Media4Youth

2010. gada 22. novembrī aizsākās jauniešu iniciatīvu apmaiņu projekta „Media4Youth” īstenošana programmas „Jaunatne darbībā” ietvaros. Projekta organizatori bija Jauniešu Atvērtais Centrs „JACis” no Rēzeknes (Latvija) un Tammiku ģimnāzija no Kohtlas un Jarves (Igaunija). Projekta realizācija ilga 7 mēnešus. Tā ideja bija noskaidrot un labāk izprast masu mediju nozīmi, to darbību un informācijas nepieciešamību ikviena cilvēka dzīvē.

Projekta īstenošanā iesaistījās 20 jaunieši, no katras valsts kopumā desmit pārstāvji. Latviju pārstāvēja dažādu vecumposmu dalībnieki, vairāk tie bija skolēni un studenti, bet Igaunijas projekta dalībnieki bija Tammiku ģimnāzijas 10. klases skolēni.

Darba process šajā projektā bija ļoti intensīvs un arī produktīvs. Klātienē abu valstu jaunieši tikās vienreiz nedēļā, lai pārrunātu sev interesējošos jautājumus un veiktu projekta programmā paredzētos uzdevumus. Šīs darba nedēļas bija samērā saspringtas, tādēļ reizēm pat dalībniekiem piemirsās par šīm kopīgajām tikšanās reizēm.

Projekta dalībnieku 1. tikšanās gan Latvijā, gan arī Igaunijā tika veidota kā detalizēta iepazīšanās ar projektu. Katrai partnervalstij tika dots arī mājasdarbs – izveidot  kolorītu un radošu vizītkarti, kas reprezentētu komandu un tās dalībniekus. Viens no galvenajiem uzdevumiem bija radīt saliedētu komandu, jo nav iespējams kopīgs, veiksmīgs darbs un maksimāla atdeve, ja komanda nav vienota. Latvijas komandai to bija sarežģītāk veikt, jo dalībnieki viens otru pazina samērā maz un vienīgais kopīgais dzinulis, kas vienoja Latvijas komandu, bija interese un vēlme piedalīties šajā projektā.

Lai uzlabotu situāciju, tika rīkotas dažādas komandas spēles un kafijas pauzes, kuru laikā jaunieši labāk iepazina viens otru un varbūt arī mazliet vairāk uzzināja katrs par sevi. Projekta laikā ikviens sāka nopietnāk izprast neformālās izglītības jēgu un nozīmi. Pat vienkāršas rotaļas, kreatīva, radoša darbošanās atvēra dalībniekus vienu otram un jaunām idejām. Personīgi es, meitene, kura nepazina nevienu, tieši šo spēļu un aktivitāšu procesā, iepazinu komandas biedrus tuvāk, kas arī vēlāk ļoti palīdzēja projekta gaitā. Katrā no mums atklājās stiprās puses un talanti. Ir būtiski izzināt personību, lai pilnīgāk tiktu izmantotas mums katram sniegtās iespējas un izdevības.

Projekta laikā tika izveidots arī interneta blogs. Tajā katras valsts dalībnieki varēja iepazīties viens ar otru, izmantojot partnervalstu izveidotās vizītkartes. Šis blogs ir kā projekta virtuālā dienasgrāmata, kurā tika atspoguļota visa projekta gaita. Blogā tika publicētas prezentācijas par masu medijiem, kā arī mūsu, projekta dalībnieku pašu veidotās filmiņas un komandu vizītkartes. Šī interneta dienasgrāmata ir pieejama ikvienam, kurš vēlas uzzināt vairāk par šo projektu, tā ideju, kā arī gūt jaunas atziņas un iepazīties ar jaunāko informāciju un aktualitātēm masu mediju jomā.

Tā viens no projekta blakus uzdevumiem bija apmācīt jauniešus darboties jaunizveidotajā dienasgrāmatā, aprakstīt kopīgās tikšanās reizes un publicēt šo informāciju visiem pieejamā formā. Par to, lai blogā šajā laikā tiktu publicēta aktuāla informācija, rūpējās visi projekta dalībnieki, kas aktīvā darbībā ieguva jaunas iemaņas. Tā, mēģinot pievienot aprakstu par kārtējo tikšnās reizi, daļai no mums vēl bija nepieciešams kāda „lielā vai gudrā” speciālista padoms, bet procesā šīs zināšanas tika apgūtas pilnībā ikvienam no mums.

Viena no aktivitātēm bija „Mediji apkārt mums”, tās uzdevums bija pievērst pastiprinātu uzmanību reģionālajiem masu medijiem. Tika rīkotas ekskursijas uz vietējām mediju pārstāvniecībām, tikāmies un apspriedām dažādus būtiskus jautājumus par mediju darbības pamatprincipiem un to nozīmi mūsdienās. Uzzinājām vairāk par žurnālista profesiju un tās specifiku, pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, kā arī diskutējām par to, vai drīkst un cik ļoti drīkst uzticēties masu medijiem.

Katrai grupai tika dots uzdevums izpētīt savas pilsētas avīzes vēsturi (Rēzekne un Kohle-Jarve). Latvijas pārstāvjiem ekskursijas nebija tik veiksmīgas, kā bija plānots, jo ne visās izdevniecībās mūs sagaidīja atsaucīgi darbinieki, tādēļ, lai iegūtu informāciju, nācās piepūlēties un aizmirst par bailēm un uzdot bargajiem preses pārstāvjiem jautājumus, kuri mūs interesēja visvairāk. Tieši šajos brīžos mēs sajutām to, cik žurnālistam būt tomēr ir grūti, jo ir jāsatiekas ar ļoti dažādiem cilvēkiem atšķirīgām attieksmēm, bet, neskatoties ne uz ko, jānoskaidro nepieciešamā informācija, brīžiem pat jebkuriem līdzekļiem. Kā viens no mūsu uzdevumiem bija noskaidrot katra preses izdevuma vēsturi, izveidot prezentāciju, iepazīstinot pārējos projekta dalībniekus ar izdevuma darbību un tā specifiku.

Kopīgi tika izvērtēti Jaunā gada un Ziemassvētku izdevumi, proti, dalībnieki diskutēja par to, kas apmierina, kas ne un kādu vēlētos redzēt svētku avīzes izlaidumu, kā arī izteica savas idejas, kas spētu uzlabot avīzi un padarīt to svētku laikam atbilstošāku. Kritikas neapšaubāmi bija daudz, bet arī pozitīvo aspektu bija ievērojams daudzums.

Viennozīmīgi – vissaistošākā aktivitāte bija „Filmēšanas darbnīca”– mēs iejutāmies režisoru, reportieru un operatoru lomās. Iepazināmies ar kameras darbības un filmēšanas principiem. Izpētījām, kā ar datora programmu palīdzību var veidot, labot un izmantot specefektus, kas nepieciešami filmiņu un reportāžu izveidošanai, kā arī tika uzdoti dažādi mājasdarbi, piemēram, nofilmēt dažādus ekskluzīvus kadrus savā pilsētā, veidot pašiem savus sižetus. Iesākumā mājas darbi šķita ļoti vienkārši izdarāmi, bet, kad aptvērām darba apjomīgumu, tad atklājās tas, ka pat dažu kadru filmēšana un apstrāde nav nemaz tik ātrs un viegls darbs.

Tika  aktualizēta ideja par faktu dažādo atspoguļojumu masu medijos. Tā, piemēram, dažādos masu medijos pieejamā informācija par vienu objektu, apraksts un būtība ir krasi atšķirīgas, radot dažādas patiesības. Lai vairāk izprastu žurnālista darbu, katras valsts dalībnieki tika sadalīti divās grupās, vienas grupas uzdevums bija izveidot 7 - 10 minūšu garu filmiņu, atveidojot šīs pilsētas kā ļoti populārākās apskates vietas, kuras ir iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi. Savukārt otras grupas uzdevums bija pierādīt un atklāt šo vietu ēnas puses.

Visgrūtāk bija izlemt, kuri no dalībniekiem veidos filmu, skatot pilsētu caur negatīvu prizmu, jo kuram gan ir vēlēšanās savā pilsētā meklēt tumšo pusi un piedevām to publiski visiem atklāt. Arī pozitīvās filmas veidotājiem nācās būt radošiem un pievērt acis uz Rēzeknē notiekošajiem remontdarbiem, kuru rezultātā visa Rēzekne ir viens liels būvlaukums, un lai pārvietotos pa ielām (tagad – akmeņu krāvumiem un smilšu kaudzēm) nepieciešama gandrīz vai sportista cienīga veiklība un akrobātiskas kustības, kā arī alpīnista ekipējums, sākot jau ar ērtiem, viegliem apaviem, lai pārvarētu visus šķēršļus, bet, neskatoties ne uz ko – šīs vasaras saules gaismu ieraudzīja arī pozitīvā filmiņa.

Un tā, darbiem un aktivitātēm ritot, pienāca ilgi gaidītā tikšanās – lielais, kopīgais seminārs atpūtas kompleksā „Zaļā sala”, kas atrodas Rēzeknē. Šis projekta posms viennozīmīgi bija vissaistošākais un emocijām bagātākais. Patīkami bija tas, ka abu valstu jaunieši jau bija kļuvuši ļoti labi draugi. Arī vasaras debesis bija dāsnas, dāvājot dalībniekiem sauli, dzestru vēju un lielisku kopējo noskaņu. Šī semināra laikā tika apmeklēta bibliotēka, pārrunāta projekta gaita, veidotas 10 atklātnes, kas ataino projekta ideju, kā arī tika izveidots video stāsts un vesela avīze par projektu.

Strādāts tika ļoti daudz, bet tajā pat laikā mēs atradām mirkli un iespēju, lai sapulcētos, papļāpātu, uzspēlētu ģitāru, citi pa to laiku padziedātu, spēlētu dažādas galda spēles. Tika rīkoti arī internacionālie vakari, kuru laikā Igaunijas dalībnieki Latvijas jauniešiem mācīja dažādas dejas, bet latviešu vakara ideja bija kopā ar Igaunijas jauniešiem iziet cauri visiem latviešu svētkiem un tradīcijām, un vakars beidzās ar Līgo svētkiem pie ugunskura. Tā nu maija vakarā mēs sēdējām pie ugunskura, cepām desiņas un svinējām Jāņus. Vēl joprojām ir prieks par to, cik daudz labu ideju radās kopīga darba un kopā būšanas rezultātā, cik ātri abu valstu jaunieši spēja sevi pierādīt dažādu komandas spēļu ietvaros, tā vēl vairāk apliecinot to, kā šis projekts ir radījis un izveidojis labu, saliedētu komandu.

Šķiršanās, kā jau tas ir parasti, bija samērā emocionāla, bet atvadoties jaunieši vēl paspēja dalīties viens ar otru savos nākotnes plānos un iecerēs un, protams, runāja par atkalredzēšanās iespējām nākotnē, kādā citā jaunatnes iniciatīvas projektā.

Pēc jaukā un emocijām bagātā semināra dalībnieki nodarbojās ar informēšanas darbu par šī projekta būtību un sasniegtajiem rezultātiem. Tā tika apciemoti dažādi jauniešu centri savā tuvākajā apkārtnē. Aptvērām to, cik daudz vērtīgu un novatoru materiālu ir tapis šī projekta realizācijas laikā. Un vēl nedrīkst aizmirst piebilst to, ka šī projekta izskaņā mums bija iespēja pirmo iespēju savā mūžā saņemt Oskaru par labāko filmu, tā bija iespēja iejusties slavenu režisoru ādā. Atceros, kā mēs visi bijām satraukušies laikā, kad Dagdas televīzijas pārstāvji lēma labākās filmas likteni.. Uzvar draudzība!

Projektu mēs visi vienbalsīgi atzinām par ļoti nozīmīgu un saistošu. Daži no projekta dalībniekiem nonāca pie atklāsmes, ka vēlās saistīt savu nākotni ar masu medijiem, kā arī atklāja sevī apslēptos talantus. Virmoja dažādas idejas par nākotnes iecerēm īstenot līdzīgus projektus, iesaistot jauniešus un radoši piepildīt savu laiku ar neformālās izglītības sniegtajām iespējām. Esam sapratuši to, ka darbs komandā nav vienkāršs, bet ir pietiekami svarīgs, lai sasniegtu kopīgu mērķi. Katram jaunietim ir noformējusies sava izpratne par neformālo izglītību, tās nepieciešamību un nozīmi mūsdienās. Ikviens projekta dalībnieks bija ieguvējs, jo tika iegūta arī papildu pieredze uzstājoties plašākas publikas priekšā, kā arī tika iepazīta žurnālista darba specifika un informēšanas māksla. Šajā laikā radās daudz dažādu jaunu ideju, kuras ir vēlēšanās īstenot jau tuvākajā laikā.
                                                                                                           
Dace