Pagājuša vasarā manā redzes lokā parādījās ideja par piedāvāto programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” iespēju doties brīvprātīgajā darbā uz kādu no Eiropas valstīm. Saprotot, ka šī ir mana pēdējā iespēja (jo tuvojās mana 30 dzimšanas diena), nolēmu, ka jāķer šī spontānā doma un jārīkojas. Pēc vairākām aizpildītām anketām un intervijām tiku uzņemta projektā Spānijas Ziemeļos, jaunatnes organizācijā “Xeracion”. Tā bija mana laimīgā loze, jo organizācija veic dažādas aktivitātes un pilsēta atrodas rokas stiepiena attālumā no Atlantijas okeāna. Tas deva iespēju izbaudīt arī tās puses brīnišķīgo dabu 10 mēnešu garumā.

Organizācijā bijām 10 brīvprātīgie no astoņām dažādām valstīm, vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Laika gaitā kļuvām ne tikai par izpalīdzīgiem kolēģiem, bet arī par labiem draugiem un ceļojumu biedriem. Kopā mācījāmies kā veikt uzdevumus grupās un kā uzņemties iniciatīvu individuāli, viens par otra kultūru un “dīvainībām”, dzīves pieredzi, sadzīvi, dažādās izpratnes un dzīves redzējumus. Veidojām arī pasākumus – filmu un spēļu vakarus, dažādu kultūru vakariņas un kultūras vakarus. Tāpat tīrījām pludmali un stādījām kokus, lai veidotu bioloģisko daudzveidību eikaliptu koku skartajās teritorijās, vadījām valodu kursu senioriem, un sarunu klubu valodas praktizēšanai, piedalījāmies apmācību veidošanā un rakstījām projektus. Izveidojām arī savu podkāstu sēriju “Paisanos”, kā arī lielu daļu mūsu darba sastādīja sociālo mediju satura un dizaina izstrāde organizācijas vajadzībām.

Savas valsts prezentēšana citiem – liela atbildības un gandarījuma sajūta

Atceros, ka viens no maniem pirmajiem izaicinājumiem bija prezentēt savu valsti jauniešiem Londonas valodas institūta studentiem. It kā viegls uzdevums pastāstīt par sevi un kā dzīvojam šeit Latvijā, jauniešiem, kuri pavisam iespējams, pirmo reizi izdzird ko vairāk par mūsu valsts nosaukumu. Pirmkārt, izaicinājums man šķita tas, ka pirmo reizi man jāvada nodarbība ne savā dzimtajā valodā. Otrkārt, tas manī veicināja daudz pārdomu par to kas es esmu un kas man ir Latvija, kādi esam mēs un kādu priekšstatu varu atstāt par visiem mums. Jutu lielu atbildību. Pēc nodarbībām biju gandarīta, ka izdevās gūt dalīšanās prieku un arī redzēt degošas acis par jaunatklāto valsti.

Personīgie ieguvumi un mērķi

10 projekta mēneši paskrēja vēja spārniem. Tie bija piepildīti ar mācīšanos, ideju realizēšanu, brīvības izpratnes mainīšanos, laužot stereotipus, izprotot vienlīdzības jēdzienu, iegūstot jaunus draugus un darot tik daudzas lietas pirmo reizi.

No Spāņu kultūras mani ļoti uzrunāja viņu spēja dzīvot “vieglāk”, laipnība, draudzība, vēlme izpalīdzēt un rūpes. Tāpat mani fascinēja viņu spēja svinēt svētkus un ikdienu, būt dinamiskiem, bet tajā pašā laikā – būt mierā.

Mans personīgais mērķis šim laikam bija paskatīties uz dzīvi un sevi no malas, iepazīt sevi, pasauli un rīkoties. Varu teikt, ka šis laiks ir manījis manus uzskatus, veidojis jaunu izpratni par iespējamām lietām un nostiprinājis pašpārliecinātību. Projekta laikā izmantoju brīvās dienas, lai ceļotu pa Spāniju, tās salām un Portugāli. Divreiz veicu slaveno Santiago de Compostela svētceļnieku ceļu. Pirmajā reizē – ejot kājām piecu dienu garumā no manas jaunās dzīvesvietas. Savukārt otrajā reizē – mērojot pārdomu un atklājumu ceļu 260 km attālumā no Porto līdz Santiago, kurā ieguvu neatsveramu dzīves pieredzi.

Brīvprātīgais darbs – īpašākais dzīves piedzīvojums

Mēs, brīvprātīgie, šo laiku saucām par “ne realitātes laiku”, jo ir dažādas lietas, par kurām nav jādomā pašiem – dzīvesvieta, dienas nauda, atbalsts veicot savu darbu. Mūsu ziņā paliek vien iedegties par lietām ko darām, brīnīties par visu kas notiek apkārt, augt un mainīties, un izbaudīt iespēju būt pavisam citas kultūras ietvarā. Bijām ļoti pateicīgi par šo Eiropas Savienības programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” doto privilēģiju jauniešiem un atzinām – šis ir bijis viens no īpašākajiem dzīves piedzīvojumiem! Šis laiks ir bijis pilns jaunatklājumu, brīnumu, sirsnīguma un izaugsmes. Priecājos, ka nepalaidu garām tik lielisku iespēju!

Īsfilma par pieredzi brīvprātīgā darba projektā

Pieredzes stāsta autore: Linda Pūdāne