No 11.-12.novembrim tiešsaistē norisinājās eTwinning Igauņu nacionālā atbalsta dienesta rīkotais seminārs “Media around us. International projects in your school and kindergarten”. Pasākuma laikā uzstājās arī Tallinas universitātes izglītības tehnoloģiju lektore Elina Heinme (Elyna Heinmäe), lai palīdzētu skolotājiem izprast medijpratību un to, kā labāk to mācīt skolēniem.
Elīna Heimne uzstājās ar lekciju, par to, kā mācīt medijpratību jau pirmsskolā. Savas uzstāšanās laikā lektore demonstrēja trīs īsus labās prakses video, kā arī sniedza vērtīgus padomus par to, kā sākt runāt par medijpratību. Lektore ne tikai skaidroja, ka par medijpratību jāsāk runāt jau pirmsskolā, jo bērni ļoti agrā vecumā sāk lietot viedierīces, bet arī vērsa dalībnieku uzmanību uz to, ka arī grāmata ir medijs un tas ir lielisks sākuma punkts sarunai par medijiem. Lektore vairākkārt uzsvēra, ka sarunu per medijiem labāk sākt izmantojot vecos medijus un tikai pēc tam ķerties pie digitāliem medijiem. “Skolotāja galvenais uzdevums ir atbalstīt bērnu brīdī, kad viņš mēģina kritiski izvērtēt medijos lasīto, redzēto, dzirdēto,” skaidro E. Heinme.

Labās prakses piemēri

E. Heinmes demonstrētos video varēja redzēt to, kā skolotājas veido sarunas ar bērniem par medijiem.
Pirmajā labās prakses video skolotāja vaicāja bērniem, kā viņi izmanto datoru un internetu mājās, kādas mājaslapas apmeklē un kādas spēles spēlē. Šīs nodarbības sasniedzamie rezultāti: bērns mācās formulēt savu viedokli mutvārdos, bērns praktizējas stāstīt par savu pieredzi mediju izmantošanā, bērns mācās cienīt cita viedokli.
Otrajā labās prakses video bērni iepazina dažādus priekšmetus: stacionāro telefonu ar griežamo ciparnīcu un mūzikas plati. Bērni pētīja objektus un mēģināja saprast, kā tie darbojas, un sprieda par to, kam tie domāti. Šīs nodarbības sasniedzamie rezultāti: bērns mācās formulēt savu viedokli mutvārdos, bērns apzinās sevi kā mediju lietotāju, bērns praktizējas runāt par savu pieredzi mediju izmantošanā.
Trešajā video skolotāja bija sagatavojusi 10 aploksnes ar attēliem no avīzēm un žurnāliem. Sākumā bērni izskaitīja aploksnes un tad izvēlējās vienu, kuru atvērt. Skolotāja rādīja fotogrāfiju bērniem un aicināja izteikt savas domas, par ko varētu būt raksts. Pēc bērnu ideju uzklausīšanas skolotāja īsi izstāstīja, par ko bija raksts. Šīs nodarbības sasniedzamie rezultāti: bērns mācās formulēt savu viedokli mutvārdos, bērns praktizējas stāstīt par savu pieredzi mediju izmantošanā, bērns mācās cienīt cita viedokli.

Kādām medijpratības prasmēm jāpiemīt skolotājam?

Spēja precīzi orientēties medijos, atpazīt rakstu īstumu, autoru nolūkus un tml. nav iedzimta nevienam cilvēkam, drīzāk, mēs to attīstām laika gaitā, apzināti informējot sevi par šo tēmu. Lūk, dažas no medijpratības pamatprasmēm, kuras piemīt kompetentam mediju lietotājam:

• Prasme domāt kritiski.
• Prasme būt gudram pircējam un informācijas patērētājam.
• Prasme atšķirt viedokli no faktiem.
• Spēja identificēt mediju lomu mūsu kultūrā.
• Spēja saprast autora nodomu, mērķi.

Ņemot vērā, ka mūsdienu bērns vairs nav tikai pasīvs mediju patērētājs, bet arī satura veidotājs, informācijas izplatītājs, ir svarīgi uzsākt mācīt medijpratību jau pirmskolās, pakāpeniski padziļinot tēmu. Diemžēl, ne visi pedagogi jūtas pietiekami zinoši un pārliecināti par savām prasmēm medijpratību iemācīt kādam citam. Tādēļ lekcijas laikā Tallinas universitātes profesore piedāvāja vienkāršus jautājumus, ar kuriem iespējams uzsākt sarunu ar bērniem.

Jautājumi, ko skolotājs var uzdot skolēniem pēc saskares ar kādu no mediju rakstiem, attēliem vai video:

• Par ko tas bija un kā tu to zini?
• Kas tev tajā patika? Ko tas tev izsaka?
• Kurš to radīja? Kāpēc tas tika radīts? Kāds bija mērķis?
• Kam domāta šī ziņa vai vēstījums?
• Kādas tehnikas vai paņēmieni tika izmantoti, lai vēstījums būtu ticams?
• Kādi sīkumi tika izlaisti un kāpēc?
• Kā šis vēstījums lika tev justies?

Pedagogu uzdevums ir veicināt kritisko domāšanu, uzdodot konkrētus jautājumus, tādējādi sekmējot izpētes procesu, kura rezultātā iespējams kopīgiem spēkiem nonākt pie secinājuma.

Turklāt, medijpratību var iekļaut teju jebkurā mācību priekšmetā, piemēram, vizuālās mākslas stundā var runāt par mākslinieku atbildību, izmantojot vai pārveidojot citu cilvēku darbus, STEM priekšmetu stundās iespējams apspriest kā mediji/TV/radio ietekmē to, kā ziņas par zinātni tiek pasniegtas, kas pieminēts, kādi fakti ir izlaisti vai kā fakti tiek interpretēti. Mājturības un tehnoloģijas un sporta stundās mēs varam apspriest kā medijos reklamētā informācija atstāj iespaidu uz mūsu veselību un pārtikas izvēli. Skolotājam nav jābūt mediju ekspertam, lai iekļautu medijpratības izglītību mācību stundās, jo tās pamatā ir jautājumu uzdošana.

Ja vēlies dalīties ar savu labās prakses piemēru, noderīgiem padomiem par medijpratības mācīšanu skolās, droši sazinies ar mums, rakstot uz info@etwinning.lv!

Vairāk par to, kā skolotājiem veicās igauņu nacionālā atbalsta dienesta rīkotajā seminārā “Media around us. International projects in your school and kindergarten”.

Attēla autors un avots: Yan Krukov no Pexels.com (Creative Common licence)