Mēs esam dzimuši brīvībai

Nekas nav neiespējams, - pat izlīt līdz ādai un pēc tam nakti pavadīt mitrā guļammaisā pa pusei peļķē. Un nesaslimt. Pavadot šīs četras dienas zem klajas debess, pasākuma „Dzimis brīvībai” dalībnieki atzina, ka tikai tagad viņi spēj pienācīgi novērtēt civilizācijas ērtības un labumus. Tā arī ir – ikdienā parasti neaizdomājamies, ko darītu, ja zaudētu kaut vai kādu daļiņu no pierastajām ērtībām, kas, starp citu, nemaz nav nereāli, pateicoties straujajai pasaules „attīstībai”, bet tas jau ir cits, daudz garāks un sarežģītāks stāsts.

Kā radās doma par pasākumu?

Ir tāda Eiropas Savienības programma JAUNATNE, kurā Latvijas jauniešiem bija/ir iespējas piedalīties. Šīs programmas 3.akcija „Jaunatnes iniciatīvas” piedāvā iespēju jauniešiem pašiem šeit, Latvijā, organizēt sev pasākumus, saņemot finansējumu no ES. Tā arī mēs (Sabiles Jauniešu centrs) uzzinājām par šo programmu un nolēmām izmēģināt savus spēkus, sākot ar mazu projektiņu. Pasākuma koncepciju izdomājām vienā sanāksmē. Tad atlika tikai anketas aizpildīšana un rezultātu gaidīšana.

Kāda bija pasākuma ideja?

Ideja par brīvību neradās ne no kā. Tas jauniešiem ir aktuāli, brīvība plašākā izpratnē. Gan iekšējā, gan ārējā brīvība. Brīvība būt sev pašam, tādam, kāds esi, brīvība attīstīt savu personību, darot lietas, kas tev patīk un interesē. Brīvība iesaistīties apkārt notiekošajos procesos. Īpaši tas aktuāli mazu apdzīvotu vietu iedzīvotājiem, jo šeit visi viens otru pazīst un zināmā mērā arī kontrolē savas un citu darbības, tādējādi paši jūtoties nebrīvi. Mēs vēlējāmies arī citiem parādīt, ka brīvība būt sev pašam un darīt lietas, kas tev un citiem patīk, ir interesanta un aizraujoša. Šajā gadījumā mēs parādījām, ka esam brīvi savā izvēlē, kā pavadīt laiku. Pasākuma programmu veidojām, lai to varētu brīvi modificēt, nevienam neko neuzspiežot vai neatņemot.

Kas bija pasākuma dalībnieki?

Informācija par pasākumu tika ievietota www.sabile.lv, nosūtīta un pārsūtīta draugiem un paziņām, „Sabiles Novada Vēstnesī”, „Talsu Vēstīs” u.c. informācijas avotos. Vienīgais ierobežojums bija dalībnieku vecums – 14-25 g., bet arī to neuzskatījām par kritēriju. Pieteikties varēja jebkurš, kuram bija kāda interese par šo pasākumu. Gala rezultātā pieteicās 25 dalībnieki, no kuriem lielākā daļa bija meitenes no Sabiles (pašlaik meklējam skaidrojumu zēnu pasivitātei), 8 dalībnieki bija no Rīgas. Par pasākuma norisi rūpējās 9 organizatori.

Kā noritēja pasākums?

„Dzimis brīvībai” notika 2005. gada augustā. Pirmajā dienā ieradāmies Veģu nometnē, savstarpēji iepazināmies. Kā jau parasti pašā sākumā, visi mēģina izlikties mazliet savādāki, nekā ir patiesībā. Tika izkārti karogi, ierīkota nometne un vārīta skābeņu zupa, kas izdevās neparasti garšīga. Uzreiz pēc pusdienām sāka līt lietus un turpmākās aptuveni 12 stundas tas nepārgāja. Tā arī pavadījām laiku, tērpušies lietusmēteļos vai atkritumu maisos, Kaspara Arhipova vadībā, asistējot Zigmāram, vārot mārekļas un cerot, ka galu galā lietus pāries. Nekā nebija, nācās vien slapjiem un izmirkušiem līst mitrajās teltīs un guļammaisos. Nepārprotami šis bija pārbaudījums, kurš pierādīja, ka mēs varam pārciest ne to vien. Šo nakti neaizmirstamu pārējiem padarīja arī viena daļiņa nometnes dalībnieku, kas sākotnēji nebija izpratuši pasākuma jēgu, un sacēla pamatīgu trādirīdi. Uz rīta pusi, saulei lecot, visas neskaidrības jau bija novērstas, vienošanās panākta un pasākums varēja turpināties.

Otrās dienas nometne tikai ierīkota Buses pilskalnā. Te atkal jau vārījām pusdienas, kas izrādījās diezgan laikietilpīgs pasākums, jo no meža atvilktie „sausie” zari bija izlijuši. Taču, - jo ilgāka gaidīšana, jo labāka apetīte. Šeit izspēlējām brīvības pasakas, krāsojām kreklus, izpētījām apkārtni, spēlējām spēles. Vakarā visi bija kā pielipuši ugunskuram, cepot desiņas un kartupeļus. Laika apstākļi mūs šodien bija lutinājuši – bieži meklējām ēnu. Beidzot varējām kārtīgi izgulēties sausās teltīs!

Trešajā dienā veicām Brīvības akcijas Sabilē un Kandavā, kur „pielūdzām” mūsu Brīvības simbolu – Mildu. Pēc tam ar visu savu iedzīvi pārvācāmies uz Kandavas vecajiem ozolājiem. Vietiņa diezgan mežonīga, zāle līdz viduklim, bet tas neko netraucēja, šķēres mums bija, tā kā, kuriem bija vēlēšanās, varēja mazliet piekārtot savus pie-telšu dārziņus. Šīs dienas galvenie pasākumi bija gaidāmi vakarpusē – atbrauca noslēpumainais viesis – tā izrādījās Gerda, kas vadīja jautras un interesantas, teatralizētas spēles. Atklājās viens otrs slēptais talants. Vakariņas beidzot nebija pašiem jāgatavo, varējām atslābt ar Stiķu kastītēm. Vēlāk vakarā, dziedot dziesmas pie ugunskura, bija jau paklīdušas baumas, ka šovakar vēl gulēt neiesim. Jā, ap pusnakti dalībnieki tika sadalīti pa diviem un sūtīti naktstrasē. Izgājuši svecītēm izgaismoto, bet brīžiem nervus kutinošo trasi, visi labprātīgi aizsēja acis, sastājās vilcieniņā un kā garš tārps locījās atpakaļ nometnes virzienā. Šis bija brīdis, kad visi smējās, runāja, klaigāja, bet neviens neklausījās. Laimīgi bez avārijas nonācām atpakaļ nometnē, kur, ņemot vērā, ka šī bija pēdējā nakts, vēl kādu laiciņu pie ugunskura draudzīgi parunājām un gājām gulēt.

Pēdējā, ceturtā diena. Jau viss? Neticami ātri pagājis laiks. Vēl tikai smagās mantas jāuznes pa stāvu, aptuveni 200 m (vai arī tā tikai likās tik gara) taku jāuznes līdz autobusam, kur daži pārvērtēja, cik daudz lieku mantu paņēmuši līdzi uz pasākumu, tomēr galu galā bija gandarījums, ka meitenes nav nekādi nīkuļi. Atpakaļ uz Sabili, Brīvības gājiens, asarainais kliņģeris pilskalnā. Pārdabiski garšīgs. Jāsadodas rokās un jāatvadās no visiem ar kādu vārdu, novēlējumu, jebko. Izskanēja tikai labi vārdi. Tā ir laba zīme. Domājams, ka pat tik īsā laikā visiem ir iespējams kaut mazliet iemīlēt vienam otru, pieķerties. Skumji atvadīties.

Secinājumi?

Laikam nepaspēšu sazināties ar visiem pasākuma dalībniekiem, lai kopīgi izdarītu tādu kā pasākuma kopsavilkumu, uzskaitītu plusus un mīnusus, tāpēc atļaušos izteikt savas personiskās domas:

Šādi pasākumi ir nepieciešami, pirmkārt, pašiem, jo sajūtas, tiem beidzoties, ir neaprakstāmas un tās atstāj pēdas dvēselē

Ja ir vēlēšanās izdarīt kaut ko labu pasaulei, tas ir iespējams tepat, uz vietas
Ar šādiem pasākumiem tiek kultivēts tikai pozitīvisms, kam, kā es ticu, ir izšķiroša nozīme laimīgai jebkā pastāvēšanai
Suņi rej, bet karavāna iet tālāk

Liels paldies Signei par katlu, Vijai no Sabiles kultūras nama par ruporu un lielo katlu, Kandavas kultūras centram par trijkāji, Kasparam Sūniņam par mantu transportēšanu un pārējiem jaukajiem cilvēkiem, ar kuriem bija prieks sadarboties!

Projekts tiek finansēts ar Eiropas Savienības atbalstu.
Šī projekta saturs neatspoguļo ES vai Nacionālās aģentūras viedokli, kā arī nenes nekādu atbildību par to.

Laila
(Sabiles Jauniešu centrs)

Ja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras mājaslapā un publikācijā norādīta saite uz citu iestāžu vai privātpersonu mājaslapām, kontiem vai vietnēm, par attiecīgajos informācijas resursos ievietoto informāciju Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra neatbild.