Francijas partneri solās izcelties ar drosmīgu pieredzi sesijā Jūrmalā

Nav noslēpums, ka līdz starptautiskajai sesijai Jūrmalā, kas būs veltīta Latvijas neredzīgo integrācijas sabiedrībā jautājumu risināšanai, palicis vien nepilns mēnesis. Lai mūsu lasītāji gūtu ieskatu gaidāmajā pasākumā, Esredzu.lv viesojās marta beigās pie saviem partneriem, viņu galvenajās mītnēs Parīzē, Francijā. Divi no lielāko un ietekmīgāko Francijas neredzīgo asociāciju- Valentīna Avī (http://www.esredzu.lv/jaunumi/pasaules-limena-organizacija-gatava-daliti...) un Neredzīgo un Vājredzīgo Intelektuāļu asociāciju (GIAA) – pārstāvjiem pārsteidza ar īpaši drosmīgu pieredzi un uzskatiem, par sistēmu, kādā dzīvo Francijas iedzīvotāji ar redzes traucējumiem, un ko Latvija varētu smelties no šīm zināšanām.

„Integrācija nozīmē dzīvot sabiedrībā. Es nesapņoju par dzīvi neredzīgo pasaulē, par dzīvošanu geto”, sarunas noskaņu nosaka bez redzes esošais Valentīna Avī asociācijas viceprezidents Marks (Marc).  Ar tādu pašu viedokli piebalso arī neredzīgā Marija  (Marie), Neredzīgo un Vājredzīgo Intelektuāļu asociācijas prezidente: „šāds scenārijs - tās būtu šausmas”.

Asociāciju pārstāvji viesosies Latvijā no 6. līdz 12. maijam, šajā laika periodā piedaloties diskusijās ar Latvijas iedzīvotājiem, dažādu valstu ekspertiem, kā arī ar Latvijas amatpersonām ar mērķi viest skaidrību par tālākām darbībām, kas būtu jāveic, lai veicinātu neredzīgo un vājredzīgo integrāciju sabiedrībā. Viena no spēcīgākajām integrācijas metodēm ir izglītība. Šajā ziņā Francijai būs, ko teikt.

Marija perfekti pārzina izglītības un ar integrācijas jautājumiem saistītās struktūras Francijā. Viņa runās par izglītības sistēmu un iespējām, sākot ar pamatizglītību, līdz pat vidējai un augstākajai izglītībai. Tiks apspriesti plusi un mīnusi neredzīgo apmācībai specializētajā internātskolā, kas Latvijā pašlaik ir viena- Strazdumuižas internātskola, un izglītībai parastajā skolā. Šis temats solās izraisīt daudz dalītu domu un emociju, uzskata Marks, jo arī Francijā šis ir debašu temats, kas liek aizsvilties ne vienam vien. Paši asociāciju pārstāvju uzskati jau tagad ir skaidri. „Internātskola, jeb specializēts institūts ļāva man izķepuroties un mācīties. Līdz ar to, es uzskatu, ka šai izglītībai ir ļoti lieli plusi. Specializētais institūts ļauj apgūt neredzīgajiem tik svarīgo braila tehniku. Bet kas notiek Anglijā un citur Francijā? Daudzi uzskata, ka bērnu jau no paša sākuma jāintegrē parastajā skolā un pastāv uzskats, ka bērnam braila rakstību iemācīs asistents, kas viņam sekos ikdienā. Bet, manuprāt, tas nedarbojas, jo, lai iemācītos brailu, tas ir kā jums [redzīgajiem]- tas jāizmanto katru dienu un nepārtraukti”, uzskata Marks.

Asociāciju pārstāvji saka, ka brails patiešām kalpo kā nodalītājs no pārējās sabiedrības daļas, ja tas tiek nepareizi izmantots un ja cilvēki, reiz nokļuvuši specializētajās institūcijās, nespēj no tām izrauties. „Daudzi baidās no domas, par dzīvošanu tikai neredzīgo sabiedrībā- neredzīgo geto. Es uzskatu, ka neredzīgo pasaulē ir jāiedzīvojas, bet ar domu, ka kādu dienu no tā visa būs jānāk ārā.”  Ofrāns norāda uz problēmu, ko radījusi galējība izglītības sistēmā: „ar aizbildinājumu par integrāciju, mēs esam saražojusi daudz analfabētu”.

Tālākie diskusiju un prezentāciju temati skars specializētās bibliotēkas, sportu, mūziku, medicīnu. Valentina Avī  ir viena no asociācijām, kas rūpējas par izdevumu iespiešanu braila rakstā un to izplatīšanu. Tāpat arī GIAA ražo grāmatas (akadēmisko literatūru, dažāda veida audio grāmatas, arī pēc individuāla pieprasījuma). Asociāciju pārstāvji runās par mediatēku- bibliotēku, kurā pieejamas grāmatas, žurnāli un citi izdevumi braila rakstā, kā arī audio ieraksti, filmas, kas ierakstītas izmantojot audiovīzijas tehniku (filmas klusajos brīžos, teicējs ierunā detaļas par ekrānā redzamajām darbībām, par aktieru mimikām, par vidi utt.). Tiks runāts arī par braila tipogrāfiju.

Sporta interesentiem būs iespēja klausīties prezentāciju par sporta aktivitātēm „Mums ir vesela sporta programma- vairākas aktivitātes”, norāda Marks. Un izrādās, ja ir vēlme, neredzīgais pat var nodoties ekstrēmākiem sporta veidiem, kā, piemēram, lidošanai ar paraplānu.

Sesijas pasākuma programma ir īpaši orientēta uz mūziku, tāpēc dzirdēsim arī par Francijas pieredzi šajā jomā. Atgādinām, ka Adrians sadarbībā ar „Es redzu” ES programmas „Jaunatne darbībā” ietvaros sācis gatavot mūzikla „Mazais Princis” uzvedumu sadarbībā ar neredzīgiem mūziķiem. Sesijas laikā notiks arī lugas pirmizrāde.

Par medicīniska rakstura iespējām runās asociācijas „Retina” pārstāvji Martīna (Martine) un Tjerī (Therry).

Kopumā sadarbība starp Latviju un Franciju sesijas ietvaros izskatās daudzsološa. Valentīna Avī asociācijas viceprezidents par Latvijas iespējām veikt izmaiņas un attīstību neredzīgo integrēšanai sabiedrībā izsakās pozitīvi. Galvenokārt pateicoties tam, ka mūsu valsts ir maza. Francijā, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 60 miljonus, sistēma ir ļoti centralizēta un grūtības sagādā piekļuve amatpersonām. Bet Latvijai ir visas iespējas pieņemt ātrus un rezultatīvus lēmumus, jo pie mums „nepastāv bremzes, kādas ir lielajās valstīs”, nosaka Ofrāns.

Ikviens ir aicināts piedalīties sesijā un uzzināt vairāk par starptautisko pieredzi ekspertu veidotās prezentācijās. Sekojiet jaunumiem un pasākuma programmai mājas lapā www.esredzu.lv.

Ja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras mājaslapā norādīta saite uz citu iestāžu vai privātpersonu mājaslapām, kontiem vai vietnēm, par attiecīgajos informācijas resursos ievietoto informāciju Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra neatbild.