Tā bija īsta „Ekspedīcija „3 dienās apkārt Lejasciemam"!

Pagājušā gada vasara Lejasciema pagasta jauniešiem bija darbīga, krāsaina un pilna piedzīvojumiem. Vēl tagad ausīs skan prieka pilnie, urrā, saucieni, kad uzzinājām, ka Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra ir atbalstījusi projekta pieteikumu „Ekspedīcija „3 dienās apkārt Lejasciemam””, mums piedaloties ES neformālās izglītības programmas „Jaunatne darbībā” Jauniešu iniciatīvu projektu konkursā.

Kas tad īsti bija Ekspedīcija?
Noteikti kaut kas vairāk par Vinnija Pūka „ekspotīciju”. Bet tagad par visu pēc kārtas.

Projekta ideja – doties pa sava pagasta robežu - radusies jau vairākus gadus atpakaļ, kad par to runāja mūsu vecāki. Ja toreiz tā vienkārši šķita interesanta un pievilcīga, tad pagājušajā vasarā tieši mēs bijām gatavi to īstenot. Vasara ir skolēnu un studentu brīvlaiks, kad vislabāk realizēt kopīgas aktivitātes. Veselu mēnesi mini darba grupās plānojām maršrutu un pārgājienam vajadzīgo uz papīra. Pēc tam paši devāmies dabā, lai redzētu, kur tad Ekspedīcijas dalībniekus vēlamies dzīt! Tās bija vairākas dienas, kad paši lauzāmies pa Lejasciema mūža mežiem, purviem un aizaugušām pļavām, lai mēģinātu nomarķēt 129 km garu robežu! Bija mirklis, kad pati sapratu, ka mana misija ir organizēt, bet ne pašai doties tik grūtā pārgājienā.

Manuprāt, Ekspedīcijas sāls bija mūsu apņemšanās iet pa fizisko robežu neatkarīgi no tā, vai robeža ir purvs, mežs, ezers, upe vai ceļš! Ja kaut ko darām, tad pamatīgi un pa īstam! Kad beidzot mums, organizatoriem, bija skaidrs, kur sāksim un kur beigsim ekspedīciju, kur trijās dienās jaunieši ēdīs brokastis, pusdienas, vakariņas, kur nakšņos un ka tās būs divas komandas, kas vienā punktā sāks, bet pēc trim dienām satiksies,  talkā aicinājām AM Jaunsardzes centra Vidzemes novada daļas  referentus, kuru loma visā ekspedīcijas norisē bija neatsverama. Viņi Ekspedīcijas varoņiem gatavoja uzdevumus, pārbaudījumus un dažādas spēles visnegaidītākajās vietās!

Patiešām cēlais projekta mērķis – apvienojot komandās dažādu vecumu un dažādu iespēju pagasta jauniešus, dot iespēju sportiskā garā apsoļot pagasta robežu, vācot un dokumentējot informāciju par redzēto, pieredzēto un uzdoto, ko vēlāk pastāstīt citiem – tika izpildīts dubultīgi!

Kā trīsdesmit jaunieši „pārcieta” Ekspedīciju”
Kad grandiozie sagatavošanas darbi bija paveikti, izgatavots ekspedīcijas logo un sarūpēti krekliņi, dienu pirms Ekspedīcijas Lejasciema estrādē notika Ekspedīcijas dalībnieku instruktāža. Organizatori izstāstīja, kā noritēs ekspedīcija, kas nepieciešams no vajadzīgajām līdzi ņemamajām mantām (higiēnas preces, saldumi),  tika izdalītas kartes, uzdevumi, kas jāveic trīs dienu garumā (dokumentēšana, informācijas vākšana), izlozēta dalība komandās, izvēlēts komandas vadītājs, parakstīta drošības lapa un reģistrēts katrs dalībnieks. Saņēmuši visas norādes un apņēmības pilni, ka viss sāksies rīt, dalībnieki devās pa mājām.

No dienasgrāmatas: 1.diena, pulksten 7.00
Rīts ataust saulains, kas ir pirmā zīme, ka viss izdosies. Koši dzeltenos un smuki zaļos krekliņos ģērbti, jaunieši pulcējas Lejasciema centrā. Te tiek sašķirotas mantas, ko dalībniekiem vēlāk uz nakšņošanas vietu nogādās apkalpes komandas. (Jā, jā mēs, organizatori, izveidojām divas apkalpes komandas, kas turpmāko laiku rūpējās par dalībniekiem). Tad visi salec busā un dodas uz Ekspedīcijas starta vietu Lejasciema pagasta „Lazdukalnā”, kas ir visaugstākais punkts pagastā virs jūras līmeņa. Lai te nonāktu, pirmie dalībnieki pagūst piesmelt apavus, jo starts atrodas kārtīgos džungļos! Tad seko pēdējie norādījumi, tiek pārbaudīts līdzpaņemtais ekipējums (organizatoru norādītais, kā arī organizatori pārliecinās vai līdzi nav paņemti mobilie telefoni, cigaretes un alkohols. Uz komandu -- divi mobilie tālruņi).

Draudzīgi paspieduši viens otram roku, zaļā Ziemeļu komanda dodas vienā virzienā, bet dzeltenā Dienvidu komanda – otrā virzienā, draudzīgi pajokojot, ka pēc trim dienām visi noteikti atkal redzēsies!

Ziemeļu komanda ekspedīciju uzsāk gar Vidagas upi, dodas gar „Mačukaktu”, Sudrabkalniņu. Pusdienas un pārbaudījums komandas saliedēšanā (saldumu nopelnīšana) pie „Dzeņukakta”. Noieti 10 km. Tālāk maršruts ved caur mežiem. Pēcpusdienā intelektuālais pārbaudījums komandas saliedēšanai. Pieveikti vēl 12 km. Nakšņošana, vakara ugunskurs, vakariņas un spēles pie „Lāču” mājām. Vakara trase drūmā un biedējošā mežā: pārvietošanās pa virvēm, kas atrodas nepilnu metru no zemes, nokrist nedrīkst, tad atkal viss jāsāk no gala! Kad šķiet, ka nupat jau maršruts pievarēts, atskan imitēti šāvieni kā pārbaudījums meiteņu drosmei! Tā kā saldumi ir jānopelna, tad visi naski dodas uz loka šaušanu pa balonu, kurā paslēptas koordinātes azimuta noteikšanai. Nepaiet pat stunda, kad saldumu kārba rokā! Pirms došanās uz savām jaunajām mājām – teltīm, komanda uzsāk karoga izgatavošanas darbus.

Kā pirmajā dienā veicās Dienvidu komandai? Pirmie 10 km no starta brīža ved caur skaistiem mežiem. Nu tīrā pastaiga, kas īsi pirms pusdienām beidzas ar smagu brišanu cauri purvam.. līdz jostasvietai slapji, dzeltenie iznāk pie Ridūžu ūdenskrātuves pusdienot. Bet ēdiens jānopelna, pievarot pārbaudījumu „Strūklaka”. Pēcpusdienā nosoļojuši kilometru, dalībnieki sēstas iepriekš sagatavotās laivās (nodrošināja organizatori) un pa Gauju pieveic 8 km līdz nakšņošanas vietai Robežkalna HES teritorijā. Sēžot pie vakara ugunskura, jaunieši liek lietā savu izdomu karoga izgatavošanā.

2.diena, 6.30
Abu komandu apkalpes ekipāžas pulcējas pie ēdnīcas Lejasciemā, lai saņemtu brokastis saviem aprūpējamajiem un tad ceļā.
Ziemeļnieki šajā dienā turpina ceļu caur simtgadīgiem mežiem, līdz pusdienām nosoļojot 10 km. Protams, pirms pusdienām ir kārtējais pārbaudījums – komandai jāšauj mērķī, tad galvā uzvelkot gāzmaskas ar aizlīmētām acīm, visiem sadodoties rokās, klusējot ir jāatrod kokos sakārtas cepumu paciņas! Forši! Tad ceļš līdz Gaujai pie Līves mājām (7km) un sēšanās laivās un 4km pa Gauju līdz naktsmītnes vietai. Vakariņas jāgatavo pašiem, katru ēdiena sastāvdaļu nopelnot pārbaudījumos. Šajā dienā nākas izmantot mediķa pakalpojumus, jo viena nešpetna ērce ir izvēlējusies kādu no mūsējiem! 

Dienvidu komandai rīts iesākas ar pārsteigumu – kāds ir nočiepis karogu!! Kā vēlāk izrādās – tās ir Ziemeļu komandas apkalpes meitenes! Modrības un kārtības pārbaudījums nakts reidā! Lai novērstu lieku satraukumu, tūlīt pēc brokastīm tiek organizētas saliedēšanas spēles, kas nomierina uztrauktos prātus. Dienvidnieki dodas ceļā caur Cepļa purvu gar Mastiņu mājām līdz pat Tirzas stacijai, kur viņus sagaida intelektuālais pārbaudījums un citas uzjautrinošas lietas no organizatoru puses.  Pusdienas „Gosupē”. Pieveikti 10 km. Pēc 2 km komanda sasniedz Galgauskas ezeru.  Tālāk komanda veic vēl 10km līdz Ratenieku mājām. Arī šai komandai vakariņas nākas gatavot pašiem, ēdiena sastāvdaļas nopelnot uzdevumos. Pirms nakts miera – „Fairy putu balles sacensības”, ko ļoti asprātīgi un prātīgi noorganizē Dienvidu apkalpes komanda. Jauniešiem uz brīdi piemirstas noberztās kājas, jaunās tulznas un pazaudētie apavi!

3.diena, 6.30
Apkalpe „izņem” ēdienu Lejasciemā un dodas tālumā pie savām komandām.

Ziemeļu komandai līdz pusdienām 10 km garumā redz tikai mežu, mežu, mežu, bet toties stingri turas „uz īstās pagasta robežas”. Mazliet manām nogurums, jo šī ir viskarstākā diena laika apstākļu ziņā. Paēduši pusdienas, jaunieši piedalās intelektuālajā pārbaudījumā „Kā tu pazīsti savu pagastu?” Ceļu komanda turpina gar Robežkalns – Alūksne šoseju 8 km garumā. Jāatzīst, ka te mazlietiņ pieviļ kompass un uzbāzīgais mežs, taču finišs ir sasniegts godam – ar dziesmu un augstu paceltu karogu!

Dienvidu komandai šajā rītā pēc brokastīm tiek piedāvāts amizants pārvietošanās veids: zirga rati, protams, ar visu zirgu un saimnieku, kurš pastāsta par zirga iejūgšanu un dzīvi uz robežas. Pēc 5 km komanda uzsāk ceļu pa „Mudažas” purvu (8km). Pusdieno netālu no Augulienas. Ceļu turpina gar aizaugušu upīti un bebru sagāztiem kokiem un veidotiem aizsprostiem. Grūti.  Nonākot līdz Sudalu ezera krastam, viņus gaida laivas, un pēdējos 4 km nākas spēcīgi airēt līdz finiša vietai. Ekspedīcijas noslēgums ir emocionāli piesātināts. Ekspedīcijas dalībnieki ar karogiem un himnu ierodas finiša vietā. Katra komanda izvirza trīs pārstāvjus trim  nominācijām: „Fiziskais atbalsts”, „Morālais atbalsts”, „Cilvēks - dzīvesprieks”. Turklāt katrs dalībnieks saņēma Ekspedīcijas izturības pasi.

Pateicoties mūsu draugiem no Jaunsardzes centra, vairāku stundu garumā jaunieši piedalās dažādās stafetēs, spēlē peintbolu, cep desiņas un peldas ezerā, jo aiz muguras viens no interesantākajiem vasaras piedzīvojumiem – Ekspedīcija.

Ko ieguvām? Visu pasauli -- Lejasciemu!!!
Mēs mācījāmies un iemācījāmies strādāt komandā, uzklausīt un pieņemt arī citu viedokļus, jo mūs vienoja  kopējs mērķis – tikt galā ar pagasta robežu. Iesaistīšanās projektā deva iespēju aktīvi, atbildīgi un saturīgi pavadīt laiku. Projekta vienreizība un unikalitāte ir novērtēta, kad ar šo ideju iepazīstinājām citus jauniešus Gulbenes un citos novados.

Tā bija ekspedīcija, kas pagastā notika pirmo reizi. Tā bija ekspedīcija, par kuru joprojām runā un sajūsminās! Tā bija ekspedīcija, kas iedvesmoja un ļāva ikvienam noticēt sev, ka varam, ja to vēlamies!

Jana,
Lejasciema jauniešu centrs „Pulss”