Kā veiksmīgi īstenot “Erasmus+: Jaunatne darbībā” sociālās iekļaušanas projektus

Ideja, detalizēta projekta izdevumu saplānošana, dalībnieku atrašana.

Viena no programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” būtiskām raksturojošām iezīmēm ir vienlīdzīga un iekļaujoša attieksme pret visiem projektu dalībniekiem. Tas nozīmē – katrs “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektu īstenotājs ir aicināts veidot un īstenot projektu, sniedzot vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem – gan tiem, kuriem ir invaliditāte, gan tiem, kuri dzīvo sociālā riska ģimenēs, gan arī visiem pārējiem, kuriem kādu iemeslu dēļ ir ierobežotas iespējas iesaistīties projektā.

Lai ikvienam jaunietim būtu iespēja gūt praktisku pieredzi un iemaņas projektu rakstīšanā un īstenošanā (tādējādi sniedzot būtisku atbalstu jaunietim nākotnē atrast savu vietu darba tirgū), atsevišķos programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektu veidos, proti, Jauniešu apmaiņas projektos un Starptautisko jauniešu iniciatīvas projektos no paša projekta sākuma līdz pat tā beigām visus darbus aicināts uzticēt pašiem jauniešiem. Pieaugušais ir kā atbalsta persona, kas vajadzības brīdī sniedz padomu, kas pieskata, lai viss process rit saskaņā ar programmas vadlīnijās noteikto, kā arī uzņemas atbildību par jauniešu darbu. Sociālās iekļaušanas projektos ir svarīgi, lai visā projekta tapšanas laikā – gan idejas radīšanas procesā, gan projekta plānošanā, gan īstenošanā – vienlaikus tiktu iesaistīti gan jaunieši ar īpašām vajadzībām, gan ar ierobežotām iespējām, gan arī pārējie.  Šādi ir lielākas izredzes īstenot programmas “Erasmus+” galveno izvirzīto uzdevumu – dažādiem jauniešiem nodrošināt vienlīdzīgas iespējas mācīties un sevi attīstīt.

3 svarīgi soļi veiksmīgi īstenota projekta pamatā

1.solis: saplānot, cik dalībnieku, kādi dalībnieki, kādi izdevumi

Sociālās iekļaušanas projektiem programma atsevišķās izdevumu pozīcijās paredz papildus finansējuma iespējas, šādi 100 % sniedzot atbalstu jauniešiem ar invaliditāti un veselības traucējumiem. Taču, lai nodrošinātu šo atbalstu, jau projekta pieteikuma rakstīšanas laikā nepieciešams precīzi saplānot, cik dalībniekiem projekta īstenošanas laikā vajadzēs sniegt atbalstu un kāda veida atbalstam tam būs jābūt. Vai projektā piedalīsies kāds jaunietis, kuram būs nepieciešams personīgais asistents jeb pavadonis? Vai, lai nodrošinātu projekta dalībnieka ar īpašām vajadzībām vienlīdzīgu iekļaušanu projekta aktivitātēs, projekta organizētājiem nepieciešams īrēt kādas īpašas palīgierīces? Vai kādam no jauniešiem būs nepieciešams nodrošināt papildus medicīnisku aprūpi vai apdrošināšanu? Ja šīs nianses nav saplānotas līdz galam jau projekta rakstīšanas laikā, var rasties situācijas, kad daļa no projekta dalībniekiem nav spējīgi kopā ar citiem pilnvērtīgi piedalīties projekta aktivitātēs.

Visvienkāršāk ir tad, ja jau projekta plānošanas laikā ir zināms, kuri jaunieši piedalīsies projekta aktivitātēs un kāds papildus atbalsts katram no viņiem būtu nepieciešams. Taču programmas vadlīnijas paredz iespēju iesniegt projekta pieteikumu, arī iepriekš nezinot, kuri konkrētie dalībnieki projekta aktivitātē piedalīsies. Šādā gadījumā ir jābūt definētam detalizētam projekta dalībnieku profilam. Piemēram, organizācija, izstrādājot savu projekta pieteikumu, var izvēlēties projektā kā dalībniekus uzaicināt arī jauniešus ar redzes problēmām. Jau projekta pieteikuma rakstīšanas brīdī ir jāieplāno, ka projektā piedalīsies, piemēram, desmit dalībnieku ar redzes grūtībām, no kuriem pieciem dalībniekiem būs smagi redzes bojājumi, tādēļ projekta aktivitātes laikā būs nepieciešams asistenta atbalsts. Izvēloties iet šo otro ceļu, organizācijai projekta pieteikumā jāgarantē, ka dalībnieki tiks atlasīsi saskaņā ar skaidri definētajiem kritērijiem.

2.solis: veikt dalībnieku atlasi

Sākot strādāt ar sociālās iekļaušanas projektiem, vislabāk pirmajā projektā izvēlēties vienu jauniešu grupu ar veselības traucējumiem. Atšķirīgiem veselības traucējumiem nepieciešami atšķirīgi vides un arī aktivitāšu pielāgojumi. Piemēram, uzaicinot projektā piedalīties jauniešus ratiņkrēslos, pamatā būs jārūpējas, lai viņiem būtu pieejama vide. Strādājot ar jauniešiem, kuriem ir redzes grūtības, jādomā par informācijas pasniegšanu verbālā veidā, kā arī jāsaplāno tādas aktivitātes, kuras pamatā nav balstītas uz dalībnieku iespēju skaidri redzēt. Savukārt, ja projektā uzaicināsi piedalīties jauniešus ar dzirdes grūtībām, būs nepieciešamas tādas aktivitātes, kuras balstītas vizuālajos materiālos. Plānojot savu sociālās iekļaušanas projektu, jāatceras – katram dalībniekam ir savas vajadzības un iespējas piedalīties projektā. Projekta organizatoram tās jāņem vērā jau projekta plānošanas laikā.

3.solis: individuāla attieksme un skaidri nosacījumi

Kur atrast jauniešus – projekta dalībniekus? Tāpat kā ikvienu jaunieti, arī jauniešus ar invaliditāti un veselības traucējumiem var uzrunāt sociālajos tīklos. Tomēr vienkāršākais veids, kā iesaistīt šīs grupas jauniešus projekta aktivitātēs, vērsties pie organizācijām/institūcijām, kurās izvēlētās grupas jaunieši pulcējas. Klātienē tiekoties un pastāstot par projekta ideju, mērķiem un plānotajām aktivitātēm, vienmēr būs vieglāk ieinteresēt projektā. Jāatceras, ka “dzīva” saruna iedrošina, un jaunietim vieglāk saņemties pieteikties dalībai projektā. Kopumā jauniešiem ar veselības traucējumiem, īpaši, kuri vēl nav piedalījušies neformālās izglītības projektos, mazās pieredzes dēļ ir raksturīga nedrošība un neticība tam, vai projekts būs piemērots viņiem un vai viņi būs spējīgi tajā piedalīties. Lai mazinātu šo nedrošību un motivētu jauniešus iesaistīties projektā, ir nepieciešams organizēt klātienes satikšanos. Piemēram, var sarunāt tikšanos ar jauniešiem organizācijā vai skolā un pastāstīt viņiem par projektu. Vizītes laikā ir labi izveidot neformālu vidi, novadīt arī kādu iepazīšanās un ledus laušanas aktivitāti. Kā papildus iedrošinājums šādās aktivitātēs var būt fotogrāfiju vai video rādīšana, kur citi jaunieši ar līdzīgiem veselības traucējumiem piedalījušies līdzīgos projektos.  

Plašāka informācija par sociālās iekļaušanas projektiem programmā “Erasmus+: Jaunatne darbībā”: http://jaunatne.gov.lv/lv/erasmus/sociala-ieklausana.

 

Normunds Pīlips, projekta “Būt kopā” koordinators