Roskildes rotaļlaukums

Iespēja strādāt brīvprātīgo darbu Dānijā, Roskildē, man radās pavisam negaidīti pēc apmēram gadu ilgstošiem un neveiksmīgiem Eiropas Brīvprātīgā darba (EBD) projekta meklējumiem. Dānija neietilpa manu prioritāšu sarakstā, un vienīgās asociācijas, ko man izraisīja Roskildes vārds, protams, bija festivāls, un tomēr jau toreiz apjautu, ka tā ir pareizā izvēle, un, ne mirkli nevilcinoties, piekritu. Un tā nu es nonācu Gimlē.

Roskilde un Gimle
Kad man izteica piedāvājumu pievienoties Gimles EBD brīvprātīgo „ģimenei”, mana nosūtītājorganizācija brīdināja, ka manos ikdienas pienākumos vairāk vai mazāk ietilptu darbs bārā Gimle Cafe, kas var būt gan vienmuļš, gan nogurdinošs un ideoloģiski gluži neietilpst kategorijā "izglītojošs projekts". Tomēr arī tas mani neatturēja no iespējas mesties iekšā nezināmajā. 2007. gada ziemā es ielidoju sniegotajā Dānijā, un tas bija sākums neaizmirstamam piedzīvojumam gada garumā ar veselu gūzmu jaunu draugu, citas kultūrvides apgūšanu un pāri visam, protams, labu mūziku.

Gimle ir viens no nozīmīgākajiem kultūras centriem Dānijā – gan lokālā mērogā Roskildē, gan reģionālā mērogā. Tas ir centrs, kas organizē dažnedažādus ar mūzikas dzīvi saistītus pasākumus, sākot ar koncertiem dažādu mūzikas žanru cienītajiem, visbeidzot ar teātra iestudējumiem, politiski orientētām debatēm, filmu vakariem un kultūras apmaiņai veltītiem pasākumiem. Tā ir vieta, kas pulcē dažāda vecuma, sociālo slāņu un nacionalitāšu pārstāvjus, un, manuprāt, tieši daudzdimensionālā kultūras vide ir viens no iemesliem, kas Gimli padara par ideālu vietu EBD projekta realizēšanai.

Gimles fenomens savā ziņā ir arī fakts, ka vietu uztur un vada tikai un vienīgi brīvprātīgie vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Pārsvarā gan tie ir dāņu jaunieši, tomēr arvien lielāku interesi strādāt nepilna laika brīvprātīgo darbu izrāda arī apmaiņas studenti no Roskildes universitātes, tādējādi piešķirot vietai mazliet internacionālāku gaisotni. Un tad, protams, tie esam mēs, Eiropas brīvprātīgie, kam uz īsu brīdi dota iespēja piedalīties un likt savu ieguldījumu Gimles piesātinātajā ikdienas dzīvē.

Šarms
Gimle Cafe, kas izvietota līdzās galvenajai ēkai, tas ir, koncertzālei, ir mūsu, Eiropas brīvprātīgo, rotaļlaukums. Kafejnīca ir neliela, bet nepārprotamu šarmu tai piešķir veclaicīgās mēbeles, nelielā skatuve, uz kuras vismaz reizi nedēļā uzstājas vietējie muziķi, un, protams, mūsu neiztrūkstošā klātbūtne. No vienas puses, tā līdzinās ikvienai kafejnīcai vai bāram ar visiem no tā izrietošajiem priekšnoteikumiem un pienākumiem. Tomēr ikviens, kas pabijis Gimle Cafe, pamanīs, ka gaisotne un pozitīvisms, kas virmo visapkārt, krietni vien atšķiras no citām vietām. Šeit noteikti jāpiemin, ka darbs Gimle Cafe un veids, kā mēs, brīvprātīgie, izpaužam sevi saskarsmē ar apmeklētājiem, ir daudz brīvāks nekā citur un lielā mērā atkarīgs no mums pašiem.

Pirmām kārtām jau valodas barjera ir visai svarīgs faktors. Lai arī vairākums dāņu runā ļoti labā angļu valodā,  tas tomēr nepadara par pašsaprotamu faktu, ka mēs, strādādami un dzīvodami šeit, nerunājām dāniski. Tie ir brīži, kad ikviens no mums var likt lietā savu dabas doto šarmu, lai vārda vistiešākajā nozīmē atrastu kopīgu valodu ar apmeklētāju un padarītu viņa pieredzi mūsu kafejnīcā, ja ne par neaizmirstamu, tad vismaz par savdabīgu un viegli amizantu. Tomēr ne mazāk būtiski, lai apmeklētāji būtu apmierināti ar servisu, ir pašiem, veicot savus ikdienas pienākumus, visu notiekošo uztvert kā lielisku pieredzi un izaicinājumu, lai mums nekad netrūktu jautrības un aizrautības, atrodoties Gimlē.

Īstā dzīve Gimlē sākas nedēļas nogalēs, kad koncertzālē uzstājas dažādas popularitātes dāņu mūziķi vai grupas. Lai arī koncerti sākas ne agrāk kā pulksten 21.00, vietējie brīvprātīgie lēnā garā sāk ierasties jau agrā pēcpusdienā. Un tad ikvienam ir iespēja likt lietā savas iemaņas, lai pāris stundu vēlāk auditorija baudītu lielisku muzikālo pārdzīvojumu. Ikvienam brīvprātīgajam ir iespēja izmēģināt roku dažādās jomās, sākot ar ēst gatavošanu grupām un mūziķiem, beidzot ar gaismošanu un tehniskā aprīkojuma uzstādīšanu. Visburvīgākais visā šajā rosībā ir tas, ka neviens pienākums netiek vērtēts augstāk par citu, un beigu beigās ikviens – gan skatuves darbinieki, gan bārmeņi, gan fotogrāfi – sitīs cits citam uz pleca pēc veiksmīgi noorganizēta koncerta. Tas tad arī ir augstākais atalgojums pēc smagas darbdienas.

Viens no faktoriem, kas mani fascinēja visvairāk manā projektā Gimlē, protams, bija iespēja no A līdz Z izzināt un iepazīt dāņu mūzikas dzīvi ne tikai no skatītāja „perspektīvas”, bet arī uz savas ādas, piedaloties visās ar koncertu sagatavošanas darbiem saistītajās aktivitātēs. Vēl jo vairāk pēc gada, kad gandrīz katru nedēļu man bijusi iespēja redzēt apmēram divus trīs koncertus, varu teikt, ka mani ne tik lielā mērā sajūsmina dāņu mūzikas estrāde, cik maģiskais process, kura laikā desmitiem cilvēku ar neatlaidīgu darbu un neizsīkstošu pacietību kopīgiem spēkiem rada nepieciešamo vidi, lai desmitiem citu cilvēku piedzīvotu absolūtu mūzikas izraisītu svētlaimi.

Katru gadu Gimlē ir četri Eiropas brīvprātīgie, kas ne vien strādā kopā, bet arī mitinās vienā mājā, un tad nu, protams, par jautrības trūkumu sūdzēties nevar. Iedomājieties jebkuru amerikāņu jauniešu komēdiju ar visām no tā izrietošajām situācijām, ievietojiet scenārijā četrus jauniešus, kuri nāk no dažādām nacionalitātēm, katrs ar savu dzīves pieredzi, kultūras bagāžu, izglītību utt. Manuprāt, viena no būtiskākajām iemaņām, ko brīvprātīgie apgūst, strādājot savos projektos, ir iespēja iemācīties pieņemt citādo – citu kultūru un skatījumu uz dzīvi, citu vērtību sistēmu un kritērijus –, un labākais veids, kā to apgūt, ir dzīvot kopā ar jauniešiem no citām kultūrām. Tomēr galvenais, ko šāda tipa apmaiņas projekts sniedz, ir iespēja apzināties katra paša potenciālu, izzināt sevi un savā ziņā arī pārkāpt robežas situācijās, ar kurām ierastajā vidē varbūt nemaz nebūtu izdevies saskarties.

Alise