“Fruits and Campfires” jeb ”Augļi un ugunskuri” ir biedrības “Radi Vidi Pats” programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” grupu brīvprātīgā darba projekts. Tajā starptautiska brīvprātīgo jauniešu komanda 2023. gada vasarā divas nedēļas pavadīja Latvijas lauku apvidos, strādājot kopā ar atvērto saimniecību “Zadiņi’, lai veicinātu ilgtspējīgu dzīvesveidu, balstoties savstarpējās solidaritātes principos.

To ir viegli pateikt vienā teikumā, bet reālajā dzīvē tas līdzi nes ne vienu vien izaicinājumu. Laikam visai ilustratīvi izaicinājumus var saprast ar to, ka, piemēram, projekta pirmajā dienā lielā sausuma dēļ izžuva ērtākā piekļūstamā ūdens aka saimniecībā, bet pēdējā dienā ar būkšķi izbeidzās elektriskā cepeškrāsns. Par laimi bijām jau paspējuši izcept gardākās kūkas! Tas bija diezgan izaicinošs projekta sākums un vēl izaicinošāks noslēgums, bet arī laiks starp šiem abiem pasākumiem bija pilns ar jautrām un ne tik jautrām mācībām un iespaidiem.

Iepazīšanās, kopīgas valodas meklēšana un pieņemšana

Sākumā pāris dienas pavadījām, iepazīstot viens otru, lauku sētu un projektu. Mēs visi bijām ļoti atšķirīgi. Neliels izaicinājums bija atrast kopīgu valodu – runājot ne tikai par verbālo valodu, jo ne visi runāja angliski, bet arī atrast veidus, kā saprast vienam otru. Mūsu komandā bija arī vairāki jaunieši ar dažādām komunikācijas formām un iespējām, kuras ietekmē viņu garīgās veselības izaicinājumi. Vajadzēja daudz pacietības, bija nepieciešams pierast pie atšķirībām un pieņemt, ka būt iekļaujošam nemaz nav viegli. Realitātē tas nav tikai būt laipnam un pieņemt.

Sabiedrībai tas ir ļoti svarīgi un pamācoši. To novērojām pat tik mazā grupā kā 16 cilvēki. Piemēram, katru rītu visa grupa pāris minūtes pavadījām rīta aplī, klausoties kāda jaunieša monologu par viņa sajūtām projektā. Dalībnieka runāšanas grūtību dēļ bija grūti saprast sacīto, taču viņam bija savs laiks runāt tāpat kā visiem pārējiem. Galu galā šim jaunietim pilnīgi noteikti bija ko teikt, jo no aizrautības runā bija manāms, ka viņam nav ierasts, ka šāda cilvēku grupa viņu patiešām uzklausa. No viņa asistenta uzzinājām, ka šī patiesībā ir pirmā reize, kad šis jaunietis tiek tik brīvā režīmā un parasti viņa ikdiena aizrit vairāk iekštelpās. Mēs par to bijām ļoti pārsteigti, bet līdz ar to arī sapratām viņa vēlmi iet tālu, tālu mežā pat vienam pašam vai braukt ar riteni, cik spēka līdz izbeidzas ceļš vai nokrīt velosipēda ķēde.

Darbu dalīšana un strādāšana grupās

Darbā mēs dalījāmies grupās. Viens no galvenajiem darbiem bija darbs ar pīļu mājas būvniecību, tikpat svarīga bija virtuves komanda, dārza komanda un komanda, kam bija jāveic dažādi citi darbi, piemēram, virsmu tīrīšana, trauku mazgāšana. Dažus uzdevumus mēs veicām visi kopā, piemēram, ūdens tvertnes piepildīšanu āra dušai vai došanos mežā pēc malkas Jāņi svētku kamīnam. Daži uzdevumi prasīja vairāk pūļu un spēka, piemēram, došanās mežā pēc koka, kas nepieciešams apbūvei. Daži uzdevumi deva iespēju un vietu iniciatīvai un radošumam. Piemēram, strādājot virtuvē, Denijs pēc savas receptes uzcepa garšīgas maizītes un mācīja gatavot putru veidā, kā tā vislabāk draudzējas ar mūsu gremošanas sistēmu. Manno un Gustavs ļoti radoši apgleznoja āra dušu. Darbs ar mālu daudziem no mums bija diezgan liels izaicinājums. Lai gan darbs ietver daudz vienkāršu uzdevumu, piemēram, salmu un māla maisījumam jālej klāt ūdens vai maisījums it kā vienkārši jāķepina uz sienām, uzdevums nozīmēja patiešām ierakties mālos līdz ausīm. Daudzi no mums vēlāk piekrita, ka beigās patiesībā tas bija diezgan jautri.

Atpūtas brīži un saulgriežu atzīmēšana

Brīvajā laikā pārsvarā atpūtāmies, jo laiks bija ļoti karsts un dienas laikā vajadzēja piepūlēties, lai strādātu, bet brīvajā laikā mums izdevās arī pamācīties kornholu, nedaudz paspēlēt volejbolu, doties kādos velobraucienos, doties peldēties un piedzīvot latviešu vasaras saulgriežu tradīciju, ko apciemot iedvesmoja mūsu Gruzijas dalībnieces Manno entuziasms. Pirts sestdienās, improvizētais mūzikas vakars piektdienas picas vakarā! To mēs atcerēsimies ilgi, jo tas bija ļoti vienojošs un piedzīvojumiem bagāts laiks! Visi instrumenti (arī darba instrumenti) tika aicināti radīt skanējumu, un nebija neviena klausītāja, jo mēs visi piedalījāmies. Vēl mēs uz Jāņiem gatavojām tradicionālo medus dzērienu un Jāņu sieru, kas beigās sanāca krēmsiers. Tās visas būs tiešām jaukas atmiņas.

Komunikācija – problēmu risināšanas ‘atslēga’

Par visu kopā centāmies atklāti komunicēt rīta apļos un kopīgi pieņemt lēmumus – par dienas grafiku, laiku ēdienreizēm, problēmu risināšanu (piemēram, ko darīt, ja kādam patīk vairāk gulēt nekā pārējiem? Kā mēs jūtamies par faktu, ja miega laikā kāds skaļi runā? utt.). Ar dažiem lēmumiem viss noritēja gludi, bet daži lēmumi palika lēmumu formā un reālajā dzīvē tos izpildīt neizdevās.

Mēģinājām arī mācīties reaģēt uz problēmām kā grupa. Piemēram, kad kādam no mūsu dalībniekiem viņa garīgo problēmu dēļ bija grūti pielāgoties jauniem noteikumiem un cienīt citus, tas bija drusku izaicinājums – atrast spēku, lai sazinātos ar viņu par problēmām kā grupai un nevis tikai pateikt koordinatoram, lai atrisina problēmu.

Atskatoties paveiktajā, var secināt, ka tā bija diezgan iespaidīga pieredze, ko mēs katrs atcerēsimies savā veidā.

 

Pieredzes stāsta autore: Anna Paula Gruzdiņa