Atverot durvis uz iekļaujošāku pasauli | Brīvprātīgā darba pieredzes stāsti

Viena no programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” galvenajām prioritātēm ir iekļaušana un dažādība. Līdz ar to, īpaši svarīgas ir brīvprātīgā darba aktivitātes, kas projektos iesaista dalībniekus ar ierobežotām iespējām vai veido sabiedrības izpratni par iekļaušanas jautājumiem. Programma apvieno jauniešus, lai veidotu iekļaujošāku sabiedrību, kas atbalsta mazāk aizsargāto sabiedrības daļu un reaģē uz sabiedrības problēmām. Tas sniedz iedvesmojošu un pārliecinošu pieredzi jauniešiem un arī organizāciju pārstāvjiem, kuri vēlas palīdzēt, mācīties un attīstīties.

Gan piedaloties, gan īstenojot brīvprātīgā darba projektus, pārstāvji no biedrības “Young Folks”, Jēkabpils Bērnu un jauniešu centra, kā arī biedrības “Active Rainbow” veicināja iekļaušanu un dažādību apkārtējā sabiedrībā, kā arī paši no šīs pieredzes mācījās un iedvesmojās. To spilgti pierāda arī viņu stāsti, ar kuriem iespējams iepazīties zemāk.

Pārvarot robežas – brīvprātīgā darba pieredze Portugālē

Pieredzē dalās Arianna Osipova-Putivceva no biedrības “Young Folks”

Mana pieredze brīvprātīgajā darbā Portugāles pilsētā Amarante kļuva par neaizmirstamu piedzīvojumu. Strādājot organizācijā “Casa da Juventude” ar cilvēkiem ar ierobežotām iespējām, piemēram, autismu un Dauna sindromu, es mainīju savu skatījumu uz viņiem kā “citiem”, un atklāju viņu neticamo potenciālu.

Mana pirmā plānotā nodarbību stunda ietvēra vienkāršu vingrošanu un sporta spēles. Brīdis, kad es pirmo reizi redzēju grupu, kas mani sagaidīja sporta zālē, lika man pārdomāt savas bailes un priekšnojautas. Līdz tam brīdim es nekad nebiju mijiedarbojusies ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām un pat nezināju, kā rīkoties, jo īpaši valodas barjeru dēļ.

Jaunieši lēnām pie manis tuvojās, izstiepjot roku ar knifesti sveicienu zīmi. Šis žests kļuva par mūsu tradīciju. Viņu smiekli un interese par manu nodarbību atklāja tik siltu un tīru enerģiju, kas nekavējoties iznīcināja visas manas stereotipu bāzes. Man gribējās raudāt, bet ne no uztraukuma, bet no dziļas iedvesmas un empātijas, ka šie cilvēki ne tikai vēlas sapratni, bet arī spēj ienest mūsu pasaulē ko ārkārtīgi vērtīgu.

Projekta laikā mēs kopā radījām teātra izrādes un mūziklu. Pēc projekta beigām un īsas uzturēšanās Latvijā es atgriezos Portugālē, lai tur turpinātu izglītoties. Sāku strādāt pie dokumentālās filmas, kas uzsver šo brīnišķīgo cilvēku talantus un potenciālu, it īpaši to cilvēku, kuri dzīvo ar autisma sindromu. Mans lēmums atgriezties tieši iekļaušanas un dažādības jomā bija saistīts ar vēlmi sniegt savu devumu iekļaušanas mākslā.

Mācīšanās no izaicinājumiem un iedvesmas mirklis darbā ar jaunieti ar ierobežotām iespējām

Pieredzē dalās Eva Sēle no Jēkabpils Bērnu un jauniešu centra

Neilgi pēc brīvprātīgā ierašanās, mums bija nepieciešams organizēt pasākumu Lietuvas jauniešiem. Nolēmu gatavoties šim pasākumam kopā ar brīvprātīgo. Tā kā mums bija jāizdomā, kā izklaidēt jauniešus vakara daļā, tad uzdevu brīvprātīgajam uzdevumu sarakstīt uz lapas visas idejas, kas viņam nāk prātā, lai pēc tam kopīgi varētu izvērtēt, kuras būtu trīs piemērotākās. Kad sākām izvērtēt idejas, viņš sāka ļoti aizstāvēt savu viedokli, pārmest, ja kādu ideju vēlējos noraidīt. Tai pat laikā viņš minēja, ka pats saprot, ka nevaram 30 idejas realizēt vienā vakarā. Pēc ilgām un saspīlētām sarunām viņš uzstāja, ka grib organizēt “Vilkača spēli”. Paskaidroju viņam, ka šī spēle prasa labas angļu valodas zināšanas un mēs nezinām, kādi jaunieši atbrauks, bet uzticējos un atļāvu viņam to organizēt.

Kad pienāca pasākuma diena, brīvprātīgais pienāca pie manis un pateica, ka spēle jauniešiem tomēr nebūs piemērota. Pēc aktivitātēm brīvprātīgais atvainojās par savu uzvedību. Viņš novērtēja mūsu darbošanos un tikšanās pirms pasākuma un atzinās, ka viņam vajadzēja ieklausīties un kritiskāk izvērtēt plānotās spēles. Šis bija pirmais lielais brīvprātīgā atspēriena punkts, kurā viņš saprata, ka mēs vēlamies tikai palīdzēt. Tajā brīdi ļoti lepojos ar sevi, savu pacietību un mērķtiecību.

Vienotība, sapratne un jaunas draudzības

Pieredzē dalās Anastasija Laizāne no biedrības “Active Rainbow”

Nedaudz vairāk kā gada laikā mūsu organizācija “Active Rainbow” ir piedzīvojusi neskaitāmi daudz sirsnīgus un skaistus brīžus kopā ar mūsu gan ilgtermiņa, gan īstermiņa programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgajiem. Esam uzņēmuši jauniešus no daudz un dažādām valstīm – Grieķijas, Bulgārijas, Rumānijas, Gruzijas un citām. Viens no spilgtākajiem brīžiem noteikti ir bijis 2023. gada maija beigas un jūnijs, kas ir Rīgas Praida laiks. Tā organizēšanā aktīvi piedalījās visa “Active Rainbow” komanda, rūpējoties par pasākumiem un piedaloties arī gājienā.

Pasākumu pilnā nedēļa kļuva par nozīmīgu un aizkustinošu brīdi brīvprātīgo jauniešu komandai. Mēs visi nākam no dažādām vidēm, un katram ir atšķirīga pieredze savā dzimtajā valstī – gan sāpīga, gan arī pozitīva. Taču caur kopīgām sarunām un diskusijām sapratām, ka savos pārdzīvojumos neesam vieni. Arī cilvēktiesību situācija dažādās valstīs atšķiras – dažviet tā ir labāka nekā Latvijā, bet citviet sliktāka. Tomēr skaidrs bija tas, ka kopīga dalība šajā nozīmīgajā un grandiozajā cilvēktiesību pasākumā Latvijā bija īpaša pieredze.

Mēs satikām un iepazināmies ar jauniešiem un citiem cilvēkiem, kas dzīvo šeit, un dalījāmies savās dzīves pieredzēs. Līdz ar Latvijas hokeja izlases uzvaru un jauna prezidenta ievēlēšanu, kurš pats ir LGBT+ kopienas pārstāvis, šī nedēļa mums parādīja, cik daudz atbalsta un sapratnes var atrast kopienā. Mēs piedzīvojām kopīgu prieku un asaras, kā arī nodibinājām jaunas draudzības, kas pārvar arī lielu attālumu un tūkstošiem kilometru. Šādas draudzības ir nenovērtējamas!

Dalīties
Translate »