Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) sarunājās ar jauniešu organizācijas “3D Friends” pārstāvēm Karīnu Kožari un Veroniku Saulīti, kuras dalījās savā pieredzē projektu pieteikumu iesniegšanā un īstenošanā, kā arī pastāstīja par apstiprināto programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” Solidaritātes projektu “Think, Feel, Act”. Savukārt projekta dalībniece Amanda pastāstīja, kā nonāca līdz iesaistei organizācijas projektā, un ko tas ir devis.

Organizācijas pārstāvju pieredze

Pastāsti, lūdzu, vairāk par jūsu organizāciju un projektu “Think, Feel, Act”

““3D Friends” ir jauniešu organizācija, kurā mēs rakstam un īstenojam dažādus projektus, darbojamies ar iekļaušanu un nedzirdīgiem cilvēkiem. Mūsu “Eiropas Solidaritātes korpuss” Solidaritātes projekts ir saistīts ar teātri – iekļaujoša teātra studija kopā ar nedzirdīgiem cilvēkiem. Mēs darbojamies kopā – dzirdīgi un nedzirdīgi cilvēki.

Mūsu izrādēs mēs neizmantojām valodu vispār. Tikai tagad mēs sākām pievienot zīmju valodu, jo mums tas šķiet interesanti. To ir interesanti parādīt arī dzirdīgiem cilvēkiem – kā tā izskatās, ka tā ir dzīva valoda, kurā cilvēki runā. Daudzi cilvēki neko nezina par to, jo dzirdīgie dzīvo savu dzīvi, bet nedzirdīgie savu. Nav vietas, kurā abas šīs puses varētu būt kopā.”

Kā izdomājāt iesniegt šo solidaritātes projektu?

“Projekts “Think, Feel, Act” ir “Eiropas Solidaritātes korpuss” projekts, kuru mēs izdomājām kopā ar manu draudzeni un kolēģi, jo  pavisam vienkārši – mēs gribējām spēlēt teātri! Mēs uzrakstījām projektu, taču pirmajā reizē tas netika apstiprināts. Otrajā reizē gan to apstiprināja. Mēs sākām darbu pie tā, un tad pēkšņi sākās Covid pandēmija!”

Vai un kā Covid pandēmija ietekmēja jūsu projekta īstenošanu?

“Godīgi sakot, mūsu motivācija pazeminājās, taču mēs negribējām sevi apturēt un izdomājām, ka mēs izveidosim “Performance of 21’st century” jeb virtuālu performanci. Tieši tur mēs pirmo reizi komunicējām ar nedzirdīgiem cilvēkiem. Mēs sarakstījāmies un 3-4 stundas Zoom platformā neviens vārds netika pateikts. Nerunājām vispār. Gala rezultāts sanāca ļoti labs.”

Kāds bija projekta rakstīšanas un iesniegšanas process?

“Ar “Eiropas Solidaritātes korpuss” projekta rakstīšanu man nebija nekādu problēmu. Projektus rakstīt ir ļoti forši, es to iesaku visiem. Kad tu raksti, tu sāc saprast, kā tu savu projektu gribi redzēt. Visi jautājumi ir precīzi, lai tu pats konkrētāk saprastu savu ideju. No idejas līdz reālam pieteikumam uz papīra notiek “vesela pasaule”. Sākumā tu iztēlojies dažādas brīnumainas lietas, taču kad sāc rakstīt, tu saproti, ka daudz kas nav loģiski un mērķtiecīgi. Tu saproti, ka daudz ko vajag vienkāršāk darīt, tu raksti, un tev rodas projekts. Rakstīšanas posms man patīk! Un kad projektu apstiprina – tad man ir labs garastāvoklis veselam mēnesim!

Kopumā mūsu teātris ir kā maza ģimene. Ar mums daudz kas ir noticis, mēs varam sajust sinerģiju un to, ka mēs kopā esam kā viena maza teātra ģimene. Tas dod iedvesmu darīt tālāk, darīt labāk un darīt priekš cilvēkiem, kuri ir kopā ar mums un atbalsta mūs.”

Projekta dalībnieces pieredze

Pastāsti, lūdzu, par sevi un kā izdomāji iesaistīties organizācijas 3D Friends projektā?

“Man ir 16 gadi un es nāku no nedzirdīgas ģimenes. Kā un kāpēc es nokļuvu teātrī “3D Friends”? Gribu iegūt jaunu pieredzi teātra jomā, skatuves pieredzi. Man jau agrāk ir bijusi pieredze ar teātri, šeit es gribu iegūt jaunu pieredzi, jo šeit ir kas jauns un interesants. Te ir pašizpausmes teātris, nav jādara pēc scenārija. Man iepatikās šī ideja.”

Ko Tev ir devusi iesaiste šajā projektā?

“Teātris man palīdz labāk saprast vizuālās kustības, kā labāk sasaistīt savas kustības. Teātris man palīdz vispārīgi dzīvē!”

Vai ir viegli komunicēt ar citiem projekta dalībniekiem?

“Ir drosmīgāki un atvērtāki cilvēki, es to jūtu un varu ar viņiem komunicēt. Daži ir noslēgtāki un pie viņiem pieiet es nevaru. Tos, kur ir atvērti, es redzu, varu pieiet un mums tā komunikācija aiziet. Tas kā mēs komunicējam ir ļoti forši.”

Pieredzes stāsts video formātā