Japānas apmaiņas projekts 2012

Šī gada 1. jūlijā 12 jaunieši no Latvijas devās tālu prom no mājām – uz uzlecošās saules zemi Japānu „Starptautiskās jaunatnes attīstības apmaiņas programmas starp Latviju un Japānu” ietvaros. Pateicoties apņēmībai, darbam un nedaudz arī veiksmei, mēs: Sintija Ludborža, Asnate Skrebele, Elīna Drāke, Kristiana Pavlova, Roberta Egle, Diāna Kaijaka, Gatis Gareiss, Jurijs Nikolajevs, Artis Robalds, Dāvids Gribermans, Raitis Rieksts-Riekstiņš un mūsu grupas līdere Vladislava Šķēle, bijām nonākuši teju otrā pasaules malā, gatavi visam, bet visvairāk, protams, jauniem piedzīvojumiem.

Šis apmaiņas projekts ir īpašs ne tikai ar to, ka tiek rīkots par godu Japānas kroņprinča kāzu jubilejai, bet arī ar savu plašo darbības jomu. Šogad projekts bija sapulcinājis delegācijas no Dominikānas, Latvijas, Laosas un Jordānijas. Un, lai arī šī pasākuma galvenā organizētājvalsts ir Japāna, projekts balstījās ne tikai uz vietējās kultūras iepazīšanu. Tajā liels uzsvars tika likts uz izglītību, draudzību un izpratni starp visdažādākajām kultūrām.

Jāatzīst, ka pirmo reizi sperot kāju uz svešā kontineta, bija jāaprod ar sajūtu, ka patiešām tur atrodamies. Japāna mūs sveica ar tropisku un krietni karstāku klimatu, pie kāda varētu būt pieradis vidējais latvietis. Bijām ieradušies tieši uz lietus sezonu! Un to, ka Tokija ir pasaules megapole, apliecināja lielpilsētu universālās pazīmes – nerimstošā kustība, neona gaismas un pa autobusa logu redzamā monolītā debesskrāpju ainava. Lai arī nedaudz nogurušiem pēc 12 stundu lidojuma un apjukušiem 6 stundu laika starpības dēļ, vēlme izpētīt pilsētu ņēma virsroku. Uzreiz gan jāatzīmē, ka Tokijā nav īpaši viegli orientēties, bet, par laimi, vienmēr var paļauties uz japāņu laipnību – jebkurš garāmgājējs pēc labākās sirdsapziņas centīsies palīdzēt grūtībās nonākušajiem tūristiem.

Atoņpadsmit dienās, ko pavadījām Japānā, mums tiešām bija fantastiska iespēja iepazīt turienes kultūru un cilvēkus. To, cik smalka, harmoniska un dažāda ir šī eksotiskā kultūra, pierādīja kaut vai Tokijas modernās augstceltnes, starp kurām var atrast mazus, vēsturiskus tempļus un svētnīcas, kā arī ielas, kurās var sastapt cilvēkus gan tradicionālajos kimono tērpos, gan fantastiskos, košos kostīmos, ar kuriem Haradžuku jaunieši iemantojuši pasaules slavu. Tokija nebija vienīgā pilsēta, kuru mums izdevās nedaudz iepazīt.

Pēc nedēļas, ko pavadījām tur, devāmies tālāk uz Japānas ziemeļiem – Hakodates pilsētu Hokaido salā. Hakodate pazīstama ar zvejniecības tradīcijām un rīta zivju tirgu, kur iespējams atrast brīnumus, kuri vismaz vietējo acīs ir pat ēdami. Turklāt pēc Tokijas burzmas mazākā Hakodate ar jūras krastu, Latvijai radniecīgu floru un vējaināko klimatu bija patīkama atslodze ar nelielu sentimenta pieskaņu.

Toties Gifu, kas atrodas Japānas vidienē, bija pārsteidzoša ar vienmēr pie horizonta redzamajiem kalniem, it īpaši, ja fonā vēl redzami arī rīsu lauki. Gifu mēs izbaudījām vispatiesāko japāņu viesmīlību, jo divas dienas dzīvojām viesģimenēs! Domājams, šāda pieredze prasītu 12 atsevišķus stāstus par piedzīvoto, tāpēc lieki niegrimstot detaļās, jāatzīmē tikai tas, ka atvadoties patiešām pārņēma sajūta, ka Japānā mums ir ģimenes un draugi.

Tomēr parādīt dalībniekiem Japānas skaistumu un vērienu nebija šī projekta galvenais mērķis. Vairākas dienas Tokijā un Hakodatē tika pavadītas, diskutējot par aktuālām problēmām trijās nozarēs – izglītībā, kultūrā un vidē. Katra delegācija deva savu pienesumu šajās diskusijās un ļāva izprast ne tikai to, kā problēmas tiek risinātas citur, bet arī, kā tās izskatās globālā kontekstā. Turklāt katra nozare izbaudīja īpašu programmu – vides grupa piedzīvoja izbraukumus dabā un pat iekāpa rīsu laukā, izglītības grupa apmeklēja vairākas mācību iestādes, savukārt kultūras grupa viesojās džudo institūtā, kā arī izbaudīja tējas cermoniju. 

Tas viss notika ar nolūku iedvesmot projekta dalībniekus diskusijām un jaunām idejām! Katra grupa projekta laikā ieguva kaut ko īpašu un neatkārtojamu – gan pieredzi, gan iedvesmu, gan jaunus draugus. Kā viens no labākajiem suvenīriem no aizvadītās vasaras ir vizītkaršu kaudzīte, kas ne tikai atgādina par jauniegūtajiem draugiem Jordānijā, Dominikānā, Laosā un Japānā, bet arī ļauj plānot jaunus projektus. Un tas jau arī bija projekta galvenais mērķis – attīstīt jauniešos spēju domāt, komunicēt un rīkoties.

Šis projekts tik tiešām kļuva par neaizmirstamu un neatkārtojamu piedzīvojumu. Tā bija iespēja ne tikai apceļot Japānu un iepazīt šo kultūru, bet arī no starpkultūru vakariem un priekšnesumiem gūt priekšstatu par pārējām dalībvalstīm. Katrs no mums no šīs pieredzes ir paņēmis kaut ko tieši sev – kādu pozitīvu domu un jaunu ieceri. Kā arī sajūtu, ka viss ir iespējams. Atgriezties, atkal satikt draugus un doties pretī jauniem izaicinājumiem.

Latvijā programmu koordinēja v/a „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”. No 9. - 26.septembrim Japānas jauniešu delegācija viesojās Latvijā.

Diāna Kaijaka