Pieejams vebināra ieraksts par vērtēšanu eTwinning projektos

Strauji tuvojoties mācību gada noslēgumam arvien aktuālāka ir vērtēšana gan mācību procesā, gan eTwinning projektu kontekstā. Lai viestu skaidrību un palīdzētu pedagogiem šajā procesā, 12.aprīlī organizējām vebināru “Vērtēšana eTwinning projektos”, kuru vadīja Edīte Sarva (eTwinning vēstniece, Limbažu Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe).

Vērtēšana pārmaiņu laikā

Vebināra sākumā mēģinājām saprast pedagogu pašreizējo sajūtu, domājot par skolēnu snieguma vērtēšanu. Daļa pedagogu ir satraukušies par sadrumstaloto informāciju jaunajos vērtēšanas noteikumos, kas izraisa apjukumu gan skolēniem, gan skolotājiem, kamēr pirmsskola pagaidām jūtas droši, jo paši bērni pirmsskolā vērtēšanu tā  neizjūt kā skolā. E. Sarva uzsver, ka arī sadarbojoties ar vecākiem, jāmaina sarunas fokuss no tā, kādu atzīmi skolēns ir saņēmis, uz to, ko bērns ir iemācījies.

Kādos veidos vērtē skolēnu mācību darbu

Skolēnu mācību darbu pedagogi var vērtēt un vērtē dažādi. Dilans Viljams iesaka, ka skolotāja vērtējumam vajadzētu sastādīt tikai 1/4 daļu no kopējā vērtējuma, pārējās daļas ne mazāk būtiskās – skolēna pašvērtējums, savstarpējais vērtējums (vērtīgs gan tam, ko vērtē, gan tam, kurš vērtē), kā arī  darbi un procesi, kurus nevērtē. Plašāk Skola2030 rakstā “4/4 vērtēšanas metode – risinājums skolotāja darba apjoma samazināšanai?”

Kādai jābūt atgriezeniskajai saitei, lai tā būtu skolēnam noderīga?

Viena no galvenajām vērtējuma funkcijām ir dot skolēnam skaidru priekšstatu par to, ko viņam no mācību satura ir izdevies apgūt un kas vēl jāapgūst, tāpēc atgriezeniskajai saitei ir ļoti liela nozīme. Granta Viginsa (Grant Wiggins) septiņas efektīvas atgriezeniskās saites pazīmes:

  1. Ar atsauci uz mērķi – efektīva atgriezeniskā saite ir iespējama, ja darītājam ir mērķis, viņš rīkojas, lai to sasniegtu, un saņem.
  2. Informāciju par savām darbībām, kas vērstas uz mērķa sasniegšanu.
  3. Redzama un skaidra – labākā atgriezeniskā saite ir tik skaidra, ka jebkurš, kam ir mērķis, var to saprast un no tās mācīties.
  4. Reāla – efektīva atgriezeniskā saite ir konkrēta, specifiska un noderīga; tā dod informāciju rīcībai.
  5. Lietotājam draudzīga – specifiska un personiska.
  6. Savlaicīga – vairākumā gadījumu ir tā: jo ātrāk es saņemu atgriezenisko saiti, jo labāk.
  7. Nepārtraukta – mūsu snieguma uzlabošanās ir atkarīga ne tikai no atgriezeniskās saites saņemšanas, bet arī no iespējas to izmantot.
  8. Konsekventa – izpildītāji var veiksmīgi pielāgot savu sniegumu tikai tad, ja viņiem sniegtā informācija ir stabila, precīza un uzticama.

Plašāk Skola2030 rakstā “Septiņas efektīvas atgriezeniskās saites pazīmes”

Piemēri eTwinning projektos

E. Sarva mācību procesa vērtēšanā iesaista arī eTwinning projektus, ņemot vērā katra projekta specifiku. Daži piemēri no eTwinning projektiem:

Projektā “Labo darbu bingo” skolēni izvēlējās labos darbus, kurus veiks un tad, veicot tos mācību stundu laikā, saņēma par tiem vērtējumus. Piemēram, puiši, kuri izvēlējās būvēt kaķu māju, saņēma par to vērtējumu dizainā un tehnoloģijās. Skolēni, kuri izvēlējās organizēt ziedošanas akciju skolā vai apmeklēt pansionātu ar priekšnesumu, saņēma par to vērtējumu sociālajās zinībās.

Savstarpējā vērtēšana kursā “Projekta darbs”, kas vienlaikus bija arī eTwinning projekts sadarbībā ar Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju, kurā skolēni pēc kritērijiem vērtēja viens otra darbu.

Tikko uzsāktajā projektā par Latvijas un Lietuvas pilsētu vēsturi skolēni veidoja Kahoot spēli, kurā izvērtēja, ko atceras no partnerskolas stāstītā. Šajā projektā paveikto vērtēs gan sociālajās, gan, iespējams, arī angļu valodā

Kādam jābūt vērtējumam?

E. Sarva norāda, ka vērtējums ir objektīvs skolēna zināšanu, prasmju un attieksmju novērtējums konkrētajā brīdī, tam noteikti nevajadzētu pārvērsties par sodu, dāvanu vai balvu. Tas palīdz skolēnam atdalīt savu personību no paveiktā un vieglāk pieņemt kritiku un ieteikumus uzlabojumiem.

Kāpēc un kā vērtēšanai izmantot digitālos risinājumus?

Izvēloties piemērotus digitālos formatīvās vērtēšanas rīkus, tos sekmīgi var integrēt dažādu formu mācību procesā – tradicionālajās, apvērstajās, jauktajās nodarbībās un attālinātajās nodarbībās.

Īpaši strauju attīstību pēdējos gados gūst digitālie formatīvās vērtēšanas rīki ar šādām iespējām:

  • tie darbojas personīgajās mobilajās ierīcēs,
  • veic tūlītēju vērtēšanu “reālā laikā”,
  • skolēniem un skolotājiem (arī skolas administrācijai) pieejama vērtēšanas analīze,
  • skolēniem pieejama anonīma savas darba grupas un klases vērtēšanas analīze,
  • skolēniem pieejama atgriezeniskā saite reālā laikā,
  • iespējams sekot mācīšanās rezultātu (mācību priekšmeta standarta) apguvei,
  • to izmantošana veicina ieinteresētību mācību satura apguvē,
  • formatīvo vērtēšanu ir iespējams daudzveidīgi integrēt e-vidē publicētā mācību saturā.

Digitālie risinājumi vērtēšanā – idejas

  • Automatizēti vairāk izvēļu testi, kuros jautājumu secība tiek automātiski mainīta katram skolēnam un kuru izpilde notiek sinhroni noteiktā laika posmā, potenciāli izmantojot novērošanas (proctoring) programmu un darbojoties iekārtās, kurās nav pieejams internets.
  • Interaktīva ieskaite ar dažādu formātu uzdevumiem, audio, video materiālu izmantošanu.
  • Individuāls vai grupu mācību projekts, kurā skolēnam/-iem digitāli jāiesniedz informācija par progresu pa soļiem un kas tiek vērtēts kombinēti.
  • Video vai audiopārbaudījums, kurā skolēnam jāiesniedz izpildītais uzdevums video vai audio ierakstā.
  • Mutiska pārbaude, kurā skolotājs skolēnu izjautā sinhronā tiešsaistes videozvanā.
  • Atvērtā ieskaite, kurā skolēnam jāveic radošs uzdevums un atļauts izmantot visus internetā pieejamos resursus, notiek sinhroni noteiktā laika posmā.
  • Mājas ieskaite, kurā skolēnam jāveic radošs uzdevums un atļauts izmantot visus pieejamos resursus, notiek asinhroni, katrs veic uzdevumu paša izvēlētā laikā un iesniedz norādītajā termiņā.

Kā vērtēšanu jūsu skolā ietekmēs izmaiņas MK noteikumos?*

Viens no lielākajiem izaicinājumiem, kurus paredz izmaiņas vērtēšanas sistēmā, ir tas, ka skolēniem nebūs iespēja labot nesekmīgos pārbaudes darbus. No vienas puses tā ir laba ziņa, jo tam vajadzētu mudināt skolēnus mācīties laikus un nopietni gatavoties pārbaudes darbiem, kā arī pilnībā izskaust “pārrakstītāju” rindas, pēc pārbaudes darbu rezultātu saņemšanas. Tomēr jāatzīst arī, ka ikviens skolotājs spēs savā skolā uzreiz diezgan precīzi identificēt tos skolēnus, kuri turpinās mācīties pa vecam un tādējādi kļūs nesekmīgi. Tas iespējams ir mazāk riskanti pamatskolas posmā, kurā ir paredzēti vasaras darbi nesekmīgajiem, taču vidusskolas posmā tas nozīmē, ka daļa jauniešu neiegūs vidējo izglītību.

E. Sarva dalījās ar mums tajā, kā viņas skolas kolektīvs gatavojas šīm pārmaiņām un kādus modeļus un atbalsta mehānismus skolēniem plāno, lai šī pāreja nebūtu postoša. Kā vienu no variantiem E. Sarva izceļ pārbaudes darbus, kuri sastāv no vairākām daļām, kuras izstieptas ilgākā laika posmā un kur par katru daļu skolēns saņem atgriezenisko saiti un daļas kopā veido vērtējumu. Šādā veidā iespējams pilnvērtīgāk izvērtēt dažādas skolēnu kompetences un prasmes, izmantojot kompleksākus un laikietilpīgākus uzdevumus. Šāds princips labi darbojas arī mācību projektos, tāpēc eTwinning skolotājiem nav svešs. Īstenojot eTwinning projektu, var lieliski trenēt un pēc tam arī izvērtēt gan skolēnu sadarbības prasmes, gan digitālās prasmes, gan arī attieksmes un zināšanas.

Kā vēl vienu no iespējamajiem “drošības tīkliem’, kurus pārrunā Limbažu valsts ģimnāzijas skolotāji ir formatīvi “Profilakses darbi”, kurus izpildot skolēns var pārliecināties vai ir gatavs pārbaudes darbam, taču tas prasa papildus darbu skolotājam.

Skaidrs, ka katrai skolai ir jāizvēlas savs ceļš cauri šīm pārmaiņām, taču ceram, ka šis ieskats E. Sarvas skolas pārdomās ļaus katrai skolai vieglāk nonākt pie sava varianta.

E. Sarvas prezentācija (PDF)

https://youtu.be/HByhBMdyMHo

* Ministru kabineta noteikumi Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”:

  • 5.2. punkts “Caurviju prasmes”;
  • 9.pants “Mācību satura īstenošanas principi”;
  • 11.pants “Vērtēšanas pamatprincipi”.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”:

  • 14.pants “Mācību satura īstenošanas principi”;
  • 16.pants “Vērtēšanas pamatprincipi”.

 

Šo un citu vebināru ierakstus iespējams noskatīties sadaļā Tālākizglītība vai Vebināru ieraksti. Lai video jaunumus uzzinātu pirmais, dodies uz mūsu YouTubeatrodi mūsu kanālu un spied “Abonēt”.

 

Attēla autors un avotsMikael Blomkvist, publicēts Pexels.com (Creative Commons licence)

Dalīties
Translate »