Pagale nedeg viena

Biedrība „Mazozoli 4x4” (Mazozoli) Eiropas Brīvprātīgā darba (EBD) jomā darbojas no 2005. gada rudens. Biedrības galvenās aktivitātes ir EBD uzņemšanas projektu koordinēšana Latvijā. Šo četru gadu darbības laikā Latvijā tika/tiek koordinēti 27 projekti, kuru ietvaros kopumā ir/būs uzņemti 63 brīvprātīgie (38 meitenes un 25 puiši). Tā kā organizācijām Latvijā ir arvien lielāka interese par brīvprātīgo kustību un brīvprātīgajiem darbiniekiem, katru gadu pieaug to pilsētu skaits, kurās tiek īstenoti projekti. Šobrīd tās ir: Auce, Dobele, Tērvete, Līgatne, Sigulda, Garkalne, Valmiera, Saulkrasti, Līvāni, Līkumi, Jēkabpils un Rīga.

Darbs, ko biedrība „Mazozoli” ir uzņēmusies, ir interesants, atbildīgs, reizēm grūts, bet vienmēr saistošs. Redzot, ka aktivitātes tiek veiksmīgi īstenotas un brīvprātīgie kopā ar uzņēmējorganizācijām ir apmierināti ar sadarbību, tas dod pārliecību, ka ir jāturpina iesāktais darbs un arvien vairāk jāattīsta brīvprātīgā darba joma Latvijā! Pēc šo gadu pieredzes varam teikt: cik brīvprātīgo, tik dažādu projektu, kaut arī jaunieši darbojas, piemēram, vienā organizācijā. Latviešiem ir teiciens: „Pagale nedeg viena,” –un tas attiecas arī uz aktivitātēm. Katrs brīvprātīgais ienes savu – gan labo, gan „slinko” – un neviena aktivitāte nav bijusi līdzīga iepriekšējai. Jā, pamatdarbs ir viens un tas pats, bet, kā brīvprātīgais sadarbībā ar organizācijas pārstāvjiem un mentoru to interpretē, attīsta un realizē, katram ir savs. Kas vienu gadu šķiet neizdevies projekts un visas iesaistītās puses ir neapmierinātas, tas otrajā gadā ir īstenojies kā visveiksmīgākais projekts!

Esam sapratuši, ka gan brīvprātīgajam, gan arī nosūtītājorganizācijai ir ļoti svarīgi radīt drošības izjūtu. Ja tā ir pirmreizēja sadarbība ar nosūtītājorganizāciju, tad abpusēji ir svarīgi just, ka visi ir ieinteresēti sadarbībā un dažādu jautājumu risināšanā. No savas puses šo ieinteresētību un drošību nodrošinām ar to, ka vienmēr tiek atbildēts uz visām e-pasta vēstulēm, ir izveidota mājaslapa www.workvolunteer.com, kur brīvprātīgie, nosūtītājorganizācijas var iepazīties ar „Mazozolu” darba apjomu, pieredzi un bijušo brīvprātīgo atsauksmēm.

Mazozolu koordinētajos projektos pēdējo divu gadu laikā uzņemto brīvprātīgo skaits vidēji ir 20–30 jauniešu gadā. Tas ir liels darba apjoms un atbildība, tādēļ, lai aktivitātes tiktu koordinētas kvalitatīvi, darbā ir pieņemts vēl viena koordinatore – Kitija Rijniece. Tā kā biedrība “Mazozoli” ne tikai darbojas brīvprātīgā darba jomā, bet veic arī saimniecisko darbību, organizējot dažādus tūrisma pasākumus, veiksmīgi ir atrisinājies jautājums par līdzfinansējuma piesaisti. Lai veiksmīgi īstenotu EBD projektus, ir savstarpēji jāsadarbojas visiem projektā iesaistītajiem partneriem. Tālākā izklāstā dots pārskats par katru sadarbības „partneri”, kā arī informācija par dzīvesvietas izvēli, kas ir svarīga, lai brīvprātīgais justos labi.

Brīvprātīgie ir jaunieši, kas, mūsuprāt, izmanto fantastisku iespēju savā dzīvē! Biedrība šo četru gadu darbības laikā ir sapratusi, ka ikvienam jaunietim ir sava patiesā motivācija, kādēļ viņš izvēlas EBD. Viens, kas tiek uzrakstīts motivācijas vēstulē, bet otrs – kas ir paša brīvprātīgā sirdī! Un tādēļ jauniešu uzņemšana vienmēr bija/būs laimes spēle, vai viņa patiesās vēlmes sakritīs ar uzņēmējorganizācijas piedāvātajām iespējām. Lai nepatīkamu pārsteigumu būtu pēc iespējas mazāk, sagatavojot projektu, sarakstē ar nosūtītājorganizāciju vienmēr tiek iesaistīts arī brīvprātīgais. Tā ir brīvprātīgā netieša līdzdalība, kur viņš var sekot līdzi pasākuma gaitai un uzdot sev neskaidros jautājumus.

Jaunietim atbraucot tiek iedota informatīva lapa, kur ir uzrakstīta, mūsuprāt, pati svarīgākā informācija: dzīvesvietas un uzņēmējorganizācijas adrese; kā arī mentora, valodas pasniedzēja, koordinējošās organizācijas un JSPA kontaktinformācija; kādu naudas summu viņš saņems; cik liela ir viņa projekta aktivitāšu nauda; kādi ir atmaksātie izdevumi (materiāli valodas apguvei, transporta izmaksas uz NA rīkotajām apmācībām, naudas summa saimniecības precēm). Tiek pievienoti arī citi informatīvie tālruņu numuri.

Kā atzīst vairākums brīvprātīgo, EBD projekts ir bijusi brīnišķīga iespēja iepazīt sevi. Jaunieši atzīst, ka paši ir pārsteigti, ieraugot sevi no malas, „novērojot”, kā uzvedas jaunā situācijā, kā veido attiecības, kur rodas konflikti un kā tiek ne/meklēti risinājumi.

Aizbraukšana no savas pilsētas, kur apkārtējiem jau ir savs priekšstats par jaunieti, ir izraušanās no savas pagātnes, un, esot te, viņi uzdrošinās dzīvot, uzvesties un veidot attiecības tā, kā līdz šim nav varējuši. Daļa brīvprātīgo pat atzīst, ka ir pārsteigti, atklājot sevī jaunus talantus, slēptas vēlmes un radošo brīvību! Protams, ir daži jaunieši, kas jaunajā vidē vēl vairāk norobežojas un nespēj atbrīvoties. Ar šiem brīvprātīgajiem gan uzņēmējorganizācijas, gan “Mazozolu” pārstāvji cenšas runāt un palīdzēt atrast veidus, kā viņiem justies labāk. Visbiežāk viņi ir iesprostoti paši savās bailēs un aizspriedumos tik ļoti, ka nemāk ieraudzīt iespējas sev apkārt.

Piemēram, dzīvo divi jaunieši vienā mazpilsētā, viens sūdzas, ka dzīve paiet garām, jo nekas nenotiek, bet tajā pašā laikā otrs brīvprātīgais atzīst, ka darba ir tik daudz, ka nespēj ar visiem tikt galā. Situācijās, kad jaunieši sūdzas, ka nav, ko darīt, mūsu jautājums ir: „Bet kas ir tas, ko tu gribētu darīt? Un kur tu gribētu iesaistīties?” Un atbilde ir: „Es nezinu.” Bieži vien tas nozīmē – es negribu. Biedrības novērojums par brīvprātīgā atrašanos Latvijā ir šāds: ja jaunietis pieņem, ka te ir Latvija ar savām tradīcijām, īpatnībām, pārsteigumiem, un ļaujas šim ritmam, tad viss ir OK. Tomēr, ja jaunietis nejūtas drošs un nespēj pieņemt to, kas šeit notiek, un cenšas sev apkārt veidot savas valsts mikrovidi – pieprasa attieksmi, attiecības un komfortu –, tad tādiem brīvprātīgajiem ir visgrūtāk. Viņiem ir mūžīgais stress un nogurums, jo tā ir nepārtraukta cīņa, kurai nav rezultātu un kura paņem ļoti daudz jaunieša enerģijas.

Mūsu koordinētās aktivitātes tiek īstenotas vairāk nekā 20 uzņēmējorganizācijās. No sarunām ar uzņēmējorganizācijām esam sapratuši, ka tām šis sadarbības veids ir ļoti izdevīgs, jo, no vienas puses, viņi vēlas ieviest savā organizācijā kādas pārmaiņas un jauninājumus, bet, no otras, pašu darbiniekiem nav laika, lai īstenotu visas procedūras, kas saistītas ar brīvprātīgā jaunieša uzņemšanu. Sadarbība ar uzņēmējorganizācijām veidojas pēc savstarpējās ieinteresētības. Ir organizācijas, kas pašas uzmeklē mūs, un ir uzņēmējorganizācijas, kurām mēs piedāvājam uzņemt brīvprātīgos jauniešus.

Lai mūsu sadarbība būtu veiksmīga un abām pusēm būtu skaidri nosacījumi, projekta sākumā tiek noslēgts sadarbības līgums, kur ir atrunāti pienākumi un atbildība. Mūs vienošanās ir tāda: “Mazozoli” rūpējas par visu, kas ir ap projektu, t.i., administratīvās procedūras projektu iesniedzot JSPA, brīvprātīgā izmitināšana, uzturēšanās atļaujas nokārtošana, valodas pasniedzēja atrašana un citi jautājumi, kas saistīti ar projekta koordinēšanu. Savukārt uzņēmējorganizāciju pienākums ir mentora un brīvprātīga darba aktivitāšu nodrošināšana (līdz 35stundām nedēļā), brīvprātīgā jaunieša integrēšana vietējā sabiedrībā.

Biedrības sadarbības partneri ir organizācijas gan ar mazu pieredzi (viens brīvprātīgais), gan tādas, kur no nākamās sezonas uzņems trešo vai ceturto brīvprātīgo. Var teikt, ka visās organizācijās izaugsme ar katru nākamo brīvprātīgo ir līdzīga. Pirmais brīvprātīgais, kas tiek uzņemts organizācijā. ir kā paraugs. Otrajam brīvprātīgajam, kas tik uzņemts tajā pašā organizācijā, ir visgrūtāk, jo ne/apzināti brīvprātīgie tiek salīdzināti. Un trešie brīvprātīgie jau tiek pieņemti tādi, kādi viņi ir.

Biedrība “Mazozoli” tikšanās reizēs vienmēr pārrunā projekta virzību un kā, viņuprāt, jūtas brīvprātīgais. Mēs veicam izskaidrojošu darbu gan par praktiskām lietām, gan arī par projektu kopumā. Cenšamies izskaidrot katra brīvprātīgā lomu organizācijā un aicinām jauniešus savstarpēji nesalīdzināt. Nez kādēļ bieži vien uzņēmējorganizācijas sākotnēji baidās iesaistīt brīvprātīgo tās darbībā. Galvenais arguments tiek minēts, lai jaunietis aklimatizējas un novēro aktivitātes no malas. Tajā pašā laikā brīvprātīgais jūtas nevajadzīgs un atstumts, jo netiek iesaistīts organizācijas ikdienā. Ar uzņēmējorganizācijām mēs cenšamies šo situāciju pārrunāt un izlemt, par ko brīvprātīgais uzreiz varētu uzņemties atbildību un iniciatīvu, lai kaut nedaudz viņš justos iesaistīts un piederīgs. Savā sadarbībā ar uzņēmējorganizācijām un brīvprātīgo esam sapratuši: lai nerastos ieilgušas problēmas, ir svarīgi tās pēc iespējas ātrāk pārrunāt, jo bieži vien konfliktā vai problēmā iesaistītās puses ir elastīgas un to vēlas atrisināt.

“Mazozolu” prioritāte ir veicināt un attīstīt brīvprātīgo darbu organizācijās, kas atrodas mazpilsētās vai lauku teritorijās, kur patiešām šāda jaunieša darbošanās būtu nepieciešama un atbalstoša. Tās ir organizācijas, kur darbojas cilvēki, kam nav iespēja ne ikdienā, ne vispār dzīvē satikt un kontaktēt arī ar ārzemniekiem. Un te “Mazozoliem” rodas problēma: organizācijās, kur tiešām brīvprātīgā jaunieša klātbūtne būtu svētīga un abpusēji izglītojoša, ir grūtības nodrošināt mentoru, kas pārzina svešvalodas un kas uzņemtos rūpes un atbildību par ārzemnieku. Savukārt organizācijās, kur varbūt brīvprātīgā klātbūtne nav tik aktuāla, tās spēj nodrošināt ar visu nepieciešamo.

Gribam piebilst, ka visus šos darbības gadus “Mazozoliem” sadarbība ar nosūtītājorganizācijām ir bijusi veiksmīga. 2007. gadā mainījās EBD programmas nosacījumi, un liela atbildība tika uzticēta organizācijai, kas saņem finansējumu, tātad “Mazozoliem”. Sākotnēji bija bailes un nedrošība, vai nosūtītājorganizācijas pildīs savus pienākumus, vai brīvprātīgie tiks labi sagatavoti. Šobrīd, kad pirmais projekts, kas tika iesniegts pēc jaunajiem EBD nosacījumiem, tuvojas beigām, varam secināt, ka mūsu partneri ir bijuši uzticami un savu darbu veikuši godam.

Vienīgi sadarbības mēģinājumi ar Euro Med valstīm ir beigušies neveiksmīgi. Ar nosūtītājorganizāciju no Ēģiptes sadarbību apgrūtināja viņu klajā melošana, un nosūtītājorganizācija no Alžīrijas nespēja sagatavot un iesniegt visus dokumentus, kas saistīti ar vīzas un uzturēšanās atļaujas saņemšanu brīvprātīgajam.

Protams, mēs vēlamies uzņemt arī kādu brīvprātīgo no „eksotiskām” valstīm, bet laikam šo tik ļoti dažādo kultūru un laika izpratnes dēļ šobrīd tas vēl nav iespējams. Mēs apzināmies, ka lieli sadarbības partneri mums ir no Vācijas un Francijas. No šīm valstīm nepārtraukti pienāk brīvprātīgo e-pasta vēstules, kuri vēlas darboties EBD jomā. Lai dažādotu savu un arī uzņēmējorganizāciju darbu, tiek meklēti un iesaistīti citu valstu partneri. Biedrība pati uzmeklē datu bāzē citu valstu nosūtītājorganizācijas un informē par brīvajiem projektiem un uzņēmējorganizācijām Latvijā.

Ar visām uzņēmējorganizācijām “Mazozoliem” ir vienošanās, ka tās nodrošina jaunieti ar mentoru. Mēs lūdzam, lai šī uzticības persona strādā organizācijā un pārvalda valodu, ko zina arī brīvprātīgais.

Problēmas, ar kurām dažās aktivitātēs saskārušies “Mazozoli”:

* mentors ir darbinieks organizācijā un ir ļoti aizņemts ar saviem tiešajiem pienākumiem. Viņam nav laika pievērts brīvprātīgajam tik daudz uzmanības, cik tā sākotnēji būtu nepieciešama;
* mentors slikti zina valodu (tas vairāk raksturīgs laukos), un viņam ir problēmas kontaktēties ar brīvprātīgo. Šādās situācijās viss ir atkarīgs no brīvprātīgā un mentora savstarpējās ieinteresētības un atraktivitātes.

“Mazozoli” ar prieku vēlas pavēstīt, ka JSPA kopš 2007. gada rudens iebraukšanas apmācības organizē mentoriem kopā ar brīvprātīgajiem. Šā pusgada laikā esam ievērojuši atšķirību, kāda pastāv starp brīvprātīgajiem un mentoriem, kuriem ir vai nav bijušas kopīgas apmācības. Mēs redzam, ka pēc kopīgām apmācībām pilnvērtīga sadarbība veidojas jau no pirmajām dienām, kas iepriekšējos gados nootrā trešā mēneša.

Valodas skolotāji. Šo darbības gadu laikā esam sapratuši, ka latviešu valodu vislabāk var iemācīt skolotājs – vai nu latviešu valodas, vai arī angļu valodas pasniedzējs. Pirms tam mēs iesaistījām cilvēkus, kuri zināja valodu un kuriem bija vēlēšanās un motivācija mācīt brīvprātīgos. Pēc atsauksmēm no brīvprātīgajiem sapratām, ka ar motivāciju vien nepietiek, ir nepieciešamas arī pedagoģiskās prasmes.

Praktiski visās pilsētās, kur darbojas brīvprātīgie, ir sameklēti skolotāji, kas ir ar mieru mācīt brīvprātīgajiem valodu. Īpaši vēlamies pieminēt “Mazozolu” veiksmīgo sadarbību ar Ināru Vimbu, kas ir gan valodas pasniedzēja brīvprātīgajiem, gan arī autore grāmatai „Sveiki Latvijā!”’ – The first step in basic Latvian. Kopš brīvprātīgo uzņemšanas mēs vienmēr izjutām latviešu valodas mācību grāmatu trūkumu, lai ārzemju jaunieši varētu apgūt mūsu valodu. Bet šobrīd, pateicoties sadarbībai ar skolotāju Vimbu, mēs varam katram brīvprātīgajam izsniegt grāmatu, kas viņam atvieglo mācīšanās procesu.

Dzīvesvieta. Šo četru gadu darbības laikā, mūsuprāt, esam atraduši vienu no veiksmīgākajiem variantiem, kā izmitināt brīvprātīgos. Visbiežāk tiek īrēti triju vai četru istabu dzīvokļi, kur katram jaunietim ir sava istaba. Visi īrētie dzīvokļi ir labiekārtoti, un tajos tiek nodrošināts arī bezvadu internets.

Šo mūsu izvēli noteica trīs galvenie iemesli.

Pirmkārt, brīvprātīgie ir neatkarīgi. Te nav saimnieces vai īpašnieka, kam ir savi nosacījumi. Tā ir brīvprātīgo privāta telpa, kur viņi paši pēc saviem uzskatiem organizē kārtību, sadala atbildību un pienākumus. Viņiem ir iespēja būt vieniem (sava istaba) un būt kopā ar citiem brīvprātīgajiem, apsaimniekojot virtuvi un citas palīgtelpas.

Otrkārt, viņiem ir iespēja iepazīties ne tikai ar latviešiem, bet arī ar citām nacionalitātēm, jo biedrība, koordinējot projektus, cenšas organizēt tā, lai vienā dzīvoklī mitinātos dažādu tautību un abu dzimumu jaunieši.

Treškārt, tas ir atbalsts. Esam sapratuši, ka vislabāk cits citu saprot jaunieši, kas ir nokļuvuši līdzīgās situācijās. Viņi visi ir prom no mājām, viņiem jāapgūst jauna valoda, tradīcijas, izpratne par lietām. Savstarpējās sarunās viņi cits citu atbalsta, uzmundrina un meklē veidus, kāviņi varētu justies labāk.

Pirms brīvprātīgie dodas uz Latviju, ar interneta starpniecību mēs iepazīstinām tos jauniešus, kas dzīvos vienā miteklī. Uzrakstām arī to brīvprātīgo e-pasta adreses, kas jau ir Latvijā, kas dzīvo tajā pašā pilsētā vai tās apkārtnē.

Nobeigums. Kā mēs zinām, galvenā ideja EBD projektiem ir sniegt jauniešiem jaunu starptautisku apmācību, veicināt viņu sociālo integrāciju un dot iespēju sadarboties ar citiem cilvēkiem. Aktivitāšu laikā uzdevums ir veicināt jaunu kontaktu dibināšanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu uzņēmējorganizācijās un vietējā sabiedrībā.

Domājam, ka šis „virsmērķis” tiek sasniegts. Vieni to īsteno kontaktu veidošanā, citi dažādu aktivitāšu organizēšanā, vēl citi –sava pasaules redzējuma paplašināšanā. Mums prieks, ka daudzi bijušie brīvprātīgie atgriežas Latvijā. Vieni atgriežas pie mentora, citi pie valodas pasniedzēja, cits pie uzņēmējorganizācijas, vēl citi pie kāda jaunieša. Un viņu mērķi ir dažādi– ne tikai lai vienkārši satiktos ar sev tuviem cilvēkiem, bet arī lai realizētu jaunas idejas.

Sarma,
projektu koordinatore

Ja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras mājaslapā un publikācijā norādīta saite uz citu iestāžu vai privātpersonu mājaslapām, kontiem vai vietnēm, par attiecīgajos informācijas resursos ievietoto informāciju Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra neatbild.