Parks, mandarīni un 100% zilās debesis

Nieka divi mēneši – tik īss bija mans EVS periods Grieķijā – Xylokastro. Un, tā kā ir pagājis jau labs laiciņš, kopš atgriezos, nebija vairs ne mazākās iedvesmas rakstīt notikumu atstāstu. Tamdēļ tas, kas seko, ir autentiski manas interneta dienasgrāmatas ieraksti. Nu, labi, nedaudz izrediģēti, jo tika rakstīti tikai maniem tuvākajiem draugiem Latvijā neregulāri sasteigtajās interneta piekļuves reizēs. ;)

7. februāris, 13:39
Greekgeek haotiski

Yo. Esmu te.

Sākam no sākuma. Izbliezos no Rīgas lidostas, gulējis 3 stundas un, protams, jutos slikti. Bet, nu, ausis aizkrīt neslikti paceļoties/nolaižoties. Tālāk bliezu no Kopenhāgenas, kur bija pilnīgais putenis, tāpēc lidmašīna nokavējās stundu, toties līdz Grieķijai aizlidoja nepilnās 3 stundās. Lidojot pāri Polijai, nebija mākoņu un bija TIK skaisti - balti apsnigusī zeme, var redzēt sasalušos ūdeņus, kuru ledū atspīd gaisma, pilsētas, ceļus. Un, ielidojot Grieķijā, pie piekrastes lidojām tik zemu, ka varēja redzēt mašīnītes.

No lidostas sēdos autobusā un braucu uz Kifissos, no kurienes ar busu uz Xylokastro. Atēnas ir TĀDA miskaste. Pilnīgs junkyards - pilns ar mašīnu detaļām, gružiem, pie tam mājiņas viena pie otras tik haotiski, ka izskatās, ka kāds tās būtu izmētājis kā metamos kauliņus, pa vidu pieberot visādus mēslus. Toties ielu malās aug mandarīnkoki (ēst no tiem noteikti nav īpaši gudri), un ieliņas mazas, šauras kā Sicīlijā kaut kādā. Vecie grieķi izskatās kā mafiozi, liekas, ka pagriezīsies un teiks: “Ciao, Paulie!”

Kifissos autoosta tāda pati haotiska un netīra. Toties, izbraucot no Atēnam, jau smukāk - kalni un palmas visapkārt. Mazas ieliņas pie pašas jūras, daudz koku, parku, krūmu mazu veikaliņu un mājiņu.

Dzīvojam otrajā stāvā 4 džeki. Pa 2 katrā istabā. Es ar latvieti, viņi divi poļi. Viens saprot angliski, otrs tikai poliski. Apkure ir tikai caur gaisa kondicionieriem, jo grieķiem nav dabasgāzes vai kāda tāda lēta kurināmā. Un tas sildītājs strādā 7 stundas diennaktī. Un rūc un klikšķ. Tas stulbi.

Te ir pilns ar apelsīn/mandarīn/citronkokiem, un mums ir balkons. Patiesībā divi. Un šodien bija krusa! Interesanta sajūta - apkārt palmas, un krīt krusa. Otrā istabā ir arī telļuks, bet to jau nu man gribas vēl mazāk. Strādāt sāksim kaut ko ko it kā rīt, bet neesot te nekāda dižā darba. Kad līst – kaut ko bibliotēkā, kad nē - ārā. Bet tas parks pie jūras ir TIK smuks - tieši kā bildēs! Stopēties varot labi, šodien stopēsim uz Vasiliko - tas ir mazs ciemats, kur ir visādi citi EVS, un tur tusēsim.
Garastāvoklis: nereāls

8. februāris, 15:24
Kūkģū

Mūsu mājā ir boileris. Nu, tādi ir gandrīz visur, taču mūsējais ir tik mazs, ka mazgāties drīkst tikai viens cilvēks dienā. Tajās dienās, kad ir siltais ūdens vispār. Pilsētiņā jau puslīdz normāli orientējos.

Šodien spīd saule, 100% zilas debesis. Grādi gan zem desmit, bet rīt būšot padsmit. Šodien pirmais darbs - likās, ka būs vieglāks, bet patiesībā ir ko norauties. Bet man, protams, patīk. It kā mežam jātaisa karte. Jāiekartogrāfē jaunie, mazie kociņi, kuri jālaista, beņķi, salauztās sētas, etc. It's a jungle out there. Šodien pastrādājām kādas 2.5 stundas. Ha, un šovakar būs dancing lesson muhahā, bet es riktīgi sapplēsu kedas, un tagad ir tikai lielie apavi. Un humpalu es nevaru atrast, veičos kedas maksā kādus 30 eiro.

Mmums ir divi tādi kā vadītāji - Eva, kura ir ok, un otrs (grieķis - vārdu neatceros) ir bišku nejauks. Bet toties runā smieklīgi.

Vispār te ir tā, ka mājas īpašnieks, uzzinājis, ka brauc kādi no Latvijas, esot kritis panikā. Jo visi no eastern block - Baltijas valstīm, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas - esot nepatikšanu taisītāji.

Garastāvoklis: nu tā
Mūzika: KiWi - Who Needs Who?

17. februāris, 10:10
Atskaite

Grieķijā nav tomātu sulas, toties mums ir svaigi plūktu apelsīnu sula. Katru vakaru pa tumsu pārgājiens pāri sliedēm. Kā ābolu zagšana bērnībā. Ko gan es nekad tā īsti neesmu darījis, jo pašam pilns dārzs ābolu.

Vakaros esmu pasācis skraidīt pa mežu. Feels good. Tuvējos kalnos ir pavisam īsts amfiteātris. No tā reģiona, kā leģenda vēsta, ir nācis Herkuless.

Lasu Koelju Veronika Decides To Die. Forši. Mums ir arī kruti working class heroes kostīmi. netīrajiem darbiem. Veikalā strādā meitene, kuras mati ir līdzīgi parūkai, kura tiek pārdota tajā pašā veikalā. Tāpēc mēs viņu dēvējam par Meiteni Parūkā. Vēl ir smieklīgie suņi, kuri divatā sargā vienu ielu, bet tas ir smieklīgi tikai tad, ja viņus redz. Ha.

Nu, jāsāk strādāt.

18. februāris, 14:29
Karsts

Šodien pēkšņi  - DANKŠ  - ir tik karsts, kā Latvijā vasaras vidū. Kāpām kalnos uz Vasiliko, uzkāpām pa nepareizo ceļu, kāpām lejā pa superstāvu nogāzi, sastapām baltu 1.5 metrus garu čūsku ar kobrveidīgu ģīmi metru no kājām. Un trakus suņus. Kāpām 2 stundas. Iešu sauļoties, līmēju kameru.
Garastāvoklis: :)
Mūzika: nav

20. februāris, 17:56
:) Vot, re

Es nesaprotu, kāpēc fotoaparāta nekad nav līdzi tad, kad gribas nobildēt visskaistāko.

Seši (!) supersmuki kaķi uz palodzes Vasiliko. Un visi blenž.

Tikko beidzies saulriets tieši blakus augstākajam kalnam, apspīdot mākoņus un kalnus lielā ūdens otrā pusē.

Šodien ieskrējām peldēties. Sāļuma ziņā Baltijas jūra ir zemeņu ķīselis. Ūdens auksts, bet sajūta lieliska.
Garastāvoklis: vakars
Mūzika: Chomsky VS Perle: Part 1

23. februāris, 19:48
Es kāpu kalnā

Kalnā bija klosteris. Līdz tam netiku, jo izvēlējos nepareizu kazu taku. 6 stundas turp un atpakaļ. Ieskaitot tikšanu līdz kalnam, kurš, kā visi pārlieku lielie objekti, rada maldinošu attāluma iespaidu. Brīžiem lieks solis šķita dzīvības vai nāves jautājums. Kedās un šortos. Viens pats. Ja neskaita kalnu kazas ar suni un ganu. Un pāris kautrīgus bruņurupučus. Un kāda Pītera Volesa kapu. Kājas un rokas noskrāpētas ellīgi. Sen nebiju juties tik dzīvs.
Garastāvoklis: pastnieks
Mūzika: Mhrdjah - Bce Loxi

17. marts, 09:45

Mēs dzērām vīnu lēnām un bohēmiski ar itāļiem un spāņiem. Un griezām viens otram matus.
Mēs 2 stundas ākstījāmies pa humpalām.
Mēs atšifrējām ielu kāršu spēlmaņu trikus.
Mēs izmuldējāmies noslēpumus.
Mēs šķiramies šodien.
Garastāvoklis: viss ir jauns
Mūzika: Nikola Sarcevic

18. februāris, 06:37
This night

Dejas underground regeja klubā ar īstiem un draudzīgiem rastameņiem.
Gulējis neesmu necik. Drīz autobuss.
Toties biju vakar atvērtajā Grieķijas pirmajā fair-trade shopā. Adorable.
--
Heavy breathing.
--
Garastāvoklis: :*
Mūzika: regejs galvā

20. marts, 07:59
Tas un tas

Pirmkārt. Man jūsu pietrūkst. Lai arī ir vasarīgas smaržas, sarkana saule un velosipēds, es vēl nebraucu pie jums.
Otrkārt - viss pārējais ->
KALAVRITA. Skaistākā vieta pasaulē. Tur diezgan noteikti dzīvo lepričauņi, elfi, trolļi un pixīši. Un mazs vilcieniņš braukā augšup un lejup pusmetru no kraujas. Tur bija arī mirušas lapsas un āpsis, kas mani nenormāli sabaidīja.
Kāpjot lejā, protams, nokavējām vilcienu, tāpēc gaidījām nākamo 3:25 no rīta.
Ir jocīgi, kad atbrauc uz šejieni, mājās paliek īstie draugi. Kad pavadi nedēļu seminārā Atēnās, apziņa, ka attiecības ilgs tikai 7 dienas, padara saskarsmi mākslīgi sasteigtu, sadraudzēšanās ir ātrāka un sirsnīgāka, nekā parasti. Un tad tie, kas palika Xylokastro "mājās" ir nedaudz īstāki draugi, nekā tie tikko gūtie. Friend-levelings.
Islande, Skotija, Anglija, Lietuva, Igaunija, Polija, Slovēnija, Slovākija, Bulgārija, Portugāle, Katalonija, Itālija, Vācija, Nīderlande, Austrija, Ēģipte, Indija, Zviedrija, Latvija. And more.
Garastāvoklis: summerblue

22. marts, 12:16
Girl's house

Vakar kopīga vakariņgatavošana = makaroni + sēņu/kukurūzas/sīpolu/ķiploku/burkānu sautējums. Tad cut&paste vakars, visu lielo lapu gan nepabeidzām. Un tad random poetry vakars. Tas ir tad, kad katrs uzraxta 10 vārdus, izdala tos pārējiem, un tad katrs no tā taisa dzeju.
"A teaspoon full of rainy sorcery
Vulnerable camels shout at sundials in the refridgerator"

"My freedom taken away by simple fingerprints
And girls in glasses hating love
I fell like that bridesmade on the orange carpet"

1. aprīlis, 12:34
Visi piesprādzējas, es esmu apakaļ! :D

Un tie bija 7% iespaidu no iedvesmas pilnā, brīžiem garlaicīgā laika. Bet paspēju iemīlēties.

Lauris