Projekts „We start with ourselves”

Saldus 2. vidusskolā no 8. līdz 15. septembrim norisinājās programmas „Jaunatne darbībā” finansēts projekts „We start with ourselves”. Projektā piedalījās skolēni no Saldus 2. vidusskolas, kā arī no Spānijas ciemata Majadas vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Jūnija vidū Saldū iepriekšējās plānošanas vizītes ietvaros viesojās spāņu grupas līderis Bernardino un projekta dalībnieks Javier. Vizītē vienojāmies par projekta programmu, noteikumiem, kuri būs jāievēro projekta laikā, par dažādām ledus laušanas aktivitātēm u.c.

8. septembra pašā vakarā – plkst. 21:55, projektu koordinatore Anete sagaidīja spāņu viesus – 8 projekta dalībniekus un 2 grupas līderus – Rīgas lidostā. Bija jūtams manāms uztraukums, kas, protams, ir saprotami, jo priekšā gaidīja gara nedēļa, jaunas iepazīšanās, jauna valsts, cits klimats. Klimats, starp citu, spāņu visiem sagādāja vislielākās problēmas – viņiem ziemā gaisa temperatūra ir aptuveni +180 C, tāpēc mūsu rudens viņiem likās krietni par vēsu.

Kad ieradāmies jauniešu mītnē „Kabatiņa”, gaisā virmoja patīkams satraukums! Mūsu zēni palīdzēja spāņu meitenēm uznest somas, ierādīja istabiņas, un tad jau varēja arī notikt iepazīšanās spēle – viena no latviešu grupas līderēm rokās turēja dzijas kamoliņu, pateica savu vārdu, aptina dzijas pavedienu sev ap pirkstu un pameta kamoliņu nākamajam cilvēkam, kurš atkal pateica savu vārdu, aptina kamoliņu ap pirkstu un atkal meta nākamajam – un tā līdz kamēr kamoliņš nonāca pie katra trīs reizes – tātad par katru cilvēku bijām jau uzzinājuši trīs faktus. Tā kā katrs, metot kamolu nākamajam, aptina to sev ap pirkstu, tad vidū izveidojās tāds kā zirnekļu tīkls, kuram bija simboliska nozīme – tāpat kā šo zirnekļu tīklu vairs nevar atraisīt, tāpat arī mēs visi šonedēļ būsim saistīti viens ar otru, esot plecu pie pleca visu dienu, un atmiņas, kas mums visiem paliks no šī kopā pavadītā laikā, mēs izdzēst nevarēsim. Pēc spēles padzērām tēju, parunājāmies un lēnām devāmies gulēt. Daži jaunieši gulēt gāja patiešām lēnām – tikai 5:00 no rīta …

Svētdiena sākās ar brokastīm skolā un ar rīta iesildīšanos aktu zālē, lai kārtīgi pamostos. Pēc aktivitātes notika sadalīšanās pāros un grupās. Pāros dalījāmies tāpēc, lai noteiktu cilvēku, ar kuru būs jāsēž braucienā uz Ventspili – par šo cilvēku brauciena laikā būs arī jāuzzina pēc iespējas vairāk. Bet grupās dalījāmies, lai noteiktu cilvēkus, ar kuriem visu nedēļu būs jāstrādā darbnīcās. Katrai grupai tika piešķirta sava stihija – ūdens, uguns, zeme un gaiss, un atbilstoši grupas arī tika pie 4 krāsu krekliņiem – zaļa, sarkana, dzeltena un zila. Grupām tika dots uzdevums – nedēļas laikā izdomāt 5 minūšu prezentāciju par sev piešķirto stihiju – kā deju, dziesmu, etīdi u.c. Grupu līderi savukārt tika pie violetiem krekliņiem, kas simbolizēja Visumu.

Pēc visām šīm aktivitātēm beidzot devāmies iepazīšanās ekskursijā uz Ventspili – garajā ceļā centāmies iepazīt savu blakussēdētāju, dziedājām spāņu un latviešu dziesmas un labi pavadījām laiku. Ekskursiju Ventspilī sākām ar izbraucienu ar Ventspils bānīti – aizbraucot līdz gala punktam, izmantojām iespēju apmeklēt piedzīvojumu parku, kur četri drosminieki izripinājās ar „Trako rotoru” – tādu kā cilindrisku pūsli, kuru uzvelk kalnā, bet pēc tam ripina lejā. Tā kā mūsu laiks Ventspilī bija ierobežots, tad drīz vien no piedzīvojuma parka devāmies tālāk – visai garā ekskursijā ar kājām pa parku līdz bānīša sākumpunktam, kur mūs gaidīja autobuss un pusdienas. Pēc gardām pusdienām mūs jau sāka meklēt gide, kura izveda ekskursijā un iepazīstināja ar Ventspili un tās vēsturi – mums bija iespēja tikt pie ventiem, uzdot sev interesējošus jautājumus, „izložņāt” Livonijas ordeņa pili u.c. Ekskursiju pa Ventspili noslēdzām ar jūras apmeklējumu – liekas, ka šī aktivitāte spāņiem patika visvairāk, jo viņi dzīvo visai tālu no jūras – apmēram 4 stundu brauciena attālumā. Katram bija dots mazs uzdevums – atrast vidēja izmēra gludu oli, kas noderēs pirmdienas darbnīcā.

Mājupceļu visi izmantoja, lai pagulētu, jo diena bija bijusi nogurdinoša – daudz staigāts, daudz jauna redzēts un uzzināts. Pēc skolā paēstām vakariņām devāmies uz jauniešu mītni, kur notika dienas izvērtēšana – parunājām par šo dienu, kas patika, kas varēja būt labāk un citas organizatoriskas lietas.

Pirmdiena atkal sākās ar brokastīm un rīta iesildīšanos skolā, pēc kuras latviešu grupa stāstīja prezentāciju par Baltijas jūru, tika parādīta arī filmiņa par aktuālajām Baltijas jūras piesārņojuma problēmām, bet spāņu grupa stāstīja prezentācija par atkritumu problēmām un par atkritumu šķirošanu Spānijā. Pēc prezentācijām jaunieši diskutēja, kā katrs ikdienā saskaras ar atkritumu problēmām.

Pēc šīm prezentācijām beidzot varēja sākties pirmā darbnīca „Izejviela: svece” – no izdegušu sveču pārpalikumiem katrs izlēja sev vienu svecīti sev tīkamās krāsās un formās. Darbnīca visiem sagādāja lielu prieku, un jaunieši darbojās ar aizrautību – latviešu grupa jau šādu darbu iepriekš bija darījusi, taču spāņi pirmo reizi lēja sveci, tāpēc viņiem tas bija jo īpaši interesanti. Pēc sveču uztaisīšanas no māliem grupas veidoja sveču mājas – viena grupa māju uztaisīja kā aku, cita kā piparkūku namiņu, trešā grupa izvēlējās māju taisīt sirds formā, bet ceturtajai grupai māju mēs nodēvējām par Raganas māju. Šajā darbnīcā arī izmantojām Ventspilī atrastos oļus – uz šiem akmeņiem veicām dekupāžu.

Pēc pusdienām visi devās ekskursijā pa Saldu – vēlējāmies spāņus iepazīstināt ar savu pilsētu, kura viņiem likās ļoti skaista!

Pirmdienas vakars visiem sagādāja ļoti lielu jautrību, jo notika Nacionālais vakars „Spānija”, kur mēs tikām cienāti ar spāņu omleti un bezalkoholisko sangriju. Tāpat tikām iepazīstināti ar Spāniju kā valsti – uzzinājām mazliet par tās vēsturi, klimatu, par populārākajiem sportistiem, rakstniekiem u.c. Vislielāko jautrību sagādāja spāņu sagatavotās atrakcijas, kur katram bija arī iespēja tikt pie mazas dāvaniņas – vēdeklīša.

Otrdien pēc brokastīm un rīta iesildīšanās devāmies ekskursijā uz Dobeli – sākumā apskatījām Dobeles pilsdrupas, bet pēc tam braucām uz sveču rūpnīcu „Baltic Candle Ltd.”. Iemesls, kāpēc izvēlējāmies doties ekskursijā uz sveču rūpnīcu, bija pavisam pamatots – pirmajā darbnīcā projekta dalībnieki izgatavoja sveces mājas apstākļos, bet sveču rūpnīcā mums radās priekšstats, kā sveces tiek gatavotas rūpnieciski. Ekskursija pa rūpnīcu bija interesanta, redzējām dažādu krāsu, formu un faktūru sveces, uzzinājām, ka vairums sveces tiek taisītas no parafīna, bet ir arī sveces, ko taisa no taukiem. Pēc sveču rūpnīcas apmeklējuma devāmies uz Tērvetes dabas parku – brīvā dabā paēdām pusdienas, un pēc tām 3 stundas pavadījām dabas parkā – iemācījāmies, kā var noteikt koka garumu, uzzinājām, kad koku var nodēvēt par dižkoku, izmēģinājām visas parka piedāvātas atrakcijas, kā arī paciemojāmies pie parka raganiņas, kura mūs pacienāja ar tēju un iedvesmoja ar labiem vārdiem.

Trešdiena atkal bija ekskursijas diena! Bet pirms ekskursijas vēl bija paredzēta otrā radošā darbnīca „Izejviela: polietilēna atkritumi”, kurā dalībnieki grupās veidoja gleznu no pogām un eļļas krāsām,– dalībniekiem bija dota pilnīga domu brīvība un tāpēc arī visas glezna bija pilnīgi atšķirīgas, bet visas ļoti skaistas.

Pēc darbnīcas devāmies ekskursijā uz Rīgu, uz atkritumu poligona apsaimniekošanas uzņēmumu „EKO Getliņi”. Šajā ekskursijā bijām nedaudz vīlušies, jo gribējām redzēt vairāk rūpniecisko procesu, taču tik daudz netiek rādīts nevienai grupai. Bet uzzinājām par Getliņu vēsturi – kā tas viss sākas un ko viņi dara pašlaik. Ļoti interesanti visiem likās, ka atkritumus viņi pārstrādā, iegūst gāzi, no kuras savukārt tiek iegūta elektroenerģija. Šo enerģiju viņi pārdod Latvenergo, bet izmanto arī paši – tiek audzēti tomāti, un šogad pirmo gadu Getliņos tiks audzētas arī zemenes. Mēs redzējām zemeņu stādus – un mums solīja, ka Ziemassvētkos varēsim baudīt Latvijā audzētas zemenes. Mājupceļā iebraucām „Lāčos” – mūsu jaunieši spāņiem bija izstāstījuši, ka tieši šeit tiek cepta Latvijā gardākā maize, un ieteica aizvest šo maizi kā suvenīru arī uz Spānijju.

Ceturtdienas rīts sākās ar lielu uztraukumu latviešu grupai, jo vakarā bija paredzēts Nacionālais vakars „Spānija” – gribējām, lai vakars izvēršas ļoti svinīgs un skaists. Bet pa dienu mums vēl bija jāizdara daudz saplānoto darbu– no rīta jaunieši darbojās trešajā radošajā darbnīcā „Izejviela: tekstils”, kas patiesībā bija auduma apgleznošana, izmantojot auduma krāsas, koku lapas, ķiplokus un sīpolus. Katra grupa varēja izvēlēties, kādās krāsās savu audumu vēlas apgleznot, un atkal tika dota radošuma brīvība, kuras rezultātā visi audumi (kurus izmantosim kā galdautus) sanāca pilnīgi dažādi. Pēc darbnīcas vēlējāmies iepazīstināt spāņu jauniešus ar Saldus pārtikas kombinātu – gribējām, lai viņi redz, kā notiek ražošana, fasēšana, cik plašu produkcijas klāstu kombināts piedāvā. Spāņu grupa bija ļoti pārsteigta par ražošanu – katra konfekte tiek fasēta ar rokām. Mums tika piedāvāta arī degustācija – jāsaka, ka spāņi nebija sajūsmā par mūsu saldumiem.

Pēc pusdienām devām spāņu grupai brīvo laiku, bet paši sākām gatavoties nacionālajam vakaram – iekārtojām aktu zāli, uzklājām galdu un uzvilkām svinīgās drēbes! Kad spāņu grupa atnāca uz skolu un ieraudzīja, cik ļoti esam centušies, viņi bija ļoti aizkustināti. Iepazīstinājām viņus ar savas valsts vēsturi, ar tautas dziesmām, ar Dziesmu un deju svētkiem, ar lielākajiem panākumiem un tradīcijām. Lai rastos lielāks priekšstats, rādījām video klipus, ansamblis nodziedāja 3 dziesmas, tika spēlēta ģitāra un kokle – noskaņa bija patiešām brīnišķīga!

Bijām sagādājuši vēl vienu pārsteigumu spāņiem – TDA Kurss nodejoja vienu tautas deju, kas izraisīja ļoti lielas ovācijas. Pēc nodejotās dejas dejotāji ņēma pie rokas spāņus un arī latviešus un aicināja uz dančiem – bija kārtīga izkustēšanās, kas visiem sagādāja ļoti pozitīvas emocijas. Pēc šī vakara spāņu grupa bija ļoti priecīgi, pateicīgi un aizkustināti un teica, ka viņiem nav ne jausmas, kā viņi šo vakaru pārspēs, pēc gada organizējot savu nacionālo vakaru Spānijā.

Piektdienas rīts iesākās mazliet skumīgi, jo šī bija projekta pirmspēdējā diena. Pa dienu viena no latviešu grupas līderēm -  skolotāja Antoņina Japina – parādīja vairākus ķīmijas eksperimentus, bet galvenais akcents tika likts uz jautājumu „Vai no polietilēna pudeles var iegūt etilēnu?”. Demonstrējumā tika parādīts, ka var.

Pēc eksperimentiem vēl tika uzfrišināti darbiņi – sveču mājas un sveces tika apgleznotas, galdauti izgludināti un viss tika sagatavots, lai to varētu vest uz Kapelleru namu un iekārtot izstādi. Kapelleru namā atnākušos viesus iepazīstinājām ar nedēļas garumā izveidotajiem darbiem, pastāstījām, kā mums ir gājis, kā arī parādījām bildes.

Pēc izstādes apmeklējuma visi devās uz pirti – latviešiem it kā nekas neparasts, bet spāņi šādā pirtī bija pirmo reizi un bija sajūsmā!

Pēc pirts bija projekta noslēguma pasākums centrā "Šķūnis" – ar dziesmām, dejām, uzrunām, karaoki. Pasākums izdevās ļoti emocionāls, jo visi viens otram pateicām ko labu, iedevām nedēļas laikā nopelnītās nominācijas un priecājāmies ar saviem jauniegūtajiem draugiem. Noslēguma pasākums turpinājās jauniešu mītnē līdz pat 6 rītā – ar sarunām un tēju.

Sestdiena iesākās miegaini, jo iepriekšējā nakts nebija gulēta. Pēc brokastīm un projekta izvērtēšanas skolā devāmies uz jauniešu mītni kravāt koferus. Visi jau bija manāmi skumji, jo nedēļa bija tik ļoti piepildīta, tik daudz kas bija izdarīts, un nu jau atkal katram ir jāatgriežas savā ikdienā. Kad piebrauca autobuss, lai spāņu jauniešus vestu uz Rīgu, meitenes kļuva ļoti emocionālas un neiztika arī bez asarām.

Galvenais, ko ieguvām šajā projektā, – 10 jaunus spāņu draugus un neaizmirstami pavadītu laiku ar viņiem. Lai arī atvadīšanās bija skumja, tomēr mēģinājām atvadīties uz pozitīvas nots un ar domu, ka atkal tiksimies pēc gada, tikai šoreiz Spānijā, kur mēs būsim kā viesi.
 
Projekta koordinatore