Neprātīgā brīvprātība Spānijā

Pēc bakalaura studiju beigšanas nezināju, ko darīt tālāk, un meklēt darbu īsti vēl negribējās, tāpēc izlēmu doties Eiropas Brīvprātīgajā darbā (EBD) uz Spāniju. EBD ir viena no Eiropas Komisijas programmas Jaunatne darbībā piedāvātajām iespējām mobilitātes veicināšanai un  redzesloka paplašināšanai 18–30 gadu veciem jauniešiem. No projekta finansēm tiek segtas visas dzīvošanas izmaksas, 90% ceļa izdevumu, turklāt katru mēnesi brīvprātīgais saņem kabatnaudu.

Mana nosūtītājorganizācija bija jauniešu biedrība „JES no Skrīveriem, kurā darbojos vēl vidusskolas laikā.

Sava projekta laikā uz pieciem mēnešiem nonācu Spānijas ziemeļdaļā, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, 3000 iedzīvotāju lielā ciemā – Karrjonā de los Kondesā (Carrión de los Condes). Cauri ciemam vijas Santjago ceļš (Camino de Santiago), kas ir populārs svētceļotāju maršruts no Francijas dienvidiem līdz Santjago de Kompostelai Spānijas pašos ziemeļrietumos. Šis reģions ir tā sauktās Lauku zemes (Tierra de Campos), kur neatkarīgi no tā, kurā virzienā skatās, intensīvās lauksaimniecības tīrumi plešas līdz pat horizontam.

Mans brīvprātīgā darba projekts bija saistīts ar veco ļaužu dienas jeb brīvā laika centru San Juan de Dios. Atšķirībā no aprūpes vai sociālajiem centriem šī centra apmeklētāji nedzīvo uz vietas, bet katru rītu ierodas un katru pēcpusdienu atgriežas mājās pie savām ģimenēm. Mani darbabiedri bija divi terapeiti – Alma un Aitors –, kas jau pieraduši pie dažādu valstu brīvprātīgajiem, tāpēc gaisotne bija ļoti draudzīga. Katru dienu centrā ieradās 9–11 sirmgalvji vecumā no 78 līdz 91 gadam. Vispārsteidzošākais bija tas, ka neviens nebrīnījās, no kurienes es tāda, bet pieņēma mani ļoti sirsnīgi. Tā kā vairākums bija vīrieši gados, visu laiku man tika izteikti komplimenti.

Projekta laikā dienas centrā darbojos piecas dienas nedēļā, sākotnēji katru dienu 6 stundas no pulksten 10.30 līdz 16.30. Aktivitātēs ietilpa piedalīšanās dažādu atmiņu stimulējošu spēļu spēlēšanā, attēlu krāsošanā, rakstīšanā, avīzes lasīšanā un komentēšanā, vingrošanā, arī pusdienu galda uzklāšana un ēdiena pasniegšana. Vienu dienu nedēļā, parasti ceturtdienās, nāca mācītājs, lasīja Bībeli un mūsdienu kontekstā interpretēja kādu tās sižetu, bet piektdienu rīti bija veco spāņu filmu skatīšanās laiks.

Jāpiebilst, ka visā ciemā varbūt tikai pāris cilvēku runāja angliski. Viens no tiem bija spāņu valodas skolotāja Lusija. Visa pārējā komunikācija varēja notikt tikai kastīliešu jeb spāņu valodā, kā to pazīst visa pasaule. Pirms aizbraukšanas to biju nedaudz apguvusi pašmācības ceļā, līdz ar to varēju saprast, ko man saka, bet pateikt un formulēt pašai savus teikumus bija grūti.

Vēlāk, lai dažādotu savu ikdienu, divas stundas pēcpusdienā gāju uz jauniešu centru, kur palīdzēju bērniem pildīt mājasdarbus un rīkojām dažādas radošās darbnīcās. Ik pa laikam palīdzēju vietējā bibliotēkā ar grāmatu reģistrēšanu datubāzē, kārtošanu, atlikšanu vietā, tādējādi iepazīstot bibliotēku funkcionēšanas pamatus.

Dzīvoju pašvaldībai (tā bija arī mana uzņēmējorganizācija) piederošā dzīvoklī, un salīdzinājumā ar citās vietās apciemoto brīvprātīgo dzīvokļiem mūsu man šķita ļoti mājīgs, turklāt aprīkots ar pašregulējamu apkuri, kamēr, piemēram, piekrastes reģionos, kur visu gadu ir paaugstināts gaisa mitrums, centrālapkure darbojās tikai pāris stundu dienā. Manas ierašanās sākumā dzīvoklī bijām četri brīvprātīgie – sardīnietis Alesandro, austriete Sāra, bulgāriete Nadja un es. Sākuma, kamēr vēl nerunāju spāniski, vairāk kontaktējos ar Nadju un Sāru, jo viņas runāja arī angliski, bet pēc īsa laika varēju sarunāties arī ar Alesandro, lai gan tieši viņš man pirmajā dienā izvadāja pa ciemu un parādīja, kur kas atrodas, jo to, ko man stāsta spāniski, saprast spēju.

Neilgi pēc ierašanās devos uz iebraukšanas (on-arrival)apmacībāmbrīvprātīgajiem, kas nesen uzsākuši savus projektus mītnes valstī. Piecas dienas mums pasniedza spāņu valodas pamatus, iepazīstināja ar Spānijas kultūru un tradīcijām, un, protams, sadraudzējāmies savā starpā.

Runājot par laikapstākļiem, gribu uzsvērt, ka arī Spānijā ir ziema. Tiesa gan, ne tik auksta kā Latvijā, bet arī ar sniegu un gaisa temperatūra zem nulles. Reģionā, kurā dzīvoju, raksturīgas aukstākās ziemas. Vietējie stāstīja, ka šis esot bijis salīdzinoši silts gads, jo zemākā gaisa temperatūra bija ap –8 °C un sniga tikai dažas reizes, bet citus gadus esot bijis pat –20 °C un daudz sniega. Piekrastēs ziemas ir maigākas, bet nav atšķirības, vai tā ir Spānijas ziemeļu vai dienvidu piekraste – temperatūras ir līdzīgas.

Nedēļas nogalēs un dažādās svētku dienās varēja apceļot tuvākas un tālākas Spānijas vietas, apciemojot citus iebraukšanas apmācībās satiktos brīvprātīgos, kas lielākoties arī dzīvoja Spānijas ziemeļu daļā, jo kā gan Spānijā iztikt bez fiestām!

Projektiem, kas ir garāki par četriem mēnešiem, tiek organizētas arī vidustermiņa izvērtēšanas tikšanās, – tādējādi Spānijas pašos dienvidos Malagā sabraucām ap 100 brīvprātīgo, lai dalītos savos priekos un bēdās un izvērtētu savus jau sasniegtos mērķus un motivāciju projekta tālākai norisei. Tā bija lieliska iespēja satikt jau iepazītos draugus no iepriekšējā semināra, kā arī satikt citus brīvprātīgos. Vienmēr šādas tikšanās ir ļoti multikulturālas, tomēr jāatceras, ka šis projekts noritēja Spānijā, tāpēc bija izteikta franču, itāliešu un vāciešu dominance šajos projektos.

Paralēli savām EBD gaitām sāku rakstīt blogu jeb interneta dienasgrāmatu, lai pašai pēc tam būtu interesanti atcerēties, ko esmu sadarījusi, un arī noderētu mana Youthpass rakstīšanai. Kas ir Youthpass? Tas ir dokuments, kas atspoguļo un apliecina EBD laikā iegūtās dažādās prasmes un kompetences – tādas kā starpkultūru dialogs, valodas apguve, komunikācijas prasmes –, jo EBD loma ir veicināt katra brīvprātīgā personisko izaugsmi, kas var būt gan konkrēti uzskaitāmi sasniegumi, gan arī sajūta, ka, atgriezies mājās, jūti, ka esi mainījies. Un lielākoties uz labo pusi.

Varu teikt, ka EBD ir lieliska iespēja paplašināt savu redzesloku, pārkāpt pāri savām bailēm un nedrošībai runāt citā valodā, iegūt jaunus draugus un kļūt atvērtākam pasaulei.

Sīkāk par manu EBD internetā: krikums.blogspot.com.

Kristīne

Ja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras mājaslapā norādīta saite uz citu iestāžu vai privātpersonu mājaslapām, kontiem vai vietnēm, par attiecīgajos informācijas resursos ievietoto informāciju Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra neatbild.