Studiju vizīte „After the Arab spring: the reality of youth work in Tunisia”

Patiesībā ir diezgan grūti aprakstīt Tunisiju – tik daudz pārsteidzoša ir gan tās kultūrā, gan sadzīvē, gan pārsteigumi par to, kas šajā valstī jau paveikts un ko visu vēl tikai plānots darīt. Tikpat grūti ir uzrakstīt par studiju vizītes ieguvumiem, pārdomām un sajūtām... Tad nu piedāvājam izvilkumus no saviem studiju vizītes pierakstiem, lai katrs pats mēģina veidot savu kopīgo bildi.

Kāpēc studiju vizīte  Tunisijā?
Studiju vizīte Tunisijā pirms 2 gadiem nebūtu bijusi iespējama! Tomēr jāatzīst, ka Tunisija ir viens no labākajiem partneriem Euromed tīklā (tās ir valstis, kas iesaistījušās Vidusjūras reģiona valstu savienībā). Pašreiz Tunisijā viss ir kustībā un mainās - mirklis pēc kaut kā un pirms kaut kā. Mirklis, kurā ir svarīgi, lai Eiropas jaunatnes darbinieki un aģentūru pārstāvji redzētu, kāda ir jaunatnes darba realitāte pēc revolūcijas un lai veidotos sadarbība jaunatnes jomā – tāda sadarbība, kas ir balstīta uz izpratni un principu, ka viens no otra varam mācīties. 

Jaunatnes politika

Tunisijā ir salīdzinoši liels jauniešu īpatsvars; 37% no visiem valsts iedzīvotājiem ir jaunieši vecumā no 14 – 24 gadiem,  tāpēc viņiem tiek pievērsta īpaši liela nozīme. Tunisijas ministriju pārstāvji uzsvēra, ka viņi jauniešos redz valsts nākotni, un īpaši akcentējama ir viņu ticība jauniešiem, kuri tiek aicināti aktīvāk iesaistīties sabiedrības norisēs.

Tunisijā, līdzīgi kā Eiropā ir pareiza izpratne par to, ka jaunatnes politikas jomai ir jābūt saistītai ar pārējiem valsts sektoriem un ka jaunatnes joma ir vienlīdz svarīga ar citām jomām. Pēc prezentācijām šķita, ka ministriju pārstāvji cenšas iekļaut jaunatnes politiku Tunisijas kopējā attīstībā. 

Jāpiebilst, ka ir vērojama liela atšķirība starp Tunisijas galvaspilsētu un lauku reģioniem. Atzīstami, ka pēc revolūcijas projekti un finanses vairāk tiek virzīti uz valsts reģioniem. Arī reģionālie jaunatnes un sporta departamenti saņem atbalstu.

Tomēr diskusijās varēja just, ka jaunieši uzskata, ka viņi vēl vairāk varētu tikt iesaistīti lēmumu pieņemšanā un aktivitātēs. Paši jaunieši izsakās, ka komunikācija ar ministrijas pārstāvjiem būtu uzlabojama, lai vairāk tiktu uzklausīts jauniešu viedoklis un lai viņiem tiktu dota lielāka brīvība pašiem pieņemt viņu dzīvi ietekmējošus lēmumus. Apsveicami ir tas, ka jaunieši nebaidījās par to jautāt un diskutēt arī Eiropas viesu klātbūtnē. No oficiālām  prezentācijām tika pāriets uz reālu un aktīvu diskusiju. Ministrijas pārstāvji atzina, ka arī viņi tikai mācās – strādāt ar reģioniem un decentralizētā sistēmā un ka arī jauniešiem jāmācās iesaistīties diskusijā un dialogā. Protams,  domāšana ir jāmaina, un jaunā valsts filozofija  ir šāda - tauta pati izvēlas, organizē un piedalās. Kā pāriet no diktatūras uz demokrātiju? Klausīties, dzirdēt, saprast. Kopumā Tunisijā ir jūtams entuziasms jaunas dzīves veidošanā, pie tam jauni izglītoti cilvēki atgriežas Tunisijā, lai veidotu savas valsts dzīvi labāku.

Kopumā varētu minēt vairākus ieguvumus jaunatnes politikas jomā pēc revolūcijas:
-Ar jauniešiem saistītu jautājumu caurskatāmība,
-Dažādu tabu izslēgšana,
-Jauniešu nevalstiskās organizācijas veido paši jaunieši,
-Ir izveidots plašs jauniešu organizāciju tīkls reģionālā un nacionālā līmenī,
-Ir noslēgti vairāki sadarbības līgumi ar citām valstīm, tostarp jaunatnes politikas jautājumos,
-Jaunatnes politika ir balstīta uz pozitīvu segregāciju nacionālā, reģionālā  un vietējā līmenī,
-Jaunatnes politikas pamatā ir līdzdalības modelis.

Jaunatnes darbinieki un jaunatnes darbs
Jau gadiem Tunisijas universitātē var iegūt jaunatnes darbinieka izglītību – tomēr sākotnēji tā cieši bijusi saistīta ar tūrismu. Paši tunisieši atzīst, ka izglītībā ir vairāk teorijas un mazāk prakses. Interesanti, ka valstī ir diezgan aktīva nometņu darbība, un ir izveidota 5 pakāpju apmācību sistēma nometņu vadītājiem.

Lauku reģionos  darbs tiek organizēts divējādi - darbs jauniešu centros un tur, kur šādu centru nav, tiek izmantoti pārvietojamie jauniešu centri – ar materiāliem aprīkotas mašīnas, kurās strādā divi izglītoti jaunatnes darbinieki (piemēram Kairouānas apgabalā, kurā 70% iedzīvotāju dzīvo laukos). Lai aptveru visu plašo reģionu, Jaunatnes departamenta vadībā tiek izveidots kalendārs, lai pārvietojamie jauniešu centri nonāktu visā plašājā reģionā un lai kāds apvidus netiktu atstāts novārtā.

Jauniešus Tunisijā iesaista brīvprātīgajā darbā, tomēr jāatzīst, ka izpratne par neformālo izglītību un brīvprātīgo darbu viņiem ir mazliet citāda, nekā pierasts pie mums Latvijā un Eiropā. Paši jaunieši atzīst, ka arī neformālās izglītības apmācības ir vairāk teorētiskas (80% ir teorētiskā daļa un 20% ir praktiskā daļa), līdz ar to jaunieši daudz mazāk var piedzīvot neformālās izglītības principus: mācīšanās darot, mācīties mācīties (learning to learn), mācīties būt vai mācīties būt kopā ar citiem. Protams, tas ir tikai ceļa sākums, jo tunisiešiem ir vēlme situāciju uzlabot.

NVO sektors un sabiedriskā aktivitāte
Eksperts pilsoniskās sabiedrības jautājumos savā prezentācijā stāstīja, ka Tunisijas sabiedrība pēc revolūcijas ir izmainījusies. Kopējais reģistrēto nevalstisko organizāciju skaits Tunisijā ir 8000, no kurām 2000 ir izveidotas pēc revolūcijas. Par aktīvām varot uzskatīt tikai ap 500 nevalstisko organizāciju. Aktivitātes pamatā ir finanšu kapacitāte, kas ir nepietiekoša, lai nodrošinātu visu organizāciju darbību. Īpašs kapacitātes trūkums ir izjūtams jauniešu organizāciju vidū. Tikai 10% jauniešu organizāciju saņem finansējumu no dažādiem pieejamiem fondiem, kas  veido 80% no to rīcībā esošā finansējuma. Paši tunisieši apzinās, ka ne visas jaundibinātās NVO ir ilglaicīgas.

Ja līdz revolūcijai organizāciju darbība lielā mērā bija atkarīga no valdības (tā deva naudu un pasūtīja, ko organizācijām darīt), tad pēc revolūcijas valdību no sabiedriskā sektora cenšas atdalīt un ir pieņemts likums, kas neļauj vienlaicīgi būt partijas un biedrības vadībā. Tomēr vecajām organizācijām arī tagad jāatrod sava vieta, jo daudzi uzskata, ka tas, kas ir bijis pirms revolūcijas, jālikvidē – ka tas nav bijis labs, bet, neskatoties uz to, organizācijas turpina strādāt. Vēl jāpiebilst, ka NVO bija īpaši aktīvas pirms vēlēšanām – strādāja, lai iedzīvotāji piedalītos vēlēšanās.

Pie nevalstiskajām organizācijām pieder gan arodbiedrības, gan neformālas grupas. Attiecībā uz jautājumiem, kurus organizācijas risina, ir novērojama šāda tendence – organizācijas, kas atrodas lielajās pilsētās, fokusējas uz globāliem jautājumiem, savukārt nabadzīgajos lauku apvidos - uz vietējām problēmām, kam ir izteikts ekonomisks raksturs. Darbs organizācijās tiek veikts pēc brīvprātības principa, un nauda netiekot virzīta kā galvenais faktors.

Galvenie organizāciju dibināšanas iemesli ir:
-Vēlme sasniegt kādu konkrētu savu mērķi;
-Pēc revolūcijas pieauga jauniešu vēlme darboties.

Vēl kāda iezīme- tunisieši ir ļoti lepni par savām vecpilsētām – medīnām. Par tām biedrības rūpējās jau pirms Arābu pavasara. Viņi ne tikai saņem atbalstu no valdības, bet arī paši piesaista finansējumu – piemēram cilvēkiem, kuri dzīvo vecpilsētā, tiek piedāvāta nauda materiāliem, lai viņi paši varētu remontēt savas mājas.

Pēc sarunām ar biedrību un jaundibināto asociāciju cilvēkiem var secināt, ka viņu svarīgākās vērtības ir solidaritāte, brīvprātīgais darbs un vides aizsardzība, un, protams, vēlme sadarboties ar Eiropu.

Sieviešu tiesības un nodarbinātība
Studiju vizītes ietvaros tās dalībniekiem bija iespēja vienu vakaru pabūt vietējās ģimenēs. Pēc sarunām un kopīgi pavadītā laika radās dažādi secinājumi, tai skaitā par sieviešu lomu. Novērojām, ka ģimenes ir ļoti dažādas  - dažās no tām sievietes nesēžas pie galda, bet citās,  ja arī sievietei ir lakats, tomēr viņa sēž kopā ar pārējiem. Dažviet sievietes vispār nestaigā ar lakatiem. Var just, ka ģimenē māti ciena.

Tas, ka sievietes ir mājsaimnieces, vēl joprojām ir tradīcija un kultūras iezīme. Arī sievietes ar labu izglītību bieži vien pēc kāzām vada mājsaimniecību.  Ekonomiski aktīvas ir apmēram 25% no visām sievietēm, tomēr pēc statistikas datiem tikai 35% sieviešu ir bezdarbnieces – tās ir sievietes, kuras meklē darbu. Ir izveidotas speciālas programmas, lai palīdzētu sievietēm iegūt darbu, jo tradicionāli ir strādājuši vīrieši, tomēr sabiedriski aktīvākas ir jaunas sievietes.

Sadarbības iespējas

Tiekoties ar jauniešiem, kuri iesaistījušies gan vietējos, gan starptautiskajos projektos, bija redzams, ka viņi patiešām novērtē iegūto pieredzi – lepojas ar to, ka palīdz savā valstī dzīvi veidot labāku (piemēram, organizējot aktivitātes, kurās aicināja iedzīvotājus piedalīties vēlēšanās un vides sakopšanas aktivitātes). Starptautiskajos projektos jaunieši ļoti uzsver, kā viņi projektos attīstījušies kā personības.  Te manāmas atšķirības ar Latvijas jauniešiem, kuri bieži vien pēc projektiem vairāk uzsver labi pavadīto laiku un jauniegūtos draugus, bet ne tik ļoti  to, ko guvuši kā personības un kā iegūto varētu izmantot aktivitātēs uz vietas.

Sadarbības ar Tunisiju un citām Euromed valstīm jaunatnes jomā veidošanai ir pieejami divi rīki:
-„Euro-Med Jaunatne” (Euromed Youth Programm) http://www.euromedyouth.net/
Euromed Youth programma, kuras ietvaros var īstenot projektus neformālās izglītības jomā, ilgs līdz 2013. gada 23. jūnijam. Tās partnervalstis MEDA reģionā ir: Jordānija, Palestīna, Tunisija, Ēģipte, Izraēla, Alžīrija, Lībija, Maroka.
-Programma „Jaunatne darbībā” www.jaunatne.gov.lv

Starp formalitātēm un reālo dzīvi
Kopumā studiju vizīte bija labi sagatavota un izplānota tā, lai  dalībniekiem dotu iespēju iepazīt Tunisiju un jaunatnes darbu visdažādākajos aspektos. Programma bija piesātināta un pārdomāta. Cilvēki – sirsnīgi un atsaucīgi.

Tomēr bija sajūta, ka ir kaut kādas formālas lietas, kuras Tunisijas sabiedrībā ir ļoti spēcīgas. Piemēram, uzvalki par spīti karstumam, nedalīta cieņa, pakļaušanās priekšniecībai un katras organizācijas direktora slavināšana. Tas jūtams arī atsevišķos momentos ikdienas dzīves ritmā. Piemēram, jau lidmašīnā jāaizpilda lapa, kura būs jārāda pasu kontrolei – vārds, uzvārds, pases numurs, darba vieta u.c. Lidostā sagaidāma diezgan liela aizķeršanās, jo jāgaida vīza. Arī atpakaļceļā pasu kontrolei jāieplāno diezgan ilgs laiks.

Valstī ir vērojams liels kontrasts starp pilsētām un laukiem. Nevar nepamanīt, ka ceļmalās ēdienu gatavo starp atkritumiem, kuru visapkārt ir ļoti daudz – uz zemes, kokos un citviet –  un tās galvenokārt ir plastmasas pudeles un maisiņi. Tieši tāpēc daudzas NVO strādā ar vides sakopšanas un aizsardzības jautājumiem.

No kultūras atšķirībām var minēt arī to, ka vietējie brauc mazliet kā traki – pīpinādami, tomēr tas nav agresīvi. Tas vienkārši ir sazināšanās veids. Un vēl – radās iespaids, ka Tunisijā sarunāt var visu!

Noslēguma vietā
Viņu aizrautība un cerība ir vienkārši apbrīnojama.  Tunisieši saprot, ka jābūt pacietīgiem un vienā dienā nevar mainīt domāšanu. Piemēram, jaunietis, kurš studējis Parīzē un Oksfordā, ļoti aizrautīgi runāja par pilsonisku sabiedrību un izteica daudz domu, kas aktuālas arī Latvijai. No vienas puses, iedzīvotāji uzsver, ka viņi negrib būt atkarīgi no valsts, bet tajā pašā laikā saka – Tu esi valsts, tev jārisina manas problēmas.

Saprast, ka katrs pats ir atbildīgs par notiekošo – nevar sēdēt un gaidīt! Arī mums katram ikdienā ir vērts to atcerēties, un šī atziņa lai ir kā labs sākumpunkts sadarbībai ar Tunisiju!
   
Daina, Rudīte

 

Ja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras mājaslapā un publikācijā norādīta saite uz citu iestāžu vai privātpersonu mājaslapām, kontiem vai vietnēm, par attiecīgajos informācijas resursos ievietoto informāciju Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra neatbild.