YE Try Out Green Latvijā jeb Kā mēs uzzinājām, kas ir jauniešu apmaiņa

Sākumā bija interese. Par iespējām, par kopā sanākšanu un darbošanos. Interese uzzināt vairāk par jauniešu apmaiņām. Un kā gan par to var uzzināt visvairāk, ja ne noorganizējot to pašu spēkiem?

Pieteikuma rakstīšana
Tas bija viens liels eksperiments, jo neviens no mums, kopā sanākušajiem aktīvistiem, tā arī nebija iepazinis jauniešu apmaiņu kā dalībnieks. Ar organizācijas RED meiteņu atbalstu vismaz aptuveni turējāmies pie tēmas, kaut gan ar apmaiņas mērķu un idejas formulēšanu mums neveicās līdz pat pieteikuma nodošanai. Tāpat ne pārāk gludi gāja ar motivāciju, ik pa laikam satikāmies un tad atkal izklīdām, līdz beidzot pieteikumu uzcepām pāris pēdējās naktīs pirms nodošanas, kā jau studentiem pieklājas. Turklāt arī projekta komandas sastāvs mainījās līdz pat apmaiņas realizācijas nedēļai. Ar laiku gan tikām pie kodola un atbalsta cilvēkiem, tomēr komandas saliedēšanas pasākums, iepriekšējā draudzība vai vienoti uzskati stipri palīdzētu procesā.

Dalībnieki, partneri
Kā jau zināms, bez partneriem ārvalstīs pie apmaiņas netikt, tad nu arī mēs metāmies tos meklēt. Protams, tikai tad, kad bija gatavs piedāvājums par apmaiņu, kurš palīdzēja partnerus vieglāk piesaistīt, lai gan, no otras puses, atņēma iespēju tiem iesaistīties. Tikām pie norvēģu, franču un spāņu partnerorganizācijām. Pirmos pārsteigumus sagādāja franči, neierodoties iepriekšējās plānošanas vizītē un nobaidot mūs pamatīgi. Tā kā partneriem bijām iedalījuši tikai pa mazam darbiņam, apmaiņas laikā tos papildus iesaistīt procesā bija visai grūti, turklāt daži partneri pamanījās arī uzdoto mājasdarbu izpildīt tikai ķeksīša pēc un vēl sūdzējās par mūsu neizdarītajiem darbiem. Iesaistīšanās dod motivāciju, un motivācija dod iesaistīšanos.

Sagatavošana
Šis posms laikam bija vishaotiskākais. Kad uzzinājām par apstiprināto projektu, daļa bijām projektos vai brīvdienās ārzemēs, daļa kravājām čemodānus, lai dotos ceļā nākamajā dienā. Patiesībā nebijām gatavojušies, ka uzrakstītais projekts īstenosies dzīvē. Tad nu šai brīdī apzinājāmies: kad atgriezīsimies Latvijā, jāveic nopietns darbs, lai apmaiņu vispār realizētu. Diezgan lielā steigā, tomēr ārkārtīgi veiksmīgi gāja ar viesu nama meklēšanu. Atbilstošs bija tikai viens. Vēl – papildu stresiņu radīja fakts, ka Latvijas dalībnieku komanda pilnībā tikai nokomplektēta tikai divas dienas pirms apmaiņas. Rakstot apmaiņu, bijām pārliecināti, ka paši vēlamies būt arī tās dalībnieki, tomēr pēdējā brīdī sapratām, cik daudz darba ir saistībā ar tehniskām lietām – transportu, ēdināšanu u. c. –, un nolēmām sevi no dalībnieku saraksta svītrot.

Praktiskie jautājumi
Praktiskākais un svarīgākais no visiem, kas palīdzēja risināt lielu daļu apmaiņas problēmu, bija viesu nams un tā saimniece. Tagad šķiet, ka bez viņas apmaiņa tiešām būtu bijusi pavisam citāda. Mēs tikām gan pie tīrām istabām katru otro dienu, gan jaunas gultas veļas un dvieļiem, gan puskilograma katupeļu, kad sapratām – ar mūsējiem nepietiek pusdienām, gan pie pannas franču krepju cepšanai, gan pie iekurinātas pirtiņas, kad bijām slapji un nosaluši, gan..

Par ēdināšanu
Te nu ir svarīgs jautājums par ēdienkartes sagatavošanu, lai visiem būtu labi, ņemot vērā visu vajadzības un ierobežojumus. Svarīgi bija laikus plānot arī iepirkšanos, jo veikals bija tālu, tuvākais – 12 km, bet Rimi Kuldīgā – ap 30 km. Ēdienu gatavojām paši, katrai ēdienreizei bija atbildīgā grupa, mums palīdzēja arī Iveta, brīvprātīgā, bez kuras palīdzības un padoma ēst gatavošana prasītu daudz vairāk laika un pūles. Pirmajās dienās bija problēmas pusdienas pagatavot laikā, jo izrādījās, ka gāzes plīts silda ļoti lēni un, lai uzvārītu katlu kartupeļu, ir vajadzīga stunda. Turklāt nebija tik liela katla, lai vienlaikus izvārītu visus kartupeļus. Un uguns bija pietiekami stipra tikai vienam riņķim...
Viena no svarīgākajām praktiskajām lietām apmaiņās, ko var gan risināt dažādi, ir trauki un to mazgāšana, arī galdu klāšana. Esmu pieredzējusi apmaiņu, kur jauniešiem par to nav jāsatraucas, tomēr, manuprāt, tas ir viens no elementiem apmaiņas ikdienā, kā var labi saliedēt dalībniekus, ja vien prot to izmantot. Un mēs mācījāmies no savām kļūdām, jo neprecīzi to pavēstījām dalībniekiem, – respektīvi, pierakstoties brīvprātīgi veicamo pienākumu tabulā, kur katram bija jāpiesakās uz konkrētu pienākumu pildīšanu, dalībnieki mūs izjokoja un ierakstīja apmaiņā neeksistējošu personu. Rezultātā bija dalībnieki, kas strādāja par citiem, bija tādi, kas no darbiem paspēja izvairīties šā pārpratuma dēļ. Situāciju atrisinājām pārrunās ar grupu līderiem.

Finanšu aspekti
Te nu ir vieta slavas vārdiem un pateicībām mūsu ciparu meitenei Anitai, kas visu apmaiņas laiku un arī pirms un pēc tās rūpējās par naudas skaitīšanu, čekiem, tabulām, budžetu. Jo tas jādara cilvēkam, kam tas patīk, padodas un ir interese, un mums ļoti paveicās, ka komandā tādu atradām. Manuprāt, bez šāda cilvēka ir milzīgs risks iedzīvoties pamatīgās ziepēs naudas lietās!
Gan viesu nama saimniece, gan laivu nomas pārstāve, gan autobusu pakalpojumu firma un arī citi partneri visi bija pretimnākoši un gatavi ne tikai runāt par atlaidēm, bet tās arī dāsni piešķirt. Tāpat teju vai brīnums notika un tikām arī pie sponsoru sagādātas pārtikas: iepriekšējā dienā pirms apmaiņas Hanzas maiznīca uzdāvināja 60 kukuļus maizes, Piena kombināts – dzērienus, savējie lauku radiņi – ābolus graušanai un gailenes mērcītei. Tā ka jāņem tikai vērā: ja gribēsi dabūt un lūgsi, atbalstu saņemsi!

Pasākuma apraksts
Ierašanās. 1. diena. Pēc ievākšanās un ātras istabiņu sadalīšanas visi devās pie miera, jo jau no rīta bija gaidāma pirmā lielā aktivitāte – pārgājiens. Sākotnēji pārgājiens bija plānots daudz ilgāks un apjomīgāks,  taču mūsu plānus izjauca spēcīgs lietus. Bijām spiesti piemēroties sliktajiem laikapstākļiem, samazināt pārgājiena laiku, sameklēt lietusmēteļus, kā arī ātri izdomāt  jaunus uzdevumus, kuros dalībniekiem bija vajadzīga atjautība un vietējo iedzīvotāju palīdzība, ne tik daudz fiziskas spējas. Galu galā dalībnieku bailes par izkušanu lietū nebija pamatotas – visi atgriezās sveiki un veseli.

2. diena. To sagaidījām ar atvieglojumu, jo diena iesākās saulaina un mums bija iespēja ievilkt elpu un sakārtot domas, kamēr dalībnieki ir prom no naktsmītnēm. Visi, izņemot mūs, organizatores, devās laivu braucienā. Mūsu miers beidzās ar ziņu, ka kāda laiva apgāzusies, pāris gumijas zābaku un vēl šis tas pazudis. Tad nu mācījāmies pieņemt lietas, kā ir, un uzticēties, jo palīdzēt īsti viņiem nevarējām. Vakarā, protams, viss bija kārtībā, nevienam nekas nopietns nebija noticis, drēbes izžāvējām, un paši dalībnieki notikumu atcerējās jau ar smaidu!

3. diena. Diena, kad neviens nekur nebrauca, kad visi darbojās tepat pa viesu namu. Rezultāts bija iepriecinošs. Sākotnēji Latvijas 5 pārstāvji mācīja pārējiem, kā rīkoties ar dažādām sastāvdaļām, lai taptu ekoloģiska kosmētika. Vēlāk mani stipri iepriecināja franču puiša aktīva darbošanās un stafetes pārņemšana brīdī, kad man bija jāpieslēdzas ēdiena gatavošanas komandai.

4. diena. Šī nu bija tā diena, kad dalībnieki devās uz Kuldīgu. Programmā – aktivitātes un uzdevumi pilsētā, maksimāli daudz iesaistot vietējos iedzīvotājus. Uzdevumi – gan jautri, gan ekoloģiski – tika sagatavoti tikai iepriekšējā vakarā, jo norvēģu komanda mājasdarbu bija izpildījusi tikai daļēji. Pats pasākums noritēja veiksmīgi, dalībnieki mācījās dziedāt latviski, arī vietējie latvieši iemācījās frāzes spāņu, franču un norvēģu valodā. Visvairāk man palika atmiņā uzdevums, kur vienam komandas dalībniekam bija jānofotografējas atkritumu kastē.

5. diena. Pārvietojāmies videi saudzīgā veidā – braucām ar velosipēdiem! Kamēr dalībnieki brauca, mēs, organizatori, izmantojām atkal radušos izdevību ievilkt elpu un paralēli sagatavot nākamās aktivitātes. Sēžot kafejnīcā Kuldīgā, sazvanījāmies ar dalībniekiem – izrādījās, ka grupa ir apmaldījusies un ir notikusi grupas sadalīšanās. Vieni uzstājuši, ka ir jābrauc atpakaļ, otri – ka tomēr jāmēģina atrast pareizo ceļu un maršruts jāveic līdz galam. Šķiet, katrai pusei sava taisnība. Un katrs arī pieņēmis savu lēmumu. Daži devušies atpakaļ, daži veiksmīgi atraduši pareizo ceļu. Manuprāt, šajā braucienā trūka pārliecinoša grupas līdera vai vismaz kāda, kas zinātu pareizo ceļu, jo izrādās, ka arī norādes un kartes mēdz pievilt.

6. diena. Diena, kad iemācījāmies, ka mērķis ne vienmēr attaisno līdzekļus – jeb garš ceļš atņem jēgu īsajam pasākumam galamērķī. Dalībnieki varēja iepazīt jāšanas sportu kā vienu no zaļās izklaides vai pārvietošanās veidiem, tomēr ceļā pavadītās stundas šo prieku mazliet izjauca. Un mācība no šā pasākuma – laiku var un vajag izmantot efektīvāk!
Pēdējā vakarā, kā jau tradicionāli, notika atvadu ballīte. Pirmās dalībnieces (spāņu meitenes) ceļā devās jau naktī, viņas uz lidostu aizgādāja mūsu palīgs – brīvprātīgais šoferītis. Pārējie mantas kravājām agri no rīta, lai ar autobusu uz lidostu paspētu mūsu nākamie mājās braucēji. Man kā organizatorei līdz mājām Rīgā gan nebija nemaz tik tālu, tomēr nogurums bija tik liels, ka viss, ko spēju darīt, nokļuvusi mājās, bija – gulēt.

Drošība
Teju vai neticami, ka apmaiņas laikā iztikām bez traumām un negadījumiem. Bija taču tik daudz aktivitāšu un situāciju, kurās kaut kas varētu atgadīties, un tam arī bijām gatavi. Latvijas grupā bija jaunietis, topošais ārsts. Diemžēl vai – šajā gadījumā – par laimi viņam nevajadzēja aktīvi izmantot savas prasmes un zināšanas, jo lielākās problēmas šajā jautājumā mums sagādāja kādas meitenes alerģiska reakcija pret odu kodumiem, bet arī ar to tikām galā.

Starpkultūru dimensija
Šī ir tēma, kura apmaiņās iedarbojas – gribi vai negribi. Tad nu arī mēs pieredzējām, kas notiek, ja izraisās konflikts starp latviešu un spāņu dalībniekiem, kā katrs uz to skatās, kā reaģē un kā risina.
Pirmajā dienā, kurā bija paredzēts ēst tikai veģetāru ēdienu, varēja manīt arī norvēģu neapmierinātību. Pārējiem dalībniekiem tas problēmas nesagādāja, toties norvēģiem ēdiens bez gaļas nav ēdiens.
Protams, projektā, kurā piedalās dalībnieki no Dienvideiropas, neiztikt bez sarunām par siestu un labu kafiju. Tā arī mēs vairākas dienas meklējām, ko tad nozīmē laba kafija (un ziniet, Lavazza esot laba). Jau otrajā dienā mazliet pārkārtojām arī dienas režīmu, lai atrastos laiks pietiekami ilgai siestai.

Sasniegumi
Ko tad dalībnieki ieguva no šīs apmaiņas? Man gribas ticēt, ka ikviens dalībnieks, ja ne gluži mainīja kaut ko savā ikdienā, tad vismaz apzinājās, ka ir iespējams dzīvot citādi, videi saudzīgāk, zaļāk. Daži dalībnieki atzina, ka sapratuši to, cik svarīga ir angļu valoda, un ka pēc apmaiņas jūtas vairāk pārliecināti par savu valodas prasmi vai arī vēlas to uzlabot vēl vairāk. Kāda spāņu meitene atzina, ka plāno iegādāties velosipēdu, lai savā pilsētā ikdienā nelietotu auto. Tāpat noteikti jāuzsver pieredze un izpratne, ko guvām mēs, organizētāji, rakstot un īstenojot šo projektu.

Redzamība
Kā jums šķiet, vai 24 jaunieši, kas ar fotoaparātiem un uzdevumu lapām klīst pa Kuldīgas ielām, ir pamanāmi? Vai, svešā valodā uzrunāts par zaļo dzīvesveidu, tu aizdomāsies par to, ka te kaut kas notiek? Protams! Tā arī noritēja viens no jauniešu apmaiņas Try Out Green redzamības pasākumiem. Papildus tam mūsu viesu nama saimniece bija sarunājusi mūs apciemot reportieri no vietējā reģiona laikraksta, un rezultātā tapa arī raksts. Viena no plānotajām lietām gan īsti neizdevās – tehnisku problēmu dēļ jaunieši nevarēja veidot blogu par notikumiem apmaiņā.

Ietekme un turpinājums
Jauni draugi un paziņas,  pa kādai īpašākai draudzībai... Runā, ka spāņu grupa šad tad tiekas, lai atcerētos labi pavadīto laiku Latvijā. Un ka franči mēdz latviešiem izlīdzēt ar mājasdarbiem franču valodā. Un, protams, ir iegūti potenciāli partneri jauniem projektiem!

Rezultātu izplatīšana
Jāatzīst, ka process vēl nav beidzies. Plānos vēl ir apmaiņas foto un video materiāla apkopošana filmiņā, pasākuma rīkošana tepat, Rīgā, un varbūt arī partneru valstīs, lai atcerētos piedzīvoto, dalītos zināšanās un, iespējams, rosinātu jauniešus veidot jaunus projektus.

Patiesībā tikai tagad, vēlreiz un vēlreiz ejot cauri notikumiem, tos pārsverot prātā, izvērtējot un no malas ieraugot tos, saprotu, cik lielu darbu esam izdarījuši. Svarīgākais – cik tomēr vērtīgu, zaļu, piedzīvojumiem bagātu, jautru, pozitīvu un draudzīgu pasākumu mums izdevās uzrīkot, lai arī ne viss bija, kā plānots, lai arī ne visus mērķus sasniedzām. Galveno mēs tomēr esam izdarījuši – nu mēs noteikti zinām, kas ir jauniešu apmaiņa! Mums kopš Try Out Green notikumiem tā ir dažādu valstu jauniešu organizēta kopā sanākšana un kopā būšana veselu nedēļu, lai kopā radītu ko jaunu un paliekošu! Ir, uz ko tiekties, vai ne?

Ilze un Lelde