākā Turcijā. Tajā dzīvo trīs miljoni cilvēku un šī bija mana pirmā pieredze dzīvei novadā, lauku teritorijā. Domāju, ka dažkārt ir svarīgi pabūt kādu laiku prom no lielpilsētas –  tas mazināja  manu lielpilsētas dzīvē uzkrāto stresu. Mazāk cilvēku un skaistā daba visapkārt man deva iespēju ieklausīties un atjaunot sevi.

Tā, kā esmu no Turcijas, kas atrodas  Vidusjūras reģionā, Latvijas mainīgie laikapstākļi man bija izaicinājums, taču pieņēmu, ka Latvijā kā Ziemeļu valstī, nevar gaidīt vairāk saules, kā, piemēram, Turcijā. Es koncentrējos uz pozitīvo, un pirmo reizi redzēju sniegu maijā. Vēlēšanās uzzināt, kā cilvēki dzīvo Ziemeļeiropā, bija viens no iemesliem, kādēļ izvēlējos piedalīties brīvprātīgā darba projektā Latvijā.

Brīvprātīgā darba projekts sniedz iespēju brīvprātīgajiem iemācīties sadzīvot ar jauniem cilvēkiem no citām valstīm. Ticu, ka šis projekts nav tikai par laiku, ko pavadām ar bērniem un jauniešiem, kopā veidojot dažādas aktivitātes, bet arī par to, lai lauztu robežas starp cilvēkiem un kultūrām.

Mani mērķi, piedaloties projektā, bija:

• dalīties savā pieredzē ar jaunajiem latviešu draugiem (kolēģiem un jauniešiem);
• pavadīt laiku kopā, organizējot dažādas aktivitātes;
• iepazīt latviešu kultūru, iepazīstinot vietējos ar turku kultūru;
• mazināt jauniešu kautrību, ar ko tie sastopas, tiekoties ar ārzemnieku;
• iemācīt pagatavot turku virtuves un citus ēdienus;
• ar savu pretimnākošo un pozitīvo attieksmi pret līdzcilvēkiem, pilnveidot apkārtējo vidi un palīdzēt risināt neparedzētas situācijas projekta laikā.

Īsumā – es gribēju kļūt par turku draugu visiem!

Pirmā tikšanās ar kolēģiem un siltā uzņemšana ļāva justies īpašam. Visa projekta laikā, no uzņemošās un koordinējošās organizācijas, saņēmu nepieciešamo atbalstu, piemēram, tīru un piemērotu mājvietu, SIM karti lietošanai Latvijā un bezlimita internetu. Nozīmīgākais no izaicinājumiem bija koronavīruss, kas skāra visu pasauli, taču, kolēģu atbalstīts, jutos daudz pārliecinošāks, saskaroties ar šo neparedzamo situāciju.

Iesaku visiem brīvprātīgajiem (un tiem, kas vēlas tādi būt), ja rodas problēmas vietā, kur esat, nekritizēt, bet iesaistīties situācijas pozitīvā atrisināšanā, un sazināties ar savu komandu. Komunikācija ir veiksmes atslēga šādos projektos. No pieredzes varu apgalvot, ka nepārtraukti sūdzoties par neparedzamo un vāji komunicējot, ilgtermiņā neko neiegūstam. Es tiešām iemācījos ļoti daudz.

Manas spilgtākās atmiņas par Latviju un ieguvumi projektā:

• latviešu un turku kultūru atšķirību apzināšanās, iepazīstot latviešu tradīcijas ar vārda dienu svinēšanu, Lieldienu olu krāsošanu un zaķu dekoru gatavošanu, kā arī apaļo jubileju īpašo atzīmēšanu un dažu Latvijas pilsētu – Viļakas, Rēzeknes, Jūrmalas un Rīgas, apceļošanu;
• iespēja savienot ierasto ar jauno – brīvajā laikā dodoties, ar Balvu jauniešu centra piešķirto velosipēdu, apskatīt apkārtējo dabu un, skaistās vietās, baudot līdzi paņemto turku tēju;
• iespēja, ieguldot darbu un idejas, veidot atraktīvāku vidi Semenovas jauniešu centrā;
• izmantot laiku lietderīgi pandēmijas laikā ar  savu prasmju uzlabošana pavārmākslā, gatavojot gan maltītes, ko baudīt kopā ar kolēģiem, gan mācot jauniešus gatavot dažādus ēdienus.

Vienīgais, ko esmu palaidis garām Latvijā, ir Saulgriežu festivāls jeb Līgo un Jāņi, bet kādu dienu es noteikti atbraukšu uz Latviju un pievienošos šajos svētkos! Tas būs iemesls, lai atgrieztos!

Saku lielu paldies visu uzņemošo organizāciju pārstāvjiem- Santai, Gunitai, Agnesei, Ditai, Olitai, Madarai un Elīnai- par šādas iespējas sniegšanu.

Nekad neaizmirsīšu savus kolēģus un atmiņas par Latviju!

Foto: No Aličana personīga arhīva