Rakstītā vārda iespējas pētot

Kopā ar partneriem gatavojot jauniešu apmaiņas projekta „Words Can Hurt, Words Can Help: the Power of the Stories” pieteikumu, šaubījāmies, vai šāds projekts varētu izdoties, jo tā galvenā tēma – rakstīšana – šķita visnotaļ individuāla nodarbe, kas nerosina sadarbību, turklāt valodas barjeras varētu izrādīties pārāk liels izaicinājums. Spītējot mūsu pašu bažām, projektam tika piešķirts Eiropas Savienības programmas „Jaunatne darbībā” finansējums.

Un no šāgada 4. līdz 12. februārim netālu no Tukuma notika apmaiņa, kas visiem iesaistītajiem ļāva pārliecināties, ka arī rakstīšana var būt gluži pieņemama starptautiskas apmaiņas tēma, kas nebūt negarlaiko dalībniekus un netraucē starpkultūru mācīšanos vai ciešu kontaktu dibināšanu. Projekta laikā 21 jaunietis no Latvijas, Čehijas, Serbijas un Maķedonijas organizēja un piedalījās radošās rakstīšanas, teātra un grupu darba sesijās ar mērķi veicināt dialogu, empātiju un sapratni starp cilvēkiem no atšķirīgas kultūras, sociālās un ekonomiskās vides, attīstīt savas valodas un radošās spējas, starpkultūru komunikācijas un sociālās prasmes, veidot izpratni par to, kā katrs indivīds var iesaistīties un palīdzēt cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību. Dalībnieki individuāli un grupās veica visdažādākos uzdevumus rakstīšanā – tapa saukļi, dzeja, īsie stāsti, haiku, dialogi teātra priekšnesumiem un cilvēku portreti. Laikam jau visgaidītākā aktivitāte bija vienas dienas ceļojums pāros un pa trim uz vairākiem Latvijas novadiem, kur dalībnieki tikās ar vietējiem iedzīvotājiem, lai caur personiskiem stāstiem iepazītu dažādas jomas un problēmas un lai pastāstītu arī citiem par tiek, kuru dzīves stāsti lauž stereotipus.

Rakstīt, lai mainītu ierastos skatpunktus

Rakstīšanas uzdevumi ir radošs instruments, kas daudz vairāk varētu tikt izmantots gan neformālajā, gan arī formālajā izglītībā, lai dažādotu apguves procesu un veicinātu jauniešu izaugsmi, sevis izpratni, dialogu, starpkultūru un starppaaudžu mācīšanos, lai apzinātu vajadzības, lai izvērtētu mācīšanās procesu, lai veidotu un saliedētu komandu. Radošās rakstīšanas uzdevumi palīdz sākt rakstīt un to darīt interesanti un oriģināli – pat tiem, kuri sevī it nemaz nesaskata talantus rakstniecībā. 

Radošā rakstīšana izglītībā atbrīvo fantāziju, sapņus un iedrošina paust emocijas. Šāda tipa aktivitāte var veicināt diskusiju par jauniešiem aktuālām tēmām, palīdzēt mācīties sakopot savas domas un precīzāk izteikt emocijas. Rakstīšana daudz tiek izmantota sociālās iekļaušanas darbā, jo dod balsi jauniešiem no sociālā riska grupām, kuras citādi netiktu sadzirdētas, – spilgti to ilustrē uz patiesiem notikumiem balstītā filma „Freedom Writers” par amerikāņu skolotāju Erinu Gruvelu, kura pārveidoja savu skolēnu dzīvi, iedrošinot izaicināt stereotipus, pārskatīt uzskatus par citiem, apgūt iecietību un pārdomāt, kā indivīda lēmumi ietekmē un maina pasauli. Viņa skolēniem uzdeva rakstīt dienasgrāmatu par viņu pieredzi, jūtām, izaicinājumiem un uzvarām. Tā radās iespēja dalīties savos stāstos ar citiem un mācīties izmantot pildspalvu ieroču vietā. Mūsu projekta ideja ir līdzīga – izmantot rakstīšanu, lai aktualizētu jautājumus, kas saistīti ar sociālo atstumtību un nabadzību, un lai uzmundrinātu tos jauniešus, kas ilgākā laikposmā nav spējuši atrast darbu. Izmantot valodu kā pozitīvu instrumentu, kas palīdz mūsu dzīvei piešķirt nozīmi.

„Radošās rakstīšanas uzdevumi bija lieliski, jo es sāku izmantot savu fantāziju un radošumu, turklāt atgriezās „vecā” Gorjana, kas vienmēr rakstīja par to, kas viņu saista ar pārējo pasauli,” projekta izvērtēšanā sacīja Gorjana no Maķedonijas. „Šādus uzdevumus varētu izmantot skolā, kad vēlamies kaut ko izteikt, bet nevaram atrast īstos vārdus.”

„Radošās rakstīšanas uzdevumi ir iedvesmojoši un izaicinoši. Tie mainīja ierastos modeļus, kā skatos uz lietām. Šie uzdevumi varētu palīdzēt blogu rakstīšanā, arī izteikt sevi dažādos kontekstos,” atzīst Nikola no Serbijas. „Tie ir noderīgi, jo palīdz cilvēkiem saprast, ka rakstīt – tas nemaz nav tik grūti,” uzskata Vojta no Čehijas. Līdzīgs viedoklis ir Latvijas grupas dalībniecei Martai: „Rakstīšanas uzdevumi palīdz atbrīvoties no domāšanas rāmjiem. Tie liek radīt un kombinēt vistrakākās idejas. Tie veiksmīgi var tikt izmantoti darbā ar grupām un arī individuāli dažādu problēmu risināšanai.”

Lai radošo rakstīšanu kā mācīšanās metodi izmantotu neformālajā izglītībā, svarīgi ir dalībniekiem dot iespēju savus darbus prezentēt citiem. Tas palīdz pārvarēt bailes runāt un atklāt sevi publikas priekšā. Daudzkultūru grupas vidē darbu lasījumi dalībniekiem ļauj gan citam citu labāk iepazīt, gan izzināt vairāk par citu jauniešu valstīm, vēsturi, tradīcijām un paradumiem, aktualitātēm un vērtībām – tās parasti atspoguļojas jauniešu tekstos.

Rakstīt, lai veicinātu radošumu

Dalībnieku vērtējumi apstiprināja rakstīšanas daudzveidīgās pozitīvās ietekmes, un ar šo rakstu vēlos vērst jaunatnes darbinieku, mācību vadītāju un skolotāju uzmanību uz iespējām izmantot radošās rakstīšanas uzdevumus mācību procesā. Radošās rakstīšanas nodarbības un kursi īpašu popularitāti guvuši ASV, arī pieaugušo izglītībā. Interesantas idejas iedvesmai un uzdevumu izstrādei varat atrast to lielāko organizāciju interneta lapās, kuras rakstīšanas instrumentus izmanto darbā ar sociālo riska grupu jauniešiem – kā „WritersCorps” un „Freedom Writers Foundation”. Taču, lai rakstīšanas aktivitāte grupā kļūtu par pozitīvu pieredzi, ar uzdevumiem vien nepietiks – programmas plānošanā svarīgi ņemt vērā arī principus, kas palīdz nodrošināt radošumu atbalstošu un drošu mācīšanās vidi.

Uzticēšanās un atbalsta pilna grupas gaisotne ir nozīmīgs mācīšanās priekšnosacījums vairākumam jauniešu. Uzticēšanās kļūst īpaši svarīga, kad rakstām un savus darbus priekšā lasām, jo tas saistās ar emocionāliem riskiem un bailēm. Nevaram prasīt atklāt atmiņas vai personiskas izjūtas dzejā, ielikt iztēli stāstos, pirms tam neļaujot aktivitātes dalībniekiem justies droši. Tā arī mūsu apmaiņas programma sākās ar iepazīšanās un komandas saliedēšanas spēlēm un turpinājās ar uzdevumiem, kur dalībnieki radīja stāstus un dzeju grupās, kas bija gan drošāk, gan vieglāk un jautrāk.

Radošā rakstīšana cieši saistīta arī ar radošumu atbalstošas gaisotnes veidošanu grupā. Noteikumi. Pārslodze. Humora trūkums. Pelēkas krāsas. Turēšanās pie ieradumiem. Stress. Atkarības. Izaicinājumu trūkums. Pārāk viegli uzdevumi. Komunikācijas trūkums. Neiesaistīšanās. Nopietnība. „Pareizo” atbilžu meklējumi. Pārmērīgs praktiskums. Bailes kļūdīties. Izvairīšanās no neskaidrības. Neticība saviem spēkiem. Elastīguma trūkums. Veselības problēmas. Par maz brīvā laika. Uzturēšanās vienā telpā – šādas radošās domas „slepkavas” minēja apmaiņas dalībnieki nodarbībā par ideju ģenerēšanu un radošo spēju attīstīšanu. Ir grupas, kurās šīs radošuma bremzes salauzt ir ļoti grūti. Tādēļ, lai radošās aktivitātes un uzdevumi izdotos, ļoti svarīga ir tādu grupas noteikumu, sadarbības un komunikācijas principu nostiprināšana, kas palīdz pārvarēt radošās domāšanas barjeras. Un tas nozīmē piešķirt mācīšanās procesam rotaļīgumu un dinamiku, dot iespēju dalībniekiem uzņemties iniciatīvu un būt neatkarīgiem lēmumu pieņemšanā, piedāvāt tiem iniciatīvu, arī vietu viedokļu sadursmēm, paredzēt pietiekami daudz laika ideju radīšanai, paredzēt vietu to pierakstīšanai un uzkrāšanai un skatīties uz visu notiekošo ar „kāpēc ne?”, nevis „tas noteikti neizdosies” attieksmi.

Radošums ir prasme, kas jātrenē regulāri, soli pa solim pārvarot esošās domāšanas struktūras un zināšanas, kas radošumu dažkārt ierobežo. Palīdzēs jebkura praktiska radoša aktivitāte, ieskaitot jaunu deju soļu izgudrošanu, mūzikas instrumentu veidošanu no atkritumiem, gleznošanu – pamēģiniet uzgleznot savu mīļāko melodiju! –, kaut vai pakāpšanos uz sava rakstāmgalda, lai vienkārši paskatītos uz apkārt esošo no citas perspektīvas.

Rakstīt, lai sapņotu un mainītos

Kādi tad bija „Words Can Hurt, Words Can Help: the Power of the Stories” rezultāti? Vairākums dalībnieku atzina, ka piedalīšanās apmaiņā palīdzējusi attīstīt viņu radošumu un vēlēšanos sevi izteikt kreatīvi, kā arī rosinājusi interesi iesaistīties kultūras un mākslas notikumos. Dalībnieki minēja, ka attīstījuši individuālā un komandas darba prasmes, uzņēmīgumu, ieinteresējušies par starpkultūru komunikāciju, svešvalodu prasmju apguvi, mācījušies izteikt un saprast dažādas perspektīvas un paust empātiju:

„Mana vēlēšanās bija iepazīt jaunu valsti, satikt jaunus cilvēkus, veidot jaunus kontaktus un uzzināt, kā cilvēki citās zemēs domā un raksta. Šīs vēlēšanās piepildījās. Nu es gribu uzzināt ko vairāk. Tagad vēlos vairāk ceļot un vairāk mācīties, izzināt arī citas iespējas, ko mums piedāvā Eiropas programmas,” sacīja Vojta no Čehijas.

Mina no Serbijas raksta: „Dalība apmaiņā palīdzēja man kļūt atvērtākai attiecībās ar citiem cilvēkiem un nebaidīties no citu vērtējuma.” Līdzīgās domās ir Gorjana: „Es uzlaboju savu angļu valodu, kļuvu atvērtāka un varēju brīvi paust savas domas. ”

„Es vienmēr esmu vēlējies rakstīt, taču īsti nezināju, par ko. Šī apmaiņa parādīja ļoti daudz iespēju, par ko rakstīt un kā to darīt, ” skaidroja serbu puisis Nemanja.

„Es radīju sapni nekad nezaudēt lietu krāsas, nebaidīties lauzt ierastos domāšanas un uzvedības modeļus. Un, ja kādreiz nokļūtu situācijā, kad uz mani būtu attiecināta ceļa zīme „ieeja liegta”, – tas ir tikai veids, lai dotos citā un varbūt daudz aizraujošākā virzienā,” atklāja Roska no Maķedonijas.

Dažas idejas uzdevumiem

Iepazīšanās spēle
Izdaliet dalībniekiem laikrakstus un žurnālus un lūdziet izgriezt no tiem vārdus, frāzes un teikumus un uzlīmēt tos uz nelielām kartītēm – katram dalībniekam 10 kartītes. Pēc tam ļaujiet viņiem minūti staigāt pa telpu un iemainīt iespējami daudz savu kartīšu pret citu dalībnieku kartītēm. Pēc tam dodiet 10–15 minūtes laika individuālam uzdevumam – izmantojot visas jauniegūtās kartītes, katram dalībniekam jāizveido īss un patiess pašportrets, ko pēc tam prezentē visai grupai, vai sadaliet viņus pāros un aiciniet uzrakstīt vienam otra portretu. 

Attīstām iztēli
Lūdziet katram dalībniekam radīt pieaugušo animācijas filmas varoni – dzīvnieku: dot tam vārdu un aprakstīt sava varoņa vecumu, dzīvesvietu, ģimeni, sapņus un vēlmes, labās īpašības, sliktos ieradumus, bažas un bailes, arī to uzzīmēt. Sadaliet dalībniekus grupās pa 3–4 un aiciniet izstrādāt vienas epizodes scenāriju, kurā kopā darbotos pašu radītie dzīvnieku tēli. Scenārijus dalībnieki var izspēlēt īsā teātra izrādē.

Starpkultūru izglītība
Aiciniet dalībniekus aizvērt acis un iztēloties pirmo virtuvi no savas bērnības. Cik tā bija liela? Cik daudz logu un durvju? Vai virtuvē bija istabas augi? Kas bija ledusskapī? Kā izskatījās trauki? Kā virtuve smaržoja? Vai skanēja mūzika un kāda? Kuri cilvēki visbiežāk uzturējās virtuvē? Ko viņi tur darīja? Par ko runāja? Kad dalībnieki atkal atvēruši acis, lūdziet aprakstīt savu bērnības virtuvi iespējami detalizēti un dodiet iespēju dalīties savās atmiņās ar pārējo grupu.

Programmu izvērtēšanas formām
Dalībniekiem jāuzraksta īss dialogs starp diviem cilvēkiem par notikušo aktivitāti: divpadsmit rindiņas, teikumus, kuros nav vairāk par septiņiem vārdiem. Viena runātāja pirmie teikumi varētu būt jau doti, atstājot tukšas līnijas otrā runātāja tekstam, piemēram, „Kā patika apmaiņa? ” un „Kas varēja būt labāk? ”.

Mācāmies komunicēt iedarbīgi
Izdaliet katram dalībniekam pa vienai kartītei ar kāda pārtikas produkta vai dabas objekta nosaukumu. Lūdziet viņus vienā rindkopā aprakstīt šīs lietas smaržu tā, lai to saprastu cilvēks, kurš nespēj sajust smaržas.


Inese,
projekta vadītāja, biedrība „Piepildīto sapņu istaba”