Labāka Eiropa sākas no pašu jauniešu iniciatīvas un savstarpējas komunikācijas

Atskats uz Dānijā īstenoto starptautisko jauniešu apmaiņu “Youngsters, a bridge for a better Europe” (“Jaunieši – tilts labākai Eiropai”).

Starptautiskā jauniešu apmaiņa norisinājās Dānijā Galten “Klank Efterskole” skolā no 2019. gada 25. jūlija līdz 3. augustam. Mobilitātē piedalījās 42 jaunieši no 7 valstīm: Dānijas, Polijas, Grieķijas, Itālijas, Rumānijas, Kipras un Latvijas.

Starptautiskās mobilitātes mērķis bija sekmēt jauniešu starpkultūru komunikāciju, iesaistot dalībniekus savstarpējās mācīšanās aktivitātēs saistībā ar Eiropas Savienības vērtību izpratni, aktuālo tematu diskusijām, kā arī sociālo prasmju izkopšanu.

Starptautiskajā jauniešu apmaiņā Latviju pārstāvēja Ļevs Rusilo, Lāsma Zelča, Jūlija Bugrova, Irēna Zvidriņa, Rihards Strautmanis un Ērika Skārda. Jaunieši godam pārstāvēja Latviju, vēršot pārējo dalībnieku uzmanību nevienlīdzīgo Eiropas attīstību un atšķirīgu valstu realitāti, dažādu skatījumu uz Eiropas izaugsmi un problēmu risināšanu. Dalībnieki bija aktīvi gan diskusijās, gan aktivitātēs. Starpkultūru vakaram, lai jauniešu apmaiņas pārējos dalībniekus iepazīstinātu ar Latviju, jaunieši bija sagatavojuši ne tikai atjautīgu spēli, bet arī uz vietas pagatavoja Latvijā iecienītus ēdienus, iemācīja arī trīs dažādas tautas dejas un sagatavojuši muzikālo vakaru ar latviešu mūziku.

Jauniešu apmaiņas pirmā diena tika veltīta komandas gara un savstarpējai iepazīšanai. Dalībnieki paši izveidoja noteikumu ABC, kam centās projekta laikā sekot līdzi. Dalībniekiem bija jāuzbūvē stabils, brīvi stāvošs visaugstākais tornis no pastas un zefīriņa pēc kā sekoja diskusija par izvēlētām stratēģijām un rīcībspēju komandā. “Speed meeting” jeb “ātrais randiņš” aktivitātē jaunieši atradās divās komandās, katrā no tām bija divas līnijas un katram cilvēkam bija jāatbild uz vienu jautājumu cits citam īsā laika posmā. Kaut arī aktivitāte bija gana īsa, tomēr tā ļāvusi iepazīt dažādu valstu jauniešu vērtības un skatījumu uz dzīvi, izglītību un savu nākotni.

Mobilitātes otrā diena iezīmēja sabiedrībā aktuālās problēmas un starpkultūru dialoga nepieciešamību sabiedrībā kopumā. Visi dalībnieki tika sadalīti divās komandās, kur vieniem bija jāiejūtas inženieru lomā un citiem kādas cilts pārstāvjiem, kas dzīvo kalnu apvidū un kuriem nepieciešams tilts. Inženieriem bija jāizveido tilts no esošiem materiāliem (kartona, šķēres, līmlente, pildspalvas, virve) tā, lai paši cilts iedzīvotāji varētu to uzbūvēt (salikt tāpat kā IKEA mēbeles). Šis uzdevums prasīja atjautīgu un radošu risinājumu, jo cilts iedzīvotājiem savukārt bija jāizdomā savi noteikumi kā viņi komunicē un kā reaģē uz ienācējiem viņu zemē.

Otrās dienas diskusijā iezīmējās kultūras izpratnes nepieciešamība visās dzīves jomās, jo ar citādākā izpratni sākās labāks starpkultūru dialogs. Izpratne par sevi un citādo bieži vien tiek pakļauta greizai novērtēšanai, jo cilvēki sākumā redz ārējo slāni – rīcības un cilvēka izpausmes veidu, bet reti kad domā par to, kas ir par iemeslu šāda veida izpausmei, šādai vērtībai, tikumiem, tradīcijām, rīcībām. Kultūras aisberga apspriešanā jaunieši izprata to, ka jebkura ziņa, jebkura cilvēka un jebkuras kultūras izpausme vērtējama daudz dziļāk, to iepazīstot un izprotot, nepiemērojot mērauklas jeb stereotipus.
Apspriežot starpvalstu realitāti saistībā ar nevienlīdzību, atklājās ka vairākām valstīm Eiropas Savienībā ir līdzīgi izaicinājumi medicīnas aprūpē, jauniešu un pieredzējušo cilvēku paaudžu plaisā, darba tirgū un valstu demokrātisko procesu nodrošināšanā.

Trešā diena bija veltīta radošuma veicināšanai un iekļaujošas Eiropas izpratnei. Rīta aktivitāte “Take a step forward” pierādīja to, cik dažādi ir risinājumi un skatījumi uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan cilvēkiem ar pietiekamiem resursiem. Katram dalībniekam bija jāiejūtas kāda cilvēka lomā, atbildot uz jautājumu – “piekrītu”, “vairāk piekrītu” vai “vairāk nepiekrītu”, “nepiekrītu” – vajadzēja spert soli uz priekšu vai atpakaļ saistībā ar jautājuma atbildes būtību. Aktivitātē atklājās tas, ka vienā valstī konkrētam cilvēkam iespēju nedaudz vai vairāk, citā mazāk, jo spēles beigās dalībnieki atklāja savas lomas un redzēja, cik tālu cits no cita atrodas un šī vizuālā statistika bija gan pamācoša, jo sekoja tālāk arī diskusija un refleksija par redzēto, domāto, runāto, gan arī vizuāli spēcīgi uztverama un iezīmēja kopumā Eiropas realitāti, kas nav viennozīmīgi vērtējama.

Radošumu dalībnieki stiprināja sanākot jauniešiem no dažādām valstīm savas jaunās valsts izveidē un prezentācijā, kur bija jābūt: 1) valsts nosaukumam; 2) valdošo līderu pārstāvjiem; 3) karogam; 4) valūtai; 5) sociālām uzvedības normām; 6) labklājības sistēmai; 7) nacionāliem resursiem; 8) himnai; 9) valsts specifikai. Jaunieši vērsa uzmanību tam, ka vēlas dzīvot labklājībā un pārticībā, kas balstās uz paveikto. Aktivitāte ļāva izdomāt valstu dizainu, kur nebūtu vietas nevienlīdzībai un aizspriedumiem.

Ceturtās dienas aktivitātes norisinājās Aarhus pilsētā, kur jauniešiem, sadaloties grupās, bija iespēja iepazīt gan pilsētas kultūras mantojumu, pabūt publiskajā bibliotēkā DOKK1, mākslas muzejā Aros, vecpilsētā, gan arī īstenot galveno uzdevumu “Paperclip challenge” jeb saspraudes izaicinājumu, kura rezultāts vainagojās dalībniekiem vērtīgākās lietās.

Ļevs: “Publiskā bibliotēka DOKK1 Aarhus pilsētā ir patiesi vieta visiem - mazajiem un lielajiem. Šeit ikviens var atnākt un darīt to, ko saskanīgi vēlās sirds un prāts - lasīt, studēt, atpūsties, zīmēt, gleznot, spēlēt visas iespējamās spēles (sākot no galda, beidzot ar visa veida datorspēlēm), meditēt, ēst un jauki pavadīt laiku. Mazajiem ir pat skapīši ar mīkstām lellēm un to apģērbiem, var veidot teātri. Blakus arī daudzas interaktīvas koka spēles un nodarbes, lai attīstītu loģiku un domāšanu. Dažādi sēdekļi, ātrs brīvpieejas internets, rakstāmmašīnas, datori, mākslas objekti un grāmatas ikviena cilvēka interesēm, kas izvietotas rokas attālumā, tāpēc grāmatas pieejamas arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tepat ir vizuālās mākslas studija un arī televīzijas studija kādiem TV ierakstiem. Apbrīnojami un iekļaujoši! Pārdomāts dizains, materiāli, izvietojums un noskaņojums. Iesaku apmeklēt un kaut ko no šīm idejām īstenot arī Rīgā un Latvijā!”

Piektā diena bija veltīta labklājības un varas izpratnei, kur dalībniekiem bija jāiejūtas trīs sabiedrības slāņu kategorijās – bagāto, vidējā līmeņa ienākumu cilvēkos, maznodrošināto un nabago lomā, kur bija gan apspiestie, gan cilvēki ar īpašām vajadzībām. Radošas un interaktīvas problēmu risinošās spēles ietvaros jauniešiem bija jāizdomā vēlēšanu stratēģija, politiski ekonomiskais plāns, lai pārtrauktu sabiedrības nevienlīdzības plaisu un tiktu ievēlētiem  parlamentā, lai šo plānu un stratēģiju īstenotu. Kaut arī bagāto bija maz, tomēr to balsis skaitījās vairāk, tāpēc, ka viņi spēj un var ietekmēt medijus, piesaistīt cilvēkus un ienākumus savām kampaņām. Spēle ļāvusi saprast, ka vēlēšanu retorika nav viens un tas pats, kas vēlēšanu rezultātu iznākums un reālie darbi.  Mūsu sabiedrībā cilvēki ar īpašām vajadzībām, kā arī pensijas vecuma cilvēki nesaņem atbalstu pilnā mērā un politiķu likumprojekti un to īstenošana ne vienmēr rada stabilitāti labklājības un aprūpes jomā. Ikvienam jāmācās gan labi komunicēt, gan pieņemt pārdomātus lēmumus. Diskusijas un balsošanas rezultātā aktivitātes laikā jaunieši secināja, ka pārdomātiem lēmumiem un labākas stratēģijas izveidei parlamentā pietiek ar mazu skaitu saprātīgu cilvēku-ekspertu dalību. No vienas puses parlamentā jābūt pārstāvētiem visiem cilvēkiem,  kas pārstāv valsti, no otrās puses tas ir grūti, jo lēmumu pieņemšana aizņem vairāk laika. Atslēga lēmumu pieņemšanā ir cieņa un savstarpējā komunikācija. Ja cilvēks pauž savstarpēju cieņu un izpratni, tad arī komunikācijas meistarība no abām pusēm tikai pieaugs.

Cita aktivitāte bija vērsta uz stereotipu izpratni un to laušanu. Dalībnieku grupas izlozēja vienu stereotipa apgalvojumu, kurš bija jāiestudē un ar drāmas paņēmienu bija tas jāatrisina. Tas veicināja empātiju, ieklausīšanos un problēmu risināšanas stratēģijas pielietošanu ikdienas dzīvē.

Sestā diena tika veltīta diskusijām un plakātu prezentācijām, kurās iezīmējās Eiropas Savienības ietekme uz valsts labklājību, jauniešu iespējām un globalizācijas, kā arī tehnoloģiskā progresa aktualitāšu risinājumiem katras valsts iekšienē. Svarīga dienas daļa bija veltīta domu un projekta mācīšanās atziņu diskusijā par katras dienas apgūto.

Septītajā dienā jaunieši iepazina “Erasmus+” programmas piedāvātās iespējas, mērķus un uzdevumus, saņēma Youthpass sertifikātus un izmantoja iespēju izvērtēt gan projektu kopumā, gan katra dalībnieka ieguldījumu ar pateicības dāvanām un runām.

Pēdējā dienā dalībniekiem bija iespēja iepazīt Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu, kas pārsteidza ar savu plašumu un arhitektūras  krāšņo un  karalisko diženumu.

Kopumā mobilitāte sniedza iespēju plašāk apzināties jauniešu iespējas vietējā un globālā mērogā, galvenokārt vēršot akcentu uz Eiropas vērtībām, kustību brīvību, komunikāciju un starpkultūru dialogu, kā arī valstu kultūratšķirībām, kas atspoguļojas katra dalībnieka vērtībās un uzskatos.

Jauniešu iespaidi pēc projekta

Ļevs: “Projekts ļāva izpausties visiem talantiem, kādi vien iespējami katram no tā dalībniekiem. Ļāva attīstīt komunikācijas prasmes un darboties grupās. Kā Latvijas grupas līderis varu atzīmēt mūsu jauniešu sagatavotību un spēju runāt par tematiem, kas saistīti ar iekļaujošās sabiedrības problēmām, Eiropas Savienības aktualitātēm, radošiem risinājumiem un labo praksi, kā arī rīcībspēju iepazīt projekta norises vietas iespējas un izmantot tās lietderīgi. Mūsu Latvijas komanda bija vienīgā, kas brīvajā laikā ne tikai spēlēja klavieres, galda spēles, sportoja un lasīja grāmatas, bet arī iepazina pašu apdzīvoto vietu Galten, tās mākslas un arhitektūras īpatnības, ārā izstādi, kam citi dalībnieki nebija pievērsuši uzmanību. Mūsu komanda bija gana spēcīga uz vietas visiem kopā pagatavot tradicionālos ēdienus un iesaistīt citu valstu jauniešus latvisko deju soļos. Projekts atvēra acis, rosināja aizdomāties un diskutēt uz daudzām sasāpējušām Eiropas problēmām, kas mūsu valstī arī nav izņēmums – demogrāfijas problēmas, migrācija, darba spēks un izglītība, paaudžu un ekonomiskā plaisa, stereotipi un aizspriedumi, starpkultūru komunikācija un vārda brīvība. Patīkami var novērtēt 7 valstu jauniešu līderu sanāksmes, kurās mēs sniedzām savu atgriezenisko saiti par projekta aktivitātēm un ko var uzlabot. Projekts pilnveidoja manas saziņas un izteikšanās prasmes angļu valodā un ļāva iepazīt citu valstu atšķirības, cilvēku vērtības, nostiprināja zināšanas par Eiropas Savienības tematiem. Labprāt piedalītos vēl līdzīgos Erasmus+ apmaiņas projektos, jo iegūtās zināšanas, prasmes un metodes izmantoju darbā ar pusaudžiem un jauniešiem savā skolā! Galvenā projekta atziņa – cilvēkiem jāļauj izkāpt no komforta zonas, jāveicina dialogs.”

Jūlija: “Man ļoti patika šis projekts. Pirmkārt, jau tāpēc, ka šajā projektā, ja salīdzina ar citiem projektiem, bija vairāk iespējas piedalīties diskusijās, darba grupās un tikai nedaudz rakstīšanā. Par visu, ko mēs runājām, mēs darījām ar cieņu pret citu viedokli. Tas padarīja projektu par dinamisku un lielisku, pateicoties vietai, kur viss norisinājās. Mums bija iespējas pavadīt dažādi savu brīvo laiku būt aktīviem. Mums bija viss nepieciešamais no ping ponga spēles līdz klavierēm. Man gribētos vairāk komandu saliedēšanas un cilvēku iepazīšanās spēles projekta sākumā, tāpēc ka mēs bijām ļoti daudz un nepietika laika iepazīt personīgi katru. Paldies par lielisku darbu un ceru vēlreiz satikt cilvēkus, kurus iepazinu projektā!”

Lāsma: “Šajā projektā satiku jaukus un interesantus cilvēkus, pilnveidoju zināšanas par situāciju Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras tika pārstāvētas projektā. Man bija iespēja padalīties ar Latvijas labo praksi, kā arī izaicinājumiem Eiropas Savienībā. Es uzzināju, ka mums ir līdzīgi izaicinājumi citu Eiropas valstu starpā. Vairākas valstis piedzīvo depopulāciju (iedzīvotāju skaita samazināšanos), tostarp pastāv arī problēmas ar Eiropas Savienības regulām un to īstenošanu nacionālajā likumdošanā, importa un eksporta balanss, jaunieši un jauni eksperti pamet dzimto zemi un valsti labākās darba vietas un labākās dzīves meklējumos. Mums bija lieliski starpkultūru vakari, kur mēs iepazinām citu valstu kultūru, ieradumus, ēdienus, dzērienus un dejas. Tas bija lieliski iepazīt katru valsti atsevišķi. Mūsu starpkultūru vakarā mēs iemācījām citiem 3 dejas, piedāvājām auksto zupu, ķiploku grauzdiņus, ķimeņu sieru, kā arī Latvijas saldumus un citus gardumus. Es uzzināju, ka Itālijā nedrīkst pievienot pastai (makaroniem) salātus. Ir labi iemācīties noderīgas zināšanas, kas jāņem vērā citu kultūrā no to valstu cilvēkiem. Mums bija labi saimnieki, kuri bija sarūpējuši visu, lai nebūtu problēmas ap apmešanos, transportu, ēdināšanu. Es varu teikt, ka dāņi ir jauki, organizēti un brīvi no aizspriedumiem.”

Irēna: “Zeltaini graudaugu lauki,  grandiozi tilti, kas saved kopā divas sauszemes - tā mūs sagaidīja Dānija.  Projekta norises vieta bija atbilstoša, lai varētu brīvi raisīt idejas, izpausties, neierobežojot sevi un  pārējos dalībniekus. Sākot no pirmās dienas organizatori  rūpējās par mums, lai visi dalībnieki būtu apmierināti. Katra diena bija organizēta tā, lai efektīvi  izmantojam  laiku. Rīts sākās ar uzmundrinošu enerģisku aktivitāti un, tad varējām ķerties pie nopietnākām diskusijām. Dažādas valstis, dažādi cilvēki, dažādi viedokļi. Katrs saskatīja tēmu no savas puses. Viedokļi tika uzklausīti un novērtēti. Patīkama atmosfēra veicināja darbību un aktivitāti. Darbojāmies grupās, kurās bija  dažādu valstu dalībnieki. Projekta laikā tika gūtas dažādas atziņas, analizētas problēmas, ar kurām saskaramies ikdienā savā valstī. Ik dienu mēs kļuvām atvērtāki un draudzīgāki līdz pienāca pēdējā diena, un izdarīti secinājumi, par paveikto un šķirties bija grūti. Dodoties mājās, mūs pavadīja vēja ģeneratori, kas it kā atvadījās mājot. Uz drīzu tikšanos, Dānijā!”

Ērika: “Erasmus+ jauniešu apmaiņas programma “Youngsters -  a bridge for a better Europe” man deva iespēju ne tikai vairāk uzzināt par projekta tēmu – Eiropas Savienības vērtībām, starpkultūru dialogu un aktīvu pilsonību, bet arī iepazīt citu tautu tradīcijas un kultūru. Projekta laikā dalībnieki piedalījās dažādās aktivitātēs, kurās mēs varējām izteikt savu viedokli un dalīties pieredzē par problēmām, ar kurām mūsu valsts saskaras ikdienā, meklēt kopīgus risinājumus un lauzt sabiedrībā pastāvošos stereotipus.  Latvija ir neliela valsts un dalība Eiropas Savienībā bija un joprojām ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas valsts un tās iedzīvotāju nākotnē. Bet laiki mainās un mums ir jāmainās tiem līdzi, tādēļ ir svarīgi izprast vienam otru, lai mēs varētu īstenot mūsu kopīgos mērķus - nodrošināt iedzīvotāju ekonomisko un sociālo labklājību, demokrātijas attīstību, garantēt stabilitāti un drošību Eiropas Savienībā.  Uzņemošā organizācija bija ne tikai informēta par projekta tēmu, bet arī spēja ieinteresēt ikkatru dalībnieku, bija pretim nākoša, uzklausīja un palīdzēja nepieciešamības gadījumā. Jauniešu apmaiņas programmas ir lieliska iespēja jauniešiem apskatīt pasauli un paplašināt savu redzes loku, izvērtējot citu tautu pieredzi un viedokļus par sabiedrībā svarīgām problēmām, kā arī dalīties savā pieredzē ar citiem.”

Rihards: “Es ļoti forši pavadīju laiku Dānijā un tas bija mans otrais Erasmus+ projekts, pirmais  bija Maltā. Dānijas projekta temati nebija tik nopietni kā Maltā, tajā pašā laikā daudzi temati šajā projektā bija par paaudžu plaisu, rasismu, iekļaušanos u.c. Šādi temati mūsdienās tiek apspriesti visur, tāpēc tie mēdz būt problemātiski, bet es ceru, ka šādi projekti, kas apspriež nopietnus tematus, palīdzēs padarīt Eiropas Savienību par labāko vietu uz pasaules. Cilvēki var izmainīt uz labāko pusi esošo situāciju, ja iesaistās un par šiem tematiem runā, rīkojas utt. Dānija ir laba un jauka vieta, bet tomēr tajā pašā laika viņi lepojas ar to, ka izveidoja porno industriju, kas, manuprāt, ir daudzu problēmu sekas. Es negribētu ieslīgst detaļās par to, tāpēc ka ļoti jūtīgi cilvēki mūsdienās ir ļoti daudz, kā arī negribu nevienu aizvainot, tad labāk šo tematu vispār izlaist.  Ļoti jauki, ka manas angļu valodas prasmes uzlabojās, sazinoties ar cilvēkiem. Tai pat laikā, sarunas ar cilvēkiem un sociālā interakcija ar tik daudziem no viņiem var būt problemātiska, it īpaši, ja viens no mums ir introverts. Neskatoties uz to, mums bija daudz labu sarunu par tematiem. Man ļoti patika, ka katra valsts varēja sevi reprezentēt starpkultūru vakaros. Mums kā latviešiem tas bija labs izaicinājums iepazīstināt ar mūsu valsti pārējo valstu pārstāvjus, tāpēc ka par Latviju zina samērā maz un mūsu valsts nav tik atpazīstama kā citas Eiropas dalībvalsts, un mēs ar šo uzdevumu paveicām ļoti labi. Projekts bija forša pieredze un es gribētu piedalīties arī citos Erasmus projektos arī nākotnē.”

Starptautiskā jauniešu apmaiņa “YOUNGSTERS, A BRIDGE FOR A BETTER EUROPE” tika īstenota  Eiropas Savienības programmas Erasmus+ KA1  finansējuma  ietvaros. Mobilitāti  organizēja Dānijas nevalstiskā organizācija “Danish Youth Team” un Latvijas partneris bija nevalstiskā orgnaizācija - biedrība "Donum Animus". Erasmus+ neformālās izglītības aktivitātes jauniešu un jaunatnes darbinieku profesionālajai attīstībai ir projekti, kas ietver sevī neformālās izglītības aktivitātes jaunatnes darbinieku profesionālajai attīstībai. Tā ir iespēja jaunatnes jomas pārstāvjiem mācīties starptautiskā vidē kopā ar kolēģiem no citām valstīm, papildināt zināšanas kādā ar jaunatnes darbu saistītā jomā, uzlabot prasmes un iemaņas praktiskajā darbā, uzzināt vai izplatīt pozitīvo pieredzi, kā arī veidot jaunus sadarbības tīklus. Programma "Erasmus+" tiek īstenota no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.