Sadarbība un arābu valstu kultūra iepazīšana tepat Latvijā

Apmācībās piedalījās jaunatnes darbinieki un jauniešu līderi, un galvenais apmācību mērķis bija veidot kopīgu izpratni par neformālo izglītību, mācīties sadarboties, saprasties, atrast kopīgo un atšķirīgo, lai uz kopīgo interešu un izpratnes pamata veidotu sadarbības projektus nākotnē.


Lai arī dalībnieki pārstāvēja atšķirīgas valstis un kultūras, apmācību vide izveidojās ļoti draudzīga, pozitīva. Dalībnieki priecājās par Latvijas dabu, kultūru, un arī laiks mūs lutināja. 3. septembrī dalībnieki devās studiju vizītē, apmeklējot Kuldīgas BJC un Saldus JIC „Šķūnis”. JIC „Šķūnis” kopā ar Saldus jauniešiem un folkloras kopu „Medainis” ar lielu azartu un prieku dejoja latvju dančus. Visas dienas bija piepildītas – daloties pieredzē un veidojot izpratni par dažādām mācīšanās pieejām (īpaši akcentējot neformālo izglītību), par jauniešu līdera, vadītāja, atbalsta personas un apmācītāja uzdevumiem un iespējām. Liels izaicinājums bija arī pašiem dalībniekiem no dažādām valstīm kopīgi vadīt nodarbības, uzlabojot savas komunikācijas, plānošanas un vadīšanas prasmes. Pēc nodarbībām un citām dienas gaitām notika starpkultūru vakari ar dejām un dziesmām, kā arī sarunas, kas ļāva vēl tuvāk iepazīt dalībnieku ikdienas dzīvi un domas. Pateicoties apmācību dalībniekam Uģim, tika ierakstīta dziesma visās apmācību dalībnieku valodās. Apmācību noslēgumā liela daļa dalībnieku atzina, ka apmācības ir mainījušas viņu uzskatus un lauzušas stereotipus, devušas lielu ierosmi tālākam darbam savā valstī un arī idejas sadarbībai nākotnē.

Apmācību sagatavošanas laiks nebija vienkāršs. Projekta vadībā un organizēšanā bija jāsaskaras ar ļoti daudz jaunām lietām. Tā kā Vidusjūras valstu partneriem bija nepieciešamas vīzas, visa vasara pagāja komunikācijā un vīzu ielūgumu gādāšanā. Interesanti – kaut arī visās trīs valstīs vīzas izsniedza Vācijas vēstniecībā, katrā bija savi noteikumi. Jordānijā pietika ar ielūgumu no Saldus BJC un nemaz nevajadzēja ielūgumu no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Tunisijā vīzu sagatavošanu uzsāka, balstoties uz skenētajiem ielūgumiem, bet Marokā pilnīgi noteikti vajadzēja ielūguma oriģinālu.

Te nu saskārāmies ar pasta problēmām, jo vēstule ar ielūgumu uz Maroku četrās nedēļās nebija aizgājusi, tad nu divas nedēļas pirms apmācību sākuma lūdzu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei sagatavot vēl vienu ielūgumu un sūtīju, izmantojot firmas DHL pakalpojumus, kas izmaksāja dārgi, bet vēstule Marokā nonāca trīs dienās. Pastāv stereotips, ka arābu valstīs viss notiek lēni, taču jāteic, ka patiesībā informācija par dalībniekiem visātrāk pienāca tieši no šīm valstīm un arī mājas darbus pirmie atsūtīja Vidusjūras valstu pārstāvji. Apmācību laikā nelielu stresu un pārrāvumu apmācību procesā radīja robežsardze, kas saistībā ar to, ka projekts notiek ar „riska grupas” valstīm, pārbaudīja visu dalībnieku dokumentus. Patiesībā jau pirms apmācību sākuma bija jāatbild uz jautājumu, kāpēc esam izvēlējušies sadarboties ar riska grupas valstīm.

Apmācību laikā bija daudz jauku pārsteigumu – izdevās brīnišķīgs nacionālais vakars, kurā valstis sevi prezentēja divās  kopās, Vidusjūras valstu pārstāvji bija ļoti gatavojušies un sagādājuši katram dažādas dāvanas. Bija arī daudz pārsteigumu un jaunatklāsmes mirkļu gan par kopīgo, gan atšķirīgo. Diskusijas un pārdomas radās nodarbībā par līdera tēmu, kuru vadīja dalībnieki no Zviedrijas un Jordānijas – arābu valstīs ir aktuāls jautājums par līderi un vadītāju, jo viņu lielā vēlme ir, lai vadošos amatus ieņemtu patiesi līderi, nevis autoritatīvi vadoņi vai paziņas un radinieki, bet sākumā patiesi bija grūti izprast, par ko vadītājs no Jordānijas runā.

Apmācību dalībniece, Saldus 2. vidusskolas skolotāja, projektu koordinatore Līga atzina: masu mediji rada aplamu priekšstatu par citām valstīm un kultūrām. Secinājām, ka visās valstīs jauniešiem ir līdzīgas problēmas – visās ir neaktīvie jaunieši, daļa jauniešu brauc projām labākas dzīves meklējumos. Tomēr jaunatnes darbs katrā valstī jāveido citādi, ņemot vērā arī jauniešu īpatsvaru. Piemēram, Latvijā jauniešu īpatsvars ir apmēram 14%, bet arābu valstīs – gandrīz 50%, un tas veido atšķirīgu problēmu loku. Arābu valstīs pēc arābu pavasara gan pieaugušajos, gan jauniešos ir jūtama vēlme veidot jaunu, demokrātisku valsti ar apziņu, ka katram ir iespēja veidot savu dzīvi un valsti. Emocionāls bija Tunisijas pārstāvja Muhameda, kuram ir jau 50 gadu, stāsts par to, cik svarīga viņam bijusi iespēja pirmo reizi dzīvē piedalīties vēlēšanās, un to, cik svarīgi tas ir Tunisijas nākotnei un jauniešiem.

Ar Annas Lindes fonda atbalstu apmācību dalībniekiem no arābu valstīm – Tunisijas, Jordānijas un Marokas – pēc apmācību noslēguma tika dota iespēja piedalīties un vadīt starpkultūru mācīšanās nodarbības skolās un jauniešu centros. Starpkultūru nodarbībās skolās dalībniekiem bija iespēja noskaidrot, kur tad īsti atrodas Tunisija, Maroka un Jordānija, kādās valodās tur runā, kāda ir daba, kultūra, ēdieni un ar ko vietējie iedzīvotāji lepojas. Bērniem un jauniešiem tika mācīta arābu valoda, dejas, skaitīšana līdz 10, viņi tika iesaistīti arī dažādās aktivitātēs un spēlēs. Nodarbības katrā vietā veidojās atšķirīgas atkarībā no dalībnieku vecuma un aktivitātes līmeņa, un vadītāji Tuka (Tuqa), Juness (Youness), Jasini (Yasini), Muhameds (Mohamed), Jasmīna (Jasmina), Azizs (Azziz) un Sandra bija ļoti elastīgi nodarbību vadīšanā. Kopumā visas skolas un jauniešu centri bija priecīgi par doto iespēju iepazīt tik atšķirīgu kultūru pārstāvjus, diskutēt ar viņiem – tas, protams, ne tikai paplašina katra dalībnieka redzesloku, bet arī veicina prasmi uzklausīt un izteikties angļu valodā.

Kopumā apmācības un arī starpkultūru nodarbības pēc tām bija nozīmīgs solis izpratnes veidošanā par dažādību un pilnīgi noteikti arī jaunu projektu un tālākās sadarbības sākums.

Rudīte Muraševa, projekta vadītāja