Starpkultūru izglītība Eiropas jaunatnes darbā – laiks pārdomām?

Ar šādu nosaukumu un aicinājumu norisinājās starptautiskais seminārs starpkultūru izglītības jomā   Bonnā, Vācijā no 30. maija līdz 2. jūnijam. Semināru organizēja Eiropas Savienības programmas „Jaunatne darbībā” Vācijas Nacionālā aģentūra SALTO-YOUTH apmācību  ietvaros.

Atbilstoši semināra tematikai arī dalībnieku sastāvs bija daudznacionāls – 25 dalībnieki pārstāvēja 15 valstis (Albāniju, Austriju, Kipru, Igauniju, Franciju, Vāciju, Nīderlandi, Poliju, Lielbritāniju, Gruziju, Bosniju un Hercegovinu, Turciju, Somiju, Itāliju, Latviju). Dalībnieku vidū bija gan Eiropas jaunatnes politikas veidotāji, gan jaunatnes neformālās izglītības un nevalstiskā sektora darbinieki, gan studējošā jaunatne.

Pateicoties ES programmas „Jaunatne darbībā” finansējumam, es varēju piedalīties šajā starptautiskajā seminārā un pārstāvēt Latviju. Jaunatnes neformālās izglītības jomā darbojos jau kopš 2001. gada un ikdienā sastopos ar starpkultūru izglītības jautājumiem ne tikai vietējā Latgales multikulturālajā vidē, bet arī iesaistot Rēzeknes pašvaldības jauniešus programmas „Jaunatne darbībā” jauniešu apmaiņas, jauniešu iniciatīvas un Eiropas Brīvprātīgā darba projektos.

Semināra galvenie temati bija starpkultūru izglītības loma Eiropas jaunatnes programmās un Eiropas jaunatnes politikā, starpkultūras izglītības kompetenču attīstība un kvalitātes kritēriji. Bet galvenais semināra organizatoru izvirzītais mērķis, – balstoties uz dalībnieku dažādajām pieredzēm un zināšanām šajā jomā,   izprast pārmaiņas, kas notikušas starpkultūru izglītības attīstībā Eiropas līmenī kopš 21. gadsimta 90.  gadiem, izvērtēt šīs jomas panākumus un mazāk veiksmīgu eksperimentu cēloņus, kā arī apzināt jaunās tendences un iespējamos papildinājumus, kas būtu jāiekļauj Eiropas starpkultūru izglītības metodoloģijā un starpkultūru izglītības materiāla T-kit on Intercultural Learning atjaunotajā versijā.

Semināra programmas sākumā mēs noklausījāmies starpkultūru izglītības izvērtējuma ievadlekcijas, ko lasīja šīs jomas Eiropas līmeņa galvenie eksperti, kas padziļināja izpratni par starpkultūru izglītības daudzveidību un problemātiku šajā jomā mūsdienās. Tematikas padziļināts izvērtējums palīdzēja definēt un salīdzināt starpkultūru izglītības situācijas dažādās Eiropas valstīs. Semināra aktivitātes notika mazās daudznacionālās darba grupās, kas ļāva efektīvi  strādāt ar starpkultūru izglītības tematiskajiem virzieniem, izstrādāt jaunus priekšlikumus un kvalitātes kritērijus.

Jāatzīst, ka sagatavošanās posms pirms semināra arī bija ļoti būtisks. Vispirms semināra organizatori visus dalībniekus aicināja iepazīties ar konkrētu semināra tematikas teorētisko bāzi un pētījumiem šajā jomā, līdz ar to tas veidoja vienotu platformu diskusijām par konkrēto tēmu.

Seminārā gūtās vissvarīgākās atziņas un idejas
Starpkultūru izglītības izpratne Eiropas kontekstā ir daudzslāņaina. Katra valsts sastopas ar starpkultūru izglītības jautājumiem, taču atšķiras šīs jomas problemātika. Piemēram, Francijā vai Vācijā jau ir izveidojusies jauna iedzīvotāju paaudze, kas sākotnēji bija imigranti, taču šobrīd jaunajai paaudzei jau ir gan attiecīgo valstu pilsonība, gan visas līdzvērtīgās iespējas, taču jaunietis(-e) ir savā ziņā zaudējis(-usi) identitāti – nespēj noteikt savu piederību: vai joprojām esmu marokānis(-iete) vai jau francūzis(-iete), vai esmu turks(-ciete) vai tomēr vācietis(-e)? Savukārt, skatoties Latvijas kontekstā, ar šo problēmu itin drīz sastapsies masveidā izbraukušo Latvijas iedzīvotāju jaunā paaudze Īrijā vai Lielbritānijā. Taču tikpat labi var jautāt, vai Latvijas poļi, ukraiņi un krievi sevi identificē ar latvietību vai tomēr ar savu senču izcelsmi un vai tas ir svarīgi valstij, kurā viņi dzīvo, un kāpēc Igaunijas cittautieši jūt lielāku piederību savai dzīvesvietai nekā liela daļa Latvijas iedzīvotāju.

Starpkultūru izglītības jautājumi, protams, dziļi sakņojas kultūrvēsturiskajos, ekonomiskajos, sociālajos, politiskajos aspektos un balstās uz katras valsts dažādo vēsturisko attīstību, taču svarīgākais ir nevis tikai teorētiski definēt tolerances, līdzvērtības un citus terminus un par to runāt, bet katram ikdienā dzīvot toleranti, draudzīgi, respektējot citam citu. Un šajā jomā diemžēl starpkultūru izglītība ir piedzīvojusi vairākas neveiksmes. Ne tikai Eiropas jaunatnes, bet kopumā Eiropas Savienības politikā tiek skaidri definētas tolerantas līdzāspastāvēšanas un starpkultūru izglītības vērtības, taču ekonomiskie, sociālie un citi apstākļi ir apsteiguši šo vērtību ieviešanu praksē jeb katra Eiropas Savienības pilsoņa ikdienas dzīvē, audzināšanā, kulturālā, tolerantā un mierpilnā  līdzāspastāvēšanā.

Runājot par iespējamajiem starpkultūru izglītības pozitīvas attīstības virzieniem Eiropas jaunatnes politikā un ES programmas „Jaunatne darbībā” ieguldījumu šīs pozitīvās attīstības stiprināšanā, secinājām, ka pirmām kārtām jaunatnes darbā ir svarīgi ņemt vērā un izprast jauniešu vēlmes un vajadzības katrā atsevišķajā valstī, dzīvesvietā, jautāt, kas viņiem liek justies piederīgiem savai valstij un kas šajā procesā viņiem traucē vai kā trūkst. Un arī diskutēt ar jauniešiem par savas identitātes apzināšanos. Taču, lai par šiem starpkultūru izglītības aspektiem runātu ar jauniešiem, svarīgs nosacījums ir jaunatnes politikas veidotāju, jaunatnes un neformālās izglītības darbinieku un nevalstiskā sektora pārstāvju profesionālo kompetenču pilnveide starpkultūru izglītības jomā. Tāpēc būtu nepieciešami profesionāli apmācību  kursi starpkultūru izglītībā, kas mācītu, kā ieviest starpkultūru izglītības vērtības katra jaunieša ikdienas dzīvē, ņemot par pamatu reālu pozitīvo pieredzi.

Protams, balstoties uz nodibinātajiem kontaktiem un idejām, semināra dalībnieki sprieda par turpmāko sadarbību ES programmas „Jaunatne darbībā” projektu ietvaros. Ņemot vērā T-kit metodoloģiju un seminārā apskatītās starpkultūru izglītības kompetences un kvalitātes kritērijus, varēs veiksmīgi izmantot interaktīvas metodes starpkultūru izglītībā jauniešu starptautiskajos pasākumos, tādējādi veicinot jauniešu draudzīgu attieksmi citam pret citu, kā arī citām nācijām.

Runājot par savu personisko izaugsmi, daudznacionālajā seminārā pirmo reizi iepazinu pārstāvjus no Bosnijas un Hercegovinas, Albānijas un  Gruzijas. Darbojoties semināra grupās, secināju, ka zuda daži neskaidri priekšstati attiecībā uz sievietēm ar galvassegu. Šie priekšstati, protams, balstījās uz nezināšanu vai stereotipiem. Lieliski, ka divās  semināra dienās notika saturīgs, interesants  un intensīvs darbs starpkultūru izglītības jomā,  tās ir gan jaunas profesionālas zināšanas, kontakti un svešvalodu zināšanu padziļināšana, gan tolerances un izpratnes veicināšana par dažādām nācijām, kultūrām un tradīcijām. Ar informāciju par seminārā gūtajām zināšanām iepazīstinās divu Rēzeknes jauniešu jaunatnes  iniciatīvu centru jaunatnes darbinieki un Rēzeknes pilsētas Jauniešu dome. Informācija tiks sniegta arī vietējiem masu medijiem.

Īpaši pateicos v/a „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” speciālistiem, kas atsaucīgi un operatīvi risināja visus jautājumus, kas bija saistīti ar dalību seminārā. Aicinu arī citus jaunatnes politikā, neformālajā un formālajā izglītībā iesaistītos darbiniekus pieteikties dalībai atbilstošos ap mācību semināros, jo tā ir unikāla iespēja pilnveidot savas profesionālās un personiskās kompetences.

Iveta