Neparastais rudens piedzīvojums

Ceļojumā devāmies pieci (es – Toms, Andris, Ieva, Monta, Ruta). Izbraukšana no Cēsīm uz Rīgas lidostu paredzēta 9. septembra naktī ap plkst. 4:00, tāpēc lielākā daļa no grupas izlemj neiet gulēt. Tieši ap plkst. četriem dodamies uz Rīgas lidostu, kur vietu rindā jau aizņēmusi grupas vadītāja Ruta. Lidostā sākas pirmās problēmas.

Sieviete, kas pārdod biļetes, acīmredzot nebija labākajā garastāvoklī, kas nedaudz pabojāja omu arī mums, kā arī latviešu robežsargi pabojāja nervus mūsu grupas meitenei Ievai, izprašņājot viņu no A līdz Z. Nonākot Hamburgā, man un Montai rodas problēmas – sāk sāpēt ausis, jo, lidmašīnai nosēžoties, nezinājām, ka jākošļā košļājamā gumija. Pulksten deviņi pēc vietējā laika, līst lietus, un līdz taksometra atbraukšanai, kas mūs aizvedīs uz projekta norises vietu, jāgaida aptuveni stunda. Nolemjam iet uz kafejnīcu brokastīs, kamēr meitenes ēd, mēs, puiši, izmetam kādu loku Hamburgā. Tas nebija prātīgākais lēmums, jo ārā līst kā Jāņos.

Pēc tam dodamies uz centrālo staciju gaidīt taksometru, kas kavējas vairāk kā pusstundu. Pa to laiku satikām beļģu jauniešus, viņu grupā bija četri puiši, un pirmais iespaids nebija tas patīkamākais. Kad beidzot nokļūstam projekta norises vietā, iepazīstamies ar Kristianu – mājas īpašnieku – un pavāriem. Turamies savā bariņā, ar Andri veicam apgaitu pa teritoriju, kurā ietilpst spēļu laukums, futbola, volejbola un basketbola laukums, kā arī ezers, kas atrodas piecu minūšu gājiena attālumā. Kamēr ar Andri staigājām, meitenes iepazinās ar beļģiem – Sigfrīdu, Tjorvenu un Maurisio, kas mums jau sāka mācīt beļģu nacionālo deju, ko no mūsējiem iemācījās vienīgi Andris. Beļģi arī piedāvāja spēlēt pokeru, no kura savukārt es nevarēju atteikties. Lēnā garā atbrauca arī dalībnieki no citām valstīm – Igaunijas, Maltas, Dānijas, Slovēnijas, Vācijas, Portugāles, Itālijas, Polijas. Kopā bijām aptuveni piecdesmit.

Pirmajā vakarā plānota iepazīšanās, bet mums visiem tikai viena doma – ātrāk tikt gulēt, neesam īpaši aktīvi. Sākot ar otro dienu, notiek aktivitātes, tomēr, kā latviešiem pienākas, esam noskumuši pēc mājām un īpaši neiesaistāmies. Dienām ejot, sapazīstamies tuvāk ar citiem dalībniekiem, taču vēl joprojām esam home sick un neesam aktīvi. Tad bija nodarbība, kurā afrikāņi mācīja spēlēt bungas, un mēs visi kopā dziedājām – tas bija ļoti jauki! Nākamajā dienā visi kopā devāmies uz Hamburgu, kur bija paredzēts būt līdz pat vakaram. Visiem dalībniekiem izdalīja brīvbiļetes sabiedriskajam transportam un varējām doties pēc suvenīriem. Sadalījāmies, kā nu kurais. Diena kopumā tika pavadīta lieliski, suvenīri iegādāti, Hamburga apskatīta. Vakarā visi kopā devāmies uz starptautisku mūzikas pasākumu, kur varēja dzirdēt dažādu žanru un dažādu tautu mūziku. Bija nogurums, bet tas netraucēja dejot.

Sestdien, svētdien varējām ilgāk pagulēt, arī diena bija nedaudz brīvāka, jau kontaktējāmies ar visiem, kā arī visur kļuvām aktīvāki. Sestdienas vakarā bija paredzēts lielais ugunskurs, visi sēdāmies ap to – pāris kopīgas spēles, burvju triks, tomēr lielāko laiku vienkārši kopā dziedājām. No pirmdienas atlikušās trīs dienas varēja izvēlēties darboties kādā no workshopiem. Piedāvājumā sekojošas jomas: audio, radio, video, koka gravēšana, grafiti, zīmēšana, akmeņu apstrāde un batikošana. Ar Andri izvēlējāmies veidot video filmu – Andris bija aktieris, es operators. Darbojoties ar video, tuvāk iepazināmies ar meitenēm no Itālijas un Portugāles. Pienāca trešdiena – pēdējā diena un vakars.

Jau pa dienu pārņēma skumja sajūta, ka būs jādodas mājās. Pienākot vakaram, sākās atvadu pasākums. Kā nu kurš to nakti pavadīja. Sešos no rīta visi bijām gatavi doties mājās. Protams, smagas atvadas, meitenes raudāja, atvadoties no citiem, savukārt mēs ar Andri, lai nesāpinātu sevi, ātri ielēcām taksometrā. Patīkami bija atgriezties Latvijā, tomēr visu ceļu līdz mājām sirdī sāpes un galvā domas – žēl pamest tik fantastiskus cilvēkus. Iespējams, šis bija labākais dzīves posms līdz šim. Nekad nenožēlošu, ka aizbraucu, un noteikti došos šādos braucienos vēl. Fotogrāfijas, filmu, radio šovu, komiksu un dziesmu var apskatīt un lejupielādēt oficiālajā Voices 2007 mājas lapā www.kjr-stormarn.de/voices2007/index.php Tagad jau paši strādājam pie projekta varianta, lai varētu ko līdzīgu noorganizēt tepat pie mums – Cēsīs.

Toms,
Cēsu pilsētas vakara vidusskolas 10. klases skolnieks

Projekta atbalsta personas - Baibas komentārs
Viss sākās 2005. gada rudenī Parīzē, kad konferencē par sociālo iekļaušanu satikās jaunatnes darbinieki no aptuveni 12 dažādām valstīm un nolēma, ka pietiek runāt, sak, laiks rīkoties un kopīgi sadarboties, lai reāli dotu jauniešiem iespējas kaut ko savā dzīvē mainīt.

Te nu dzima ideja starptautiskam projektam Voices for Inclusion, kurā aktīvi piedalās jaunieši no Eiropas valstīm ar mērķi: mazināt sociālo atstumtību sabiedrībā; pieņemt dažādo un atšķirīgo, mācoties kopā. Lai rosinātu jauniešus domāt par moto: „All equal, all different” nozīmi.

Projekta ietvaros jau otro gadu pēc kārtas starptautiskā jauniešu apmaiņas projektā Voices 2007, Vācijā, mazā pilsētiņā Luftensee netālu no Hamburgas piedalījās Cēsu pilsētas vakara vidusskolas jaunieši. Šogad tie bija četri: Toms, Andris, Monta un Ieva un grupas vadītāja Ruta. Jaunieši mājās atgriezušies pozitīvu iespaidu un jaunu atklājumu pilni – gan par sevi, gan par citu valstu kultūru, tradīcijām u.c. Un viņi vairs nevēlas sēdēt malā un pasīvi noskatīties uz apkārt notiekošo, bet uzņemties iniciatīvu un rīkoties, padarot krāsaināku ikdienu gan sev, gan citiem Cēsu jauniešiem! Cik reizē maz un daudz ir vajadzīgs, lai paskatītos uz sevi un pasauli sev apkārt mazliet citādāk...10 dienas citādajā, un jau esi mainījies, pats par to pat nenojaušot. Izskatās, ka arī šim stāstam būs turpinājums, jo šobrīd Toms un Andris ļoti nopietni strādā pie Voices for Inclusion projekta Cēsīs.

Ja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras mājaslapā un publikācijā norādīta saite uz citu iestāžu vai privātpersonu mājaslapām, kontiem vai vietnēm, par attiecīgajos informācijas resursos ievietoto informāciju Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra neatbild.