Kopš 2023. gada septembra Gulbenes novada četrās pašvaldības iestādēs dzīvoja un strādāja brīnišķīgi jaunieši no dažādām valstīm: Tommaso Abbiati, Fabio Malanca, Marta Forni no Itālijas, Ana Sharikadze no Gruzijas, Takoua Gharsellaoui no Tunisijas, kā arī Greta Bertolino no Itālijas. Visus viņus vienoja aktivitātes programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektā, ko koordinēja Gulbenes 1. Pirmsskolas izglītības iestāde. Jaunieši strādāja Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādē, Gulbenes 2. pirmsskolas izglītības iestādē,, Rūķītis’’, Lejasciema pamatskolas pirmsskolas grupās un Gulbenes novada bibliotēkā. Ļoti enerģiski, aktīvi un radoši jaunieši, kuri izlēma doties prom no mājām, mesties izaicinājumā apgūt ko jaunu, kā arī savās prasmēs dalīties ar citiem. No daudziem projektu piedāvājumiem viņi izvēlējās Latviju, Gulbeni. Jauniešu atvērtība, mīlestība pret bērniem un motivācija nodrošināja aktivitātēm piepildītu projekta laiku. Kopā ar bērniem viņi mācījās darot, apguva latviešu valodu, ceļoja un bija atbalsts viens otram.

Par projekta laiku Gulbenē jaunieši sarunājās ar savu latviešu valodas skolotāju un mentoru Elīnu Janovsku.

Kāpēc izvēlējāties Latviju un tieši šo projektu?

Greta: Es izvēlējos šo projektu tāpēc, ka bija piedāvājums strādāt bibliotēkā. Savā valstī jau biju strādājusi bibliotēkā, taču gribēju iegūt citādu pieredzi citā valstī, tāpēc izvēlējos Latviju.

Tommaso: Nekad nebiju bijis šajā Eiropas daļā. Iepriekš neko nezināju par Latviju, tāpēc gribēju uzzināt, kāda tā ir. Biju lasījis, ka Latvija ir zaļa valsts, par ko es arī gribēju pārliecināties. Noteicošais manai izvēlei bija tas, ka es gribēju ņemt dalību projektā, kur darbs saistās ar bērniem. Šajā projektā ir vairākas iestādes, kurās strādā ar bērniem. Tieši ar šo projekts piesaistīja.

Ana: Šis ir mans pirmais ceļojums ārpus Gruzijas. Mana draudzene bija piedalījusies citā projektā Latvijā, tādēļ viņas iedrošināta es arī nolēmu pieteikties projektam Latvijā, Gulbenē. Gribējās iepazīt citu valstu arhitektūru, tradīcijas, kultūru un valodu. Pieredzes darbā ar bērniem man nebija, taču man patīk izaicinājumi un nolēmu pieņemt šo izaicinājumu – doties uz Latviju un strādāt ar bērniem.

Marta: Es meklēju projektu, kas saistīts ar darbu ar bērniem. No savas atbalsta organizācijas saņēmu šādu piedāvājumu par projektu Gulbenē. Neko iepriekš par Latviju nezināju. Bet es esmu patīkami pārsteigta par dzīves līmeni Latvijā. Jums ir ļoti skaista daba.

Takoua: Es gribu savā dzimtenē atvērt privāto bērnudārzu un meklēju projektu, kur varu gūt pieredzi darbā ar bērniem, būt daļiņai no bērnu ikdienas. Par Latviju iepriekš neko nezināju. Mans līgavainis pieteicās mācībām Latvijā un es nolēmu riskēt, meklējot projektu tieši Latvijā. Uzrunāja šis projekts un pati uzsāku saziņu.

Fabio: Es izvēlējos Latviju tāpēc, ka mans draugs Tommaso jau bija projektā Gulbenē. Viņš man sūtīja informāciju par aktivitātēm un mani tas ieinteresēja, tāpēc esmu šeit!

Kāds bija jūsu brīvprātīgais darbs Gulbenē?

Tommaso: Visaktīvākais darbs bija bērnudārzos. Centos palīdzēt skolotājām un kopā ar bērniem darboties pats. Organizēju bērniem rokdarbu un gatavošanas nodarbības. Visgrūtāk sākumā bija saprast vecumposmu atšķirību, lai sagatavotu aktivitātes. Kopīgi ar pārējiem brīvprātīgajiem vadījām rotaļas un spēles bērniem angļu valodā. Man patika organizēt sporta rotaļas bērniem āra vidē. Tāpat ļoti patika organizēt ēdiena gatavošanas meistarklases iedzīvotājiem Gulbenes novada bibliotēkā. Šajās meistarklasēs mēs varējām dalīties ar itāļu tradicionālo ēdienu pagatavošanas noslēpumiem, uzklausot cilvēku jautājumus. Esmu apguvis 10 latviešu tautas dejas TD kopā „Ratiņš”. Ja par sevi, tad projekta laikā iemācījos savaldīties un esmu apguvis pacietību, kas tik ļoti nepieciešama darbā ar bērniem.

Fabio: Mēs kopīgi vadījām sporta aktivitātes āra vidē bērniem pirmsskolas izglītības iestādēs. Visgrūtāk bija iemācīties pievērst bērnu uzmanību un mācēt to noturēt visu nodarbību laiku. Vadīju gan angļu valodas nodarbības, gan arī itāļu valodas nodarbības bērniem pirmsskolā. Mēs devāmies arī uz skolām Lejasciemā un Gulbenē, Madonas bibliotēku, kur stāstījām par savu pieredzi projektā. Šis priekš manis bija izaicinājums, jo man ir ļoti grūti uzstāties publikas priekšā.

Ana: Es organizēju un vadīju angļu valodas nodarbības bērniem. Labprāt vadīju sporta aktivitātes gan iekštelpās, gan āra vidē. Esmu pilnveidojusi prasmes kā piesaistīt bērnu uzmanību, lai viņiem būtu interesantas nodarbības. Tas ir ļoti grūti. Apbrīnoju skolotājus , kuri strādā ar bērniem. Šī projekta laikā ir piepildījies viens mans bērnības sapnis: es varu piedāvāt (mācīt) bērniem savas dejas. Man bija iespēja vadīt deju nodarbības gan Gulbenes 1.PII, gan Gulbenes 2.PII, gan Lejasciema pamatskolas pirmsskolas grupās.

Marta: Es visvairāk laika pavadīju bibliotēkā, jo strādāju tur. Ikdienas darbā gatavoju plakātus un klipus Gulbenes novada bibliotēkas sociālo mediju kontiem. Sākumskolas vecuma bērniem mācīju itāļu valodu. Lai arī nodarbības vadīju savā dzimtajā valodā, tas man nenāca viegli, saskāros arī ar grūtībām. Skolotāja darbs nav viegls, tas ir grūts. Lai nodarbību laikā panāktu to, ka bērni runā itāļu valodā, man nācās nopūlēties, liekot lietā savu iztēli.

Takoua: Arī es vadīju dažādas aktivitātes bērniem. Mēs kopā apguvām angļu valodu, kā arī piedāvāju un vadīju dažādas rokdarbu nodarbības. Sākumā bērniem bija grūti saprast, ko es saku, taču atrast kontaktu ar bērniem gan nebija problēmu. Es vienmēr centos pamanīt, kuram bērnam ir nepieciešama palīdzība un atbalsts.

Greta: Projekta laikā palīdzēju skolotājiem darbā ar bērniem. Vadīju angļu valodas aktivitātes gan bērniem pirmsskolās, gan novada iedzīvotājiem Gulbenes novada bibliotēkā.

Kas bija pats grūtākais, uzsākot šo projektu?

Ana: Pati grūtākā man likās pirmā nedēļa. Bija jāiemācās dzīvot vienai, gatavot ēst, mazgāt veļu. Nebija viegli sākt dzīvot kopā ar pilnīgi svešiem cilvēkiem vienā dzīvoklī. Tagad puiši man ir kā brāļi, taču sākumā likās, ka nesadzīvošu ar viņiem.

Tommaso: Pirmās pāris nedēļas bija pašas grūtākās projektā, jo nevienu citu jaunieti nepazinu. Pēc kāda laika mūsu projektam pievienojās citi brīvprātīgie jaunieši un tad jau kļuva citādāk. Patika iebraukšanas apmācības, kuras organizē JSPA, jo tad iepazinos ar daudziem citiem brīvprātīgajiem, kuri projekta ietvaros ieradušies Latvijā.

Takoua: Visgrūtākais priekš manis – būt prom no savas ģimenes, saviem tuvajiem cilvēkiem. Viss pārējais man grūtības nesagādāja.

Marta: Priekš manis pats grūtākais bija izturēt garo un sniegoto ziemu. Nebija vienkārši pārvarēt valodas barjeru ar pieaugušajiem. Saskarsmē ar bērniem valodas barjera nepastāv. Sarežģīti likās latviešu tautas deju soļi. Kad sāku dejot latviešu tautas dejas kopā ar TDK „Ratiņš” likās, ka nekad neiemācīšos deju soļus. Tagad dejotāji saka, ka man izdodas ļoti labi un pat deju pasniedzēja novērtē manu izaugsmi dejā.

Fabio: Pats, pats grūtākais bija dzīve tālu prom no savas ģimenes un ēst gatavošana sev.

Greta: Grūtākais bija adaptēties un orientēties citā apkārtnē, būt saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Ēdiens Latvijā ir citādāks. Tas nav tas,  ko esmu pieradusi ēst. Nebija viegli pierast pie citu cilvēku tradīcijām, paražām. Ļoti pietrūka lielas pilsētas.

Ko Jūs darījāt brīvajā laikā?

Fabio: Savā brīvajā laikā skatījos dažādas filmas un centos apceļot Latviju kopā ar citiem brīvprātīgajiem jauniešiem.

Tommaso: Es daudz mācījos, jo vēlos iestāties universitātē. Savā brīvajā laikā satikos ar citiem brīvprātīgajiem jauniešiem, kuri strādāja Gulbenē un citās Latvijas pilsētās. Mums bija iespēja ceļot ar velosipēdiem, līdz ar to centos apceļot Latviju. Man ļoti patīk apskatīt jaunas vietas, lietas, kas saistās ar konkrēto vietu un izbaudīt tās.

Marta: Savu brīvo laiku pavadīju kopā ar citiem brīvprātīgajiem jauniešiem Jauniešu centrā „Bāze”. Tur mēs spēlējam dažādas spēles un sarunājamies. Man ļoti patīk ceļot un iepazīt jaunas vietas. Man ir bijusi iespēja apskatīt Latvijas tuvākās kaimiņvalstis.

Ana: Brīvajā laikā es lasīju grāmatas, skatījos dažādas filmas. Šī projekta laikā esmu atklājusi vienu talantu sevī – gleznošana. Esmu sākusi zīmēt un gleznot. Savu brīvo laiku pavadīju kopā ar citiem brīvprātīgajiem jauniešiem.

Takoua: Savā brīvajā laikā es labprāt lasīju grāmatas. Tad es patiešām varēju atpūsties. Man ļoti patīk gatavot ēst. Ar sagatavoto ēdienu (parasti tie bija saldie ēdieni vai konditorejas izstrādājumi) cienāju savus projekta komandas biedrus. Es apmeklēju dažādus tiešsaistes kursus, lai varētu kļūt par labāku cilvēku un pilnveidotu savas prasmes, kuras būs nepieciešamas manai tālākajai dzīvei.

Kādas pārdomas par iegūto pieredzi Latvijā?

Fabio: Es domāju, ka šī projekta laikā esmu audzis kā personība. Manas angļu valodas prasmes ir uzlabojušās. Esmu kļuvis patstāvīgs: iemācījies dzīvot patstāvīgi , plānot savu laiku un darbu. Esmu pilnveidojis sadarbības prasmes, īpaši ar bērniem, protu veiksmīgi rast kontaktu ar ikvienu. Grūtības nesagādā darbs komandā arī ar svešiem, nepazīstamiem cilvēkiem.

Greta: Esmu sapratusi, ka mācīties un gūt pieredzi var no katras situācijas – vai tā ir laba, vai slikta. Šajā projekta laikā es esmu atklājusi to kas man patīk, kas nē.

Marta: Projekta laikā esmu mainījusies kā personība, esmu apguvusi daudz jaunas prasmes. Par dažām pat  nenojautu, ka man tādas piemīt. Esmu ļoti pateicīga par iespēju satikt dažādus cilvēkus un iepazīt citu tautu tradīcijas, kultūru un paražas.

Ana: Esmu iemācījusies kā uzstāties auditorijas priekšā. Kā tas ir nostāties bērnu priekšā un sadarboties ar viņiem. Man sākumā bija ļoti grūti būt bērniem kā skolotājai, gan deju nodarbībās, gan angļu valodas aktivitātēs. Manas angļu valodas prasmes ir krietni uzlabojušās.

Takoua: Es projekta laikā esmu kļuvusi atvērtāka komunikācijai. Esmu iemācījusies, kā strādāt ar dažāda vecuma bērniem un kā komunicēt ar pieaugušajiem. Esmu apguvusi prasmi tikt galā ar jebkuru grūti risināmu situāciju. Tagad protu plānot savu laiku. Projekta laikā izbaudīju aktivitāti, darinot ar bērniem dažādus rokdarbus.

Tommaso: Projekta laikā manas angļu valodas zināšanas ir uzlabojušās. Esmu sapratis kā veidot kontaktu ar maziem bērniem un jauniešiem, jo mēs tikāmies arī ar skolas vecuma bērniem. Projekta laikā esmu apguvis latviešu tautas deju pamatsoļus un iemācījies 10 dejas kopā ar TDK „Ratiņš”, vadītājas Ivas Ventas vadībā. Esmu sapratis vienu svarīgu lietu: par savu rīcību ir jāatbild, jo bērni uz tevi skatās kā uz piemēru.

Kādi ir Jūsu plāni pēc projekta?

Marta: Es pēc projekta meklēšu sev darbu. Vislabprātāk strādātu saistībā ar bērniem, jo projekta laikā esmu sapratusi, ka ļoti patīk darbs ar bērniem.

Fabio: Atgriežoties mājās uzsākšu darba gaitas.

Tommaso: Pēc projekta vēlos iestāties universitātē un studēt medicīnu. Domāju, ka studēšu pediatriju, jo projekta laikā gūtā pieredze ar bērniem iedrošina spert šādu soli.

Ana: Pēc projekta esmu nolēmusi atsākt savas studijas. Pirms projekta es studēju jurisprudenci, tāpēc esmu nolēmusi, ka varētu specializēties kā ģimenes lietu jurists.

Takoua: Vēl īsti neesmu izlēmusi. Varbūt sākušu darba gaitas, bet varbūt tomēr studēšu maģistrantūrā ārvalstīs. Ļoti gribas atvērt savu privāto bērnudārzu savā valstī.

Greta:  Meklēšu darbu ārpus Itālijas.

Kā tu esi mainījies kā personība šī projekta laikā?

Ana: Pirms projekta man nebija nekādas pieredzes kā veidot kontaktu ar bērniem. Bet nu esmu droša, ka ar bērniem varu vadīt deju nodarbības un izdomāt pati savu horeogrāfiju. Tas man ļoti patīk un aizrauj. Projekta laikā esmu atklājusi savu talantu zīmēšanā un glezniecībā. Man visu laiku likās, ka gleznot un zīmēt es nemāku, ka man tas vienkārši nesanāk. Dzīvojot Latvijā, esmu kļuvusi saimnieciskāka, esmu sākusi gatavot ēst, cept dažādus konditorejas izstrādājumus. To visu manā dzimtenē darīja mana mamma.

Tommaso: Es noteikti esmu kļuvis patstāvīgāks. Manas angļu valodas prasmes ir uzlabojušās. Esmu sapratis, ka es protu sadzīvot ar svešiem cilvēkiem un protu pielāgoties otra cilvēka vajadzībām. No bērniem es esmu iemācījies to, ka ir jātver mirklis un jāizbauda tieši šis mirklis, kurš tev ir dots. Esmu apguvis prasmi komunicēt neverbāli, protu nolasīt otra cilvēka emocijas no viņa sejas. To arī man ir iemācījusi komunikācija ar bērniem.

Takoua: Esmu kļuvusi vēl atbildīgāka par savu dzīvi. Noteikti esmu kļuvusi patstāvīga. Esmu sapratusi to, ka jābūt pateicīgai par to kas tev tiek dots. Visgrūtāk bija pārdzīvot tumšo laiku Latvijā, bet šis laiks man ļāva pabūt vienai un atrast spēkus sevī. Esmu iemācījusies, ka nazi nevajag izmantot ledusskapja tīrīšanai.

Marta: Šī projekta laikā esmu uzlabojusi savas angļu valodas prasmes. Es esmu iepazinusi Latvijas kultūru un valodu. Esmu sapratusi kā sadarboties ar bērniem un pieaugušajiem. Projekta laikā esmu apguvusi kā pozitīvi reaģēt uz situācijām, kuras nenorit tā kā iepriekš pati biju plānojusi. Projekta laikā vairākkārt nācās izkāpt pašai no savas komforta zonas.

Fabio: Esmu kļuvis nopietnāks attieksmē pret savu dzīvi. Šis projekts bija mana pirmā pieredze darbā, mana pirmā darba vieta un es esmu iemācījies nest atbildību par saviem darba pienākumiem.

Kas tev vislabāk garšoja no Latvijas ēdieniem?

Fabio: Mani latviešu virtuve neaizrāva. Vienīgais ko es varu teikt droši – man bērzu sula negaršo.

Marta: Man ļoti garšo ķiploku grauzdiņi, bet negaršo dzērvenes pūdercukurā.

Tommaso: Es neesmu izvēlīgs ēdienā un man garšo viss. Pārsteidza mani tas, ka latvieši ēd piena makaronu zupu. Man tas liekas savādi, ka var kaut ko tādu ēst. Vēl man negaršo ķīselis, jo nepatīk tā konsistence.

Ana: Man ļoti garšo speķa pīrāgi, ķiploku grauzdiņi un mājās gatavotais siers. Negaršīgs šķita siers ar žāvētajiem augļiem.

Takoua: Es esmu pieradusi ēdienu gatavot pievienojot daudz garšvielas, bet šeit garšvielas tik daudz netiek lietotas, tāpēc ēdiens man lielākoties negaršo. Man ļoti garšoja dzērvenes pūdercukurā.

Ko jūs domājat par Latvijas iedzīvotājiem?

Takoua: Manuprāt Latvijā dzīvo ‘auksti’ cilvēki. Es esmu pieradusi visu laiku smaidīt, bet Latvijā pretī nesaņēmu smaidus.

Marta: Dziļi sirdī latvieši ir sirsnīgi, bet sākumā tā nelikās. Ar laiku latvieši atveras  un nešķiet tik ‘auksti’ cilvēki. Latvieši ir patrioti, to gan es ļoti apbrīnoju.

Ana: Šī ir mana pirmā pieredze ārpus savas valsts. Manuprāt latvieši ir klusi un mierīgi cilvēki.

Fabio: Latvijā mani biedēja jaunieši. Dažas jauniešu izdarības man likās nepieņemamas. Pieaugušie Latvijā ir draudzīgi un sirsnīgi. Gribas izcelt Lejasciema pirmsskolas izglītības iestādes „Kamenīte” darbiniekus, jo tur es jutos pieņemts, jutos kā savās mājās.

Tommaso: Sākumā latvieši var likties introverti, bet iepazīstot tuvāk, latvieši ir viesmīlīgi un sirsnīgi.

Vai tu šo projektu ieteiktu saviem draugiem?

Fabio: Es šo projektu ieteiktu saviem draugiem. Šī man bija lieliska pieredze, esmu izaudzis kā personība un to novēlu saviem draugiem.

Ana: Es ieteiktu šo projektu saviem draugiem. Ja kāds vēlas saprast vai patīk darbs ar bērniem, tad šis projekts ir lieliska iespēja. Projekta laikā var uzlabot angļu valodas prasmes un nedaudz apgūt arī latviešu valodu. Latvijā ir skaista daba. Es ieteiktu atbraukt uz šo mazo valsti, lai izbaudītu zaļo dabu.

Marta: Es ieteiktu brīvprātīgā darba projektus kā iespēju savai izaugsmei un pieredzes iegūšanai. Šo projektu es noteikti ieteiktu saviem draugiem. Ja ir interese par darbu ar bērniem, darbu bibliotēkā, tad šis projekts ir lieliska iespēja, kur gūt šāda veida pieredzi. Nekur iepriekš neesmu redzējusi tik skaistus saulrietus kā Latvijā. Latvijā ir skaista daba un tas ir pietiekams iemesls, lai gūtu šeit darba pieredzi un ceļotu.

Tommaso: Šo projektu es ieteiktu saviem draugiem (Fabio atvedu uz šo projektu). Ja esi gatavs sadarboties komandā un strādāt ar bērniem, tad šis projekts ir īstā vieta.

Takoua: Šo projektu noteikti ieteiktu saviem draugiem. Šī projekta laikā esmu jutusies kā ģimenē, kur viens par otru uztraucas un palīdz. Dalība jebkurā programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektā ir lieliska iespēja iepazīt citu valsti, kultūru, tradīcijas. Šī projekta laikā esmu uzlabojusi savas komunikācijas prasmes.

Ko jūs novēlētu nākamajiem brīvprātīgajiem jauniešiem?

Marta: Nākamajiem brīvprātīgajiem novēlu izbaudīt laiku šajā projektā un fokusēties vairāk uz pozitīvām lietām. Esiet atvērti un iesaistieties visās aktivitātēs, nebaidieties izkāpt no savas komforta zonas. Apceļojiet un apskatiet valsti, kurā jūs esat nokļuvuši. Manuprāt ir svarīgi iesaistīties ikvienā aktivitātē no visas sirds, lai iegūtu labāku pieredzi. Nebaidieties! Tas ir tā vērts!

Fabio: Es nākamajiem brīvprātīgajiem novēlu uztvert visu pozitīvi, kaut arī ļoti pietrūkst savas ģimenes un draugu. Tvert mirkļus pozitīvi, jo laiks paskrien ātri. Laiks doties mājup pienāk ātri. Izbaudīt no sirds visu, ko piedāvā projekts un dzīve Latvijā. Novēlu, lai izveidojas lieliska brīvprātīgo komanda. Lai esat ne tikai komandas biedri, bet arī labi draugi!

Ana: Novēlu izmantot visas dotās iespējas. Ja ir kādas domstarpības, tad vienmēr to vajag izrunāt. To darot, rodas risinājumi jebkurā jautājumā. Nebaidieties realizēt visas savas idejas aktivitātēs ar bērniem, jo tikai darot var gūt pieredzi!

Takoua: Sadarbojieties viens ar otru, jo jūs katrs un visi kopā darbosieties uz vienotu mērķi! Projekta laikā jūs iegūsiet daudz jauna– izmantojiet šo pieredzi gudri! Esiet atvērti jebkurai idejai un aktivitātei!

Tommaso: Tā kā man ir tas gods noslēgt šo sarunu, tad vēlējums katram, kas šo lasīs: Mācieties no bērniem baudīt katru mirkli, kas jums ir dots, un priecāties par to!