Latvija līdz ar 32 citām valstīm piedalīsies ikgadējā Zinātnieku naktī

Viena nakts, 33 valstis, 300 pilsētas – arī Latvija jau septīto gadu pēc kārtas piedalīsies Zinātnieku naktī, kas ir Eiropas Komisijas (EK) atbalstīts un finansēts projekts.

Latvijā Zinātnieku nakts norisināsies 27.septembrī no plkst.18 līdz 23 Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī, Valmierā, Salaspilī, Liepājā un Cēsīs, to realizē Latvijas Universitāte sadarbībā ar citām Latvijas augstskolām, zinātniskajiem institūtiem, Latvijas Zinātņu akadēmiju un vairākiem muzejiem. Šī gada tēma Latvijā būs "Ūdens".

Zinātnieku naktī Jelgavā varēs uzzināt, vai ūdens vienmēr krīt uz leju, savukārt Rēzeknes augstskola aicina ikvienu atnākt un uzzini par dzīvo un mirušo ūdeni – folklorā, sadzīvē, ķīmijā. Pirmo reizi plašākai auditorijai būs atvērts Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs Anniņmuižas bulvārī un LU Bibliotēkas – vēsturiskā Kirkoviusa renovētā ēka Kalpaka bulv.4.. Arī Rīgas Tehniskā universitāte aicina ciemos un piedāvās ielūkoties ūdens aktivitāšu centrā, nobaudot saldu našķi, uzņemot kādu skaistu bildi, redzot eksperimentu paraugdemonstrējumus un iesaistoties radošās darbnīcās.

Interesantus un zinātniskus pārsteigumus sagādājis arī Rīgas ūdensapgādes muzejs, Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, kā arī Ventspils, Daugavpils un Vidzemes augstskolas. Arī Rīgā būs pieejami vairāki desmiti zinātnisku un atraktīvu objektu un izklaižu.

Ar pilnu Latvijas pasākumu programmu iespējams iepazīties Latvijas Universitātes portālā: http://www.lu.lv/petnieciba/komunikacija/zinatnieku-naktis/2013/

Zinātnieku nakts visā Eiropā katru gadu notiek septembra ceturtajā piektdienā. Pasākumi tiek rīkoti 25 ES dalībvalstīs (gandrīz visās, izņemot Austriju, Dāniju un Luksemburgu), kā arī Bosnijā un Hercegovinā, Fēru salās, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Islandē, Izraēlā, Melnkalnē, Serbijā un Turcijā.

Arī no Īrijas līdz Izraēlai dažādu valstu zinātnieki pierādīs, ka viņiem pa spēkam ir samērā neticamas lietas. Atēnās redzēsiet, kā viņi panāk, ka neliels vilciena modelis paceļas gaisā, levitē un turpina kustēties. Vai jūs dziedot nespējat noturēt melodiju? Tā vairs nav problēma, Diseldorfas pētnieki ir izveidojuši virtuālu ierīci, kas jūs padarīs par operzvaigzni, kas nepaliktu ēnā pat pašam Placido Domingo. Zagrebā varēsiet uzzināt, vai Stenlija Kubrika filma Kosmosa odiseja ir kas vairāk par zinātnisko fantastiku. Vai arī Portu varēsiet iejusties mīklainas slepkavības izmeklētāja lomā. Zinātnieki Santanderā demonstrēs, kā fizika palīdz sērfotājiem noķert lielākos viļņus. Savukārt Perudžas apmeklētāji tiksies ar Lego robotu vārdā Le(g)onardo, kas prot taisīt portretus. Zinātne ir kliedziens, — un iedzīvotāji Poznaņā izies ielās, lai to pierādītu, cenšoties pārspēt skaļuma rekordu ar vērienīgāko kolektīvo kliedzienu.

Kopš 2006. gada līdzdalīgo pilsētu skaits ir pieaudzis no 92 līdz 300 pilsētām šogad. Pagājušajā gada Zinātnieku nakts pasākumos piedalījās vairāk nekā viens miljons apmeklētāju, tostarp 600 000 bērnu. Tās mērķis ir iepazīstināt ar zinātni aizraujošā veidā un veicināt interesi par pētniecību kā karjeras iespēju. Interesenti varēs iesaistīties eksperimentos un interaktīvos zinātniskos pasākumos, kā arī izmēģināt dažādas iekārtas pētniecības laboratorijās, kas parasti nav publiski pieejamas.

"Bērni ir zinātkāri un radoši pēc būtības, un Zinātnieku nakts ir lielisks veids, kā viņiem parādīt, ka zinātne ir forša. Kas zina, iespējams, tieši šīs nakts pasākumi rosinās dažas meitenes un zēnus nākotnē kļūt par lieliskiem zinātniekiem", sacīja izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu Eiropas komisāre Andrula Vasiliu.

Zinātnieku nakts saņem finansiālo atbalstu 4 miljonus eiro gadā (kopējās izmaksas ir 7,5 miljoni eiro) no ES Marijas Kirī vārdā nosauktajām darbībām, kas veicina starptautiska līmeņa karjeras iespējas pētniecības jomā. Šā notikuma mērķis ir izcelt pētniecības svarīgo nozīmi mūsu ikdienas dzīvē un radīt interesi par zinātni kā karjeras iespēju. Tā kā zinātnei ir milzīga loma Eiropas turpmākajā izaugsmē, kas kļūst arvien vairāk atkarīga no produktu un pakalpojumu inovācijas, ir būtiski mudināt aizvien vairāk jaunu vīriešu un sieviešu izvēlēties profesiju zinātnes jomā.

Zinātnieku nakts pasākumi tika atlasīti konkursa kārtībā saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību kopējais budžets no 2007. līdz 2013. gadam ir 4,7 miljardi eiro. Šos līdzekļus gandrīz pilnībā pārvalda Eiropas Komisijas pētniecības izpildaģentūra. Programma tiks pārdēvēta par Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām (MSKD), kas ietilps pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, kura ir jaunā ES pētniecības un inovācijas programma. Zinātnieku nakts turpinās saņemt atbalstu arī jaunās programmas ietvaros. Eiropas Parlaments un dalībvalstis nesen vienojās, ka MSKD atvēlēs 8 % no kopējā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta. Šo lēmumu oficiāli pieņems turpmākajās nedēļās.

Džeina Tamuļeviča
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
http://ec.europa.eu/latvija
http://twitter.com/EiropasKomisija