Sienas otrā pusē

“Mēs nevaram darīt lielas lietas, mēs varam darīt mazas lietas ar lielu mīlestību”. Šis ir stāsts par uzdrīkstēšanos un sevis pārvarēšanu. Stāsts par projektu, kura īstenošanas laikā bija vērojama apbrīnojama tā dalībnieku personiskā izaugsme, un nebūs par skaļu teikts, ka tas ne vien deva dalībniekiem iespēju mācīties ko jaunu un iegūt jaunu pieredzi, bet arī savā ziņā mainīja dalībnieku dzīvi.

Projekta „Invalīdu teātra trupas viesizrādes Latvijas pilsētās” mērķis bija dot jauniešiem ar garīgās attīstības traucējumiem iespēju iegūt uzstāšanās prasmes, kā arī iepazīstināt sabiedrību ar cilvēkiem, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi, uzsverot kopīgo nevis atšķirīgo.

Projekta ideja radās 2003.gadā pēc 3. Starptautiskā mākslinieciskās pašdarbības festivāla cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Invalīdu trupas “Cerību ligzda” iestudētā izrāde “Sapnis vasaras naktī “ guva lielu skatītāju atsaucību, tāpēc jauniešiem un viņu režisorei radās ideja ar šo izrādi apbraukāt arī citas Latvijas pilsētas. Ar programmas JAUNATNE atbalstu, sapnis par viesizrāžu izbraukumu piepildījās.

Jaunieši ar garīgās attīstības traucējumiem brauca viesizrādēs uz piecām Latvijas pilsētām: Alūksni, Rīgu, Valmieru, Rēzekni un Liepāju, kur viņi izrādīja iestudējumu pēc Šekspīra lugas motīviem „Sapnis vasaras naktī”. Pirms viesizrādēm tika iespiesti plakāti un programmiņas, izgatavoti ielūgumi, kā arī pirms katras izrādes tika parādīta īsa videofilma par šo jauniešu ikdienas dzīvi dienas centrā un mājās. Pēc izrādes notika aktieru tikšanās ar skatītājiem brīvā atmosfērā.

Projekts bija liels izaicinājums gan organizatoriem, gan projekta dalībniekiem. Tā kā dalībnieki patstāvīgi sniedza intervijas masu mediju pārstāvjiem, uzstājās lielu auditoriju priekšā, viņi kļuva arvien drošāki saskarsmē ar svešiem cilvēkiem. Viesizrāžu izbraukumu laikā dalībnieki iemācījās pielāgoties ļoti dažādiem spēles laukumiem, orientēties nezināmās pilsētās, kā arī pieņemt neierastos dzīves apstākļus un būt patstāvīgiem sadzīves jautājumos. Kādai projekta dalībniecei šis bija pirmais izbraukums bez vecāku pavadības.

Paši aktieri bija gandarīti un laimīgi par skatītāju atsaucību, par saņemtajiem aplausiem un ziediem, līdz ar to ir cēlies viņu pašapziņas līmenis un pašnovērtējums, pieaugusi patstāvība, kā arī pieaugusi režisora uzticēšanās šiem jauniešiem.

Pavisam kopā šīs izrādes apmeklēja apmēram 800 dažāda vecuma un sociālo slāņu skatītāji. No atskaites:

„Izrādi apmeklēja arī sociālo iestāžu klienti un speciālo skolu audzēkņi, viņiem šis projekts deva ierosmi un apstiprinājumu, ka visiem ir iespēja radoši izpausties un parādīt talantu, tam ir nepieciešama tikai drosme, vēlēšanās, mērķtiecība un ticība saviem spēkiem.”

Masu mediji dienā pirms jauniešu pirmās viesizrādes Rīgā rakstīja: “Iespējams, ka, veidojot šādas izrādes un dodot citādajiem jauniešiem iespēju iekļauties mūsu sabiedrībā, tiks izstumts pirmais akmens no lielā nesaprašanās mūra, kas uzcelts starp veselo ļaužu un to cilvēku pasauli, kuriem ir īpašas vajadzības”

Iespējams, ka šī projekta laikā kāds ir pienācis mūrim mazliet tuvāk, kāds varbūt ir ieskatījies pa mazu spraudziņu, kas notiek mūra otrā pusē un kāds varbūt ir pārkāpis šim mūrim pāri. Pārkāpis pāri pavisam, lai pienāktu tuvāk, ieklausītos un izprastu.