Kāpēc jaunieši nevēlas sākt biznesu savā dzimtajā pusē?

Nevienam nav noslēpums, ka vietas attīstības pamatā ir motivēti cilvēki, kas attīsta uzņēmējdarbību un ceļ vietas ekonomiku. Tāpat nav noslēpums, ka iedzīvotāju, īpaši jauniešu, lauku apvidos paliek arvien mazāk, no reģionu pilsētām un laukiem cilvēki aizplūst uz lielākām un attīstītākām pilsētām, ārzemēm. Kāpēc tā? Kāpēc jaunieši nevēlas palikt un sākt uzņēmējdarbību savā dzimtajā pusē? Kādas ir tās problēmas, kas kavē, baida, mulsina ceļā uz savu biznesu?

Uzdodot šos jautājumus jauniešiem, kuri strādā Vidzemes plānošanas reģionā (VPR), atbildes bija visai līdzīgas – tas ir grūti, trūkst motivācijas, sarežģīts un neizprotams process, trūkst zināšanu, problēmas normatīvajos aktos un tamlīdzīgi. Iespējams, tā domā lielākā daļa Vidzemes jauniešu, tādēļ, lai kaut nedaudz mainītu situāciju, pie projekta veidošanas un tā ieviešanas ķērās VPR jaunieši, kas apzinās iemeslus, kāpēc jaunieši nevēlas sākt savu biznesu.

Projekta „Jauniešu uzņēmējspējas un dialoga veicināšana par videi draudzīgas, ilgtspējīgas un inovatīvas uzņēmējdarbības attīstības iespējām lauku reģionos” galvenā ideja un mērķis ir motivēt jauniešus sākt savu uzņēmējdarbību un radīt darbavietu sev un citiem lauku reģiona iedzīvotājiem. Ar projekta palīdzību vēlējāmies attīstīt reģionu jauniešu uzņēmējspējas, veidot strukturētu dialogu starp jauniešiem un uzņēmējdarbības atbalsta politikas veidotājiem, kas sekmētu jauniešiem atbilstošu uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu ieviešanu nacionālā, reģionālā un pašvaldību līmenī.

Anda, projekta vadītāja: „Manuprāt, galvenais ieguvums jauniešiem no šā projekta būs iespēja iepazīt uzņēmējdarbības pamatus nevis no teorētiskām grāmatām vai lekcijām, bet gan caur radošiem un atraktīviem uzdevumiem, darbu komandā un iespēju iepazīt biznesa ideju radīšanas procesu. Izmantojot radošo metodi „Simulācijas spēle”, jauniešiem būs iespēja izdzīvot uzņēmuma veidošanas, attīstīšanas un problēmu risināšanas fāzes, kas jauniešiem dos praktiskas zināšanas,  attīstot jau savu uzņēmumu."

Projektā deviņu mēnešu garumā piedalījās 30 jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kuri vēlētos sākt uzņēmējdarbību. Par projekta apmācītājām tika izvēlētas Vita, biedrības „Zināšanu un inovācijas sabiedrība” (ZINIS) valdes priekšsēdētāja, Liene, „Creative Andrejsala” pārstāve, un Inese, biedrības „Jaunatnes līderu koalīcija” vadītāja, kas septiņu dienu neformālās izglītības apmācībās sniedza jauniešiem padziļinātas zināšanas par uzņēmējdarbības uzsākšanu, īstenošanu un būtiskākajiem ierobežojumiem.

Projekta atklāšanas seminārs norisinājās Madonā Radošās darbības nedēļas „Radi! 2013” ietvaros. Lai iedvesmotu un motivētu jauniešus, Vita stāstīja par to, kā atrast un pilnveidot savus talantus, kā trūkumus padarīt par ieguvumiem, kā domāt ārpus rāmjiem un nebaidīties attīstīt kādu ideju, kas jau ilgāku laiku „nedod mieru”. Savukārt Liene iepazīstināja ar Latvijas jauno uzņēmēju veiksmes stāstiem un būtiskākajiem faktoriem, kas nepieciešami biznesa idejas īstenošanai. Savā pieredzē par uzņēmējdarbības uzsākšanu, lielākajiem šķēršļiem, panākumiem un nākotnes plāniem dalījās uzņēmējs, madonietis Jānis.

Otrajā tikšanās reizē Smiltenē jaunieši pievērsās radošās domāšanas attīstīšanai – sadaloties komandās pēc katra individuālajām prasmēm un īpašībām, viņiem bija iespēja pielietot dažādas radošās domāšanas metodes gan produktu un pakalpojumu ideju radīšanā, gan to funkcionalitātes pilnveidošanā. Jaunieši bija ideju pilni, nebaidījās domāt citādi un jau semināra laikā radīja vairākas interesantas un neierastas biznesa idejas, apstiprinot Vitas teikto: „Radošums veidojas dažādībā!”

Trešajā tikšanās reizē, divu dienu seminārā Valmierā, mācību procesā jaunieši izmantoja radošu mācību metodi – simulācijas spēli „Mans jaunais uzņēmums”. Komandas dalībnieki, savstarpēji sadarbojoties, izdzīvoja uzņēmuma dzīves ciklu, gūtās teorētiskās zināšanas izmantojot praktiski. Kā atzina paši jaunieši, ilglaicīgais darbs grupās ir ļāvis labāk izprast, cik liela nozīme ir komandas darbam un tās saliedētībai. Dalībnieki uzzināja, kāds ceļš ejams līdz sava uzņēmuma dibināšanai – kā pilnvērtīgi novērtēt savu biznesa ideju, kā veikt tirgus izpēti un kā reģistrēt savu jauno uzņēmumu. Tika aplūkots uzņēmuma reģistrēšanas process, iespējamie uzņēmumu veidi un tā finansiālās un juridiskās iespējas. Jaunieši trenējās potenciālo investoru uzrunāšanā un pārliecināšanā.

Pirmās dienas pēcpusdienā jaunieši viesojās Valmiermuižas alus darītavā, lai iepazītos ar uzņēmuma pieredzi un tā veiksmes formulu. Viesus uzņēma pats alus darītavas saimnieks Aigars, kurš dalījās pieredzē jauna uzņēmuma izveidošanā un vadīšanā. Tā kā iepriekš simulācijas spēlē dalībnieki paši bija veidojuši savu uzņēmumu, tad jauniešiem bija daudz jautājumu Valmiermuižas alus darītavas saimniekam. Viņš labprāt dalījās savā pieredzē un neskopojās ar padomiem. Vizītes noslēgumā Aigars novēlēja jauniešiem pacietību sava uzņēmuma veidošanā.

Otrā diena sākās ar simulācijas tirdziņu, kurā dalībniekiem bija jāpārdod iepriekšējā dienā izstrādātais produkts vai pakalpojums. Potenciālie pircēji bija projekta eksperti, kuri vēlāk sniedza savu vērtējumu un ieteikumus. Dienas otrajā pusē jaunieši iepazinās ar iespējamiem riskiem un to pārvaldību, kā arī trenējās ārkārtēji nenovēršamu apstākļu (force majeure) situāciju risināšanā.

Ceturtā tikšanās reize bija Gulbenē, kur jaunieši jau sāka gatavoties projekta noslēguma semināram. Šajā reizē jaunieši runāja par pašvaldības lomu uzņēmējdarbības attīstībā, par kvalitatīvu biznesa plānu, par atbalsta instrumentiem sava biznesa uzsākšanai, kā arī apguva īpašu prezentēšanas metodi, ar kuras palīdzību, projektam noslēdzoties, prezentēs projekta laikā izstrādāto biznesa ideju.

Projekta noslēguma seminārs divas dienas norisinājās Cēsīs. Pirmajā dienā jaunieši pabeidza darbu pie savu biznesa ideju prezentācijām un kopā ar trenerēm strādāja pie uzņēmējdarbības rekomendācijām politikas veidotājiem, savukārt otrajā dienā notika atvērtais seminārs, kurā piedalījās gan paši jaunieši, gan pašvaldību un atbildīgo institūciju pārstāvji.

Semināra pirmajā daļā jaunieši prezentēja projekta laikā paveikto. Pašvaldību pārstāvji vērtēja un komentēja jauniešu izstrādātās biznesa idejas, no kurām pašvaldības pārstāvjus īpaši ieinteresēja Join 4 the Jump – sociālās uzņēmējdarbības platforma, kas saved kopā jaunieti, uzņēmēju un radošās industrijas/pašvaldību, sniedzot iespēju paaugstināt jauniešu un uzņēmēju konkurētspēju, tā veicinot jauniešu palikšanu laukos.

Par esošajiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbībā stāstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) klientu apkalpošanas vadītāja, kas iepazīstināja ar LIAA piedāvātajām iespējām, lai saņemtu atbalstu ārējo tirgu apgūšanai un jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai. Savukārt Ekonomikas ministra padomniece Ilona Platonova aicināja jauniešus būt ambiciozākiem un lūkoties uz starptautiskiem tirgiem, iepazīstinot ar dažādiem uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Jevgēnija Butņicka iepazīstināja ar pašvaldību iespējām uzņēmējdarbības veicināšanai, kā arī ar ministrijas plāniem ieviest uzņēmējdarbības konsultantu katrā pašvaldībā.

Noslēgumā jaunieši diskutēja ar politikas veidotājiem par projekta ietvaros izstrādātajām rekomendācijām uzņēmējdarbības attīstīšanai pašvaldību, reģionālā un nacionālā līmenī. Jauniešu ieteikumi bija gan par jauna uzņēmuma dibināšanai nepieciešamās dokumentācijas pieejamību, gan par pašvaldību ciešāku sadarbību ar tajā esošajiem uzņēmējiem, gan arī par jauniešu iesaistīšanos pašvaldību darbā. Semināra laikā pašvaldības pauda atbalstu jauniešiem un, kā atzina pašvaldību pārstāvji, tā bija iespēja satikties ar jauniešiem un viņus uzklausīt.

Noslēguma pasākumā izstrādātās rekomendācijas vēlāk tika prezentētas arī Skandināvijas un Latvijas pašvaldību pārstāvjiem, rosinot diskusijas par esošās jaunatnes demokrātijas iniciatīvas uzlabojumiem, kā arī par turpmāku sadarbību gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.

Paši jaunieši par vienu no projekta veiksmes atslēgām sauc neformālās izglītības metodes un profesionālās apmācības,  kuras spēja jauniešus ieinteresēt un aizraut. Tāpat projekts devis jauniešiem iespēju izvērtēt sevi, savas spējas un zināšanas, paskatīties uz sevi no malas un atrast savu vietu komandā. Viņi iemācījušies strādāt ar savām idejām, nenobīties no tām un mērķtiecīgi iet uz savu mērķi. Mairis, viens no projektā iesaistītajiem jauniešiem, saka: „Viss, ko mēs te darām, ir ārkārtīgi noderīgi un svarīgi, jo nekur citur šobrīd šīs lietas es nevaru iegūt un uzzināt bez maksas. Uztveru šo kā svarīgu dāvanu no savas pašvaldības, par ko esmu pateicīgs.”

Arī VPR pozitīvi vērtē sadarbību ar Vidzemes pašvaldībām, kuras iesaistījās projektā ar līdzfinansējumu, tādējādi atbalstot sava novada jauniešu dalību tajā. Lielākais prieks par jauniešu atsaucību un lieliskajām biznesa idejām. Veiksmi jauniešiem, un ceram nākotnē kādu no viņu idejām redzēt ieviestu dzīvē!

Plašāk par projekta norisi un to, ko jaunieši ieguvuši šajā projektā, skatieties šajā video, kā arī VPR Facebook lapā.

Rūta Vasermane

Ja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras mājaslapā un publikācijā norādīta saite uz citu iestāžu vai privātpersonu mājaslapām, kontiem vai vietnēm, par attiecīgajos informācijas resursos ievietoto informāciju Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra neatbild.