Radi pats savu lauku sētu!

Mēs esam 10 radoši un aktīvi jaunieši no biedrības „Bio kultūra”. Mūs visus vieno interese par Latvijas dabu, vidi sev apkārt un lauku dzīvesveidu, tādēļ kopīgi izlēmām veidot projektu „Radi pats savu lauku sētu!”.

Projektu sākām, jo mēs uzskatām, ka cilvēks, ja viņam pieder zeme, ir bagāts, bagātāks nekā tas, kuram ir nauda, bet nav zemes, tādēļ neizprotam, kādēļ Latvijā ir jaunieši, kuri pamet laukus, pārdod īpašumus un izvēlas dzīvi pilsētās. Mūsuprāt, zeme ir materiāls, ar kuru iespējams veikt neiedomājamas lietas, tikai mazliet jāpiepūlas un jāmēģina būt radošam. Tomēr, ja tas neizdodas, tad noder arī veiksmes stāsti, kurus mēģinājām uzzināt un izprast šā projekta laikā, gan apciemojot Latvijas lauksaimniekus, gan tiekoties ar pieredzējušiem speciālistiem.

Tā nu visas 2012. gada vasaras garumā mēs strādājam ar šo projektu: viesojāmies zemnieku saimniecībās, kurās iepazināmies ar saimniekiem un uzzinājām par katras saimniecības saimniekošanas nozari, ieguvām ieskatu saimnieku ikdienā, kā arī apliecinājumu tam, ka viņi visi ir uzņēmīgi cilvēki, kuri prot un vēlas izmantot esošos resursus. Projekta laikā mēs tikāmies ar jau pieredzējušiem cilvēkiem, kuri palīdzēja gūt ieskatu par iespējamo ES fondu atbalstu; paši izstrādājām savu ideju saimniekošanai laukos, apzinot nepieciešamos resursus un izveidojot tālāku darbības plānu, lai ikvienam no mums būtu iespējams virzīt savu ideju tālāk un uzsākt saimniekošanu vai pat mazo biznesu laukos.

Projekta „Radi pats savu lauku sētu!” norise
Pirmā tikšanās
Visi projekta dalībnieki sanāca kopā augustā zemnieku saimniecībā „Vīnkalni”. Saimnieki Zanda un Uldis Žentiņi iepazīstināja mūs ar saimniecību, kā arī iemācīja gatavot picas mūrētā malkas krāsnī. Šo saimnieku pieredze mums bija īpaši noderīga, jo arī viņi kādreiz bija pilsētnieki…
 
Tā kā daži no jauniešiem projektā iesaistījās tikai pēc projekta apstiprināšanas, tikšanās laikā daudz laika veltījām “saliedēšanās” aktivitātēm, mērķu formulēšanai, darāmo darbu un uzdevumu plānošanai.
 
Bioloģisko lauksaimnieku apmeklējums
Mēs šo projektu uzsākām ar mērķi kļūt par dabai draudzīgiem lauksaimniekiem, taču, esot pilnīgiem amatieriem, sastapāmies ar apziņu, ka idejas nemaz nerodas tik viegli un ir nepieciešams meklēt labos piemērus, kas iedvesmotu un palīdzētu mums rast idejas. Trīs dienu garumā mēs viesojāmies astoņās bioloģiskajās saimniecībās, kuru saimnieki ir “zaļi” pēc savas pārliecības un ar iedvesmu un prieku stāsta par bioloģisku produktu ražošanu.

Pēc katra saimnieka apmeklēšanas neilgu laiku uzkavējāmies saimniecībā, lai pārrunātu šīs saimniekošanas nozares plusus un mīnusus, cenšoties izprast mūsu iespējamo darbību šajā jomā.

1.DIENA
Apmeklējām z/s „Pīlādži”. Mūs uzņēma jauns un enerģisks saimnieks, kas ražo mājas vīnu Zilver.
 
Vīns tiek gatavots no āboliem, dažādam ogām, rabarberiem un pat ceriņiem. Saimnieks pastāstīja mums par ražošanas procesu, par to, kā vispār pievērsies vīna ražošanai, kā arī izrādīja vīna darītavu. Interesanti bija uzzināt gan par saistošo likumdošanu, gan to, cik prasmīgi saimnieks izmantojis ES fondu atbalstu, iegādājoties atbilstošu aprīkojumu.
 
Tālāk devāmies un z/s „Dulbeņi”, kur audzē šitaki sēnes, griķus, kā arī ievāc medu. Saimniece mūs veda uz mežu skatīties, kā tad notiek šo ekskluzīvo sēņu audzēšanas process.
 
Klausoties saimnieces stāstu, varējām pagaršot arī tikko noplūktu sēni. Izrādās, šitaki sēņu audzēšana ir nosacīti neaizņemta nozare Latvijā, kas, iespējams, varētu kļūt par visai ienesīgu un interesantu nodarbošanos.
 
Dienas otrajā pusē ieradāmies z/s „Adzelvieši”, kur audzē kaņepes. Saimnieks izrādīja mums savu plašo saimniecību. Pastāstīja, kā kaņepes izmantoja un audzēja Ulmaņlaikos un kā z/s Adzelvieši strādā šodien. Apmeklējuma laikā paši varējām malt miežu miltus, no kaņepju kātiem pagatavot striķi, kā arī degustēt dažādus kaņepju produktus.

2.DIENA
Agrā un dzestrā rītā bijām Raunas novadā, bioloģiskajā zemnieku saimniecībā „Jaunieviņas”, kur mūs sagaidīja ļoti jauki saimnieki, kas “ar visām četrām” ir par ekoloģisku dzīvi laukos. Saimnieks mums pastāsta, kā Latvijā ir būt bioloģiskajai saimniecībai, kādas ir saimniekošanas prasības. Bija patīkami dzirdēt, ka arī „Jaunieviņu” saimnieki ir izmantojuši ES fondu atbalstu un apliecinājuši sev un citiem, ka, saimniekojot ilgtspējīgi, ir iespējams arvien palielināt saimniecības ekonomisko vērtību. „Jaunieviņās” ne tikai nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, te ir arī iespēja atpūsties viesu namā un apskatīt savvaļas zirgus.

Tālāk devāmies uz Bīriņiem, kur zemnieku saimniecībā „Gundegas” mūs uzņēma profesors Andris. Uz šo saimniecību devāmies lūkoties un uzzināt, kā audzē lielogu dzērvenes. Patiess pārsteigums un prieks mums bija, kad Andra kungs dalījās ne tikai savā pieredzē ogu audzēšanā, bet arī parādīja un pastāstīja mums par paša veidotām ogu pārstrādes iekārtām. Šī bija viena no iedvesmojošākajām ekskursijām.

Zemnieku saimniecībā „Gundegas” ražotās ogu sukādes, sulas un sīrupus var iegādāties arī Rimi veikalu nodaļā „Klēts”. Otro saimniecību apmeklējumu tūri noslēdzām Brenguļu pagasta z/s „Abullāči”, kur audzē krūmmellenes. Saimniece mūs izvadāja pa krūmmelleņu laukiem un dalījās pieredzē.

3.DIENA
Sākumā viesojāmies z/s „Silkalni” Kocēnu novadā, kuras saimniece nodarbojas ar dažādu ārstniecības augu audzēšanu, vākšanu, kaltēšanu. Tālāk tika gatavotas dažādas tējas, uzlējumi un novārījumi, kurus paši degustējām un mēģinājām atminēt, no kādiem augiem kas ir pagatavots. Pie „Silkalnu” saimnieces izejvielas iegādājas gan kosmētikas ražotājs „Madara”, gan arī Dr.Tereško tējas.
 
„Silkalni” ir labs piemērs tam, kā izmantot Latvijas dabas resursus, kas aug tepat “aiz mājas stūra”. Jāspēj tik ieraudzīt un pareizi pielietot.
 
Tālāk devāmies uz Mori Siguldas novadā, kur briežu dārzā „Saulstari” audzē staltbriežus. Mūs ļoti laipni uzņēma saimniece, kura izveda mūs ekskursijā pa safari parku.
 
Tikšanās ar ekspertiem
Pēc tam, kad kopīgi bijām apmeklējuši astoņas zemnieku saimniecības, bija pienācis laiks pašiem sākt savu ideju attīstību, tādēļ vēlējāmies organizēt tikšanos ar cilvēku, kas pats savu ideju ir radījis no nulles, meklējot un atrodot tai atbalstu gan no atsaucīgu cilvēku puses, gan prasmīgi izmantojot Eiropas Savienības finansējuma piedāvāto atbalstu. Kopīgi izlēmām, ka tiksimies ar Ingu, kas ir uzņēmuma „Ecomark” projekta vadītājs. Uzņēmums nodarbojas ar ātraudzīgo kārklu audzēšanu, kas, mūsuprāt, Latvijā vēl ir jauns uzņēmējdarbības veids.
 
Tikšanās laikā kopā ar Ingu darba grupās runājām arī par mūsu idejām, meklējot gan idejas iespējamos attīstības scenārijus, gan jau konkrēti arī ES atbalsta mehānismus ideju attīstībai. Tikšanās laikā vēlreiz guvām pārliecību, ka iespēju ir daudz, tikai jāprot tās izmantot!

Gan pēc iedvesmojošajiem stāstiem zemnieku saimniecībās, gan pēc teorētisko zināšanu iegūšanas, tiekoties ar Ingu Andersonu, paši trīs dienas centāmies attīstīt mūsu lauku sētas.
 
Mūsu idejas, ar kurām strādājām:
•    ogu (aroniju, cidoniju, pīlādžu, plūškoku) audzēšana;
•    ātraudzīgo kārklu audzēšana;
•    puķu audzēšana eksportam;
•    šitaki sēņu audzēšana;
•    daudznozaru bioloģiskā saimniecība;
•    krūmmelleņu audzēšana;
•    ārstniecības augu audzēšana.

Ikviens no mums šo dienu laikā guva vērtīgu pieredzi grupu darbā. Pirms pasākuma aprakstījām mūsu idejas, diskutējām par tām grupā, tādējādi saprotot, ka liela daļa no mūsu idejām patiesībā ir jāpārdomā vēlreiz, jo realizācijas procesā tās varētu ciest neveiksmi.
 
Darba grupās daudz runājām par to, kuras ir Latvijā visienesīgākās lauksaimniecības nozares, secinot, ka par ienesīgu var kļūt ikviena ideja, kas realizēta ar izdomu un pareizajā vietā.
Vakarus pavadījām, sapņojot par mūsu lauku sētas izskatu, to zīmējot un aprakstot.
 
NOSLĒGUMĀ
Projekta rezultātā mēs, biedrības Bio kultūra jaunieši, sapratām, ka lauki ir mūsu bagātība, un Latvijas bagātība ir cilvēki, kas vairo Latvijas dabas vērtības, sniedz mums iespēju izvēlēties Latvijā ražotus produktus. Mēs sapratām, ka Latvijā ir daudz radošu un spēcīgu cilvēku, ka lauksaimniecība var būt gan darbs, gan hobijs, gan ienākumu avots vienlaikus, tikai ir jāspēj atrast sava niša, kas gan patīk, gan padodas.

Mēs guvām pārliecību, ka saimniekot bioloģiski ir ekonomiski izdevīgi un šai metodei ir daudz priekšrocību, kas gūst arvien vairāk atzinības no klientu puses. Iespējams, jau drīz kāds no mums sāks pīlādžu vai aroniju audzēšanu, stādīs kārklus, kurus pēc tam pārstrādās šķeldā, vai pievērsīsies šitaki sēņu audzēšanai. Šīs un vēl daudzas citas idejas tika pārrunātas un pētītas projekta laikā, vēlreiz gūstot apliecinājumu tam, ka gribam un varam strādāt laukos.

Uzskatām, ka sasniedzām projekta mērķus un radījām jauniešos apziņu, ka radoši izpausties var it visā, ko cilvēkam patīk darīt, un patiesībā jau nemaz nav svarīgi, vai to dara, dzīvojot laukos vai pilsētā!