Ļeigū svātki Latgolā

Vai tu svini vasaras saulgriežu svētkus jeb Jāņus?
-Jā.
Kādas Jāņu tradīcijas, dziesmas, dejas vai rotaļas tu zini?
-Nekādas.
Ko tu zini par Latvijas tradicionālo svētku svinēšanas kultūru?
-Neko.

Grūti iedomāties, ka atbildētājs  uz iepriekš minētajiem jautājumiem varētu būt latvietis, bet diemžēl tas ir Latvijas jaunietis.

Līdzās Jāņu nosaukumam mūsdienās tiek lietoti arī tādi nosaukumi kā Līgo svētki, Jāņu diena, Zāļu diena, Zāļu vakars. Līdz ar Jāņu nosaukumu papildinājumu mūsdienās ir mainījusies virkne citu „tradīciju”: Jāņu dziesmu vietā skan European Hit Radio, tradicionālā mielasta vietu ieņēmuši čipsi un alkohols, tā liekot izzust greznajām Jāņu tradīcijām un rituāliem, dziesmām un dejām.... Ir zudusi Jāņu nakts burvība, un aizvien tālākā pagātnē tiek atstāta latviešu kultūras bagātība, ko radījis tradicionālais vasaras saulgriežu kults. Šī raksta autora nolūks nav gari spriest par Latvijas jauniešu vienaldzību pret kultūru, bet gan vēlme dalīties pozitīvā pieredzē un iedvesmot citus rīkoties līdzīgi, jo ir viegli nopelt un rāt un daudz grūtāk ir iesaistīties pašam un ieinteresēt citus.

2010. gada sākumā neformālā jauniešu grupa, t.i., Ieva, Zane, Sanita, Līva, Mārtiņš, Ernests un Inārs, nolēma  sarīkot „īstus” latviešu Jāņus ar bagātajiem tradicionālās kultūras elementiem. Un tā – 23. jūnijā mājās „Ozoldārzs” notika tradicionālie vasaras saulgriežu svētki „Ļeigū svātki Latgolā”, kurus organizēja jauniešu neformālā grupa sadarbībā ar Eiropas Komisiju, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru un biedrību „Amadeus”.

Jau krietni pirms projekta pasākuma ielūgumu izsūtīšanas bija sapulcējusies grupa interesentu un līgot gribētāju, kuri par projektu bija uzzinājuši nejauši. Tas priecēja projekta autorus un deva papildu motivāciju turpināt gatavoties pasākumam ar pilnu atdevi.

23. jūnijs uzausa, pavisam darbīgā noskaņā gatavojoties iecerētajam pasākumam. Saule gan bija paslēpusies dziļi mākoņos, un dāsnais lietus nemitīgi lika par sevi manīt. Pasākuma dalībnieki ieradās kad nu kurais, jo vieni maldījās, citi slēpās no brangajām lietus gāzēm, bet galu galā neviens netika aizbaidīts, un visi līgotāji (apmēram 100 dalībnieki) ieradās mājās „Ozoldārzs”, lai kopā svinētu tradicionālos latviešu Jāņus, lai mācītos, dalītos pieredzē un zināšanās, lai iepazītu latviešu un citu Eiropas valstu vasaras saulgriežu tradīcijas. Projekta pasākumā piedalījās dalībnieki no visiem Latvijas novadiem: gan bērni, gan jaunieši, gan pieaugušie.

Projekts risinājās divos posmos: gatavošanās svētkiem un svētku svinēšana. Gatavošanās posmā visiem bija iespēja piedalīties svētku gatavošanas kontrolpunktos jeb posteņos, lai izbaudītu svētku rīkošanas tradīcijas, lai mācītos paši un iemācītu arī ko jaunu citiem. Pinām vainagus, pušķojām sētu un telpas, ierīkojām ugunskura vietu un rotājām to, gatavojām svētku mielastu, iepazināmies ar dažādām tradīcijām un ticējumiem un, protams, saposām arī paši sevi, tērpjoties tautas tērpā – ne autentiskā, bet  tādā, kas atbilda pasākuma dalībnieku izjūtām par tautisku stilu un izskatu. Jāatzīst, ka gatavošanos svētkiem un svētku svinēšanu nedaudz traucēja un sākotnējo ieceri mainīja nemitīgais lietus, kura dēļ tika mainīta pasākuma svinēšanas vieta un greznie ietērpi apsegti ar krāsainām plēvēm, bet pastalu vietā vilkti gumijas zābaki. Bet tas nekas, jo lietus radītais defekts kļuva par efektu – jau gatavošanās laikā lietus izraisītās situācijas saliedēja svētku dalībniekus un radīja ļoti spēcīgu kopības izjūtu.

Svētkos lija kā pa Jāņiem, bet tas vairs nevienu nesatrauca, jo bijām aizņemti ar aplīgošanas dziesmām, kopējo sadziedāšanos, svētku mielasta baudīšanu, tradicionālajām rotaļām un dejām, svētku uguns iedegšanu, iešanu pirtī un virkni citu tradīciju un rituālu, kuri svētku dalībnieku slapjajās sejās raisīja prieku un iededza arī Jāņu brīnumu.

Mums pašiem, tas ir, projekta autoriem, ir pārliecība, ka pasākumā ieguldītais devis milzum daudz – kā lielisku pieredzi, zināšanas un prasmes, tā arī sajūtu, ka padarīts labs darbs; ne velti sejā uzplaukst smaids, atceroties gan gatavošanos svētkiem, gan svētku svinēšanu, gan visas neparedzētās situācijas. Tas viss iemājojis arī projekta filmā „Ļeigū svātki Latgolā” .

Mūsos tagad mīt labi padarīta, bet vai arī pabeigta darba izjūta? Nebūt ne, jo mūsu mērķis ir turpināt iesākto, organizējot starptautisku jauniešu apmaiņu par tradicionālās kultūras tēmām, un turpināt iedvesmot arī pārējos Latvijas jauniešus kultūras vērtību apzināšanai, saglabāšanai un tradīciju iedzīvināšanai. Mūsu mērķis ir panākt, lai katrs latviešu jaunietis zinātu Jāņu tradīcijas ne vien teorētiski, bet arī praktiski. Tieši jauniešiem ir vislielākā nozīme, lai tradicionālā vasaras saulgriežu svinēšana saglabātos arī  nākotnē, no viņiem ir atkarīgs, vai viņu bērni un bērnu bērni dziedās Jāņu dziesmas, dejos un kurs ugunskuru kalna galā, domājot par svētību, ko atnes Jāņu nakts burvība.

Ieva