Jaunatnes darba stiprināšanas pasākums „Zelta Rabarbers”

2012. gada 8. jūnijā, Gulbenē, Vecgulbenes muižā norisinājās jaunatnes darba stiprināšanas pasākums „Zelta Rabarbers”. Pasākums notika Latvijas un Šveices sadarbības programmas „Atbalsts jaunatnes iniciatīvu attīstībai attālos vai mazattīstītos reģionos” ietvaros, ko administrē valsts aģentūra „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” un finansē Šveices Konfederācija no Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem paplašinātajai Eiropas Savienībai.

No visas Latvijas ieradās jauniešu centru darbinieki, jaunatnes lietu speciālisti, brīvprātīgie jaunatnes darbinieki, kuri dalījās ar savu pieredzi, kā arī izteica savas idejas nākotnes sadarbības projektiem. Ieradās aptuveni 100 pieaugušie un jaunieši, cits par citu smaidīgāki. Viesi mazliet nervozēja, nevarot sagaidīt, kas nu notiks, jo pasākuma programma viņiem likās vilinoša un piesaistoša.

Pasākumu vadīja divi lieliski vadītāji - apmācību vadītājs, realizētājs, ideju dīdītājs, piedzīvojumu un radošu projektu veidotājs Māris Resnis un režisors, aktieris improvizators Varis Klausītājs. Viņu humoriņš un enerģiskums pasākuma gaisotni padarīja pacilātāku un uzdrošināja citiem būt drošākiem, nebaidīties pasmaidīt, izteikties un piedalīties.

Jaunieši un pieaugušie nebaidījās dalīties savā pieredzē, un viens no veidiem bija pieredzes stāsti video formātā. Mēs apskatījām 4 idejas - „Jaunieši par demokrātiju”, lai jaunieši iesaistītos sabiedriskajā dzīvē, vietējā iniciatīva „Koka spole” par jauno amatnieku radošajām izpausmēm, projekts „Melodiskās rokas” un Saldus jauniešu teicienu jaunradīšanas projekts „Ļuda zina labāk”.

Visi video bija interesanti un man kā jaunietei lika aizdomāties, cik nozīmīgi palīdzēt citiem, dāvājot prieku un atbalstu. Visvairāk mani aizrāva projekts nedzirdīgajiem „Melodiskās rokas”, kura mērķis ir ne tikai padarīt mūziku pieejamu nedzirdīgo sabiedrībai, bet arī veidot cilvēku sapratni par nedzirdīgo kultūru un zīmju valodu, kā arī veicināt jauniešu ar dzirdes traucējumiem integrāciju sabiedrībā. Projekts tika īstenots kopīgā darbā un prasmē sastrādāties. Lai maksimāli sasniegtu mērķi, zīmju valoda jāattēlo atraktīvā un interesantā formā, kas piesaistītu cilvēku uzmanību un veidotu interesi par nedzirdīgo kultūru. Projekta laikā tapušos video ierakstus var izmantot kā izglītības metodi, ar kuras palīdzību apgūt latviešu zīmju valodu. Projektā „Melodiskās rokas” piedalījās gan dzirdīgi jaunieši, gan jaunieši ar dzirdes traucējumiem.

Projekta ideja radās, redzot, ka citur pasaulē tiek veidoti dažādi mūzikas video zīmju valodā, gan pašu nedzirdīgo mākslinieku radīti gara darbi, piemēram, Signmark vai Šons Forbs, gan populāru mūziķu dziesmas adaptētas zīmju valodā, piemēram, Šona Forbsa vadītais projekts Amerikā „D-Pan”. Līdz ar to, gribēdami arī Latvijā radīt ko kreatīvu un baudāmu, projekta dalībnieki vienojās kopīgam uzdevumam – populāru latviešu mūziķu dziesmu iemūžināšanai zīmju valodā. Man tiešām ir liels prieks par šiem jauniešiem, kas atraduši risinājumu, lai dotu spēju klausīties dziesmas arī nedzirdīgajiem cilvēkiem.

Pēc pieredzes un veiksmes video dalībniekiem bija pusdienu pārtraukums, kura laikā bija 3 uzdevumi:

1)Pirms pusdienām un pusdienu laikā atrast otro pusi, kura vārds bija rakstīts otrajā sava vārda pusē, lai mēs labāk iepazītu viens otru.
2)Bija jāapmeklē video stūris „Kāpēc Jaunatnes darbs ir LABI”, kur es veicu reportāžu par jaunatnes darbu. Reportāžas filmēja operators Mairis Ābrams.
3)Tad dalībnieki devās uz stiprināšanas kambari „Kamīnzālē”, kur Elīna pareģoja nākotni "Kādas veiksmes un uzvaras man būs neformālajā izglītībā?"

Pēc uzdevumu izpildes dalībniekus sadalīja piecās darba grupās. Grupas sagaidīja pieci atraktīvi cilvēki: Anita Birzniece aicināja dalīties ar idejām par labāku jauniešu sadarbību ar pašvaldību, Kristīne Ļeontjeva rosināja jaunas idejas jauniešu pasākumiem un projektiem, Atis Barinskis iepazīstināja ar improvizācijas teātri, veicot improvizāciju jaunatnes darbā, Rudīte Muraševa aicināja diskutēt par atbalsta instrumentiem jaunatnes darbam attālos reģionos, Aleksandrs Oļeiņikovs mudināja stiprināt Latvijas organizāciju sadarbību.

Tālāk norisinājās atzinību meistarstunda, tika pasniegti rabarberi darba grupu vadītājiem. Hmmm... rabarberi ziedu vietā, liekas dīvaini, bet patiesībā, nē, jo jaunatnes darbiniekiem jābūt kā rabarberiem pavasarī -vitamīnu un spēka pilniem, lai pietiek izturības un smaida. Pēc tam pasākuma vadītāji iedeva dalībniekiem uzdevumu – katrs uz kartiņas uzrakstīja kādas zālē esošas personas vārdu, uzvārdu un uzslavu vai atzinību par kaut ko konkrētu, tad lapiņas tika savāktas un pēc 7 kartiņu izlozes dalībniekiem pasniedza atzinības balvas. Noslēgumā tika uzņemts kopīgais foto, un cienastā, protams, rabarbermaize.

Pasākums norisinājās veiksmīgi un patīkami, jo varēja iepazīt daudzus jaunus cilvēkus, un mūs visus vienoja jaunatnes darbs. Milzīgs paldies projekta idejas autorei un neformālās izglītības apmācītājai Ievai Garjānei! Paldies Tev, Ieva, ka ar šo pasākumu sniedzi mums jaunas idejas, jaunus draugus un pašpārliecinātību par to, cik liela nozīme ir tam, ka mēs iesaistāmies jaunatnes darbā, brīvprātīgajā darbā un citās programmās, kā arī radām jaunas idejas.

Ar nepacietību gaidu jaunas radošas idejas!

Raksta autore: Sanita Dombrovska, pasākuma „Zelta Rabarbers” brīvprātīgā, Latvijas-Šveices sadarbības programmas Latgales reģiona jauniešu apmācības „Ar uzņēmību pret bezdarb(īb)u” dalībniece