Latvija – apslēptos dārgumus meklējot

Gulbenē kopš pagājušā gada novembra Tirzas pamatskolā un Gulbenes novada sociālās aprūpes centrā „Tirza” brīvprātīgi strādā jaunietis no Portugāles – Nuno Nogueira. Kādi ir viņa iespaidi par brīvprātīgā darba pieredzi Latvijā, kas iegūta ar programmas „Erasmus+: Jaunatne darbībā” atbalstu?

Kādēļ tieši Latvija?
2017. gada septembrī sāku apsvērt domu par iespēju kādu laiku padzīvot ārpus Portugāles, ko īstenībā vienmēr biju vēlējies. Biju gandrīz pabeidzis universitāti, tāpēc tas bija labs laiks, lai to īstenotu.

Tajā laikā arī atklāju brīvprātīgā darba iespējas Eiropas Savienībā, konkrēti Eiropas Brīvprātīgā darba programmu, kas man palīdzētu šo sapni īstenot. Nosūtīju pieteikumus uz dažādām valstīm, tajā skaitā Latviju. Kaut kas mani šajā valstī piesaistīja. Laikam jau nezināmais, kas raisīja lielu zinātkāri. Kad projekta „Coming Soon...” koordinatore Ilze teica, ka mana kandidatūra ir atbilstoša vakancei, ne mirkli nešaubījos un teicu: „Jā!”.

Latvijā ierados 2017. gada novembrī. Ir pagājis jau nepilns gads, kopš esmu Latvijā. Varu teikt, ka šo laika posmu esmu piepildījis ar unikālu pieredzi, ko nebūs iespējams atkārtot vairs nekad un nekur. Es vienmēr saku, ka man patiktu palikt Latvijā, jo man patīk šīs valsts cilvēki un kultūra. Esmu pateicīgs par iespējām, kas man šeit tiek nodrošinātas.

Ko Tu dari Gulbenē?
Savu ikdienu pārsvarā pavadu Tirzā un Gulbenē. Tirza – tas ir mazs punktiņš Latvijas kartē, bet, reiz tur nokļuvis, varu teikt, ka šeit jūtos kā mājās. Šī vieta piesaista ar vietējās kopienas pozitīvo attieksmi un cilvēku enerģiju. Strādāju Tirzas pamatskolā un Gulbenes novada sociālās aprūpes centrā „Tirza”. Abas uzņemošās organizācijas man uzticas un ļauj darboties bez šķēršļiem. Komunikācija ar bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem man patiešām sniedz prieku. Tāpēc saku „Paldies Tev, Tirza, no visas sirds!”.

Esmu pieredzējis un izmēģinājis neskaitāmas lietas: mācījies latviešu valodu, dejojis, spēlējis teātri, braucis ar laivām un slēpojis. Tomēr visiespaidīgākā pieredze ir dalība XVI Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, konkrēti – Deju svētkos. Nekad nebiju piedalījies tik apjomīgā notikumā. Tas bija vienkārši maģiski – emocijas, ko nevar izstāstīt. Līdzīgas emocijas guvu, klausoties koru dziedājumus Dziesmu svētkos. Tas tomēr ir kaut kas neticams – dzīvot vienā kontinentā un atklāt dārgumus, par ko iepriekš nekad neesi dzirdējis un ko nekad nebūtu iedomājies piedzīvot.

Viens no maniem mīļākajiem hobijiem un izaicinājumiem ir riteņbraukšana. Ar velosipēdu braucu ikdienā, kā arī ceļoju uz citām Latvijas pilsētām, piemēram, Alūksni un Rēzekni. Mans pēdējais velobrauciens bija patiešām lielākais izaicinājums, ceļojot uz diviem riteņiem – brauciens uz Munameģi un atpakaļ, kopumā 14 stundu laikā noripojot 188 km. Šis šobrīd ir mans personīgais rekords, protams, līdz brīdim, kad to uzlabošu.

Kādās noskaņās gaidi projekta izskaņu?
Šobrīd esmu ne vien iemīlējis Latviju, bet arī stiprinājis saikni ar savu tēvzemi, – Portugāli. Neskaitāmu kultūras kontekstu burzmā beidzot esmu atklājis, ko nozīmē būt portugālim un kā paust mīlestību pret portugāļu kultūru. Šis laiks Latvijā man ir devis iespēju iepazīt pašam sevi, vietu, no kurienes nāku, un saprast, ko no šīs dzīves vēlos.

Katrs mirklis Latvijā man ir kā apslēpto dārgumu atklāšanas moments. Dārgumu, kuri ir apslēpti plašajai pasaulei, tāpat arī Eiropai. Tie, kuri reiz nonākuši Latvijā, būs pārsteigti, atklājot, bez kādas neatsveramas pieredzes bagātības viņi līdz šim ir dzīvojuši.

 

Nuno Nogueira, Eiropas brīvprātīgais no Portugāles
Tulkojusi: Ilze Vanaga