„We want to know about IT...”

Gamarjoba visiem! Raksta Signe. Es vēlos pastāstīt un dalīties iespaidos par Jauniešu apmaiņas projektu Latvijā, kas notika no 2010. gada 2.- 10. augustam Cēsīs, superīgajā viesu namā „Kalniņi”, kurā piedalījās 16 jaunieši – 8 no Latvijas un 8 no Gruzijas Projekts tika realizēts ar Eiropas Savienības programmas "Jaunatne darbībā" atbalstu, programmā 3.1. sadarbība ar kaimiņu partnervalstīm, kuru īstenoja biedrība „Plauksta”. Apmaiņa ilga astoņas vienreizējas, brīnišķīgas, saulainas un pozitīvām emocijām bagātas dienas.

Apmaiņas nosaukums bija „We want to know about IT...”, kas tulkojumā nozīmē „Mēs gribam zināt par TO...”. Galvenās tēmas bija uzzināt būtiskākās atšķirības komunikācijā, attiecību veidošanā, jauniešu attiecībās, kontracepcijas izvēlē, lēmumu pieņemšanā un kultūrā starp divām pavisam atšķirīgām tautām.Domājot, kā labāk izstāstīt par to, kā mums gāja projektā, nolēmu ievietot savā rakstā piezīmes no savas dienasgrāmatas.

02.08.2010., pirmdiena. Hey! Uzmini, kur es esmu? Esmu Cēsīs! Apmaiņas projektā. Es te daudz iemācos. Ļoti daudz. Sev. Personīgi. Šobrīd ir jau vakars. Un man ir patīkams un ļoti mierīgs nogurums. Šodien mēs iepazināmies, mētājot manas mīļās tenisa bumbiņas, aptuveni iemācījāmies vārdus, patiesībā nav jau nemaz tik grūti – Leon, Levan Giga, Dato utt. Jā, ar mūsu vārdiem gan tik viegli nav – Mārtiņš – īsts mēles mežģis Gruzīniem.. Bija komandas saliedēšanas uzdevumi. Interesants bija komunikācijas uzdevums ar LEGO klučiem. Jā, komunikācijai liela nozīme, ātri sapratām, ka jānojauc valodas barjera un jāķeras pie rokām un žestiem..

Un kas tad vēl vairāk varētu saliedēt, kā dažu komandas biedru piesiešana pie staba. Azarts bija liels, to darot. Gruzīnu skauti izpaudās ar pāris piņķerīgiem mezgliem. Labākais nāca pēc tam – tagad piesietie jāatsien, neizmantojot rokas. O, jā! Secinājums viens – dots devējam atdodas. Ieguvu jaunas metodes, kā saliedēt grupu kā vienu veselu. Iespaidīgi! Tagad esmu izstiepusies uz sava mīkstā matrača un klausos, kā lejā dzied Latvijas valsts himnu. SUPER-TUPER! Iešu pievienoties pārējiem. Varbūt padziedāsim vēl kādu lustīgu latvju dziesmiņu.

03.08.2010., otrdiena. Iepazīstamies ar dienas plānojumu un vispār sistēmu kopumā – man ir savs BODY. Patiesībā katram ir savs body (pārī viens no LV viens GEO). Katrs body pārītis atbildīgais par savu dienu – jāmodina, jāuzmundrina, utt. Tas dod to, ka čupojamies visi kopā.

O, sākam domāt par saviem mērķiem, gaidām un bažām. Bet, lai to izdarītu, tiekam pie mistiskām aploksnēm, kur kaut kādi papīra gabaliņi dažādās krāsās, nevar runāt, nevar ņemt, var tikai dot... Kas tad tas, neliels apjukums un tad jau aiziet, liekam pa krāsiņām, lai katram sanāk, palīdzam un, re – katram rokās pa ceļa somai. Liekam visu somā, kāpjam uz nelielās skatuvītes (patiesībā trepes uz 2. stāvu) un stāstam.

Kad tas ir skaidrs, ko te katrs grib un gaida, – ejam tēmā, sadalāmies grupiņās, un aiziet diskusijas par formālo izglītību, neformālo izglītību, reproduktīvo veselību, to vēl visu vizualizējam.

Šodien paši domājām saliedēšanās uzdevumus. Cilvēku tornis ar augstāko bumbiņu bija topā. Pamazām sākam gatavoties vakaram – Gruzijas nacionālais vakars. Tā gatavošanā iesaistās visi, arī kaimiņu māju iedzīvotāji, jo gājām cept „hačapuri”.

Sākas Gruzijas nacionālais vakars. Ilgi gaidījām. Un sagaidījām. AWESOME! Viss izdevās. Viņiem ir tik neatkārtojamas tautu dejas. Un tautas tērpi ir pavisam neparasti. Ļoti iespaidīgs vakars Gruzīnu stilā. Jaatzīst, ka kečups gan viņiem ir ļoooti ass.

04.08.2010., trešdiena. Esmu diezgan priecīga, jo es ar Initu samainījos ar aprocītēm, kuras mums sagādāja Gruzijas jaunieši. Šodien ir Lienes (jauniete-vienaudžu izglītotāja) diena (runāsim par kontracepciju). It kā man arī būtu jāpiedalās, bet es labāk pavērošu, kā tas ir, jo arī es esmu lielā procesā uz savu apmaiņas projekta rakstīšanu. Tikko uzzināju, ka gruzīnu valodā "paldies Tev" nozīmē madloba. Āā, un vēl- sveiki nozīmē gamarjoba.

Līdz „key words” pabeigšanai ir 2 minūtes, bet es tikai lidinos mākoņos. All you need is LOVE! Tikko ar vienu gruzīnu runājām un pat sākām diskutēt par attiecībām. Tas bija ļoti savādi. Ļoti. Esmu atklāta un godīga, kad runā par attiecībām, bet, šķiet, viņiem tas ir kas TĀDS, par ko runāt labāk nevajadzētu. Ir divi varianti, kāpēc šis puisis nevēlējās ar mani runāt par savstarpējām attiecībām:
1. Es viņam likos ļoti atklāta.
2. Viņi (Gruzīni) par to nerunā vispār.

Jā šodien tāda īsta attiecību diena. Daudz diskutējām, apmainījāmies viedokļiem, problēmām, labo pieredzi, vērtībām. Esam ļoti dažādi, bet reizē arī tik līdzīgi. Interesanti vērot diskusiju – gruzīni metas ar emocijām, skaļi, latvieši noklausās un tad ar argumentiem, ir arī emocijas, bet uz gruzīnu fona nav pamanāmas.

Kad jārunā par seksuālām attiecībām gruzīni paliek kautrīgi. Mums bija jādiskutē divatā par pieciem svarīgiem savstarpējo un seksuālo attiecību jautājumiem, bet ātri vien arī šīs diskusijas paliek karstas. Te taču ir tāda vide, kurā grūti kaut ko noslēpt.

Veidojam attiecību trepes – manuprāt, sanāca pārāk ideālas; kā mēs gribētu, nevis kā ir. Ķeramies klāt pie kontracepcijas kofera. Trīs grupās, katrai sava metode, jāsameklē vajadzīgie līdzekļi, jāiepazīstas, jāpastāsta citiem. Interesanti. Gruzīnu jaunieši teica, ka nekad nav šādi turējuši rokās spirāli, hormonālo riņķi, plāksterus. Visiem tiešām patika. Daudz uzzinājām par katru metodi. Vienīgi prezervatīvu uz koka dzimumlocekļa kautrējās kāds vilkt, izņemot Lekso.

Tiešām interesanta un vērtīga diena. Tik daudz atšķirīgu viedokļu. Nekad nebūtu iedomājusies, ka uzticība, sekss, nevainība, attiecības var būt tik dažādas divu tautu izpratnē. Ir daudzas lietas, kurām nepiekrītu, bet ir dažas, kuras gribētu, lai būtu pie mums – Latvijā.

05.08.2010., ceturtdiena. Esmu veiksmīgi pamodusies. Šorīt pamodos ar jautājumu: kādēļ es šeit atrodos? Kas šodien programmā? Mums tagad būtu jāsāk, bet Edvarts (kas mums šodien pasniegs semināru par Loesje) vēl nav gatavs. Man ir vajadzīgs enerdžaizers. Izradās,ka man ir pierakstītas 2 pilnas lapas ar jauniem enerdžaizeriem. Man ļoti patika buču spēle un zirneklis.

Ārā līst. Mēs tagad ļoti skaļi trokšņojam. Mums ir fun! Liekam teikumu pie teikuma, domu pie domas un nemanot no visa sarakstītā parādās tādi domu graudi, ka nevaru saprast, kas tik foršus saukļus izdomājis. Man patīk LOESJE un viss šis kopīgais process.

Tagad mēs apspriežam visu par Latvijas nacionālo vakaru. Pie mums viesosies folkloras kopa "Delve". Tas varētu būt jautri. Gruzijas jaunieši pat zina vienu  latvju tautasdziesmu. Tas ir tik superīgi klausīties, kā viņi šo dziesmu izpilda. āwww. Iedomājies? Manai grupai jāveido afiša par Foruma teātri! Man te jau ļoooti patīk! Tikko sagājām atpakaļ grupās, un mums bija jāatzīmē Loesje tekstus, kurus rakstījām. Loesje tēmas pārsvarā bija par kultūras daudzveidību un attiecībām. Un tā kā man attiecības nav svešs jēdziens, tad es biju kā mazs spridzeklītis. :) Tik rakstīju un rakstīju. Rezultātā man pašai patika viss sarakstītais :) Šodien es atkal daudz smējos. Man sāka apnikt niķoties par neglīto laiku, un tad atkal uznāca smiešanās sindroms. Un atkal bija jāsmejas un jāsmejas. Visvairāk man nāk smiekli par to, kā Vitālijs iemācīja Gruzijas jauniešiem jautāt man: "Signe, ko tu rēc?" Kad viņi to jautā, tas ir tik smieklīgi un mīļi. :)

06.08.2010., piektdiena. Šodien ekskursijas diena, bet vispirms ”Atvērsim telpu” jeb ar Open Space tehnology – tiekam pie tiem tematiem, kuri mums ir visaktuālākie, kuri būs vajadzīgi rītdien. Un šie temati ir attiecības un narkotiskās vielas. Tos izmantos Forum Theatre grupiņa, veidojot performanci Cēsīs.

Lielāko dienas daļu pavadīju ārpus šīm viesmīlīgajām sienām. Esmu tik forši nogurusi. Mums bija ekskursijas diena. Tā pārsmējos. Par Vitālija riekstiem un banānu, kārtīgi izplunčājāmies Baltijas jūrā, pabijām Turaidas pīlī, kur kā reiz uztrāpījām uz kāzām. Esmu nudien priecīga un patīkami pārsteigta, ka esmu te - starp vēl 17 kolosāliem cilvēkiem! AWESOME! Eju pirtī. Skatos, ka Gruzijas puikas ļoti asi spēle futbolu. Pa logu skatoties, var pamanīt, ka viņiem šī spēle ir jāspēlē līdz pašiem spēka izsīkumiem. Stipri puikas.

Šodien mācījām viens otram alfabētu. Ir neiespējami rakstīt Gruzīnu valodā, bet, kad sanāk, tik skaisti izskatās.

07.08.2010., sestdiena. Ja pirmā programmas diena bija grūta, tad šodiena bija otrā smagā diena, jo nakts nav gulēta. Šodien Foruma teātris. Man jau nu ļoooti šī tēma ķerās pie sirsniņas.

Inita šodien ir skatuves zvaigzne. Ir visādi interesanti uzdevumi, lai mēs iesildītu savus ķermeņus un valodu, gan no teātra sporta, gan īsti skečiņi. Tik interesanti. Drīz dosimies uz Cēsīm, Rožu laukumu. Katra grupiņa kaut ko dara – vieni montē filmu, vieni gatavojas vakara performancei, mēs gatavojamies to visu filmēt. Nožēloju, ka nepievienojos Initas grupai, kura veidoja skeču Cēsīm. Mani laikam atturēja valodas barjera. Vai,vai,vai. Bet tomēr es un vēl pāris gudru galviņu cenšamies izveidot jautājumus gan aktieriem, gan skatītājiem. Būs super! Mums tikko izdalīja skaistus un modernus krekliņus. Forša krāsa. Man patīk!

Tikko atgriezāmies no Cēsīm. Ir ļoti vēls un tumšs. Gāja suprīgi forši un jautri. Mums piederēja viss Rožu laukums. Cilvēki mūs vēroja un mūs arī atbalstīja. Pozitīvas sajūtas. Pirmo reizi redzēju, kas ir Forum Thetre. Bija iestudēts skečs, pēc tam ar vadītāja jeb Jokeris palīdzību pārrunājām varoņus, ko gribētu viņos mainīt un vai tas ir reāli. Tad spēlēja skeču vēlreiz un katram bija iespēja pateikt Jokerim stop un izstāstīt par savu vēlmi mainīt notiekošo, kadu tēlu un kāpēc. Jokeris tad arī izlēma, vai vari nomainīt tēlu, vai doma ir pārāk nerealizējama, tālu no īstenības.

Tāds kā gandarījuma vilnis. Ekskursija arī bija vāv. Staigājām savos zaļajos krekliņos, dziedājām, smējāmies un lieliski pavadījām laiku.

Tagad spēlējam kārtis. Un atkal ir jautri. Zaudētājiem jādodas peldēt. Es pievienošos - ja neveicas kārtīs, tad veicas mīlestībā. Un tur nu es neko nevaru padarīt. Tā tas ir.

08.08.2010., svētdiena. Ir ļoti karsts. Patiešām karsts. Lekso prezentē "Jaunatne darbībā", varbūt varēja drusku interesantāk, bet ir labi. Sāku aizdomāties par brīvprātīgo darbu.

Mums te notiek šausmu lietas. Inčai visas bildes izdzēstas no fotoaparāta! Man būtu žēl. Arī Gruzijas jaunieši ļoti pārdzīvo. Mīlīgi. :)

Domājām par nākotnes plāniem saistībā ar jaunu projektu un „Jaunatne darbībā“ – mums radās tik superīga ideja.. vēl mazliet jāpapildina, un dodamies nākošvasar uz Gruziju..jūhūūū!

Informācija no šodienas – jaunietis no Gruzijas un jauniete no Latvijas, šo ideju tiešām uzlika uz papīra un tagad jau ir projekts gandrīz gatavs, tik jāpārskata un jāiesniedz. Super, tas bija labs darbiņš, ko paveicām!

Daļu laika pavadām, strādājot pāros un gatavojot rītdienas nodarbību. Mums ir jāizdomā jaunas metodes, aktivitātes, kā runāt ar vienaudžiem par attiecībām. Tikai, lai viss būtu interesantāk katram pārim aktivitātēm ir savi noteikumi, piemēram, aktivitāti pildot, nav redzes, nav taustes, nevar runāt, utt.

Atkal montējam filmas, un viena grupa veido bukletu.

09.08.2010., pirmdiena. Apmaiņa tuvojas beigām. Un jau pirmā asara tek. Jāsaņemas! Vēl jau nav nekādas beigas. Šodien daudz nesanāks rakstīt, jo daudz darāmā. Jāpabeidz filmas, jānovada sava nodarbība.

Vadām nodarbības – patiešām aktivitātes visas interesantas un jaunas. Jāatceras pierakstīt, lai varu tās izmantot, kad pati iešu runāt ar vienaudžiem. Atkal gaisā uzvirmo diskusijas par attiecībām divu tautu izpratnē. Tas ir tik labi, ka ir dažādi viedokļi, tas māca pieņemt, ka var arī savādāk. Tāpēc jau mēs te esam, lai, iepazīstot citus, labāk iepazītu sevi.

Filmas un bukleta makets ir gatavi un izdevušies vienkārši fantastiski! Visi tik cītīgi strādāja. Un te nu ir darba auglis - pašu prieks. Veidojām filmas par 3 tematiem- Foruma teātris, kontracepcija un savstarpējās attiecības. Filmiņā par savstarpējam attiecībām jaunieši lieliski spēja parādīt Latvijas jauniešu un Gruzijas jauniešu attiecību atšķirības. Jāpiebilst, ka Gruzijā mīlestība ir daudz platoniskāka, nekā te - Latvijā. Bukletu nolēma veidot par prezervatīva lietošanu, vairāk Gruzijas jauniešiem, ko izmantot, mums vairāk noderēs filmiņas!

Un tagad, kad darbiņi padarīti, varam sākt gatavoties vakara ballītei!

10.08.2010., otrdiena. Esmu laicīgi piecēlusies, lai veiksmīgi pabeigtu savu rakstu. Stāsts ir par vakardienu. Es atvainojos, par BRĪNIŠĶĪGO un NEAIZMIRSTAMO vakardienu. Viss bija tik, tik, TIK superīgi. Ejot gulēt, nācās izplūst asarās. Pabeidzām savas filmas, uztaisījām katrs sev Youthpass, noskatījāmies kopīgi Gigas veidotos klipiņus un palaidām brīvībā uz Cēsīm brīnumlaternas. Tas bija neaizmirstami. Sajūtas bija piepildītas ar tuvības un pozitīvisma lādiņiem.

Pēdējie vārdi par pasākumu, laba vēlējumi un cerība tikties nākošvasar. Tagad katrs vāc savas mantas. Visi kā skudriņas - te augšā, te lejā. Vēl pēdējo reizi kārtīgi izsmējos. SUPER!

Es pametu „Kalniņu” teritoriju ar neparastām sajūtām - es biju laimīga, bet raudāt arī gribējās. Es tik ļoti biju noilgojusies pēc mājām, bet tagad man bezgalīgi pietrūka manu draugu.

Vasara ir piepildīta. Tas ir pilnīgi droši. Es sapratu, cik ļoti daudz iespēju pastāv. Un tās ir tikai jāprot izmantot sev pieejamākā laikā. Vienreizēji forši pavadītas šīs 8 dienas. Un neko es nenožēloju. Tikai varu papildināt sevi. Es uzlaboju komunikācijas spējas, parādījās arī vēlme mācīties vairāk valodu. Un esmu tādā priekā! Nevaru sagaidīt, kad varēšu iesniegt savu sarakstīto projektu!

Signe, projekta dalībniece,
Mārīte, biedrības „Plauksta” jauniešu koordinatore