Medijpratība – pamats intelektuālajai un radošajai attīstībai

Latvijā 83% iedzīvotāju uzskata, ka mediji un to saturs ietekmē sabiedrības uzskatus – viedokli par dažādiem jautājumiem, vērtībām, notikumiem. Par to liecina Kultūras ministrijas 2017.gada otrajā ceturksnī veiktajā pētījumā „Latvijas iedzīvotāju medijpratība” apkopotie dati. Pētījums apliecina, ka medijpratību un kritiskās domāšanas prasmes ir būtiski attīstīt ne tikai pieaugušajiem, bet arī jauniešiem. Attīstītākajās Eiropas Savienības (ES) valstīs mērķtiecīgi tiek ieguldīts šo prasmju attīstīšanai. Vai Latvijā pašlaik darām pietiekami, lai medijpratības līmeni celtu?

Mūsdienās ikvienam iedzīvotājam ir būtiski spēt analizēt iegūto informāciju, identificēt sabiedrības viedokļa manipulācijas metodes, atšķirt īstu ziņu no izdomātas vai racionāli izvērtēt dažādo interneta resursu ticamību. Tāpat svarīga ir prasme argumentēti paust savu viedokli par kādu jautājumu, analizējot pieejamo informāciju tiešsaistē vai drukātajos medijos.

Attīstot jauniešos medijpratību, tiek veicināti labvēlīgi apstākļi tieši intelektuālajai un radošajai attīstībai. Medijpratība ir viena no prioritātēm ES izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmā „Erasmus+”, kuras ietvaros ikvienam ir iespēja īstenot dažādus neformālās izglītības projektus, kas attīsta jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistīto personu prasmes. Jaunatnes jomas projektus Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra.

Pētījums liecina, ka gandrīz 40% jauniešu (vecumā no 15 līdz 24 gadiem) mēdz dalīties ar informāciju tiešsaistē, to nepārbaudot. Programmas „Erasmus+: Jaunatne darbībā” projekti ir viens no veidiem, kā jauniešos attīstīt medijpratību interesantā un saistošā veidā, izmantojot neformālās izglītības metodes. Tās ietvaros jau ir īstenoti vairāki projekti, kas veicina kritisko domāšanu, medijpratību un drošu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) izmantošanu. Piemēram, biedrības „Apes Jauniešu klubs „Sliedes”” īstenotā Jauniešu apmaiņas projekta „Youth online reputation – think what you do on internet!” mērķis bija veicināt dalībnieku izpratni par sociālo mediju vidi un tajos iekļautās informācijas pārbaudes nepieciešamību, kā arī aicināt jauniešus rūpīgi izvērtēt, kādu tēlu viņi rada par sevi potenciālajiem darba devējiem, kas aplūko viņu profilus sociālajos tīklos.

Taču, lai arī ir vairāki atsevišķi projekti, kuros kā viens no galvenajiem jautājumiem ir tieši medijpratība, Kultūras ministrijas veiktais pētījums apstiprina, ka aptuveni pusei Latvijas iedzīvotāju trūkst izpratnes par realitātes un medijos atspoguļotās realitātes iespējamajām atšķirībām. Vai tāda ir intelektuāla un kritiski domājoša sabiedrība? Noteikti, nē. Tieši tāpēc ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību plašāka mēroga izglītošanas pasākumiem. Nav pieļaujama situācija, ka tikai 40% Latvijas iedzīvotāju spēj atpazīt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas.

Jāatzīst, ka medijpratība kā viena no prioritātēm saglabāsies programmas „Erasmus+: Jaunatne darbībā” ietvaros arī nākamajā gadā, tāpēc ikviens, kas vēlas veicināt jauniešos medijpratību un kritisko domāšanu, varēs iesniegt projektu pieteikumus. Taču, lai ikvienam būtu iespēja neformāli apgūt ikdienā nepieciešamās prasmes, ir jābūt atbalstam kā valsts, tā pašvaldību līmenī.

* Kultūras ministrijas pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību 2017. gadā http://ejuz.lv/medijpratibaspetijums

 

Marita Kroiča, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) Komunikācijas daļas vadītāja