Masu mediji mums apkārt. Akli ticēt vai analizēt?

Radošā apvienība MYSTYLe art ir studentu un jauniešu organizācija, kas atbalsta un organizē ar kultūru saistītas aktivitātes un projektus. Organizācijas biedri un draugi interesējas par jaunu kultūras formu attīstības tendencēm, izteiksmes un vārda brīvību, audiovizuālo kultūru un Tūkstošgades Attīstības mērķiem. Oficiālo organizācijas statusu ieguvusi 2006. gadā, pirms tam vairākus gadus darbojoties kā iniciatīvas grupa. Kopš 2006. gada notiek aktīva sadarbība ar Loesje International, atbalstot dažādus starptautiska mēroga pasākumus. Plašāk zināmās aktivitātes: starptautiskais žurnāls Mašta; 2015.lv; 1-day action; 1. maija atzīmēšanas pasākumi.

Projekta sagatavošana

Ceļš līdz
Lai arī jau iepriekš biju piedalījies vienā apmaiņas projektā Vācijā, nekad nebūtu iedomājies, ka pats reiz varētu radīt un vadīt kādu apmaiņas projektu. Nejauši uzzināju, ka JSPA rīko semināru par apmaiņas projektiem. Piesakoties uz semināru, vajadzēja mājasdarbā izdomāt ideju, par kuru gribētu veidot apmaiņas projektu. Izvēlējos tematu, kurš mani interesē jau kādu laiku – masu medijos esošā informācija, tās uzticamība un jauniešu attieksme pret to. Lai arī ideju biju izvēlējies, vēl joprojām nepieļāvu domu, ka varētu realizēt šādu projektu. Tomēr seminārā iegūtās zināšanas deva drošības sajūtu un ķēros klāt pie projekta rakstīšanas.

Starptautiskā piesaiste
2006. gadā bijām piedalījušies Loesje International rīkotajā pasākumā – Book 1-day - Pasaules preses brīvības dienā – 3. maijā rīkojot dažādas darbnīcas, kuru rezultātus apvienoja vienā grāmatā ar citās valstīs tai pašā dienā paveikto. 2007. gadā Loesje International bija nolēmuši latiņu pacelt augstāk – rosinot maija pirmajā nedēļā rīkot apmaiņas projektus, kuru rezultātus atkal varētu apvienot grāmatā un šoreiz arī DVD diskā. Plānotā apmaiņas projekta tēma par jauniešu attieksmi pret medijiem, nedaudz pieslīpējot, saskanēja ar Pasaules preses brīvības ideju, līdz ar to projekts jau ieguva konkrētu laiku – aprīļa pēdējo nedēļu un maija pirmo, beidzoties pašā Pasaules preses brīvības dienā – 3. maijā.
 
Dalībnieku atrašana
Dalībniekus meklējām, izmantojot organizācijas kontaktus, no draugiem iegūtas adreses un arī Loesje International partnerorganizāciju datu bāzi. Atsaucās Baltkrievijas organizācija Volnaya Moladz un Moldovas organizācija Youth Media Centre. Tuvojās projekta iesniegšanas termiņš, bet trūka tikai tāds nieks kā pēdējā partnerorganizācija, kurai pēc noteikumiem vajadzēja būt no ES valstīm. 30. oktobrī izsūtīju pēdējos aicinājumus uz dažām adresēm, kuras steigā tika sameklētas un notika brīnums – pēc 10 minūtēm atsaucās Lietuvas organizācijas Šnara pārstāve, rakstot, ka ar prieku piedalīsies un ka uzaicinājums esot visjaukākā dāvana, jo, kā atklājās, tad viņai šai dienā bija dzimšanas diena.

Vīzu jautājums
Smagākā lieta, ko nācās risināt pirms apmaiņas sākuma, bija moldāvu un baltkrievu iekļūšana Latvijā. Kā zināms, tad šo valstu pārstāvjiem ir nepieciešama vīza, par kuru, ja piedalās kultūras projektā, nav jāmaksā, bet bez tās arī nevar iztikt. Lai šo vīzu iegūtu, no Latvijas puses ir nepieciešams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apstiprināts ielūgums. Tādā veidā, dodoties iesniegt ielūgumus uz plānošanas vizīti un pēc tam arī pašai apmaiņai, kļuvām J.Alunāna ielā strādājošajiem pazīstami un tikām jau sagaidīti ar smaidu. Tiem, kam nāksies nodarboties ar šīm lietām, no pieredzes varu teikt, ka svarīgi pārbaudīt iesniegto datu pareizību, jo mums nācās saskarties ar situāciju, kad cilvēks Kijevā (tobrīd Moldovā vēl nebija atvērta Latvijas pārstāvniecība) nevar saņemt vīzu, jo grupas vadītājs nav pārbaudījis nosūtītās informācijas pareizību, līdz ar to mums nācās lielā ātrumā doties vēlreiz uz PMLP, lai iesniegtu labojumus un cilvēks vīzu varētu dabūt tai pašā dienā.


Projekta realizācija

Pienākumu sadalīšana
Liela nozīme projekta veiksmīgā realizācijā bija plānošanas vizītei. Dažu stundu laikā izdevās izrunāt tik daudzas lietas, kuru izdiskutēšanai ar e-pastu palīdzību būtu nepieciešamas nedēļas. Galvenais, ko paveicām - sadalījām pienākumus. Programmas koncepcija jau bija gatava, līdz ar to, sadalījām to, ko katrs vēlas vadīt. Tas notika daudz vieglāk, kā biju rēķinājies, jo parasti ir aktivitātes, kuru vadīšanu neviens nevēlas uzņemties, bet tā bija sanācis, ka projekta partnerorganizāciju dažādās intereses un biedru prasmes nodrošināja ātru pienākumu sadalīšanu. Apmaiņas laikā bija interesanti pavērot dažādos vadīšanas stilus, kādi ir katrai valstij, jo atšķirības izpaudās gan darba metodēs, gan izmantotajos palīglīdzekļos.

Ko tad mēs darījām
Aktivitāšu programma tika apzināti sadalīta tā, lai projekta laikā nodrošinātu vispusīgu pievēršanos masu mediju uzticamības jautājumam. Sākām ar mājasdarbu prezentāciju, kur katra valsts bija sagatavojusi pārskatu par savas valsts medijiem. Ar to tika ieskicētas atšķirīgās mediju sistēmas. Baltkrievijā ir valsts kontrolēti mediji ar varu slavinošiem tekstiem un tiem pretī nelegālās opozīcijas avīzes; Moldovā mediji ir vārda brīvības ziņā varošāki, tomēr daļa pieder valdošajai varai un līdz ar to nodarbojas ar tās slavināšanu; Lietuvā mediju sistēma līdzīga kā Latvijā, ar atšķirībām niansēs. Ieguvuši pamatzināšanu bāzi par citu valstu mediju vidi, sākām iedziļināties, ko no tā visa jaunieši patērē, kāda ir viņu attieksme pret mediju informāciju un cik ļoti viņi uzticas tai. Diskutējām arī par to, vai vispār ir nepieciešams piedomāt, ko mediji vēsta. Valstu dažādā mediju pieredze viskrasāk izpaudās debatēs par mediju īpašniekiem. Latvijas un Lietuvas pārstāvji atbalstīja sabiedrisko mediju pastāvēšanu kā neitrālu un uzticamākas informācijas avotu, kamēr Baltkrievijas un Moldovas pārstāvji uzskatīja, ka sabiedriskie mediji nozīmē gluži pretējo – pastāvošai varai labvēlīgas informācijas ruporu. Bija arī lekcija par patiesības veidošanu medijos, un noslēgumā dalībnieki mēģināja veidot arī paši savas ideālās avīzes pirmo lapu ar visiem rakstiem, fotogrāfijām un izkārtojumu. Lai diskusijas par mediju jautājumiem nepadarītu visu apmaiņas projektu pārlieku nopietnu, tika izveidotas arī dažādas darbnīcas. Apguvām jaunus masu mediju veidus, mācoties veidot stensilus, kas ir sava veida grafiti transformējumi, rakstot Loesje plakātus un apgleznojot sejas. Iesaistījām tai visā arī vietējo sabiedrību - devāmies Rīgas ielās intervēt jauniešus, lai uzzinātu viņu viedokli par mediju informāciju; fotografējām materiālus noslēguma izstādei un filmējām īsfilmas. Lai Rīgas iedzīvotāju domas pievērstu mediju uzticamības jautājumiem, tika rīkotas vairākas performances publiskās vietās. Performanču norise un arī ielu intervijas ir iemūžinātas īsfilmās, lai arī pēc projekta noslēguma būtu redzams neliels ieskats tajā, kas tika darīts. Plašāku aprakstu par projektu ir iespējams iegūt Loesje International izdotajā grāmatā, kura ir pieejama Latvijā un arī citās Eiropas valstīs.

Ne tik nopietni
Ja par citu valstu medijiem un attieksmi pret tiem varēja uzzināt apmaiņas aktivitāšu oficiālajā daļā, tad kultūrā un dzīvesveidā ieskatu varēja gūt īsfilmu, spēļu un nacionālo uzkodu vakaros. Tāpat brīvajā laikā apmeklējām arī Jūrmalu, kas dažiem dalībniekiem bija notikums, tādēļ, ka pirmo reizi redzēja jūru. Ļoti interesanta un neparasta bija ekskursija pa Dubultos esošo Pasaku māju „Undīne”. Dalībnieki ciemojās arī Latvijas Radio, laikrakstā „Diena”, Tehniskās jaunrades namā „Annas 2” un Rīgas radio un televīzijas stacijā. Šie apskates objekti, protams, visinteresantākie bija ne tik daudz Latvijas dalībniekiem kā pārējiem, tomēr arī latvieši uzzināja šo to jaunu. Apmaiņas projektu noslēdzām 3. maijā – Pasaules preses brīvības dienā ar fotogrāfiju izstādi un koncertu LMA Studentu klubā.


Pārdomas un secinājumi

Norises laiks
Lielu problēmu sagādāja projekta norises laiks. Projekta starptautiskās piesaistes dēļ apmaiņu nevarēja organizēt citā laikā, līdz ar to bija krietni sarežģītāk nokomplektēt dalībnieku grupas. Vairākās valstīs bija tā, ka cilvēki, kas sākotnēji vēlējās projektā piedalīties, netika tieši mācību dēļ. Valodas
Par vēlmi iepazīties ar Baltkrievijas un Moldovas jauniešiem un viņu masu medijiem nācās projekta laikā maksāt ar kopējās grupas šķelšanos, jo Latvijas un Lietuvas jaunieši labprātāk runāja angliski, bet daļa Moldovas jauniešu un baltkrievi runāja labāk krieviski. Noslēgumā gan cilvēki atzina, ka ir paspējuši uzlabot zināšanas abās valodās, tomēr kopības sajūta dažbrīd nerealizējās valodas barjeras dēļ.
Ir vērts uzdrošināties
Lai arī viss negāja gludi un apmaiņas laikā parādījās pa kādai neplānotai un steidzami risināmai problēmai, projektā paredzētie mērķi tika sasniegti. Pateicoties dalībnieku radošajai aktivitātei, tika pat paveikts vairāk, kā plānots. Līdz ar to – gandarījuma sajūta par padarīto, jauni draugi un jauna pieredze, kas noteikti noderēs arī nākotnē.

Eduards
Radošā apvienība MYSTYLe art