Izglītības un zinātnes ministre: Mums visiem kopīgi jāpalīdz jauniešiem noticēt saviem spēkiem

"Sabiedrība veidojas no dažādām grupām, un nav iedomājama valsts un pilsēta, kurā strādātu tikai viena vecuma cilvēki. Lai arī jaunieši ir ļoti atšķirīgi, šai sabiedrības grupai ir kopīgi mērķi. Mūsu visu uzdevums ir kopīgi domāt, kā vēl labāk palīdzēt jaunajiem cilvēkiem iekļauties sabiedrībā, apzināties savu vērtību un noticēt saviem spēkiem,” sacīja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete Starptautiskajai jauniešu dienai veltītajā konferencē “Jaunietis Latvijā 2015-2020”.

Ministre atzīmēja, ka Jaunatnes politika tiek īstenota visu nozaru ministrijās un tai lielu uzmanību velta arī visas Saeimas komisijas. Pēc ministres domām, jaunatne saistās arī ar tādiem vārdiem kā izglītība, attīstība, zinātne un sabiedrības vienotība. “Šodien, 12.augustā, mēs īpašu uzmanību pievēršam jaunatnei kā sociālai grupai un kopīgi diskutējam par to, kā labāk veicināt šīs sabiedrības grupas attīstību, kā labāk tai iekļauties kopīgajā sabiedrībā un kā mūsu visu spēkiem nodrošināt to, lai mūsu valstī labi justos ikviens neatkarīgi no vecuma un iegūtās izglītības,” uzsvēra ministre.

Lai arī Jaunatnes likumā noteikts, ka jaunieši ir personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem, I.Druviete norādīja, ka “cilvēks ir tik vecs, cik vecs jūtas”. “Visi zinām, ka ir sastopami četrpadsmitgadīgi vecīši un moži, vienmēr aktīvi astoņdesmitgadnieki,” piebilda ministre.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktores vietniece jaunatnes jomā Sanda Brūna iepazīstināja ar jaunatnes jomas politikas plānošanas dokumentiem. Ministrija ik gadu īsteno jaunatnes politikas monitoringa aptauju, lai iegūtu jauniešu vērtējumu par to, cik sekmīgi tiek īstenoti pasākumi jaunatnes politikā, kuras ir jauniešiem aktuālākās problēmas, kādas ir jauniešu aktivitātes un kāda – dzīves kvalitāte kopumā. 2013.gada monitoringa rezultāti liecina, ka jaunieši saskaras ar dažādiem šķēršļiem, lai iesaistītos dažādās sabiedriskās, sociālās, politiskās vai cita veida aktivitātēs. Visbiežāk jaunieši norādījuši uz laika trūkumu kā iesaistes barjeru. Brūna norādīja, ka jāturpina darbs pie jaunatnes politikas attīstīšanas un jāmeklē jaunas formas un metodes, kā uzrunāt mūsdienu jauniešu, veicinot viņu līdzdalību un iesaistot lēmumu pieņemšanā.

“Starptautiskajā jauniešu dienā daudzviet pasaulē šodien runā par jauniešu emocionālo un garīgo veselību, par labklājības nozīmi jauniešu dzīvē. Arī šodien šeit Latvijā vēlamies aicināt uz savstarpējām diskusijām par lietām, kuras mēs katrs varam jau tagad darīt, lai jauniem cilvēkiem radītu platformu savu talantu attīstīšanai, stiprinātu viņu piederības apziņu savai zemei un cilvēkiem, būt aktīviem šīs vietas – šīs teritorijas jeb valsts iedzīvotājiem,” sacīja S.Brūna.

IZM sadarbībā ar Saeimu šodien rīkoja Starptautiskajai jauniešu dienai veltītu konferenci “Jaunietis Latvijā 2015-2020”. Lai vērstu jauniešu, pašvaldību pārstāvju un jaunatnes darbā iesaistīto cilvēku uzmanību sabiedrībā notiekošajiem pārmaiņu procesiem, konferences ietvaros organizētajā paneļdiskusijā IZM, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Latvijas Jaunatnes padomes, Latvijas Pašvaldību savienības un NVO pārstāvji diskutēja par Jaunatnes politikas pamatnostādņu projektā definētajām būtiskākajām tēmām, piemēram, jauniešu līdzdalību, piederības apziņas stiprināšanu un sadarbības starp uzņēmumiem un pašvaldību veicināšanu.


Laura Zaharova
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas
vecākā konsultante sabiedrisko attiecību jautājumos
prese[at]izm.gov.lv
67047893
www.izm.gov.lv