Latvijas augstskolu un apmaiņas programmu studenti piedāvā risinājumus jauniešu bezdarbam Eiropā

Obligātas mācību prakses iespējas studiju laikā, vienota platforma augstskolu un uzņēmēju sadarbībai, kā arī kultūras tradīciju laušana (piemēram, darbs galvenokārt tiek meklēts tāds, lai būtu iespējams nopelnīt) ir iespējamie risinājumi jauniešu bezdarba apkarošanai, uzskata Latvijas augstskolu un apmaiņas programmu studenti.

"Nelaidiet garām savas iespējas, esiet pacietīgi, kā arī mācieties svešvalodas," tā EP Informācijas biroja diskusijā "Jauniešu bezdarbs Eiropas Savienībā", uzklausot Latvijas un ārvalstu studentus, norādīja EP deputāte Inese Vaidere (Vienotība/Eiropas Tautas partija). 

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes studenti Baiba, Arvīds un Matteo no Šveices ir neapmierināti, ka akadēmiskā izglītība dod tikai teorētiskas zināšanas. Viņuprāt, svarīgi veidot vienotu platformu, kur varētu kopīgi sadarboties skolas un uzņēmēji. Kā piemērs tika minēta Šveices skolu programma, kur, piemēram, jaunieši jau 15 gadu vecumā var  iesaistīties reālā biznesā. Tādējādi viņiem jau agrā vecumā ir lielāka darba pieredze un lielāka konkurētspēja darba tirgū. Studenti tic, ka arī Latvijā uzņēmējdarbībai un skolu programmai ir jābūt sasaistītai, papildus ierosinot skolās palielināt profesijas konsultantu jaudu, kas varētu palīdzēt jauniešiem ar profesijas izvēli. 

Arī EP deputāte uzsvēra, ka laba izglītība ne vienmēr garantē labu pirmo darbu. Svarīgs ir smags darbs un pareiza profesijas izvēle. Viņa mudināja  jauniešus vairāk skatīties uz aktuālo darba tirgus piedāvājumu - kādi darbinieki nepieciešami. Tāpat jāvērtē, vai izvēlētā profesija būs nepieciešama darba tirgū brīdī, kad tiks absolvēta mācību iestāde.

EP Informācijas biroja praktikante Aleksandra kā risinājumu iesaka sieviešu kvotu darba vietās, uzsverot, ka šāda prakse darbojas arī Vācijā. I. Vaidere gan pret to iebilda, uzskatot, ka svarīgāk ir katru cilvēku vērtēt pēc viņa sasniegumiem, nevis dzimuma parametriem.

Studentes no Latvijas Kultūras akadēmijas Kristīne, Rozīte un Zanda, kā arī Ana no Portugāles, kas šobrīd studē Latvijas Universitātē, rosināja, ka nodarbinātības jautājumam vajadzētu pievērsties jau vidusskolā. Kā piemērs tika minēta "Ēnu diena", kuras ietvaros jauniešiem ir iespējams iepazīties ar dažādu uzņēmumu darbu. Tiesa, kā norādīja studentes, lai gan aptuveni 40% jauniešu izvēlas būt par "ēnām", tikai aptuveni 10% uzņēmumu ir gatavi tās uzņemt. Kā lielu ieguvumu un labu pieredzi viņas atzīmēja arī studijas ārvalstīs "Erasmus" programmas ietvaros. 

Lai studenti pēc augstskolas absolvēšanas būtu labāk sagatavoti darba tirgum, pēc diskusijas dalībnieču domām, svarīgi jaunajos cilvēkos attīstīt līderības prasmes. 

Michaela no Slovākijas kā problēmu jauniešu vidū savā valstī vēlējās izcelt daudzu viedokli, ka viņiem ir tiesības studēt neatkarīgi no nopelniem. Viņasprāt, tas ir aplami, jo, piemēram, ne katrs var būt ārsts.

Savukārt Irina no Latvijas Kultūras akadēmijas novērojusi, ka darba meklējumos bieži redzamas latviešu kultūras tradīcijas, piemēram, darbs galvenokārt tiek meklēts tāds, lai būtu iespējams nopelnīt. Jauniete uzskata, ka studentiem vairāk vajadzētu būt gataviem darīt arī vienkāršus darbus. Piemēram, strādāt nevis par atalgojumu, bet pusdienām.  Tomēr tālākajos karjeras attīstības posmos, protams, būtu svarīgi ļaut jauniešiem attīstīt arī savas idejas, ne tikai "likt vārīt kafiju un kopēt", piebilst Irina.

Arī EP deputāte I. Vaidere mudināja jauniešus nebaidīties sākt ar visvienkāršāko darbu un pirmo darbu neuzsākt ar pārāk augstām gaidām. Svarīgi izmantot visas iespējas, būt pacietīgiem, kā arī mācīties svešvalodas, jo īpaši jauniem cilvēkiem, kas nāk no mazām valstīm kā Latvija. Viņa ir pārliecināta, ka visas profesijas ir vienlīdz prestižas, un īpaši visas praktiskās profesijas vienmēr būs vajadzīgas. 

Par problēmu

Studenti un jaunieši ir katras valsts stabilitātes garants nākotnei, tomēr šobrīd aizvien plašāk sabiedrībā tiek diskutēts par jauniešu bezdarba problēmām un to iespējamajiem risinājumiem.  ES dalībvalstīs pašlaik jau īsteno “Jaunatnes garantijas” pasākumus, kas vērsti uz jaunatnes bezdarba samazināšanu, paātrinot pāreju no skolas uz darba tirgu. EP deputāti debatēs mudinājuši Eiropas Savienību uz straujāku rīcību, lai samazinātu gados jauno bezdarbnieku skaitu, kas ES sasniedzis jau 7,5 miljonus. 

I. Vaidere gan norādīja, ka Latvijā bezdarba problēma vissmagāk skar tieši cilvēkus vecuma grupā pēc  50 gadiem, kuriem darba tirgū grūti atrast sev piemēru profesiju, un jauniešu vidū bezdarbs nav tik akūts kā tas, piemēram, ir Dienvideiropas valstīs.

Kā rada Eurostat dati, 2014. gada novembrī vidējais jauniešu bezdarba līmenis visās 28 ES valstīs bija 21,9%, kamēr visaugstākais tas bija Spānijā - 53,5%. Latvijā jauniešu bezdarba līmenis 2013. gadā bija - 23,2%.

Vairāk informācijas

Marta Rībele, EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja (tālr. 29296524)