Pa takām!

Jau kopš šī gada aprīļa jauniešu iniciatīvas grupas „Hiperaktīvistu banda” ar Ogres Jauniešu kluba „Projekta darbnīca” atbalstu realizē projektu „Pa takām!”. Projekta galvenais mērķis ir iepazīstināt, akcentēt un popularizēt Ogres rajona, pagastu un pilsētu dabas, kultūrvēsturiskos un citādi nozīmīgos objektus Ogres rajona iedzīvotājiem, veicinot iedzīvotāju vēlmi dzīvot un rūpēties par apkārtni savā dzimtajā vietā. Šo mērķi mēs izvēlējāmies sasniegt vienkāršā veidā – izveidot interesantu pārgājiena maršrutu tepat pa Ogres rajonu. Ceram, ka ar tā palīdzību mēs dosim iespēju apkārtējiem „atvērt acis” un pamanīt, cik jauka ir mūsu pašu apkārtējā vide, cik interesanti ir ar to iepazīties un cik vērtīgi ir par to rūpēties.

Projekts kopumā sastāv no četrām pakārtotām aktivitāšu sadaļām:

1. Projekta jauniešu grupas atlase un apmācība četru dienu seminārā.

Pēc iesūtīto anketu izvērtēšanas un dalībnieku atlases, projekta dalībnieki pirmo reizi tikās Ogres rajona Mazozolu pagasta „Līčmuižā”, kur norisinājās pirmais seminārs projekta ietvaros. Pēc iepriekš izstrādāta plāna šajā seminārā galvenais uzsvars tika likts divos virzienos, proti, uz grupas saliedēšanu, ledus laušanu, dalībnieku savstarpēju iepazīstināšanu un dalībnieku informēšanu un esošo zināšanu padziļināšanu, kā arī jaunu iegūšanu, kas tika darīts ar interaktīvu lekciju palīdzību. Lekcijas bija trīs – par Ogres rajona vēsturi, par praktiskām zināšanām, kas noderīgas, izstrādājot maršrutu, kā arī dodoties pārgājienā, un par bukleta izveidošanas un izstrādāšanas galvenajiem principiem un metodēm. Semināra noslēgumā jauniešiem bija jāsadalās komandās un jāsastāda darba plāns pārgājiena maršruta izveidei, savstarpēji sadalot mājas darbus, kurus jāizpilda līdz nākamajai tikšanās reizei.

2. Pārgājiena maršruta izveide.

Pēc mājasdarbu izpildes, projekta darbinieki tikās nākamajā daudz grūtākā seminārā. Šajā reizē jaunieši prezentēja un komentēja savu mājas darbu gala rezultātus un uzklausīja „ekspertu” un pārējo jauniešu ieteikumus un komentārus, tādējādi mācoties gan pārliecinoši uzstāties auditorijas priekšā, argumentējot savu viedokli, gan prast veselīgi uztvert citu izteikto kritiku. Semināra dalībnieki atzina šo kā ļoti nogurdinošu, grūtu, brīžiem pat garlaicīgu semināru, jo uzklausīt citu jauniešu kritiku un starp vairākiem variantiem izvēlēties tikai vienu patiesībā jaunietim nemaz nav tik viegli. Semināra noslēgumā tomēr tika atrasts risinājums – divu iepriekš izstrādātu maršrutu apkopojums. Tad nu jaunieši varēja mierīgi uzelpot un sākt gatavošanos pārgājienam, izvēlētā maršruta pārbaudei.

3. Izveidotā maršruta pārbaude un uzlabošana.

Pārgājiens tika plānots maršrutā Jumprava – Krape – Lēdmane – Glāžšķūnis – Ogresgals – Ogre. Pārgājiena sākumpunktā – Jumpravā – nokļuvām ar vilcienu. Ceļu uzsākām agri no rīta, lai pusdienlaikā, kad saule karsē visspēcīgāk un ir grūti iet, varētu atpūsties. Pirmais apskates objekts lika mums vilties - tie bija Brāļu kapi, kuri, kā izrādījās, vairs nav saredzami – mūs pārsteidza mežonīga pļava. Tas apstiprināja pašu jauniešu izteiktās aizdomas par informatīvajos un vēstures muzeja materiālos atrodamās informācijas neatbilstību reālajai situācijai. Šī aizdomas pastiprinājās, nonākot Krapes pagastā, kad atklājām, ka informatīvajos materiālos minētā Krapes muiža vairs nepastāv un ir nodedzināta. 

Tomēr bija arī veiksmīgi objektu apmeklējumi. Pa ceļam mūsu acis priecēja un nogurumu kliedēja skaistā Ogres rajona daba. Vakarā ar patīkamu nogurumu ieradāmies iepriekš apzinātajā sabiedriski atvērtajā bezmaksas atpūtas vietā Lēdmanes pagastā, Ogres upes krastā. Iekārtošanās un vakariņu gatavošana noritēja ļoti labi, līdz pusnaktī ar vieglo automašīnu ieradās pieci piedzērušies puiši un izvērta draudīgu sarunu un nelielu fizisku izrēķināšanos, un draudus par izvarošanu, jo viņiem nepatika mūsu izvēle nakšņot vietā, kas esot tikai šai kompānijai paredzēta. Pēc neilgas skaidrošanās puiši devās prom, solot atgriezties ar papildspēkiem un izrēķināties ar mums visiem. Nolēmām neriskēt un nepalikt, tādēļ ātri nakts tumsā vācām kopā savas teltis un paralēli meklējām kādu transporta līdzekli, kas mūs varētu aizvest mājās.

Tā bija sestdienas nakts un no apzvanītajiem daudzajiem draugiem un radiniekiem tikai divi šoferi izrādījās spējīgi atbraukt mums pakaļ. Līdz ar to pārgājiens ar ātru un satraukuma pilnu savākšanos tika pārtraukts. Ceļā uz Ogri pārrunājām notikušo un, ņemot vērā jauniešu sacīto, nolēmām pārgājiena maršrutu pārbaudīt vēlreiz un nu jau ar velosipēdiem – tas būtu gan drošāk, gan interesantāk, gan arī tādējādi jaunieši spēs apskatīt vairāk objektus. Tāpat nolēmām padarīt maršrutu interesantāku, papildinot to ar jauniem apskates objektiem un izņemot tos, kuri patiesībā nemaz nepastāv vai mums pašiem nelikās saistoši.

Otrajā pārbaudes braucienā, tāpat kā pārgājienā, devāmies agri no rīta. Šoreiz tika sarunāts atbalsta auto, kas pavadīja velosipēdus un nepieciešamības gadījumā bija gatavs nodrošināt nepieciešamos transporta pakalpojumus. Tā mēs, sekojot astotnieka principam uzsākām Ogrē, no kurienes caur Ciemupi devāmies apskatīt Rumbu kalnu. Tad caur Ogresgalu un Ogri mēs pa veco šoseju nonācām Ikšķilē. Pēc daudzu interesantu skatupunktu apskatīšanu caur Tīnūžiem gar Zilajiem kalniem atkal atgriezāmies Ogrē. Kopumā šo maršrutu mums izdevās veikt vienā dienā. Tā mēs atklājām, ka cilvēks ar velosipēdu ir spējīgs pārvarēt lielus gabalus. Un brauciens tiešām bija dinamiskāks un interesantāks par pārgājienu.

4. Bukleta izveide, prezentācija un izplatīšana.

Atraduši pašiem patīkamu velomaršruta trasi, jaunieši ar lielāko atdevi ķērās klāt pie maršrutu atainojoša bukleta izveides. Jaunieši sadalījās darba grupās, kur katra bija atbildīga par kādu no daudzajiem bukleta izveidošanas un prezentācijas uzdevumiem. Rezultātā tapa buklets „Sajūti skaistumu, ripojot pa Ogres rajonu!”, kas atbilda pašam svarīgākajam bukletu principam – pašiem veidotājiem tas patīk un viņi ar lielāko prieku to ņemtu. Bukleta prezentācija norisinājās 14.augustā pēcpusdienā Ogres vēstures muzeja skaistajā pagalmā. Paši jaunieši bija pilnībā izplānojuši un saorganizējuši projekta un bukleta prezentāciju, kas tika papildināta ar projekta laikā uzņemto foto izstādi un neformāla rakstura pēcprezentācijas uzkodām. Kopumā uz prezentāciju neatnāca visi ielūgtie viesi, tomēr tā bija laba pieredze jauniešiem prezentācijas plānošanā un prezentācijā citiem, pieaugušajiem cilvēkiem.

Pēc bukleta prezentācijas jaunieši sastādīja bukleta izplatīšanas plānu un tie šobrīd tiek izplatīti pa Ogres, Rembates, Ogresgala, Ikšķiles un Tīnūžu skolām, Ogres rajona vēstures muzejiem un bibliotēkām un Ogres un apkārtējo rajonu Tūrisma informācijas centriem. Tādējādi cilvēkiem vēl ir iespēja izbraukt šo velomaršrutu šajā rudenī vai arī jau sākt gatavoties un plānot agra pavasara velobraucienu.

Šim lieliskajam projekta realizēšanas piedzīvojumam lielākā vērtība ir projekta dalībnieku iegūtajās mācībās, ko viņi var izmantot arī turpmākajā dzīvē. Tas arī ir „Jaunatne darbībā” pamatmērķis – ar jauniešu projektu palīdzību dot jauniešiem neformālās izglītības iespēju, kas dotu turpmākajā dzīvē noderīgas iemaņas un prasmes.

Šī projekta jaunieši ir atzinuši šādas iegūtās mācības:

„Katrai lietai savs laiks!”
Projekta aktivitātes notika tādā laikā, kad liela daļa skolnieku nemaz nevarēja pilnvērtīgi piedalīties visās projekta aktivitātēs – tad skolas beigas, tad vasaras sākums. Kārtīgi ir jāapdomā projekta norises laika plāns un tas, vai projekta mērķauditorijai ir iespējas attiecīgajā projektā piedalīties.

„Ne viss lētākais ir arī labākais!”
Projekta asākie notikumi būtībā notika pateicoties tam, ka jaunieši kopīgi bija nolēmuši netērēt pāris liekos latus un neīrēt drošas telšu vietas. Iepazīstot personīgi Latvijas iedzīvotāju uzvedības iezīmes, visi projekta jaunieši atzīst, ka labāk ir maksāt, nekā bīstami „ietaupīt”.

Līdzīgi ir radusies pārliecība par nepieciešamību atbalsta auto nodrošināšanu. Ikvienā pārgājienā uz nomaļākām vietām, prom no infrastruktūras, ir jāparūpējas par to, lai vajadzības gadījumā vienmēr būtu kāds transportlīdzeklis, kas būtu spējīgs vai nu atvest, vai aizvest, vai pārvest uz citu vietu kādu atsevišķu cilvēku vai visu pārgājiena, vai izbrauciena dalībnieku grupu. Tas maksā, bet ir tā vērts.

Vienmēr ir jābūt izstrādātiem B, C un D variantiem. Nekad nevar zināt, kāds būs laiks, kādi apstākļi, kādi notikumi... To nekad pilnībā nevar zināt, bet ir labi par to sākumā padomāt – apzināt iespējamos draudus un izstrādāt to iespējamos risinājuma veidus. Nevajag pārspīlēt ar draudu apzināšanu un papildus variantu meklēšanu. Tomēr vienmēr vajag padomāt par pamatlietām – drošības garantijas un evakuācijas iespējas. Mūsu vietā neviens cits par to nedomās.

„Kas par daudz, tas par skādi!”
Viena no mūsdienu lielākajām problēmām ir informācijas pārpilnība. Tās ir tik daudz, ka nepieciešamības gadījumā ir grūti atlasīt to īstāko un pareizāko informāciju. Tā arī gadījās mums. Oficiālos un neoficiālos informācijas avotos atrastā informācija bieži vien bija pārāk virspusēja un tik neprecīza, ka mums bija grūti pēc tās orientēties un atrast tajā minētos kultūrvēsturiskos punktus. Tas tik nozīmē, ka vajag izvērtēt katru iegūto informāciju. Diemžēl mūsdienās ir nepieciešams to pārbaudīt. Pretējā gadījumā var gadīties, ka ciešam no nekvalitatīvas vai neprecīzas informācijas, vai arī to pašiem nepārbaudot, papildus „sagrozām” un radām vēl vienu sagrozītas informācijas avotu.

Cilvēki ir labākais resurss
Jau iepriekš bija zināms, ka vienīgi speciālisti spēj jauniešiem ko iemācīt. Tādēļ projekta pirmajam semināram tika speciāli piemeklēti Ogres rajona vēsturi, pārgājienu trašu veidošanas un bukletu veidošanas pārzinātāji. Tikai speciālists ir tas, kurš spēja ātri izvērtēt bukletā iekļauto informāciju un ātri norādīt uz pāris nepilnībām. Tomēr projekta aktivitātes ir pierādījušas, ka tikai vietējie iedzīvotāji ir tie, kas spēj visvairāk pastāstīt par attiecīgo vietu un attiecīgās vietas īpatnībām. Tikai vietējā iedzīvotāja spēja mums pastāstīt par to, ka, piemēram, Veckrapes muiža jau daudzus gadus ir nodegusi un jauniešiem nav vērts nemaz to meklēt. Tikai vietējie iedzīvotāji mums spēja norādīt uz attiecīgajiem kultūrvēsturiskajiem punktiem īsākos ceļus, pastāstīt par tiem papildus informāciju un norādīt uz apkārt esošajiem papildus interesantajiem apskates punktiem. Tas tik norāda uz to, ka ir jāmāk izveidot pozitīvu kontaktu ar pilnīgi nepazīstamiem, svešiem cilvēkiem no pavisam savādākas dzīves vides. Šī apziņa liek papildus pievērst uzmanību tam, kā vislabāk ar cilvēkiem nodibināt atvērtu un veiksmīgu sarunu.

Pieredzes skola
Visi projekta jaunieši atzīst, ka labākās lietas var iemācīties vienīgi pats no savas pieredzes. Piemēram, ar riteņiem var veikt garus gabalus un tas ir daudz interesantāk kā ar kājām un pat kā mašīnā. Sākumā, protams, ir nepieciešams apgūt kādu teorētisko pamatu, kādas idejas un uzklausīt iepriekš iegūto kādas citas personas pieredzi. Tomēr vienīgi paša iepriekš iegūtā pieredze, tās izvērtēšana un apdomāšana sniedz labāko dzīves skolu, kuras rezultātā cilvēks var iemācīties jaunas lietas un sagatavot sevi turpmākām jaunām situācijām. Tā arī projekta „Pa takām!” jaunieši atzīst, ka tikai pateicoties personīgi piedzīvotajam viņi nekad neaizmirsīs visas projekta semināros un uzdevumos iegūtās zināšanas.

Šī neformālās izglītības skola arī ir tas, ko, mūsuprāt, programma „Jaunatne darbībā” vēlas sniegt visiem jauniešiem. Tādēļ aicinām visus, kam vien kāda ideja prātā, īstenot to, izmantojot šo lielisko iespēju! Lai veicas!

Normunds,
projekta vadītājs