Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgais darbs sniedz jauniešiem ne tikai iespēju iepazīt dažādas kultūras, iegūt jaunas prasmes un zināšanas, bet arī iepazīt līdzīgi domājošus cilvēkus un veidot draudzības ar citiem jauniešiem no visas Eiropas.

Brīvprātīgajā darbā iegūtas draudzības ir īpašas, jo tās balstās uz kopīgām vērtībām, pieredzi un rada spēcīgu saiknes sajūtu. Dzīvojot un strādājot kopā citā vidē, dalībnieki bieži vien viens otram sniedz atbalstu un padomus, kas stiprina viņu savstarpējo saikni un pat sniedz māju sajūtu. Kā piemērs sirsnīgām un atbalstošām draudzībām, kas radušās brīvprātīgā darba projektos, ir nodibinājuma “Baltijas Reģionālais fonds”, Cēsu Bērnu un jauniešu centra un biedrības “Kaņepes Laikmetīgās Kultūras Centrs” pieredzes stāsti.

Vērtīgākais ieguvums no projekta – satikšanās un draudzība

Pieredzē dalās Laura Anspuka no nodibinājuma “Baltijas Reģionālais fonds”

Jau 9 gadus mēs nodibinājumā “Baltijas Reģionālais fonds” uzņemam starptautiskos brīvprātīgos. Katrs projekts un jaunietis mums ir īpaši svarīgs un atmiņā paliekošs. Kā vienu no vērtīgākajiem ieguvumiem vēlos izcelt satikšanos un draudzību. Draudzību, kura projekta laikā izveidojās brīvprātīgo starpā un turpinās arī pēc tā, kad jaunieši ir devušies mājās. Tas ir apbrīnojami, ka dažreiz ir jāmēro daudzi simti kilometri, lai satiktu savu labāko draugu, savu tautieti citā zemē. Tieši tā notika ar divām meitenēm no Azerbaidžānas, kuras dažādu dzīves ceļu virzītas satikās Latvijā un kļuva par ļoti tuviem draugiem.

Tāpat vēlos izcelt draudzību starptautisko un vietējo jauniešu starpa. Mums ir milzīgs prieks par draudzību Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra jauniešu un brīvprātīgo no Gruzijas starpā. Viena jauniete jau divas reizes ir ciemojusies Gruzijā. Pirmo reizi tas notika pavasarī, Lieldienu laikā. Jauniete vēl bija nepilngadīga, tāpēc toreiz ļoti liels izaicinājums bija visu ceļošanai nepieciešamo dokumentu sakārtošana un atļaujas saņemšana Tukuma novada bāriņtiesā. Sākumā šķita, ka tas pat būs neiespējami. Tagad Aleksa ceļojumu raksturo kā galvu reibinošu piedzīvojumu. Viņu pārsteidza Gruzijas daba, kalni un cilvēki ar savu draudzīgumu, atvērtību, mīlestību un citādo Lieldienu svinēšanas tradīciju. Bija tik labi, ka gribējās Gruzijā palikt uz visiem laikiem. Šī pieredze ir motivējusi arī citus jauniešus piedalīties jaunos Eiropas Savienības projektos, parādot, ka viss ir iespējams.

No iepazīšanās projektā un patiesu draudzību līdz sapnim par Latviju

Pieredzē dalās Iluta Balode no Cēsu Bērnu un jauniešu centra

2021. un 2022. gadā Cēsu novada Jauniešu mājā darbojās divas brīvprātīgās no Gruzijas. Ar abām meitenēm Cēsu novada Jauniešu mājas komanda un daži jaunieši iepazinās jau pirms šī projekta, kad bijām programmas “Erasmus+” jauniešu apmaiņas projektā Gruzijā. Šis projekts mums visiem mūžīgi paliks atmiņā kā viena no sirsnīgākajām un draudzīgākajām pieredzēm, jo kļuvām par draugiem jau pirmajā projekta dienā. Kad bija jādodas prom, lējām asaras, bet jau tad zinājām, ka tās noteikti nav atvadas. Taču tajā brīdī pat nenojautām, ka jau pēc pusgada uzņemsim Anu un Mariamu Latvijā.

Laikā, ko meitenes pavadīja Latvijā, viņas ne vienu vien reizi saņēma jautājumu: “Kāpēc tieši Latvija?”. Uz to brīvprātīgo sniegtā atbilde pārsteidza daudzus – pēc iepazīšanās ar latviešiem, dzīvot un nokļūt Latvijā kļuva par vēlēšanos, kuru abas jaunietes ievēlējās gan jaungada naktī, gan savā dzimšanas dienā (kas abām meitenēm ir vienā dienā). Projekta laikā meitenes ne tikai rādīja un mācīja savu kultūru vietējai kopienai, bet arī izrādīja pastiprinātu interesi par Latvijas kultūru, mācoties mūsu valodu un izmantojot ikvienu iespēju, kas viņām tika dota. Viņu neviltotā mīlestība pret Latviju lika mums pašiem vairāk novērtēt to, cik brīnišķīgā vietā mēs dzīvojam, cik daudz iespēju un bagāta kultūra mums ir!

Atrast savu māju sajūtu un atbalsta kopienu citā valstī

Pieredzē dalās biedrības “Kaņepes Laikmetīgās Kultūras centrs” brīvprātīgā Vira no Ukrainas

2022.-2023. gadā es no Ukrainas ierados Latvijā, lai kā brīvprātīgā darbotos biedrībā “Kaņepes Laikmetīgās Kultūras centrs”. Krievijas pilna mēra iebrukums Ukrainā krasi izmainīja manu dzīvi – man nācās bēgt no savas dzimtās valsts un pilsētas, jo tā tika aplenkta un gandrīz iznīcināta, tagad tā ir okupēta. Taču dzīve mani atveda uz Rīgu pie apbrīnojamiem cilvēkiem kā programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgo. Pirms gada es nevarēju iedomāties, ka man atkal būs šī mājas sajūta, bet brīvprātīgā darba gada vidū es sapratu, ka pateicoties visiem saprotošajiem un atbalstošajiem cilvēkiem komandā, esmu to atkal atradusi un sajutusi. Turklāt, strādājot kopā ar citiem radošiem ukraiņu bēgļiem, kurus “Kaņepes Laikmetīgās Kultūras centrs” šogad atbalstīja divu projektu ietvaros, man izdevās sākt veidot vērtīgu atbalsta kopienu. Esmu laimīga, ka man izdevās pavadīt šo dzīves gadu Latvijā, kopā ar Kaņepes Laikmetīgās Kultūras centru, kas man sniedza tik lielisku platformu, lai dzīvotu un radītu drošu un brīvu dzīvi!