Sešu Igaunijā pavadītu mēnešu iedvesmotas domas par kopienām un sadarbību

Pateicoties programmas „Jaunatne darbībā" apakšprogrammai „Atbalsts jaunatnes darbinieku mobilitātei", šogad man bija iespēja pavadīt sešus mēnešus Tartu un strādāt jauniešu organizācijā „Estonian UNESCO Youth Association". 

Mobilitātes projekta „Sharing Stars" ietvaros ne tikai palīdzēju organizācijas ikdienas darbos, bet arī pētīju jaunatnes darbu Igaunijā, mācījos dažādas pieejas nevalstisko organizāciju vadībai un finansējuma piesaistei, kā arī apguvu jaunas metodes, ko var izmantot darbā ar jauniešiem, lai veicinātu viņu radošumu, uzņēmīgumu un nodarbinātību. Darbs un dzīve citā valstī sniedza daudz jaunu atziņu un ideju jaunām aktivitātēm. Vēlos dalīties ar jums dažās domās, kas palikušas atmiņā visspilgtāk. Iespējams, tās ir pavisam vienkāršas un visiem zināmas lietas, taču zināšanas nepadara praksi vieglāku. Tādēļ vien par šīm tēmām ir vērts padomāt atkal un atkal, meklējot savu ceļu.

Tīklošanās kautrīgajiem

Jaunu profesionālo kontaktu un draudzību veidošana droši vien ir viens no tiem jautājumiem, kas sagādā vislielākās raizes ikvienam, kas dodas ilgāku laiku pavadīt ārvalstīs. Vai tur nebūs vientuļi? Kā es iesaistīšu vietējos iedzīvotājus projekta aktivitātēs, nezinot viņu valodu? Mijiedarbība ar vietējiem iedzīvotājiem ir viens no lielākajiem starptautisko projektu izaicinājumiem, īpaši, dodoties tālāk uz ziemeļiem, kur cilvēki ir noslēgtāki. Igaunija nebija izņēmums. Taču manu sociālo un darba dzīvi uzlaboja divi vienkārši paņēmieni.

Interneta lapa Couchsurfing ir lielisks rīks ne tikai bezmaksas gultas vietas atrašanai. Tās paspārnē ir izveidojušās arī interesantas ceļotāju, no savas dzimtenes prom esošo kopienas, kas regulāri rīko ikvienam atvērtas tikšanās, tostarp kopīgu vakariņu gatavošanu, kopīgus izbraucienus un pirts vakarus. Tieši Couchsurfing pasākumos es sastapu daudzus lieliskus cilvēkus, kas studē vai strādā Igaunijā, un tas padarīja Tartu pavadīto laiku daudz krāsaināku, kā arī lika aizdomāties, ka katrā lielākā pilsētā taču ir iebraucēji, kam varētu noderēt neliela palīdzība, lai iedzīvotos. Tā arī radās doma manā nosūtītājorganizācijā – Piepildīto sapņu istabā – nākamvasar organizēt āra aktivitātes, kuru mērķa grupa būtu gan vietējie jaunieši, gan arī dažādu valstu cilvēki, kas šobrīd dzīvo Latvijā, tā nodrošinot lieliskas svešvalodu prakses un starpkultūru mācīšanās iespējas tepat uz vietas. Lielāko pilsētu dīvānu sērfotājiem ir lapas arī sociālajā tīklā Facebook, līdz ar to, lai kur tu dotos, pavisam viegli ir atrast tuvumā esošus cilvēkus, no kuriem daudzi labprāt palīdzēs īstenot arī tavus vides, sociālos vai kultūras projektus.

Otra lieta, kas palīdzēja – ja plāno doties kādā ilgtermiņa starptautiskā projektā, noteikti sazinies ar vietējām organizācijām un lūdz tām tikšanos. Svarīga mana projekta daļa bija studiju vizītes dažādās igauņu organizācijās, kuru ietvaros intervēju to vadītājus, vēlāk blogā publicējot rakstu par organizāciju. Jāteic, ka tikšanos neviens man neliedza, un tā bija gan lieliska mācīšanās un pieredzes apmaiņas iespēja, gan arī iespēja gūt tos kontaktus, zināšanas un piekļuvi resursiem, kas nepieciešami, ja vēlies īstenot kādas profesionālās aktivitātes svešā valstī.

Cilvēkam vajag piederību

Nākamais mans pārdomu pieturas punkts ir saistīts ar iepriekšējo. Daudzas organizācijas Latvijā saskaras ar izaicinājumu piesaistīt un noturēt brīvprātīgos un dalībniekus dažādiem pasākumiem. Līdzīgi ir arī Igaunijā. Taču viena no pārsteidzošākajām vietām Tartu ir Igaunijas Poligrāfijas muzejs, kura vadītājs gluži vai nevar atkauties no brīvprātīgajiem un citiem interesentiem, kas vēlas muzejā pavadīt laiku. Un ne jau drukas mašīnas cilvēki iet tur skatīties. Atvērtība, interesanta un aizrautīga personība, runāšana angļu valodā, runāšana daudz un ar visiem, starptautiskie brīvprātīgie, kas vienmēr ved līdzi draugus, nelieli, regulāri, ģimeniski pasākumi – tas viss ap muzeju palīdzējis izveidot spēcīgu starptautisko kopienu, kas nāk tur ne tikai sēdēt uz dīvāna un skatīties televizoru, bet arī labprāt iegulda savu darbu muzeja uzturēšanā. Tieši šī kopiena ir organizācijas panākumu pamatā, un arī tas, ar ko muzejs visvairāk lepojas

Latvijā šādu kopienu pietrūkst gan pilsētās, ciematos, gan dažādās organizācijās. Ir vērts domāt par to, kā ap savu organizāciju varam izveidot kopienu, ko vieno līdzīgas vērtības, mērķi, ciešas personiskās saiknes, un kuras locekļi vēlas viens otru atbalstīt un vienkārši būt kopā, darot visdažādākās lietas. Kā to izdarīt? Stratēģiska aktivitāšu plānošana ar galveno mērķi veidot un stiprināt kopienu, regulāri mazi, bet sirsnīgi pasākumi, kā arī gatavība ielaist mājās pat svešinieku no interneta, varētu būt labs sākums Arī šo vienkāršo patiesību vēlreiz apstiprināja Couchsurfing pasākumos satiktie – jo plašāk atvērsi savas durvis un sirdi, jo vieglāk veiksies gan ar tīklošanos, gan kopienu veidošanu.

Kāpēc vērts sadarboties ar Igauniju

Aizrautībā iepazīt eksotiskas zemes dažkārt aizmirstam savus kaimiņus. Taču igauņi noteikti ir paveikuši daudz lielisku lietu, no kurām varam mācīties. Igaunijā ir ne tikai mazāka birokrātija, lielāka uzticēšanās starp valsti un sabiedrību un elektroniskā pārvaldes sistēma, kas daudzas ikdienas darbības ļauj veikt vieglāk un ātrāk, bet arī studiju programma jaunatnes darbiniekiem, labi definēts jaunatnes darbs un jaunatnes stratēģija, ko noteikti ir vērts iepazīt tuvāk. Līdzīgā mentalitāte un ģeogrāfiskais tuvums ļauj viegli strādāt kopā un tikties klātienē, kad nepieciešams. Tas ir ļoti svarīgi, lai projektus tiešām īstenotu starptautiska komanda ar izpratni par vietējo kontekstu, nevis viena vadošā organizācija, kā arī, lai projektiem būtu kvalitatīvs turpinājums. Tāpēc, gatavojot projektus nākamajam gadam, ieskaties ne tikai Erasmus+ vadlīnijās, bet arī iespējās, ko piedāvā Igaunijas - Latvijas programma, kurai dažāda veida projektus varēs iesniegt jau 2015. gada pirmajā pusē.