No idejas līdz realizācijai

Katra iespēja augt un mācīties sniedz pieredzi, katra vide paver iespējas radīt un aiz sevis atstāt paliekošas vērtības. Mana dzīves iespēja bija dalība Eiropas Brīvprātīgā darba projektā, kura laikā es vienu gadu dzīvoju Slovēnijā. Mana projekta mērķis bija saistīts ar darbu jauniešu centrā. Kopā ar jauniešiem mēs spēlējām dažādas galda spēles, organizējām radošās darbnīcas, kā arī daudz muzicējām. Mana galvenā loma jauniešu centrā bija mācīt un iedvesmot jauniešus spēlēt dažādus mūzikas instrumentus. Rezultātā mēs paši saviem spēkiem izveidojām mūzikas studiju jauniešu centra telpās un ierakstījām dziesmu albumu. 

Skaistas lietas slēpjas vienkāršībā, mums atliek tikai tās pamanīt.

Doma par mūzikas albuma izveidi radās nejauši. Vispirms mēs radījām pirmās dziesmas. Pati pirmā, kuru sarakstījām, bija mans un dažu jauniešu centra meiteņu kopdarbs. Kādu dienu, kad es spēlēju dažādus akordus uz ģitāras, jauniešu centrā ienāca meitenes, apsēdās pie galda un ēda čipsus. Brīdī, kad viņas vaicāja man ko es daru, es atbildēju, ka rakstu dziesmu un piedāvāju iesaistīties. Tā mēs kopā radījām pirmo skaņdarbu „The Chips song” (Čipsu dziesma).

Katrai dziesmai ir vērtība, katrai dziesmai ir stāsts.

Jau pēc pirmas dziesmas sarakstīšanas mani pārņēma patīkamas sajūtas. Es spēju radīt pozitīvas emocijas, veidot sadarbību ar jauniešiem, kā arī veicināt radošuma idejas un ticību saviem spēkiem. Otro dziesmu radījām kopā ar jaunieti, kuram jau bija sava mūzikas grupa. Entuziasma pilns viņš vienmēr nāca uz jauniešu centru un stāstīja par savām idejām saistībā ar mūziku un tās dažādību. Man atlika tikai viņu nedaudz motivēt un ieteikt visas domas pierakstīt uz papīra. Pēc neilga laika mēs sarakstījām dziesmu „Never mind” (Neliecies ne zinis).

Barjeras nav šķērslis kopīgam mērķim.

Es nemācēju slovēņu valodu. Un arī vietējiem jauniešiem bija problēmas ar mani sarunāties angliski, taču kopīgā dziesmu rakstīšana un darbošanās ar vienu mērķi nojauca visas valodas barjeras un arī neveiklās situācijas. Saprotot to, es vēlējos turpināt iesākto un izvirzīt augstākus mērķus; man radās ideja par jauniešu centra mūzikas albuma izveidi! 

Sadarbība ir panākumu atslēga.

Turpinot manu un jauniešu aktivitāti, kā arī to popularizējot sabiedrībā, mūsu idejai pievienojās arvien vairāk cilvēku. Jauniešu centrs iegādājās jaunu ģitāru un sintezātoru. Pilsētas studentu klubā es atradu cilvēkus, kuriem bija pieredze un liela interese mūzikas, balsu un instrumentu ierakstīšanā. Lai izdotos kvalitatīvi ierakstīt albumu, mums vajadzēja mūzikas studiju. Ņemot vērā to, ka mums nebija liela finansējuma, nolēmām izveidot studiju paši savām rokām jauniešu centra telpās. Mums pievienojās daudzi cilvēki, kuri gribēja palīdzēt. Jauniešu centrs vienojās ar lielajām skaņas izolācijas materiālu kompānijām, kā rezultātā ziedojumos saņēmām visu vajadzīgo studijas izveidei. Vairākas dienas strādājām ārpus sava darba laika, lai tikai īstenotu sen kāroto mērķi.

Laiks nav šķērslis, ja ir mērķis.

Mans EBD projekts jau gāja uz beigām. Laika bija maz. Studijā veicām pēdējos ierakstus un jaunieši veica pēdējos pielabojumus CD vāciņa vizuālajam noformējumam. Likās, ka nepaspēsim visu laikā, bet tieši projekta priekšpēdējā dienā mēs saņēmām savu CD. Par godu tam noorganizējām pasākumu, kurā prezentējām dziesmas, dejojām un priecājāmies par paveikto darbu.

Palīdzot sev atrast sevi, mēs palīdzam arī citiem.

Man bija svarīgi paveikt ko lielu un paliekošu, jo uzskatu, ka lielas lietas nāk ar nopietnu darbu un ar ciešu sadarbību starp cilvēkiem, kuri tajā tiek iesaistīti. Man ir liels prieks, ka paši jaunieši spēja uzņemties abildību un palīdzēt albuma un studijas radīšanā. Šī projekta laikā man bija ļoti svarīgi saprast, ko es vēlos darīt savā dzīvē un es ļoti ceru, ka spēju palīdzēt citiem saprast to, ko vēlas viņi.