Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA), īstenojot starptautiskās partnerības projektu „Europe Goes Local: Supporting Youth Work in Municipal Level”, laika posmā no 2016. līdz 2019. gada beigām sniegs atbalstu 21 Latvijas pašvaldībai, ik gadu projektā iesaistot septiņas, lai attīstītu darbu ar jaunatni pašvaldībā.

9. aprīlī Izglītības un zinātnes ministrijā, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras rīkotā pasākumā “Darbs ar jaunatni manā pašvaldībā. Iespējas un ietekme” projektā iesaistītās pašvaldības dalījās pieredzē par projekta laikā iegūto, akcentējot, kas bija darīts jau pirms tam un kas norisinās pašvaldībā pašlaik, lai darbs ar jaunatni pilnveidotos un novadā darbs ar jaunatni turpinātu attīstīties.

Projekta „Europe Goes Local: Supporting Youth Work in Municipal Level” mērķis ir sniegt atbalstu darba ar jaunatni pašvaldībās stiprināšanai, attīstīšanai un pilnveidošanai. Projekta laikā katra no iesaistītajām pašvaldībām saņēma individuālu atbalstu, kā arī iespēju papildināt savas zināšanas par darbu ar jaunatni starptautiskā vidē. 2017. gadā projektā iesaistīto pašvaldību speciālisti piedalījās apmācībās par vīzijas un mērķu noformulēšanu darba ar jaunatni īstenošanai savā pašvaldībā, devās uz vairākām pieredzes apmaiņas vizītēm, kā arī apmeklēja Eiropas līmeņa konferenci Slovēnijā.

Kopumā 2017. gadā starptautiskajā projektā iesaistījās šādas septiņas Latvijas pašvaldības: Dundagas novada, Limbažu novada, Valmieras pilsētas, Brocēnu novada, Saulkrastu novada, Auces novada un Kocēnu novada pašvaldības. Pašvaldības projektā iesaistījās konkursa kārtībā. Kopumā JSPA saņēma 42 pašvaldību pieteikumus. Ņemot vērā lielo interesi par projektu, JSPA papildus projekta aktivitātēm īstenoja konferenci pašvaldību pārstāvjiem, kuras mērķis bija stiprināt darbu ar jaunatni pašvaldībās, stāstot par dažādiem atbalsta mehānismiem darbā ar jaunatni, tostarp, programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektu iespējām.

“Esam gandarīti par pirmajā projekta gadā sasniegto. Pirmais lielais solis pretī starptautisku projektu īstenošanai pašvaldībās ir veikts. Turklāt ļoti būtiski, ka pašvaldībām šī projekta ietvaros izdevās “Erasmus+: Jaunatne darbībā” un citus JSPA administrētos projektus saskatīt kā instrumentus, kas noder ilgtermiņa mērķtiecīgam darbam ar jaunatni pašvaldībās. Četras no septiņām projektā iesaistītajām pašvaldībām gada otrajā pusē,  iesniedza projekta pieteikumus IZM Jaunatnes politikas valsts programmā. Visi projekti atbilda prasībām un tika apstiprināti. Gaidīsim arī nākamos projektu pieteikumus! Iespējams jau nākamais “Erasmus+” jaunatnes jomas projektu konkurss, kas noslēgsies 26. aprīlī, kādai no pašvaldībām būs izšķirošs, aizsākot starptautisku projektu attīstību savā novadā,” atzinīgi vērtē Daina Sproģe, JSPA direktore.

Šogad, turpinot pagājušajā gadā uzsākto starptautiskās partnerības projektu „Europe Goes Local: Supporting Youth Work in Municipal Level”, iesaistot tajās nākamās septiņas Latvijas pašvaldības, kas arī tika izvēlētas konkursa kārtībā. Šogad projektā piedalās Liepājas pilsētas, Viļānu, Beverīnas, Vecumnieku, Valkas, Jēkabpils un Salacgrīvas novadu pašvaldības. Projekta laikā norisināsies dažādas aktivitātes, tostarp starptautiskas apmācības 4 moduļu ietvaros (jaunatnes politikas plānošana un sasaiste ar citām politikas jomām; sistēmas izveide un ieviešana darbam ar jaunatni pašvaldībā; darba plānu un lokālu iniciatīvas projektu īstenošana; projekta izvērtēšana un īstenotā darba plāna mērķu nostiprināšana ilgtermiņa darbam ar jaunatni pašvaldībā).

Tā kā atsaucība no pašvaldībām iesaistīties projektā jau otro gadu bija liela, bet iespējas iesaistīties projektā ir ierobežotas, arī šogad JSPA organizēs konferenci, uz kuru aicinās visu Latvijas pašvaldību pārstāvjus, kas ikdienā īsteno jaunatnes politiku. Plānotais pasākuma laiks – 9. maijs.

Projektā iesaistīto pašvaldību pārstāvju komentāri par projekta laikā iegūto

Auces novada pašvaldība

“Auces novada pašvaldības lēmums iesaistīties JSPA īstenotajā projektā radās Izglītības, kultūras nodaļā pēc tam, kad labu laiku iepriekš tika aizpildīta anketa par darba organizāciju jaunatnes lietās. Atklājās, ka pašvaldībā nav noteikts mērķtiecīgu darbību kopums, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos. Pašvaldība radījusi visus apstākļus, lai jaunieši varētu iesaistīties dažādās  ārpus stundu aktivitātēs, interešu pulciņos, dažādos projektos, tai skaitā – starptautiskos. Bet šie pasākumi vairāk tika vērsti uz jauniešiem no13 līdz 18 gadiem, kuri mācās Auces novada izglītības iestādēs. Atbilstoši Jaunatnes likumā noteiktajam, jaunieši Latvijā ir personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Jutām, ka situācija novadā jāpilnveido,” skaidro Valda Zvirbule, Auces novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja. Līdz šim Auces novada pašvaldībā netika veikta jauniešu anketēšana, lai noskaidrotu, kā jūtas jaunieši novadā. Aizvadītā gada laikā tas ir izdarīts. Rezultāti Strukturētā dialoga ietvaros apspriesti, izmantojot neformālās izglītības metodi “Kafija ar politiķiem”. “Jauniešu atsaucība bija fantastiska! Pašvaldībā esam ierosinājuši izveidot atsevišķu amata vietu – jaunatnes lietu speciālists. Pašlaik tiek veidots jaunais Auces novada Attīstības plāns 2019. – 2025. gadam. Tā veidošanā ir iesaistīta arī jaunatnes lietu darba grupa un no 2019. līdz 2025. gadam Auces novada Attīstības programmā būs atsevišķa sadaļa darbam ar jaunatni,” par turpmākajiem plāniem stāsta V. Zvirbule.

Brocēnu novada pašvaldība

“Brocēnu novadā jau samērā labi darbojās dažādi jaunatnes darba virzieni – Jauniešu centrs “Kopā”, brīvprātīgais darbs, atbalsts jauniešu iniciatīvām, tomēr bija skaidrs, ka veiksmīgākai attīstībai nepieciešams kaut kas vairāk. Lai paskatītos uz to, kas novadā notiek mazliet no malas, ar citu acīm, uzklausītu ieteikumus, apzinātos savas stiprās un vājās puses, Brocēnu novada pašvaldība nolēma iesaistīties šajā projektā,” atklāj Rudīte Muraševa, Brocēnu novada pašvaldības projektu speciāliste. Viņa stāsta, ka galvenais secinājums un nepieciešamība, pie kura pašlaik arī tiek strādāts, ir sadarbības veidošana starp dažādām iestādēm, pagastiem, darbiniekiem, kuru darbs un atbildības ir saistītas ar jauniešiem. “Februāra Domes sēdē tika pieņemts – plānošanas dokuments “Darba ar jaunatni virzieni Brocēnu novadam 2018.-2020.gadam”. Strādājam pie Jaunatnes lietu konsultatīvās padomes nolikuma. Tomēr plānošanas dokumenti paši par sevi nav nekas, ja tos uzraksta, aizmirst un neizmanto ikdienas darbā. Mūsu sadarbība rezultējusies veiksmīgā pasākumā – Brocēnu Jauniešu dienā, kura notika 6.aprīlī. Plānojam arī apzināt un izmēģināt mobilā jaunatnes darba iespējas pagastos,” tā R. Muraševa.

Dundagas novada pašvaldība

“Vēlme darboties jaunatnes jomā bija liela, tomēr trūka zināšanu un pieredzes. Darbs ar jauniešiem Dundagas novadā līdz šim ir noticis periodiski, realizējot atsevišķus projektus. Šis darbs nebija sistemātisks un pēctecīgs. Nevienā novada plānošanas dokumentā darbam ar jauniešiem nav pievērsta vērība. Šie bija galvenie argumenti, kādēļ Dundagas novada pašvaldība nolēma piedalīties projektā,” stāsta Santa Sula, Dundagas Brīvā laika pavadīšanas centra jaunatnes un tautas jaunrades lietu speciāliste. Projekta laikā paplašinājies kontaktu loks, iepazīta citu pašvaldību pieredze, kā arī papildinātas zināšanas, kā organizēt darbu ar jaunatni. “Esam lauzušas līdz šim mūsu novadā kultivēto stereotipu, ka jaunieši ir aizņemti ar ārpusskolas nodarbēm un ka viņiem nav nedz laika, nedz vēlēšanās iesaistīties mūsu organizētajās aktivitātēs. Esam pierādījušas, ka jauniešiem ir svarīgi satikties un piedalīties dažādos pasākumos ārpus skolas. Neraugoties uz dažādiem šķēršļiem un speciālistu maiņu, tomēr cenšamies saglabāt uzsākto kursu un tempu, lai arī Dundagas novadā jauniešiem būtu vieta, kur satikties un zinoši un atsaucīgi padomdevēji, viņu interešu aizstāvji,” tā S. Sula.

Kocēnu novada pašvaldība

“Kocēnu novada dome iesaistīšanos šajā ilgtermiņa projektā vērtēja kā lielisku iespēju piesaistīt papildus speciālistu zināšanas un pieredzi, lai aplūkotu jaunatnes lietu situāciju novadā no cita skatu punkta. Līdz šim darbojoties, Kocēnu novada dome bija saskārusies ar dažādiem izaicinājumiem, tāpēc, lai sekmīgāk ar tiem cīnītos, ļoti būtisks ir tieši profesionāļa viedoklis no malas, kas projekta īstenošanas laikā tika saņemts. Papildus tam, Kocēnu novads to uztvēra kā labu iespēju pārrunāt dažādos problēmjautājumus ar kolēģiem no citām Latvijas pašvaldībām, kuri ir saskārušies ar līdzīgām problēmām,” iemeslus, kādēļ Kocēnu novada pašvaldība izlēma iesaistīties projektā, skaidro Anta Šulmeistare-Tupreine, Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas vadītāja vietniece. Starp vērtīgākajiem ieguvumiem projekta laikā M. Krišāns min iespēju iepazīt citu pašvaldību pieredzi, mācību braucienus, tostarp, iepazīstot situāciju arī Eiropas līmenī Slovēnijā. “Straujas izmaiņas jaunatnes jomā Kocēnu novadā nav novērotas. Līdz šim esam darbojušies, lai izveidotu spēcīgu iekšējo jauniešu tīklu novadā. Kocēnu novads ir uzsācis jaunatnes jomas izpēti, veicot anketēšanu un uzrunājot jauniešus klātienē, lai labāk izvērtētu iespējamos darbības virzienus un precīzāk noteiktu īstermiņa un ilgtermiņa uzdevumus darbam ar jaunatni novadā. Esam izvērtējuši arī līdzšinējo pašvaldības darbu ar jauniešiem, atrodot vairākas jomas, kurās būtu nepieciešami uzlabojumi. Esam izstrādājuši īstermiņa darbības plānu, kas ļaus izvērtēt jaunatnes jomas situāciju, lai atrastu labāko risinājumu darbības uzlabošanai un sadarbības veicināšanai,” stāsta A. Šulmeistare-Tupreine.

Limbažu novada pašvaldība

“Ilgtermiņa projektā izlēmām pieteikties, lai iegūtu jaunu pieredzi, kontaktus, kā arī uzlabotu un attīstītu darba ar jaunatni kvalitāti visā novadā. Tāpat viena no motivācijām bija iespēja iegūt jaunatnes jomā strādājošo speciālistu konsultācijas, padomus, ieteikumus, kā arī izstrādāt plānošanas dokumentu jaunatnes jomā pieredzējušo speciālistu uzraudzībā,” stāsta Simona Putniņa, Limbažu novada jaunatnes centra vadītāja, Limbažu novada jaunatnes lietu speciāliste. Kopumā viņa dalību šajā JSPA ilgtermiņa projektā vērtē pozitīvi, lai gan, kā atzīst speciāliste, darbs ar jaunatni novadā nav nekas jauns. “Šī projekta daži no vērtīgākajiem ieguvumiem: darba plāns un mēneša atskaišu ieviešana. Tas rada iespēju daudz efektīvāk un mērķtiecīgāk plānot darba procesu, izvirzīt prioritātes, apzināt esošos un atklāt jaunus resursus un vajadzības, balstoties uz ilgtermiņa mērķiem. Vērtīgi bija iepazīt citu pašvaldību pieredzi, jebkurā laikā sazināties ar speciālistiem. Ieguvām jaunus un noderīgus kontaktus, kā arī sadarbības partnerus jaunatnes jomā,” pieredzē dalās S. Putniņa.

Saulkrastu novada pašvaldība

“Galvenais iemesls, lai pieteiktos šajā projektā, bija plānošanas dokumenta izveidošana jaunatnes politikas attīstībai. Papildus motivācija projekta dalībai bija tas, ka Saulkrastu novadā tika atklāta “Jauniešu Māja”, kas deva jaunas iespējas jaunatnes jomas attīstībai un iespējām jauniešiem kopumā,” atklāj Renārs Peksis, “Jauniešu mājas” jaunatnes darbinieks. Viņš atzīst, ka šī projekta laikā iegūtos rezultātus var redzēt “Jauniešu mājas” darbībā. “Izveidojām sadarbību ar citiem jauniešu centriem, ieguvām jaunu pieredzi un zināšanas. Projekta laikā notika arī starptautiskas konference, kur tika iepazīts darbs ar jaunatni vietējā līmenī no citām valstīm. Saulkrastu pašvaldība šajā konferencē izmantoja iespēju, lai prezentētu savu pieredzi kolēģiem no citām ES valstīm,” stāsta R. Peksis.

Valmieras pilsētas pašvaldība

“Iesaistījāmies JSPA projektā, jo vēlējāmies pilnveidot darba ar jaunatni kvalitāti pilsētā, kā vīziju definējot “Valmiera – vieta, kur jauniešiem labi dzīvot!”. Tā ietvaros mēs izvērtējām esošo jaunatnes politikas situāciju pilsētā un uzsākām darbu pie jaunatnes politikas plānošanas dokumenta izstrādes. Projekts deva iespēju gūt starptautisku pieredzi Slovēnijā un Igaunijā. Valmieras pilsētas pašvaldības darbā ar jaunatni iesaistītās puses pilnveidoja savu profesionālo kompetenci apmācību ciklā “Atbalsti jaunieti!”. Dažādas projekta aktivitātes jauniešiem deva iespēju pilnveidot savu uzņēmējspēju. Visas aktivitātes projekta ietvaros palīdzēja organizēt JSPA mentors, kas nodrošināja mūsu personīgo profesionālo izaugsmi. Projekts deva impulsu Valmierā izveidot Jauniešu māju, kas dod lielisku iespēju jauniešiem īstenot savas iniciatīvas,” atklāj Sanita Loze, Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” direktore.